Par valsts finansējumu tautsaimniecībai

Janvāra pēdējā dienā uz kārtējo sēdi Ekonomikas ministrijā (EM) pulcējās Tautsaimniecības padomes (TSP) locekļi, lai diskusijā ar ekonomikas ministru Juri Lujānu iztirzātu aktuālos jautājumus.

Ekonomikas ministrs iepazīstināja klātesošos ar šogad EM plānotajiem prioritārajiem pasākumiem, kuru īstenošanai atvēlēts valsts budžeta finansējums. Lai gan finansējuma apjoms atsevišķās pozīcijās sasniedz tikai dažus desmitus tūkstošu latu, J. Lujāns atzīst, ka tas ir ļoti nozīmīgs stimuls tautsaimniecības attīstībai, ņemot vērā to, ka pēdējos gados ministrijas budžetā pieauguma nav bijis.

Kā vienu no finansiāli mazietilpīgām (nepilni 24 tūkstoši latu), bet ļoti nozīmīgām un progresīvām prioritātēm J. Lujāns minēja koncesiju veicināšanu, lai plašāk piesaistītu privāto kapitālu valstij raksturīgu funkciju veikšanai un tādējādi attīstītu infrastruktūru reģionos.

Visvairāk līdzekļu – 305,5 tūkstošus latu – šogad plānots atvēlēt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību attīstības koncepcijas īstenošanai, tai skaitā ekonomisko pārstāvniecību izveidei Vācijā, Lielbritānijā un Zviedrijā. Līdz šim Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība darbojās tikai Kazahstānā. Ilustrējot šādu institūciju nozīmību, J. Lujāns minēja, ka Dānija ir izveidojusi piecdesmit ekonomiskās pārstāvniecības ASV vien.

Lai paplašinātu kredītresursu piesaistes iespējas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, par 250 tūkstošiem latu tiks palielināts BO SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” pamatkapitāls. 100 tūkstoši latu atvēlēti Latvijas puses līdzfinansējuma nodrošināšanai uzņēmumu dalībai starptautiskās izstādēs un gadatirgos – tik daudz līdzekļu šim mērķim atvēlēts pirmoreiz, piebilda ministrs.

Latvijas Eksporta un mārketinga atbalsta programmas īstenošanai plānots izdot 217 tūkstošus latu. Programmas ietvaros paredzēts atbalstīt 20 līdz 30 uzņēmumu projektus, vienam atvēlot ne vairāk kā 10 000 latu. Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts informēja, ka šīs programmas līdzekļi paredzēti, arī lai atbalstītu kvalitātes sistēmas ieviešanu uzņēmumos.

Valsts budžeta finansējums piešķirts arī inovācijas politikas ieviešanai Latvijā Zinātnes un tehnoloģijas parka izveidei, administratīvās kapacitātes uzlabošanai darbā ar Eiropas Savienības (ES) pirmsiestāšanās atbalsta instrumentiem un Eiropas Sociālo fondu, Latvijas nacionālās metroloģijas sistēmas sakārtošanai atbilstoši ES prasībām, konkurences uzraudzības institūcijas stiprināšanai un citiem pasākumiem. Kopumā EM prioritāro pasākumu īstenošanai nepieciešamai 1,98 miljoni latu.

Atbildot uz Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža Andra Jaunsleiņa jautājumu, kā turpmāk tautsaimniecības attīstībā tiks izmantoti privatizācijas procesā gūtie līdzekļi, J. Lujāns norādīja, ka patlaban jau ir fiksēti par aptuveni četriem miljoniem latu īstenojami pasākumi, kuru finansējums būtu jārod no ieņēmumiem par valsts objektu privatizāciju. Līdzšinējā privatizācijas līdzekļu izlietojuma prakse J. Lujānu neapmierina, viņš uzskata, ka tie būtu jānovirza nevis dažādu ikdienišķo izdevumu apmaksai, bet gan jāiegulda tautsaimniecības attīstībā, galvenokārt infrastruktūras objektos. Kā informēja ministrs, valdība ir izveidojusi darba grupu, kas precizēs privatizācijas nosacījumus un sertifikātu izmantošanas iespējas. Līdz februāra beigām šajos jautājumos tiks ieviesta skaidrība, solīja J. Lujāns.

Runājot par TSP un nozaru ekspertu padomju vietu un lomu ES un valsts tautsaimniecības procesu vadībā, J. Lujāns atzina, ka tām būtu jāspēj ar profesionālu argumentāciju lobēt savu nozari. Ministrs uzskata, ka TSP un ekspertu padomju darbs ir jāuzlabo, lielāku uzmanību veltot nevis problēmu konstatēšanai, bet gan analīzei un risinājumu meklēšanai laikposmā starp sēdēm, lai, kopā sanākot, varētu iepazīstināt kolēģus ar konstruktīviem priekšlikumiem un sasniegt konkrētus rezultātus uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. J. Lujāns rosināja TSP kļūt par partneri un palīgu ministrijai normatīvo aktu izstrādē, kā arī aktīvāk līdzdarboties valsts sekretāru sanāksmēs.

TSP priekšsēdētājs Viktors Kulbergs piekrita, ka padomes darbs būtu uzlabojams, piebilstot, ka to sekmētu TSP sekretariāta paplašināšana un darbības stiprināšana. V. Kulbergs uzsvēra, ka pēdējos divus gadus TSP ir veiksmīgi darbojusies kā ātrās reaģēšanas pretspēks dažādu uzņēmējdarbībai neizdevīgu izmaiņu ieviešanai likumdošanā. Viņš atgādināja ministram, ka tieši TSP sāka degvielas tirgus sakārtošanu Latvijā. Savus kolēģus V. Kulbergs rosināja līdz nākamajai padomes sēdei pārdomāt, kā uzlabot TSP sadarbību ar EM.

Kopš pērnā gada rudens, kad Latvijā notika pirmais mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nacionālais forums, aktuāls ir pašu uzņēmēju izvirzītais uzdevums izveidot vienotu organizāciju dialogam ar valsti. Autoritatīvas organizācijas, kas spētu pārstāvēt liela uzņēmēju skaita intereses, neesamība ir galvenais iemesls tam, ka trūkst nopietna dialoga starp biznesa aprindām un valdību. Diemžēl centieni izveidot vienu organizāciju, apvienojot esošās, līdz šim nav izdevies. TSP bija uzņēmusies šī procesa koordinatores lomu, izveidojot darba grupu, kas izstrādāja un apkopoja priekšlikumus par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konsolidētas pārstāvniecības organizācijas izveidi. Tika nolemts, ka jāveido MVU organizāciju apvienība – “MVU konvents”, diemžēl atsevišķu personu ambīciju dēļ šo ieceri līdz šim nav izdevies īstenot, sacīja V. Kulbergs. Viņaprāt, valstij ir strikti jāpasaka, ka tikai sadarbībā ar vienu organizāciju tiks risinātas MVU problēmas. Kamēr tas nav pateikts, katra organizācija cer “deķīti tomēr pavilkt uz savu pusi”, atzina V. Kulbergs.

J. Lujāns uzsvēra, ka demokrātiskā valstī ministrs nedrīkst izteikt vērtējošus spriedumus par sabiedriskām organizācijām, tādējādi izrādot vairāk labvēlības pret kādu, bet citu atstājot novārtā. Organizācijām pašām ir jāspēj vienoties par savstarpējās sadarbības formu. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, kura ļoti sekmīgi sarunās ar valdību aizstāv nozares intereses.

Ja līdz aprīlim uzņēmēji paši neizveidos MVU intereses apvienojošu organizāciju, tad šī ideja nav uzskatāma par dzīvotspējīgu un ir atmetama. Tādā gadījumā pie EM tiks izveidota MVU pārstāvoša struktūra, sacīja J. Lujāns.

Kā apliecināja Hipotēku un zemes bankas prezidents Inesis Feiferis, banka ir gatava finansiāli atbalstīt MVU vienotās organizācijas izveidi, jo arī banku sektora pārstāvji ir ieinteresēti nostiprināt sadarbību ar vienu, nevis daudzām organizācijām, kuru viedokļi un intereses nereti ir pretējas.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore