Uz kā rēķina taupīt Rīgas budžeta naudu

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 3.februāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Šonedēļ komitejas turpinās izskatīt aizvadītajā nedēļā budžeta komisijā rezumētās iespējas samazināt, manuprāt, plašākai sabiedrībai jau diezgan apnikušo budžeta deficīta problēmu. Plašsaziņas līdzekļos šobrīd tiek minētas tomēr dažādas summas — 10 miljoni latu, 12,3 miljoni. Par ko tad īsti jāvienojas komisijām?

Gundars Bojārs: — Tātad budžeta komisija ir izskatījusi iespējas samazināt atsevišķās pozīcijās finansējamās programmas, un šobrīd budžeta komisijas priekšlikums ir samazinājums par 12,3 miljoniem latu. Protams, pēc domes dokumentu aprites noteikumiem šis projekts ir jāizskata visās domes komitejās, atkārtoti jāskata finanšu komitejā un tad jāvirza balsošanai visiem 60 Rīgas domes deputātiem. Šobrīd sākotnējais projekts ir samazinājums par 12,3 miljoniem latu.

— Kas notiks, ja komisijas nevienosies, vai ja Finanšu ministrija būs nemierā ar šādu piedāvājumu, jo vairāk nekā 20 miljonu deficīts laikam pagaidām saglabājas?

G.Bojārs: — Saglabājas, jāņem vērā tās prioritātes un tie projekti, kuros Rīgas dome iegulda šos līdzekļus. Man ir bijušas vairākas pārrunas gan ar Finanšu ministriju, gan arī ar pašvaldību lietu ministru pagājušonedēļ, vēl pirms budžeta komisijas, domes deputātu viedoklis ir tāds, ka jācenšas sasniegt apmēram to līmeni, kādu mēs maksājam pašvaldību izlīdzināšanas fondā, un šogad tie ir 23 miljoni latu no Rīgas pilsētas budžeta, pietiekami apjomīgs skaitlis. Esam vienojušies arī atdalīt valsts atbildību, valsts finansētās lietas no tām, kas skar vispārnacionālās vērtības, kas skar Rīgas pilsētas tēla un arī valsts tēla veidošanu. Tātad šeit mēs varam minēt Nacionālo teātri, muzejus, Eirovīziju, Dziesmu svētkus, esam vienojušies, ka šo lietu finansējums netiks apturēts. Protams, vēl ir nepieciešama saruna ar Finanšu ministriju, ar pašvaldību lietu ministru, no šīs sarunas iznākuma tad būs atkarīgs, vai šis samazinājums būs nepieciešams vēl lielāks.

— Visbiežāk minētais samazinājuma avots laikam ir izdevumi saistībā ar rātsnama pabeigšanu. Kā iespējams zināt konkrētu summu, ja aizvadītajā ceturtdienā jūs pats tikāties ar celtniekiem un precizētās tāmes tika paredzēts sagatavot līdz šodienai?

G.Bojārs: — Šodien sanāca rātsnama uzraudzības padome, kurā pagājušās nedēļas sarunu rezultāti tika apkopoti, es pats tikos arī ar celtniekiem, un vēl pagājušās nedēļas beigās pulcējās konkursa komisija, kura šīs galavienošanās ir panākusi. Šodien rātsnama uzraudzības padome to ir apstiprinājusi, sarunu iznākumu apstiprinājusi, un esam samazinājuši šos izdevumus no 2,2 miljoniem latu līdz 1,8 miljoniem latu. Nākamais solis ir šo izdevumu pozīciju pārstrukturēt, kādu daļu vai visu šo summu uzņēmies segt pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami”, atbrīvojot un atslogojot Rīgas domes budžetu tieši no šī deficīta.

Rātsnams, lai arī iecerēts un uzsākts šis projekts tika vēl iepriekšējā sasaukuma domē, mums ir jāpabeidz. Tas ir saistīts ar mūsu attiecībām ar Ārlietu ministriju, jo pašreiz mēs aizņemam Ārlietu ministrijas ēku. Tie būtu arī pietiekami iespaidīgi līdzekļi, ja iekonservētu šo celtniecību.

— Tā arī nesapratu — šī problēma turpmāk būs “Rīgas namu” problēma vai ar to līdz galam nodarbosies dome?

G.Bojārs: — Protams, ar to kopīgi nodarbosies gan Rīgas dome, gan “Rīgas nami”. “Rīgas nami” šobrīd ir pasūtītājs, finansējums bija paredzēts Rīgas domes budžetā, šobrīd mēs arī virzām uz priekšu ideju pārlikt šo finansējuma daļu tieši uz “Rīgas namiem”. “Rīgas namiem” kā komercuzņēmumam pašam ir savi brīvie līdzekļi un arī iespēja ņemt aizņēmumus, lai šo objektu finansētu līdz galam.

— Ja atgriežamies pie šīsdienas rātsnama celtniecības uzraudzības padomes pirmās sēdes, vai kāda amatpersona atbildēs par to, kas ir noticis līdz šim, par šo kavēšanos un neiekļaušanos grafikos?

G.Bojārs: — Es domāju, galvenais uzdevums arī šai padomes sēdē bija nevis atrast kādus vainīgos, bet tiešām nodrošināt rātsnama pabeigšanu atbilstoši grafikam, un mēs esam vienojušies par nodošanas datumu – 15.septembris, tas būs datums, kad Rīgas dome varēs mainīt pašreizējās telpas pret jauno, tātad Jurģu diena varētu būt 15.septembris.

— Turpinot par šo samazinājumu. Dome līdz ar to noņem atbildību par investīciju programmā paredzētiem līdzekļiem dažādu valsts programmu līdzfinansēšanā, tostarp piemaksas pedagogiem – 3 miljoni latu, dotācijas sabiedriskajam transportam saistībā ar skolēnu un studentu atlaidēm – 3 miljoni latu un citām lietām, vai tās visas paliek spēkā?

G.Bojārs: — Šobrīd tas paliek spēkā un šajā budžeta samazinājumā neietilpst. Mēs esam izvērtējuši dažādas programmas, kas ir iesāktas vēl iepriekšējos sasaukumos un arī šīs domes sasaukuma laikā, esam izvērtējuši iespējas šo programmu finansēšanu apturēt. Ja sarunas pēc šī pirmā soļa ar Finanšu ministriju un pašvaldību lietu ministru būs, nu, teiksim, neveiksmīgas vai ja būs no valsts institūciju puses prasība vēl samazināt domes budžeta deficītu, tad būs jāskaras klāt tieši šīm lietām.

— Vai pie tām var pieskaitīt arī par diviem miljoniem samazināt budžetu informātikas jomai un Kongresu nama autostāvvietas pārdošanu?

G.Bojārs: — Es gribētu minēt, ka šīs idejas izskanēja dažādās domes komitejās un visas komitejas ir skatījušās nevis savā sfērā, bet citās sfērās, aizmirstot, ka informātikas, kā arī skolu informātikas nozare attiecas uz visām domes struktūrvienībām, un šeit izdevumu daļa ir optimizēta, centralizējot šos iepirkumus, tātad ir pietiekami ievērojams ietaupījums, jau sastādot budžeta projektu, arī šī sadaļa tika ievērojami samazināta. Visi šie priekšlikumi tika izskanējuši dažādās domes komitejās, bet budžeta komisija tos neatbalstīja.

— Ko īsti nozīmē – samazināt izdevumus administratīviem izdevumiem?

G.Bojārs: — Kā jebkurā valsts institūcijā, arī uzņēmumos eksistē administratīvie izdevumi, tas skar gan ierēdņu algas, gan telefonrēķinus, gan autotransporta iegādi, kancelejas preces un daudzas citas pozīcijas. Tātad visām domes struktūrvienībām ir jāatrod iekšējās rezerves - samazināt savus administratīvos izdevumus. Šobrīd uzstādījums ir par vienu procentu, tas varētu kopumā Rīgas domes budžetā ietaupīt ap pus miljonu latu.

— Bet konkretizēt jūs nevarat – kā tas tiks izdarīts?

G.Bojārs: — Tas ir pašu departamentu uzdevums – atrast šīs iekšējās rezerves, līdzīgi kā to ir darījusi arī valdība, ministrijas šīs rezerves ir atradušas.

— Vai, jūsuprāt, ir pamats izvērst diskusiju jautājumā par pilsētas Atīstības fonda naudas tērēšanu, kas teorētiski jāizlieto tikai pilsētas attīstībai, bet amatpersonas voluntāri tērējot šo naudu citiem mērķiem, sākot ar dažādu kultūras projektu atbalstīšanu un beidzot pat ar Līgo svētku sarīkošanu pērn.

G.Bojārs: — Ļoti labs piemērs ir Ventspils attīstības aģentūra. Tā ir struktūrvienība, kas popularizē pilsētas tēlu, tā ir sava veida reklāma. Kā dzirdējām Eirovīzijas atlases pasākuma laikā Ventspilī, tūristu skaits divu gadu laikā ir pieaudzis trīskārt, no 100 tūkstošiem uz 300 tūkstošiem. Es uzskatu, ka pilsētas tēls ir ļoti nozīmīgs attīstības elements, un visi kultūras pasākumi, kā pierādījusi mūsu pieredze, pilsētas budžetā dod ārkārtīgi lielus ieņēmumus, diezgan tūlītējs efekts ir vērojams. Es domāju, ka pilsētas attīstības fonda nolikums noteikti ir skatāms un pārskatāms, varbūt precizējams, tai pašā laikā šī ir iespēja operatīvi gada laikā atbalstīt dažādus gan ar pilsētas attīstību, tieši no infrastruktūras viedokļa, gan arī ar pilsētas popularizēšanu saistītos jautājumus un saistītos projektus.

— Pilsētas īpašumu un privatizācijas lietu komiteja nolēmusi komitejas sēdē uzklausīt pašvaldību aģentūras “Rīgas mājoklis” pārstāvjus. Vai, jūsuprāt, ir pamats lemt par “Rīgas mājokļa” darbības lietderību? Vai, jūsuprāt, „Rīgas mājoklis” attaisno uz to liktās tīri funkcionālās cerības?

G.Bojārs: -- Deputātiem bija vēlme uzklausīt šo jauno struktūrvienību, kas ir izveidota pagājušajā gadā. Tātad ir jāapkopo līdzšinējās darbības pieredze, jāuzklausa mājokļu aģentūras pārstāvji par efektu, kas ir radies, izveidojot šo aģentūru. Ja šāda informācija būs pieejama un ja tā būs neveiksmīga vai negatīva, katrā ziņā būs jālemj par tās lietderību. Šobrīd manā rīcībā nav informācijas par to, kādā veidā šis jautājums tālāk tiks lemts.

— To pašu varam jautāt par “Pilsētbūvnieku”, vai arī “Pilsētbūvnieks” šobrīd pilda visas diezgan vērienīgi iecerētās funkcijas?

G.Bojārs: — Jau ir iegādātas piecas ēkas rīdzinieku izvietošanai un jau ir izvietotas 17 ģimenes šajos jauniegūtajos īpašumos, un šā gada laikā tiks izvietotas līdz 500 ģimenēm. Ir uzsākti vairāki veiksmīgi projekti sadarbībā ar dažādām privātstruktūrām. Un, manuprāt, ir nepieciešams intensificēt “Pilsētbūvnieka” darbību, jāpalielina tā statūtkapitāls, jāpalielina tā iespējas piesaistīt ārpusbudžeta līdzekļus šiem projektiem, bet šobrīd, manuprāt, “Pilsētbūvnieka” darbība ir veiksmīga.

— Ir patīkama ziņa, ka beidzot manāmi izkustējusies no vietas dzīvokļu rinda pilsētā, sadalot māju Prūšu ielā. Vai Jurģos varam cerēt vēl uz ko līdzīgu?

G.Bojārs: — Par šo grafiku es jums nevarēšu šobrīd atbildēt, bet pusgada laikā jau mēs varēsim vērot pietiekami nozīmīgu efektu. Pirmkārt tiks apmierināti maznodrošinātie, daudzbērnu ģimenes, tās sociālās iedzīvotāju kategorijas, kurām visvairāk nepieciešams pašvaldību atbalsts dzīvokļu jautājuma risināšanā. Šo darbību mēs turpināsim, un man ir prieks, ka šī rinda beidzot ir sakustējusies, jo stāvoklis, kādā mēs uzsākām savu darbu Rīgas domē, tieši dzīvokļu jomā bija kritisks.

— Un pavisam īsi kāds jautājums, kas acīmredzot interesē visus, jo vairums zvanu man bija tieši par šo tematu: Tralmaka kungs uzdevis pēc gājēju sūdzībām turpmāk ietvju kaisīšanai iztikt bez sāls, bet vai tā būšot arī praksē, tam netic neviens zvanītājs.

G.Bojārs: — Šeit ir acīmredzot neliela nesaprašana, jo ielas tiek kaisītas ar sāli, bet ietves ar sāli netiek kaisītas. Tralmaka kungs tādēļ īpaši izdevis rīkojumu, tas attiecas uz pašvaldību iestādēm, uz namu pārvaldēm un sētniekiem — tīrīt ielas ar citādiem paņēmieniem. Pirmkārt tas nozīmē savlaicīgu ietvju tīrīšanu, es ceru, ka arī privātēku īpašnieki, tie, kas kopj teritoriju pie sava privātīpašuma, rūpēsies par vides aizsardzību, par dabas aizsardzību, arī par arhitektūras aizsardzību un pēc iespējas iztiks bez sāls.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā