Par Nicas līguma stāšanos spēkā

2003.gada 1.februārī stājās spēkā Nicas līgums. Līgums var stāties spēkā tikai otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad to ratificējusi pēdējā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, un tas notika 2002.gada decembrī Īrijā.

Līdz ar Nicas līguma stāšanos spēkā sagaidāmi četri būtiskākie jaunumi. Pirmkārt, tiks radīts institucionāls nosacījums ES paplašināšanai. Otrkārt, līgums paredz Eiropas Padomei noteikt rekomendējoša rakstura pasākumus dalībvalstij, ja tā būs pārkāpusi pamattiesības. Treškārt, Nicas līgums paredz balsu sadalījumu katrai dalībvalstij pēc ES paplašināšanās, kā arī nedaudz maina lēmumu pieņemšanas procedūru, nosakot kvalificētā balsu vairākuma nepieciešamību vairākās jaunās jomās. Ceturtkārt, tiks piemēroti daži jauni nosacījumi, vēršoties Eiropas Justīcijas tiesā.

Eiropas Savienības institūcijas un lēmumu pieņemšanas procedūras sākotnēji tika radītas tikai sešu valstu kopienai. Taču laika gaitā tā ir izaugusi līdz 15 dalībvalstīm, bet tuvākajā laikā tā plāno palielināties līdz 25 un vēlāk pat 28 vai vairāk valstīm. Jau tagad šo institūciju darbība ir apgrūtināta, bet lēmumu pieņemšanas procedūra sarežģīta. Pēc gaidāmās paplašināšanās tā varētu kļūt vēl sarežģītāka. Tāpēc 2000. gada nogalē 15 Eiropas Savienības dalībvalstis panāca politisku vienošanos par institūciju reformēšanu, lai jau 2004. gadā Eiropas Savienībā varētu uzņemt visas kandidātvalstis, kas atbilst Kopenhāgenas kritērijiem.

Nicas līgums ir turpinājums līdzšinējām Eiropas Savienības attīstības tendencēm, nosakot lielākas Eiropas Parlamenta funkcijas, kā arī lielāku Eiropas Komisijas un tās prezidenta politisko atbildību. Tāpat tiek plānots, ka Nīcas līgumam, tāpat kā visiem iepriekšējiem, vajadzētu aizvien vairāk veicināt dalībvalstu vienotību. Tomēr tas nav pilnīgs un nekļūs par vispārēju noteikumu – arī pēc Nicas līguma stāšanās spēkā būs veicamas vērienīgas reformas, lai Eiropas Savienība varētu efektīvi funkcionēt.

Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā Preses un informācijas nodaļa