ATSAUCĒ IETVERT:
Par "Latvijas krājbankas" privatizāciju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.02.2003., Nr. 19 https://www.vestnesis.lv/ta/id/70975
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par “Latvijas krājbankas” privatizāciju
Vakar, 4.februārī, Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvāto a/s “Latvijas krājbanka” valstij piederošo akciju privatizācijas modeli, kurš paredz 25,01% akciju pārdot atklātā izsolē par naudu, 6,6% akciju pārdot par privatizācijas sertifikātiem darbiniekiem un pensionāriem, bet atlikušo 0,51% no bankas pamatkapitāla atstāt kā privatizācijas rezervi.
Tomēr, pēc Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera iniciatīvas, valdība nolēma mainīt vienas akcijas minimālo pārdošanas cenu, piemērojot koeficientu 1,5 un tādējādi palielinot to no Ls 1,21 uz Ls 1,81. Kā uzsvēra A.Šlesers, Ekonomikas ministrijas piedāvātā sākumcena ir pārāk zema, jo 25,01% lielā “Latvijas krājbankas” akciju pakete ir pasīvā kontrolpakete, kuru iegādājoties pastāv iespēja iegūt bankas kontrolpaketi. “Sākumcenas palielināšana, manuprāt, bija nepieciešama jebkurā gadījumā. Ja pieņemam, ka cīņa par “Latvijas krājbankas” akcijām būs sīva, tad valsts interesēs ir tās pārdot pēc iespējas dārgāk. Ja izsolē piedalās maz pretendentu, kam gan es negribētu ticēt, un izsoles pēdējā cena būtiski neatšķirsies no sākumcenas, tad minimālās cenas paaugstināšana nodrošinās lielākus budžeta ieņēmumus.”
Savukārt satiksmes ministra Roberta Zīles priekšlikums minimālo “Latvijas krājbankas” vienas akcijas pārdošanas sākumcenu palielināt līdz 2,70 latiem neguva valdības atbalstu, jo, pēc vairāku Ministru kabineta locekļu domām, tas sašaurinātu potenciālo bankas investoru loku.
Balsojumā par “Latvijas krājbankas” valsts akciju privatizācijas pamatnosacījumiem “Jaunā laika” un Latvijas Pirmās partijas ministri tos atbalstīja, bet “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Zaļo un zemnieku savienības ministri atturējās.
Inga Pelša, Ministru prezidenta biedra palīdze