Tulkojums

Konvencija par plastikas sprāgstvielu marķēšanu, lai veicinātu to atklāšanu

Monreāla, 1991.gada 1.marts

ŠĪS KONVENCIJAS DALĪBVALSTIS,

APZINOTIES terorisma aktu draudus starptautiskajai drošībai,

IZSAKOT dziļas bažas sakarā ar terorisma aktiem, kuri izdarīti nolūkā iznīcināt gaisa kuģi, citus transporta līdzekļus un objektus,

IZSAKOT satraukumu par to, ka šādos terora aktos tiek izmantotas plastikas sprāgstvielas,

ŅEMOT VĒRĀ, ka šādu sprāgstvielu marķēšana, lai veicinātu to atklāšanu, dotu nozīmīgu ieguldījumu šo nelikumīgo aktu novēršanā,

ATZĪSTOT, ka, lai šādus nelikumīgus aktus novērstu, ir steidzami nepieciešams starptautisks instruments, kas uzliktu valstīm par pienākumu veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu plastikas sprāgstvielu pienācīgu marķēšanu,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1989.gada 14.jūnija 635.rezolūciju, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1989.gada 4.decembra 44/29 rezolūciju, kas pieprasa Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai pastiprināt tās darbu, veidojot starptautisku plastikas vai lokšņveida sprāgstvielu marķēšanas režīmu, lai veicinātu to atklāšanu,

ŅEMOT VĒRĀ Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas Asamblejas 27.sesijā vienbalsīgi pieņemto A27-8 rezolūciju, kurā noteikts, ka galvenā un sevišķi svarīgā prioritāte ir sagatavot jaunu starptautisku instrumentu par plastikas un lokšņveida sprāgstvielu marķēšanu, lai veicinātu to atklāšanu,

ATZINĪGI NOVĒRTĒJOT Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas Padomes lomu šīs Konvencijas sagatavošanā, kā arī tās gatavību uzņemties funkcijas, kas saistītas ar šīs Konvencijas izpildi,

ir vienojušās par sekojošo:

 

I pants

Šajā Konvencijā:

1. “Sprāgstvielas” nozīmē sprāgstošus produktus, kas plašāk pazīstami kā “plastikas sprāgstvielas”, ieskaitot sprāgstvielas lokanu vai elastīgu lokšņu formā, kā tas minēts šīs Konvencijas Tehniskajā pielikumā.

2. “Atklāšanas viela” nozīmē šīs Konvencijas Tehniskajā pielikumā minēto vielu, kura tiek ievadīta sprāgstvielā, lai šo sprāgstvielu varētu atklāt.

3. “Marķēšana” nozīmē atklāšanas vielas ievadīšanu sprāgstvielā saskaņā ar šīs Konvencijas Tehnisko pielikumu.

4. “Ražošana” nozīmē jebkuru procesu, tajā skaitā pārstrādi, kā rezultātā tiek izgatavotas sprāgstvielas.

5. “Pienācīgi sankcionētas militāras ierīces” ietver, bet neaprobežojas ar patronām, aviācijas bumbām, šāviņiem, mīnām, reaktīvajiem šāviņiem, raķetēm, veidotiem lādiņiem, granātām un perforatoriem, kas tiek ražoti vienīgi militārām vai policijas vajadzībām saskaņā ar attiecīgās Dalībvalsts likumiem un normatīvajiem aktiem.

6. “Ražotāja valsts” nozīmē jebkuru valsti, kuras teritorijā tiek ražotas sprāgstvielas.

 

II pants

Katra Dalībvalsts veic nepieciešamus un efektīvus pasākumus, lai aizliegtu un novērstu nemarķētu sprāgstvielu ražošanu tās teritorijā.

 

III pants

1. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamus un efektīvus pasākumus, lai aizliegtu un novērstu nemarķētu sprāgstvielu ievešanu tās teritorijā vai izvešanu no tās.

2. Iepriekšējā punkta noteikumi saskaņā ar IV panta 1.punktu netiek piemēroti Dalībvalsts kontrolē esošu nemarķētu sprāgstvielu ievešanai un izvešanai, kas nav pretrunā ar šo Konvenciju, ja to veic Dalībvalsts militāras vai policijas funkcijas realizējošas institūcijas.

 

IV pants

1. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai stingri un efektīvi kontrolētu tās teritorijā pirms šīs Konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz šo valsti ražoto vai ievesto nemarķēto sprāgstvielu valdījumu un nodošanu valdījumā, nolūkā novērst to izmantošanu diversijām vai nolūkiem, kas ir pretrunā šīs Konvencijas mērķiem.

2. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi šā panta 1. punktā minētie sprāgstvielu krājumi, kuri nav tās militārās vai policijas funkcijas realizējošo institūciju valdījumā, tiktu iznīcināti vai izlietoti tā, lai tas nebūtu pretrunā šīs Konvencijas mērķiem, vai arī marķēti vai padarīti nekaitīgi trīs gadu laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā attiecīgajā valstī.

3. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi šā panta 1.punktā minēto sprāgstvielu krājumi, kuri ir tās militārās vai policijas funkcijas realizējošo institūciju valdījumā un kuri nav pienācīgi sankcionētu militāru ierīču neatņemamas sastāvdaļas, tiktu iznīcināti vai izlietoti tā, lai tas nebūtu pretrunā šīs Konvencijas mērķiem, vai arī tiktu marķēti vai padarīti nekaitīgi piecpadsmit gadu laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā attiecīgajā valstī.

4. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās teritorijā pēc iespējas ātrāk tiek iznīcinātas nemarķētās sprāgstvielas, kuras var tikt atrastas un kuras nav minētas šā panta iepriekšējos punktos, izņemot nemarķēto sprāgstvielu krājumus, kuri dienā, kad šī Konvencija stājusies spēkā attiecīgajā valstī, ir šīs valsts militārās vai policijas funkcijas realizējošo institūciju valdījumā un tiek izmantoti tā, ka tie veido pienācīgi sankcionētu militāru ierīču neatdalāmu sastāvdaļu.

5. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu stingru un efektīvu kontroli pār šīs Konvencijas Tehniskā pielikuma 1.daļas 2.punktā minēto sprāgstvielu valdījumu un nodošanu valdījumā, lai novērstu to izmantošanu diversijām vai nolūkiem, kas ir pretrunā šīs Konvencijas mērķiem.

6. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās teritorijā pēc iespējas ātrāk tiek iznīcinātas nemarķētās sprāgstvielas, kuras ražotas pēc šās Konvencijas stāšanās spēkā attiecīgajā valstī un kuras atbilstoši šās Konvencijas Tehniskā pielikuma 1.daļas 2.punkta d) apakšpunkta prasībām nav izmantotas militārās ierīcēs, kā arī nemarķētās sprāgstvielas, uz kurām nav attiecināmi jebkuri citi minētā 2.punkta apakšpunkti.

 

V pants

1. Ar šo Konvenciju tiek nodibināta Starptautiskā sprāgstvielu tehniskā komisija (turpmāk — “Komisija”), kura sastāv no ne mazāk kā piecpadsmit un ne vairāk kā deviņpadsmit locekļiem, kurus ieceļ Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas Padome (turpmāk — “Padome”) un kurus izvēlas no šīs Konvencijas Dalībvalstu nominētajiem kandidātiem.

2. Komisijas locekļiem jābūt ekspertiem, kuriem ir tieša un būtiska pieredze sprāgstvielu izgatavošanas vai atklāšanas jautājumos, vai arī attiecīgos izpētes darbos.

3. Komisijas locekļus ieceļ uz trīs gadiem ar tiesībām tikt atkārtoti ieceltiem.

4. Komisijas sesijas tiek sasauktas vismaz vienu reizi gadā Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas galvenajā mītnē vai tādās vietās un laikā, ko nosaka vai apstiprina Padome.

5. Komisija pieņem savus procedūras noteikumus, kurus apstiprina Padome.

 

VI pants

1. Komisija novērtē tehnisko progresu sprāgstvielu ražošanas, marķēšanas un atklāšanas jomā.

2. Komisija par sava darba rezultātiem ar Padomes starpniecību ziņo Dalībvalstīm un attiecīgajām starptautiskām organizācijām.

3. Nepieciešamības gadījumā Komisija dod Padomei rekomendācijas par grozījumiem šīs Konvencijas Tehniskajā pielikumā. Savus lēmumus par šādām rekomendācijām Komisija cenšas pieņemt vienprātīgi. Ja vienprātība nav panākta, Komisija šādus lēmumus pieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

4. Pēc Komisijas rekomendācijas Padome var ierosināt Dalībvalstīm šīs Konvencijas Tehniskā pielikuma grozījumus.

 

VII pants

1. Jebkura Dalībvalsts deviņdesmit dienu laikā pēc paziņošanas par ierosināto šīs Konvencijas Tehniskā pielikuma grozījumu var nosūtīt Padomei savus komentārus. Padome šos komentārus, cik ātri vien iespējams, nodod izskatīšanai Komisijā. Padome uzaicina katru Dalībvalsti, kas iesniegusi komentārus vai iebildumus par ierosināto grozījumu, konsultēties ar Komisiju.

2. Komisija izskata un ziņo Padomei Dalībvalstu viedokļus, kuri izteikti saskaņā ar iepriekšējā punkta noteikumiem. Pēc Komisijas ziņojuma izskatīšanas un, ņemot vērā grozījuma būtību un Dalībvalstu, to skaitā izgatavotāju valstu, komentārus, Padome var ierosināt visām Dalībvalstīm pieņemt grozījumu.

3. Ja pret ierosināto grozījumu deviņdesmit dienu laikā pēc tam, kad Padome paziņojusi par minēto grozījumu, nav iebildušas piecas vai vairāk Dalībvalstis, nosūtot par to Padomei rakstisku paziņojumu, tas uzskatāms par pieņemtu, un tām Dalībvalstīm, kas nav tieši paziņojušas, ka iebilst pret to, stājas spēkā pēc simt astoņdesmit dienām vai citā termiņā, kas noteikts ierosinātajā grozījumā.

4. Dalībvalstis, kas tieši paziņojušas, ka iebilst pret ierosināto grozījumu, vēlāk deponējot akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumentu, var apstiprināt, ka grozījuma noteikumi tām ir saistoši.

5. Ja piecas vai vairāk Dalībvalstis iebilst pret ierosināto grozījumu, Padome to nodod Komisijai tālākai izskatīšanai.

6. Ja ierosinātais grozījums saskaņā ar šā panta 3.punktu netiek pieņemts, Padome var sasaukt visu Dalībvalstu konferenci.

 

VIII pants

1. Dalībvalstis, ja iespējams, nosūta Padomei informāciju, kas varētu palīdzēt Komisijai veikt tās funkcijas saskaņā ar VI panta 1.punktu.

2. Dalībvalstis informē Padomi par pasākumiem, kurus tās veic, lai izpildītu šīs Konvencijas noteikumus. Padome šo informāciju sniedz visām Dalībvalstīm un attiecīgām starptautiskām organizācijām.

 

IX pants

Padome sadarbībā ar Dalībvalstīm un attiecīgām starptautiskām organizācijām veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu šīs Konvencijas noteikumu ievērošanu, tajā skaitā sniedz tehnisko palīdzību un veic pasākumus, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu, kas attiecas uz tehnisko progresu sprāgstvielu marķēšanā un atklāšanā.

 

X pants

Šīs Konvencijas Tehniskais pielikums ir šīs Konvencijas neatņemama sastāvdaļa.

 

XI pants

1. Jebkurš strīds starp divām vai vairākām Dalībvalstīm par šīs Konvencijas interpretēšanu vai piemērošanu, kuru nevar noregulēt sarunu ceļā, pēc vienas strīdā iesaistītās Dalībvalsta lūguma tiek iesniegts izskatīšanai šķīrējtiesā. Ja sešu mēnešu laikā pēc iesniegtā lūguma par strīda izšķiršanu šķīrējtiesā Dalībvalstis nav vienojušās par šķīrējtiesas organizēšanu, pēc jebkuras strīdā iesaistītās Dalībvalsts lūguma strīdu var nodot izšķiršanai Starptautiskajā tiesā saskaņā ar tās statūtiem.

2. Katra Dalībvalsts, parakstot, ratificējot, akceptējot vai apstiprinot šo Konvenciju vai pievienojoties tai, var paziņot, ka tā neuzskata iepriekšējā punkta noteikumus par sev saistošiem. Citām Dalībvalstīm iepriekšējā punkta noteikumi nav saistoši attiecībā pret jebkuru Dalībvalsti, kas izdarījusi šādu atrunu.

3. Katra Dalībvalsts, kas saskaņā ar iepriekšējo punktu izdarījusi atrunu, jebkurā laikā var šo atrunu anulēt, paziņojot par to depozitārijam.

 

XII pants

Šai Konvencijai nevar izdarīt nekādas atrunas, izņemot tās, kuras minētas XI pantā.

 

XIII pants

1. Šo Konvenciju 1991.gada 1.martā Monreālā atklājušas parakstīšanai valstis, kas piedalījās Starptautiskajā gaisa tiesību konferencē Monreālā no 1991.gada 12.februāra līdz 1.martam. Pēc 1991.gada 1.marta visām valstīm Konvencija atklāta parakstīšanai Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas galvenajā mītnē Monreālā līdz dienai, kad tā stājas spēkā saskaņā ar šā panta 3.punktu. Katra valsts, kas nav parakstījusi šo Konvenciju, var tai pievienoties jebkurā laikā.

2. Valstis šo Konvenciju var ratificēt, akceptēt, apstiprināt vai tai pievienoties. Ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus deponē Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā, kura ar šo tiek noteikta par depozitāriju. Nododot depozitārijam ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus, katra valsts paziņo, vai tā ir vai nav ražotāja valsts.

3. Šī Konvencija stājas spēkā sešdesmitajā dienā pēc tam, kad deponēts trīsdesmit piektais ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, ar noteikumu, ka ne mazāk kā piecas no minētajām valstīm saskaņā ar šā panta 2.punktu paziņojušas, ka tās ir ražotājas valstis. Ja trīsdesmit pieci minētie instrumenti deponēti pirms piecu ražotāju valstu instrumentiem, šī Konvencija stājas spēkā sešdesmitajā dienā pēc tam, kad piektā ražotāja valsts deponējusi ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

4. Citām valstīm šī Konvencija stājas spēkā sešdesmit dienas pēc to ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu deponēšanas.

5. Tiklīdz Konvencija stājas spēkā, depozitārijs to reģistrē saskaņā ar Apvienoto Nāciju Oganizācijas Statūtu 102.pantu un saskaņā ar 1944.gada Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 83.pantu.

 

XIV pants

Depozitārijs nekavējoties paziņo visām valstīm, kas parakstījušas Konvenciju, un visām Dalībvalstīm:

1) par katru šīs Konvencijas parakstīšanās faktu un šādas parakstīšanas dienu;

2) par katra ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanu un tās datumu, īpaši norādot, vai attiecīgā Dalībvalsts ir paziņojusi, ka ir ražotāja valsts;

3) par šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienu;

4) par jebkura šīs Konvencijas vai tās Tehniskā pielikuma grozījuma spēkā stāšanās dienu;

5) par katru denonsāciju, kas izdarīta saskaņā ar XV pantu; un

6) par katru paziņojumu, kas izdarīts saskaņā ar XI panta 2.punktu.

 

XV pants

1. Katra Dalībvalsts var denonsēt šo Konvenciju, par to rakstiski paziņojot depozitārijam.

2. Denonsācija stājas spēkā simtastoņdesmit dienas pēc tam, kad depozitārijs saņēmis šādu paziņojumu.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies savu valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji paraksta šo Konvenciju.

PARAKSTĪTA Monreālā tūkstoš deviņsimt deviņdesmit pirmā gada pirmajā martā vienā oriģināleksemplārā angļu, franču, krievu, spāņu un arābu valodā, turklāt visi pieci teksti ir vienlīdz autentiski.

 

TEHNISKAIS PIELIKUMS

1. daļa. SPRĀGSTVIELU APRAKSTS

1. Šīs Konvencijas I panta 1.punktā minētās sprāgstvielas ir vielas, kuras:

a) veido maisījums, kurā ietilpst viena vai vairākas spēcīgas sprāgstvielas, kurām tīrā veidā un 25° C temperatūrā tvaika spiediens ir mazāks par 10-4 Pa;

b) kopā ar saistvielu veido maisījumu; un

c) kā maisījums parastā istabas temperatūrā ir mīkstas vai elastīgas.

2. Turpmāk uzskaitītie produkti, pat ja tie atbilst šīs daļas 1.punktā sniegtajam aprakstam, netiek uzskatīti par sprāgstvielām līdz tam brīdim, kamēr tos uzglabā vai izmanto zemāk minētos nolūkos, vai tie neatdalāmu sastāvdaļu veidā paliek militārās ierīcēs, kā tas noteikts zemāk, un tās ir sprāgstvielas, kuras:

a) tiek ierobežotā daudzumā ražotas vai glabātas tikai tādēļ, lai izmantotu pienācīgi sankcionētos jaunu vai modificētu sprāgstvielu zinātniskos pētījumos, izstrādnēs vai izmēģinājumos;

b) tiek ierobežotā daudzumā ražotas vai glabātas tikai tādēļ, lai izmantotu pienācīgi sankcionētā sprāgstvielu atklāšanas apmācībā un (vai) sprāgstvielu atklāšanas iekārtu izstrādnēs vai izmēģinājumos;

c) tiek ierobežotā daudzumā izgatavotas vai glabātas tikai tādēļ, lai izmantotu pienācīgi sankcionētos tiesu zinātņu nolūkos; vai

d) kā neatdalāma sastāvdaļa paredzētas izmantošanai un tiek izmantotas pienācīgi sankcionētās militārās ierīcēs izgatavotājas valsts teritorijā trīs gadu laikā pēc tam, kad šī Konvencija minētajā valstī stājusies spēkā. Šādas ierīces, kuras ražotas minētā trīs gadu perioda laikā, jāuzskata par pienācīgi sankcionētām militārām ierīcēm šīs Konvencijas IV panta 4.punkta nozīmē.

3. Šajā daļā:

 

“pienācīgi sankcionēta” 2.punkta a), b) un c) apakšpunktos nozīmē —atļauta saskaņā ar Dalībvalsts likumiem un normatīvajiem aktiem;

 

“spēcīgas sprāgstvielas” ietver ciklotetrametilēntetranitramīnu (HMX), pentaeritritola tetranitrātu (PETN) un ciklotrimetilēntrinitramīnu (RDX), bet neaprobežojas ar tiem.

 

2.daļa. ATKLĀŠANAS VIELAS

Atklāšanas viela ir jebkura no zemāk tabulā minētajām vielām. Atklāšanas vielas, kuras aprakstītas minētajā tabulā, ir paredzētas, lai uzlabotu sprāgstvielu atklāšanu ar iztvaikojumu atklāšanas līdzekļiem. Katrā gadījumā atklāšanas viela tiek iekļauta sprāgstvielā tā, lai tā būtu vienmērīgi izvietota gatavajā produktā. Atklāšanas vielas minimālā koncentrācija gatavajā produktā pēc izgatavošanas atbilst minētajā tabulā noteiktajai koncentrācijai.

Katra sprāgstviela, kura tās parastas izgatavošanas rezultātā nepieciešamajā minimālajā koncentrācijas līmenī vai arī to pārsniedzot satur jebkuru noteikto atklāšanas vielu, uzskatāma par marķētu.