Par “vāciešu operāciju” Latvijā

1945. gada 5. – 6. februāris

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Tāpat kā daudzām citām Padomju Savienībā dzīvojošām tautām arī vāciešiem daudzkārt nācās piedzīvot staļinisko represiju šausmas.

Jau 1937. un 1938. gadā, t.s. nacionāļu operāciju laikā, tāpat kā poļi, latvieši, citu tautu pārstāvji, arī vācieši tika apsūdzēti dažādos PSRS Iekšlietu tautas komisariāta darbinieku izdomātajos noziegumos, arestēti, spīdzināti un nošauti.

Represijas pret vāciešiem īpaši plaši tika izvērstas pēc Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai.

PSRS Iekšlietu tautas komisariāts un PSRS Valsts drošības tautas komisariāts 1941. gada jūnijā izdeva vairākas direktīvas, kurās varas iestādēm uzdeva intervēt visus Vācijas pavalstniekus, bet tās vācu tautības personas, par kurām bija savāktas kompromitējošas ziņas, vajadzēja arestēt. Tika uzdots rūpīgi novērot tos bijušos Vācijas un Austrijas armiju karavīrus, kuri pēc Pirmā pasaules kara bija palikuši PSRS, kā arī bijušos Krievijas armijas karavīrus, kuri bija atradušies gūstā Vācijā.

1941. gada 28. augustā PSRS Augstākās Padomes Prezidijs izdeva dekrētu “Par Pievolgas rajonos dzīvojošo vāciešu pārvietošanu”. Šā viscaur melīgā dokumenta ievaddaļā tika norādīts:

“Pēc drošām ziņām, kuras ir saņēmušas milaitārās varas, vācu iedzīvotāju vidū, kuri dzīvo Pievolgas rajonos, ir tūkstoši un desmitiem tūkstošu diversantu un spiegu, kuriem pēc signāla no Vācijas ir jāveic sprādzieni vāciešu apdzīvotajos Pievolgas rajonos.

Par tāda liela diversantu un spiegu skaita atrašanos Pievolgas vāciešu vidū neviens no vāciešiem, kuri dzīvo Pievolgas rajonos, padomju varai nepaziņoja, t.i., Pievolgas rajonu vācu iedzīvotāji savā vidū slēpj padomju tautas un padomju varas ienaidniekus (..).”

Dekrēts uzdeva Pievolgas rajonos dzīvojošos vāciešus deportēt uz Altaja novadu, Novosibirskas un Omskas apgabaliem, Kazahstānu, kā arī uz citiem attāliem rajoniem.

Savukārt PSRS IeTK jau 1941. gada 27. augustā bija izdevis pavēli “Par operācijas veikšanas pasākumiem, lai pārvietotu vāciešus no Pievolgas vāciešu republikas, Saratovas un Staļingradas apgabaliem”.

Šī pavēle atsaucās uz PSRS Tautas Komisāru Padomes un VK(b)P CK lēmumu, kura tekstu pētnieki vēl līdz šim laikam tā arī arhīvos nav atraduši. Tika izdota arī PSRS IeTK speciāla instrukcija, kura noteica šīs deportācijas kārtību.

Pievolgas vāciešu deportācija notika no 1941. gada 3. līdz 20. septembrim, un tās laikā tika izsūtīti 376 717 cilvēki. Bet pavisam līdz 1941. gada beigām no dažādām PSRS vietām tika izsūtīts 1 miljons 120 tūkstoši vācu tautības iedzīvotāju.

Viena no pēdējām vāciešu deportācijas akcijām notika 1945. gada 5. un 6. februārī, kad no Rīgas tika izsūtītas vācu tautības personas un t.s. bezpavalstnieki.

Par daudzām dažādos laikos un vietās veiktajām deportācijas akcijām arhīvos tomēr izdodas atrast attiecīgus PSRS valdības lēmumus, PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētus, represīvo iestāžu pavēles, direktīvas un instrukcijas, bet par 1945. gada februāra “vāciešu operāciju” šādi dokumenti nav atrodami, it kā tādu nemaz nebūtu bijis.

Atsevišķos dokumentos norādīts, ka šī “operācija” veikta pēc toreizējā PSRS valsts drošības tautas komisāra V. Merkulova mutiska norādījuma. Cik tas ir ticami, cik – ne, tagad pateikt grūti. Bet arhīva dokumenti apliecina, ka ne LPSR, ne PSRS valsts drošības iestādes arī vēlākajos gados nekādu oficiālu lēmumu par šo deportācijas akciju tā arī nav varējušas atrast.

Vācu tautības iedzīvotājus varas iestādes atrada 1944. gada beigās un 1945. gada sākumā, veicot Rīgas pilsētas iedzīvotāju pasportizāciju, bet t.s. bezpavalstniekus bija uzskaitījusi LPSR IeTK vīzu un reģistrācijas daļa.

Atšķirībā no 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta deportācijām (kuras PSRS un LPSR represīvās iestādes gatavoja ilgi un pamatīgi) 1945. gada februāra “vāciešu operācija” tika sagatavota lielā steigā, pavirši, pat nekārtīgi. Kā šķiet, pašiem operācijas rīkotājiem nebija īsti skaidrs, ko tad izsūtīt – vai visu ģimeni, vai tikai ģimenes galvu, kā noformēt izsūtīšanas dokumentus, ko darīt ar palikušo mantu, kā noformēt uzskaiti un režīmu nometinājuma vietās. Šā iemesla dēļ daudzu izsūtīto tālākais liktenis tā arī palicis “nezināms”, bet dažiem izsūtītajiem par patvaļīgu atgriešanos Latvijā tika piemēroti tādi bargi soda mēri, kādi tā laika PSRS likumdošanas aktos pret šādas kategorijas deportētajiem nemaz nebija paredzēti.

1945. gada februārī izsūtīto vidū bija ne tikai vācieši un bezpavalstnieki, bet arī latvieši, poļi, ungāri un citu tautību iedzīvotāji, kā arī tādi “bezpavalstnieki”, kuri bija saņēmuši PSRS pases. Par izsūtīto mantas konfiskāciju nekāds lēmums netika pieņemts. Tā vēlākajos gados tika izsaimniekota. Dzīvi palikušie 1945. gada februārī izsūtītie Latvijā varēja atgriezties tikai pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidū, taču arī tad visas viņu cerības atgūt zaudēto mantu vai saņemt par to kompensāciju bija veltīgas.

1945. gada 5. un 6. februāra deportācijas akcija ir jāvērtē kā PSRS varas iestāžu klajš patvaļas akts, kā tolaik plaši piekoptās deportāciju politikas sastāvdaļa. 1945. gada 5. un 6. februārī deportēto personu saraksts ir publicēts žurnāla “Latvijas Arhīvi” 1996. gadā izdotajā pielikumā “Represēto saraksts. 1941. – 1953” Nr. 2.

Šeit — dokumenti.

Izvilkums no LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieka

milicijas pulkveža A.Košeļeva 1945. gada 10. aprīļa

ziņojuma par Rīgas pilsētas iedzīvotāju dokumentāciju

Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta Milicijas pārvaldes pasu daļa

Latvijas PSR Tautas Komisāru Pilnīgi slepeni

Padomes priekšsēdētājam Nr.8/6/463-s

biedram V.Lācim 1945. gada 10. aprīlī

 

Dienesta ziņojums

“Par Rīgas pilsētas iedzīvotāju dokumentāciju” (..)

II. Rīgas pilsētas iedzīvotāju dokumentācijas rezultāti (..)

Atrastas personas ar kompromitējošiem datiem:

a) policisti, leģionāri, aizsargi un citi vācu fašistiskās pavēlniecības līdzdalībnieki – 133 cilvēki,

b) vācu tautības personas – 1968 cilvēki,

c) to ģimeņu locekļi, kuras brīvprātīgi aizgājušas kopā ar vāciešiem – 820 cilvēki,

d) strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas dezertieri – 7 cilvēki,

e) tās personas, uz kurām attiecināmi “Nolikuma par pasēm” 38. un 39. panta ierobežojumi – 3 cilvēki,

f) personas bez pavalstniecības – 279 cilvēki.

Bez tam iedzīvotāju sākotnējās uzskaites laikā atrasti policisti, aizsargi, leģionāri u.c. – 5562 cilvēki.

No pasportizācijas laikā atrastajiem:

a) arestēti – 9 cilvēki,

b) noformētas lietas un nodotas Valsts drošības tautas komisariātam un Iekšlietu tautas komisariātam par – 81 cilvēku,

c) izsūtīti no Rīgas – 406 cilvēki,

d) sagatavotas lietas izsūtīšanai par – 1562 cilvēkiem. (..)

LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks

milicijas pulkvedis A.Košeļevs

LVA, 270.f., 1.s.apr., 124.l., 142., 148., 149., 150.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā: Lasīju. V.Lācis 10.04.45.

 

Latvijas PSR MP Valsts drošības komitejas

priekšsēdētāja vietnieka Lukaševiča lūgums paziņot,

uz kāda lēmuma pamata notika

1945. gada februāra izsūtīšana

PSR Savienības Ministru Padomes Slepeni

VDK daļas priekšniekam Maskavā

ģenerālmajoram b. A.V.Prokopenko

PSRS IeM 1. specdaļas priekšniekam

milicijas 3. ranga komisāram biedram I.G.Krilovam 1969. gada 17. decembrī

Nr.9/1485 Maskavā

 

Pēc bijušo specnometināto sūdzībām, saskaņā ar Latvijas PSR prokurora norādījumu, mēs veicam pārbaudi par vācu tautības personu izsūtīšanas pamatotību no Rīgas 1945. gada februārī:

1. Amalijas Ivana meitas Buljonas, dzimušas 1895. gadā, kopā ar dēlu Viktoru Mihaila dēlu Buljonu, dzimušu 1929. gadā, un māti Katerinu Aleksandra meitu Buljonu, dzimušu 1874. gadā.

2. Elvīras Aleksandra meitas Klokovas, dzimušas 1909. gadā, ar dēlu Aleksandru Georgija dēlu Klokovu, dzimušu 1928. gadā, un māti Luizi Ivana meitu Bartuševiču, dzimušu 1880. gadā.

Kā redzams no Buljonas un Klokovas uzskaites lietām, kuras glabājas Latvijas PSR IeM 1. specdaļā, viņu izsūtīšana no Rīgas notika 1945. gada 5. februārī, pamatojoties uz Latvijas PSR iekšlietu tautas komisāra vietnieka biedra Košeļeva parakstītā ordera pamata.

Latvijas PSR IeM 1. specdaļā glabājas neviena neapstiprinātā vācu tautības un personu bez pavalstniecības saraksta kopija, kuras 1945. gada februārī no Rīgas izsūtīja uz Komi APSR, pavisam 666 cilvēkus. Saraksta beigās norādīti amati: Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisāra vietnieks Salomatovs un Latvijas PSR prokurora vietnieks speclietās Kuzņecovs, taču viņu vai amatpersonas paraksta, kura būtu apstiprinājusi saraksta kopiju, nav.

Nav izslēgts, ka vācu tautības personu izsūtīšana ir notikusi pēc Baltijas frontes militārās pavēlniecības lūguma laika posmā, kad vēl turpinājās Lielais Tēvijas karš un kad vēl bija gadījumi, kad vācieši padomju karaspēka aizmugurē sarīkoja Rīgā uzbrukumus Sarkanās armijas militārpersonām.

Sakarā ar pārbaudi par vāciešu izsūtīšanas pamatotību no Rīgas 1945. gadā un dažu no viņiem atkārtotu izsūtīšanu uz attāliem rajoniem pēc patvaļīgās atgriešanās no specnometinājuma vietām uz Latvijas PSR, pamatojoties uz PSRS Valsts drošības ministrijas 1952. gada 26. jūnija norādījumu Nr.96, lūdzam pārbaudīt un mums paziņot, uz kādu instanču lēmumu pamata un pēc kādiem motīviem notika vāciešu izsūtīšana no Latvijas PSR 1945. gada 5. februārī.

Vai pēc tam tika pieņemti kaut kādi likumdošanas akti (dekrēts, lēmums, pavēle) par vācu tautības pilsoņu atbrīvošanu no specnometinājuma ar vai bez ierobežojumiem atgriezties agrākajās dzīvesvietās?

Ņemot vērā, ka attiecībā uz izsūtītajiem vāciešiem un personām bez pavalstniecības 1945. gada februārī tika sastādīts saraksts, lūdzam pārbaudīt, kur glabājas pienācīgā veidā noformēts mūs interesējošais saraksts un vai šajā sarakstā ir minētas Buljonas un Klokovas ģimenes.

Latvijas PSR Ministru Padomes VDK

priekšsēdētāja vietnieks pulkvedis Lukaševičs

LVA, 1994.f., 1.apr., 122456.l., 70., 71.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā: Izraksts pareizs: izmeklēšanas daļas vecākais

izmeklētājs kapteinis Saulītis.

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts drošības komitejas

izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja Saulīša

pārskata izziņa par 1945. gadā izsūtīto personu sarakstu

Kopija Pārskata izziņa

 

Par 1945. gadā izsūtīto sarakstu

Rīgā 1970. gada 4. janvārī

 

Latvijas PSR MP VDK izmeklēšanas daļas vecākais izmeklētājs Saulītis sakarā ar Elvīras Aleksandra meitas Klokovas izsūtīšanas pamatotības pārbaudi iepazinās ar vācu tautības personu un personu bez pavalstniecības sarakstu, kuras izsūtītas no Rīgas.

Minētais saraksts satur šādas sadaļas: 1. – Nr. p.k., 2. – Izsūtīšanai paredzētās personas uzvārds, vārds, tēva vārds, 3. – Dzimšanas gads, 4. – Tautība, 5. – Pavalstniecība, 6. – Adrese, 7. – Piezīmes. Saraksts sastādīts uz 24 lapām un saskaņā ar izsūtāmo dzīvesvietām sadalīts 13 sektoros.

Saraksta 16. lappuse sākās no 9. sektora un pirmais šajā sektorā skaitās Roberts Eduarda dēls Berendolfs, dzimis 1886. gadā, vācietis, PSRS pavalstnieks, dzīvoja Daugavpils ielā 72, dz. 7.

Šajā sektorā 16. skaitās Elvīra Aleksandra meita Klokova, dzimusi 1909. gadā, vāciete, PSRS pavalstniece, dzīvoja Lubānas ielā 22, dz. 36, Luiza Ivana meita Bartuševiča (māte), dzimusi 1880. gadā, vāciete, PSRS pavalstniece, dzīvoja Lubānas ielā 22, dz. 36, Aleksandrs Georgija dēls Klokovs (dēls), dzimis 1928. gadā, vācietis, PSRS pavalstnieks, dzīvoja Lubānas ielā 22, dz. 36, Luiza Ivana meita Kasparoviča (radiniece), dzimusi 1936. gadā, tautība nav norādīta, PSRS pavalstniece, dzīvoja Lubānas ielā 22, dz. 36. Pēdējais šajā sektorā skaitās Fjodors Jakova dēls Novickis, dzimis 1887. gadā, krievs, bez pavalstniecības, dzīvoja Salacas ielā 1a, dz. 25.

Saraksta beigās ir šāda piezīme: sarakstā nav iekļauti 19 cilvēki, izsūtīto ģimenes locekļi, kuri izteikuši brīvprātīgu vēlēšanos aizbraukt no Rīgas kopā ar izsūtāmajiem.

Tālāk, pēdējās lapas kreisajā pusē ir uzrakstīts: Latvijas PSR valsts drošības tautas komisāra vietnieks pulkvedis – (Salomatovs) un labajā pusē: Latvijas PSR prokurora vietnieks speclietās – (Kuzņecovs). Pēdējās lapas kreisajā pusē ir uzrakstīts: “1945. gada “...” februārī Rīgā.”

Saraksta sastādīšanas datuma, minēto amatpersonu parakstu vai amatpersonas paraksta par saraksta kopijas apstiprināšanu nav.

Saraksta pēdējā lappusē nezināma persona ar sarkanas krāsas zīmuli ir uzrakstījusi: “Izsūtīšana veikta, pamatojoties uz b. Merkulova mutiska rīkojuma pamata par Rīgas pilsētas attīrīšanu. Izsūtīti uz Komi APSR Siktivkaras pilsētu.”

Citu ziņu attiecībā uz Klokovas un viņas ģimenes izsūtīšanu sarakstā nav.

Šā saraksta kopija glabājas Latv. PSR IeM 1. specdaļā.

Latvijas PSR MP VDK izmeklēšanas daļas

vecākais izmeklētājs – kapteinis Saulītis

LVA, 1994. f., 1. apr., 12456. l., 33., 34. lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes VDK izmeklēšanas daļas

izziņa par jautājumiem,

kuri saistīti ar 1945. gada izsūtīšanu

Latvijas PSR Slepeni

Ministru Padomes 1970. gada 25. februārī

Valsts drošības komiteja Nr. 9/215

Latvijas PSR prokurora vecākajam palīgam Rīgā

justīcijas vecākajam padomniekam

biedram V.K.Bussem

 

Saskaņā ar PSRS MP VDK 1970. gada 19. februāra paziņojumu Nr. 10/1-17, kaut kādu direktīvu norādījumu jautājumā par vācu tautības personu izsūtīšanu no Latvijas teritorijas Lielā Tēvijas kara gados nav.

Zināšanai tiek paziņots, ka PSRS Augstākās Padomes Prezidijs 1941. gada 28. augustā pieņēma dekrētu “Par to vāciešu pārvietošanu, kuri dzīvo Pievolgas rajonos”.

Tiesiskā stāvokļa ierobežojumu atcelšana vāciešiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri atrodas specnometinājumā, ir noteikta ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1955. gada 13. septembra dekrētu.

Dekrēts nosaka, ka specnometinājuma ierobežojumu atcelšana neparedz īpašuma atdošanu, kurš konfiscēts, izsūtot vāciešus un viņu ģimenes locekļus, un ka viņiem nav tiesību atgriezties tajās vietās, no kurienes viņi tika izsūtīti.

Ziņu par tā personu saraksta, kuras izsūtītas no Rīgas 1945. gadā, atrašanās vietu ne PSRS MP VDK, ne PSRS IeM 1. specdaļai nav.

Latvijas PSR Ministru Padomes VDK izmeklēšanas daļas

priekšnieks pulkvedis Izvestnijs *

LVA, 1994. f., 1. apr., 12456. l., 82. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* Dokumentu parakstījis daļas priekšnieka vietnieks. Paraksts – nesalasāms.

Turpmāk — vēl