Lai mēs varētu uzticēties saviem bruņotajiem spēkiem

Piektdien, 31.janvārī, notika svinīgā Nacionālo bruņoto spēku komandieru maiņas ceremonija

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis:

Valsts prezidentes kundze, brigādes ģenerāļa kungs, kontradmirāļa kungs, karavīri, klātesošie! Tikko mēs bijām liecinieki tam, ka ar Valsts prezidentes starpniecību Nacionālo bruņoto spēku karogs mainīja savu īpašnieku. Tas simbolizē viena NBS attīstības posma noslēgumu un nākamā sākumu. Domāju, ka ikviens šodien ar gandarījumu var konstatēt, ka pēdējos četros gados, kad NBS komandieris bija brigādes ģenerālis Raimonds Graube, ir paveikts daudz, lai mūsu valsts bruņotie spēki pieņemtos spēkā, lai mūsu militārās spējas atbilstu tam, ko no mums sagaida NATO, un lai mēs varētu uzticēties saviem bruņotajiem spēkiem un mūsu valsts nākotnei. Mēs varam teikt paldies, ka komandiera Graubes vadībā ir izdevies panākt stabilitāti mūsu bruņotajos spēkos, skaidru attīstības perspektīvu un ticību NBS nākotnei. Tāpēc esmu apbalvojis brigādes ģenerāli Graubi ar atzinības goda zīmi. Šajā brīdī es arī izsaku īpašu pateicību viņa dzīvesbiedrei Baibai Graubei par sniegto atbalstu komandierim viņa grūtajā ikdienas darbā.

Taču, kā jau minēju, šodien mēs aizsākam jaunu posmu. Jaunais komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots ir visiem labi pazīstams, jo viņa klātbūtne bruņoto spēku attīstības gados ir nepārvērtējama. Viņa profesionalitāte un spējas būt labam komandierim ir visiem labi zināmas. Tāpēc ticu, ka virsnieki un karavīri ar uzticību raudzīsies uz jauno komandieri, kurš būs spējīgs vest mūsu bruņotos spēkus tālākās attīstības gaitā. Lai kontradmirālim Zeibotam izdodas sasniegt visaugstākos mūsu bruņoto spēku uzdevumus un mērķus!

Uzruna NBS komandiera maiņas ceremonijā Ādažos 2003.gada 31.janvārī

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Godātais ministra kungs, brigādes ģenerāļa kungs, kontradmirāļa kungs, virsnieki, viesi, karavīri!

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Svinīgajā Nacionālo bruņoto spēku komandieru maiņas ceremonijā Mobilo strēlnieku mācību centrā Ādažos 31.janvārī: Nacionālo bruņoto spēku komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un bij. NBS komandieris brigādes ģenerālis Raimonds Graube (attēlā pa kreisi); kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (augšējā attēlā); Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Šodien iezīmējam nozīmīgu posmu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstībā – viens komandieris nodod stafeti nākamajam, un tā bruņotie spēki, kas šodien tiek nodoti pēctecim, ir pavisam citā kvalitātē, nekā tos saņēma Raimonds Graube.

Jaunajam komandierim ir jāuzsāk jauna bruņoto spēku attīstības fāze, ir daudz darba, bet ir zināms, ka tagad esam uz droša pamata, uz droša ceļa. Viss, ko atliek darīt, – turpināt darbu ar tādu pašu enerģiju un atbildību pret savu tautu un valsti. Latvija nekad nebūs militāra lielvara, bet tai jābūt spējīgai sevi aizstāvēt. Bez tā mēs nevaram būt droši par savas valsts suverenitāti un brīvību.

Esmu lepna par to, ko NBS ir sasnieguši, un ar prieku gaidīšu nākamos attīstības posmus. Lai tā būtu maza valsts – bet jebkurā situācijā uz savas zemes vai citur – tās karavīriem ir jābūt gataviem kalpot tikpat profesionāli un uzticami kā lielas valsts karavīriem. Pasaulē šobrīd ir saspīlēta situācija, un visiem, kas aizstāv demokrātiju, ir jābūt gataviem par to cīnīties. Esmu pārliecināta, ka Latvija ir tam gatava.

Novēlu jaunajam komandierim Gaidim Andrejam Zeibotam – lai viņa laiks būtu tikpat sekmīgs kā iepriekšējais, sasniedzot sekmes NBS attīstībā. Dievs, svētī Latviju!

Uzruna NBS komandiera maiņas ceremonijā Ādažos 2003.gada 31.janvārī

Nododot Valsts prezidentei NBS karogu, Raimonds Graube:

— Cienījamā Valsts prezidentes kundze, godājamais aizsardzības ministra kungs, kontradmirāļa kungs, virsnieki, karavīri! Šodien aprit tieši četri gadi, kopš es tiku nozīmēts par Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Tie ir skaistākie, grūtākie, radošākie un tajā pašā laikā vispiepildītākie manas dzīves gadi. Es īpaši gribētu izcelt vārdu “radošākie”, kas ne vienmēr ir ticis lietots saistībā ar militāro sistēmu. Radošākie tāpēc, ka tas bija periods, kad mūsu Latvija mācījās kļūt par valsti. Tas bija un ir periods, kurā bruņotie spēki mācās un mācīsies aizsargāt šo valsti. Tas ir jūsu visu nopelns. Kā es teicu savā ziņojumā prezidentei – es atdodu karavīru godam nesto karogu. Jūs esat to godam nesuši. Jūs to esat nesuši Ādažu mācību poligonā, jūs to esat nesuši, palīdzot sabiedrībai dzēst ugunsgrēkus, jūs esat godam pildījuši uzdevumus Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā. Jūs esat godam pildījuši savus uzdevumus, atrodoties gaisa telpas novērošanas posteņos Rīgā vai Lietuvā. Jūras spēku jūrnieki ir glābuši cilvēku dzīvības. Sabiedrība to ir novērtējusi, tā aizvien pozitīvāk vērtē bruņotos spēkus. Tas mani patiesi priecē. Es gribētu teikt lielu paldies mūsu kolēģiem, militārajiem atašejiem, visiem mūsu draugiem ārpus Latvijas, kas ir snieguši mums palīdzību mūsu uzdevumu pildīšanā. Es gribētu teikt paldies visiem struktūrvienību un bataljonu komandieriem par ieguldīto darbu un iespēju kopā ar jums strādāt. Es gribētu īpašu pateicību izteikt Valsts prezidentei par viņas nepārvērtējamo ieguldījumu, par izpratni un iedziļināšanos mūsu procesos un sniegto palīdzību. Gribētu pateikt personīgu paldies aizsardzības ministram, ar kuru šajos četros gados diendienā kopā strādāju. Es tiešām daudz mācījos, mācījos mērķtiecību rezultātu sasniegšanā, to, ka katrs darbs ir jāpadara līdz galam. Gribētu par iespēju kopā dienēt teikt paldies kontradmirālim Zeibotam, jo viņa virsnieka pieredze palīdzēja arī man kā virsniekam pilnveidoties. Paldies jums visiem, un es vēlu, lai katrs savā dzīvē sasniegtu tieši to, ko plānojis. Kontradmirālim es gribētu vēlēt, lai piepildās tas, ko mūsu tauta vienmēr ir vēlējusies un par ko sapņojusi — lai mēs būtu droši un neviens ienaidnieks mūs neapdraudētu. To var izdarīt, pilnveidojot un attīstot mūsu valsts pašaizsardzības spējas. Bet pats svarīgākais — lai tavā laikā, Gaidi, mūsu valsts tiek uzņemta NATO! Tas nozīmēs, ka mēs, bruņotie spēki, būsim izpildījuši visu, kas mums ticis uzdots.

	Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”
	Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
Pirms svinīgās ceremonijas: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, jaunais Nacionālo bruņoto spēku komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, bij. NBS komandieris brigādes ģenerālis Raimonds Graube. Parādes laikā: NBS komandieris Gaidis Andrejs Zeibots, Rīgas garnizona komandieris Juris Vectirāns, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (augšējos attēlos); Valsts prezidentei NBS karogu nodod Raimonds Graube; NBS komandieris Gaidis Andrejs Zeibots karogu nodod karognesējiem (apakšējos attēlos)

No Valsts prezidentes saņemot NBS karogu un stājoties komandiera amatā, kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots:

— Valsts prezidentes kundze, ministra kungs, brigādes ģenerāļa kungs, karavīri! Vispirms es vēlos pateikties Valsts prezidentei un aizsardzības ministram, Saeimas deputātiem par man parādīto uzticību, nozīmējot Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā. Tāpat paldies visiem, kas mani ir atbalstījuši šajos desmit gados, bijuši kopā gan veiksmēs, gan kopā ar mani pārcietuši to laiku, kas nav bijis pārāk veiksmīgs. Paldies visiem, kas saskatījuši manus patiesos centienus un vēlmi strādāt, domāt un rūpēties par Latvijas izaugsmi. Rūpēties par karavīriem, tieši par tiem, kas stāv sardzē par Latvijas drošību. Šajos gados esmu sastapis daudz brīnišķīgu, vīrišķīgu un patiesu cilvēku. Katrs devis daļiņu savu zināšanu un sirds siltuma. Paldies manai ģimenei, kas ir izturējusi šo gadu pārbaudījumus un priecājusies līdz ar mani par kopīgiem sasniegumiem. Es pateicos visu karavīru ģimenēm, kas atbalstījušas savus vīrus, sievas, dēlus un meitas. Sevišķa pateicība brigādes ģenerālim Raimondam Graubem.

Daudzas lietas ir izdarītas, citām ir ielikts stabils pamats to realizēšanai. Man būs vieglāk, un tādēļ liels paldies! Paldies Graubes kundzei, ar viņas atbalstu komandierim bija daudz vieglāk to visu sasniegt!

Katram no mums ir kāds dzīves uzdevums, kāda vienreizēja dāvana vai talants, ko dot citiem. Izmantosim to visu, lai kalpotu mūsu kopējiem mērķiem. Kā bijušais ASV prezidents reiz teica: “Neprasīsim, ko valsts var dot man, bet jautāsim, ko es varu dot savai valstij.”

Es prasu no jums, karavīri un virsnieki, upurēties savas tautas labā, panest grūtības, būt iecietīgiem, lai mēs kopīgi spētu attīstīt tādus bruņotos spēkus, par kuriem tauta var būt lepna. Tas mums būs jāpierāda ar savu stāju, drošsirdību un labi paveiktiem darbiem. Mūsu pienākums ir gādāt par Latvijas dēliem un meitām, lai no viņiem veidojam to labo, garīgo un darbīgo tautas daļu, kas nākotnē būs mūsu valsts pamatā. Mums pret viņiem jāizturas ar cieņu, ar stingru, bet taisnīgu vadību un jādod iespēja sasniegt savu dzīves potenciālu. Tādu iespēju, kādas šobrīd ir Latvijas bruņotajos spēkos, nav nekur citur.

No virsniekiem un seržantiem es sagaidu, ka jūs būsit labākie piemēri šiem jauniešiem. Es sagaidu no jums noteiktu stāju, izpratni un taisnīgu vadību, kas spētu iedvesmot jums padotos tautas mīlestībā, godprātībā un radītu pienākuma sajūtu.

Sakarā ar mūsu valsts uzaicinājumu iestāties NATO mums vairāk ir jāakcentē mūsu valsts sagatavošana un spēju attīstība. Paredzu lielu atbildību šajā jomā mūsu Zemessardzei. Viņiem būs jābūt tiem, kas sagatavos mūsu valsti palīdzības saņemšanai. Zemessardze netiks iznīcināta, tai tiks piešķirta lielāka un svarīgāka nozīme mūsu valsts drošības sistēmā.

Vienlaikus mums ir jārēķinās, ka ar mūsu valsts iestāšanos NATO dažas no mūsu iepriekšējām prioritātēm mainīsies. Piemēram, rezerves spēku jautājums nebūs vairs pats svarīgākais, to aizvietos nepieciešamība izveidot bruņoto spēku vienības, kuras ir spējīgas piedalīties NATO operācijās.

No pirmās dienas bruņotajos spēkos esmu centies godīgi veikt man uzticētos pienākumus. Vienlaikus es apzinos, ka mana nemierīgā rakstura dēļ ir bijuši arī nepatīkami brīži. Lūdzu mani atvainot. Esmu vienmēr uzņēmies atbildību par saviem vārdiem un darbiem. No šodienas tā kļūst vēl lielāka. Es apzinos, ka, pieņemot lietas tādas, kādas tās ir, ikviens spēj uzņemties atbildību un radoši reaģēt uz situāciju. Pareizi izmantojot apstākļus, visu var mainīt uz labu. Tas apliecina, ka aiz katra notikuma slēpjas kāda vēsts, un tā var kalpot izaugsmei. Viss mans apzinīgais mūžs ir saistīts ar armiju un tās karavīriem. Un es esmu bezgala pateicīgs Dievam un liktenim, ka tas devis man šo iespēju, zināšanas un pieredzi, un gribu sevi veltīt Dzimtenei. Ceru, ka spēšu attaisnot man dāvāto uzticību. Cerot uz jūsu visu atbalstu, solos glabāt kā svētu man doto Nacionālo bruņoto spēku karogu. Es pieņemu tagadni un nākotnei veltīšu savus labākos nodomus un raudzīšu, lai tie nestu labumu bruņotajiem spēkiem un visai Latvijai.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore