Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē

Saeimas dok. Nr.318; likumprojekts Nr.158

Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 2003. gada 28. janvāra sēdē akceptēts (prot. Nr.6, 5.§) un 31. janvārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādus grozījumus:

1. Izteikt 68.pantu šādā redakcijā:

“68. Slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences.

Visiem starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana. Starptautiskos līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas no Saeimas locekļiem, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums.

Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima.

Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas Latvijas dalības nosacījumos Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā.”

2. Izteikt 79.pantu šādā redakcijā:

“79. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.

Tautas nobalsošanai nodotais likuma projekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma projekta pieņemšanu, Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos.”

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Īstenojot “Deklarācijas par Einara Repšes vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” 18.punktā definēto mērķi sekmēt Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, kā arī, ņemot vērā faktu, ka 2003.gada 16.aprīlī Latvijas valdība ir paredzējusi parakstīt līgumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, nepieciešams veikt grozījumus Latvijas tiesību sistēmā, lai tiesiski noregulētu jautājumus, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Lai arī, plaši iztulkojot šobrīd spēkā esošās Latvijas Republikas Satversmes normas, būtu iespējams nonākt pie rezultāta, kas liecina, ka grozījumi Satversmes tekstā nav obligāti, tomēr nolūkā nodrošināt juridiski iespējami korektu Satversmes normu iztulkošanu Satversmē ir nepieciešams veikt izmaiņas, lai radītu pamatu iztulkot pastāvošās Satversmes normas atbilstoši Eiropas Kopienas tiesībām.

Grozījumu izdarīšana Satversmē ir nepieciešama, lai konstitucionālā līmenī noregulētu šādus ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā saistītus jautājumus. Pirmkārt, pašlaik Satversmē nav skaidri noteikta valsts institūciju kompetences deleģēšanas iespēja starptautiskām institūcijām. Otrkārt, ir nepieciešams papildināt Satversmi, atrunājot ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā saistītos procesuālos jautājumus.

Grozījumu Latvijas Republikas Satversmē projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2001.gada 20.aprīļa rīkojumu Nr.147.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Grozījumu projekts paredz izdarīt grozījumus Satversmes 68. un 79.pantā saistībā ar iespējamo Latvijas dalību Eiropas Savienībā, nodrošinot iespēju deleģēt daļu no valsts varas realizēšanas tiesībām starptautiskām institūcijām, kā arī īpaši atrunājot procedūru, kādā tiek apstiprināta Latvijas dalība Eiropas Savienībā. Satversmes papildināšana ar izstrādātajiem grozījumiem radītu pamatu iztulkot Satversmes normas kopsakarā ar Eiropas Kopienas tiesību normām, kā arī konstitucionālā līmenī nostiprinātu tautas nobalsošanas par dalību Eiropas Savienībā obligātumu. Ievērojot Satversmes veidošanās vēsturi un tās uzbūves īpatnības, Satversmes grozījumu izstrādes gaitā tika panākta konceptuāla vienošanās neveikt grozījumus Satversmes 1. un 2.pantā.

Projektā paredzēts papildināt Satversmes 68.pantu šādā redakcijā:

Pirmkārt, iekļaut Satversmes 68.panta pirmā daļā noteikumu, kas paredz, ka, slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences ar nosacījumu, ka deleģēšana tiek veikta nolūkā stiprināt demokrātiju. Atsevišķas valsts kompetences deleģēšana šādā redakcijā liedz iespēju to deleģēt suverēnām valstīm vai nedemokrātiskām starptautiskām institūcijām, kā arī dod tiesības šādu kompetences deleģējumu atsaukt, ja institūciju darbība vairs neatbilst nolūkam, ar kādu Latvija valsts institūcijas kompetences deleģēšanu ir veikusi. Kompetences deleģēšanas atbilstību Satversmei kontrolē Satversmes tiesa, kurai ir ne tikai tiesības pasludināt kompetences deleģējumu par neatbilstošu Satversmei, bet arī tiesības interpretēt, vai kompetences deleģēšana varētu neatbilst Satversmei (preventīva loma).

Otrkārt, Satversmes 68.panta otro daļu izteikt, šobrīd esošo 68.pantu papildinot ar procedūru, kādā Saeima var apstiprināt starptautiskos līgumus, ar kuriem tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences. Šādus līgumus Saeima var apstiprināt ar 2/3 kvalificēto balsu vairākumu sēdēs, kurās piedalās ne mazāk kā 2/3 Saeimas locekļu.

Treškārt, 68.panta trešajā daļā noteikt, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā ir izlemjama tikai tautas nobalsošanā. Tas nozīmē, ka tautai pieder tiesības ne vien lemt par Latvijas iestāšanos, bet arī par izstāšanos no Eiropas Savienības, turklāt izstāšanās procedūrai jābūt tādai pašai kā iestāšanās procedūrai. Skatot Satversmes 68.panta pirmās trīs daļas kopā, ir nepārprotami formulēts tas, ka tautas nobalsošana par Latvijas dalību citās starptautiskās organizācijās, piemēram NATO, nebūs nepieciešama. To ar kvalificēto balsu vairākumu būs tiesības izlemt Saeimai.

Ceturtkārt, Satversmes 68.panta ceturtajā daļā (un 79.panta otrajā daļā) tautai tiek nodotas tiesības izlemt par būtiskām izmaiņām Latvijas dalības nosacījumos Eiropas Savienībā, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu. Šāds formulējums nodrošina iespēju noskaidrot tautas viedokli gadījumā, ja Eiropas Savienības konstitucionālā uzbūve mainās tik ļoti, ka rodas pamats apšaubīt, vai tauta atbalstītu Latvijas dalību būtiski mainītā Eiropas integrācijas formā, vienlaikus nodrošinot, ka tautas nobalsošana tiks rīkota tikai par ļoti nozīmīgiem Eiropas integrācijas jautājumiem (piemēram, par būtiskām izmaiņām Eiropas Savienības pamatlīgumos). Piedāvātais formulējums nepieļauj iespēju tautas nobalsošanai nodot jebkuru jautājumu (piemēram, Eiropas Savienības institūciju pieņemtos aktus — direktīvas, regulas utt.).

Grozījumu projektā Satversmes 79.panta otrā daļa tiek papildināta, nosakot nepieciešamo kvorumu tautas balsojumam par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos. Būtisks ir lietotais termins “lēmums”, kas norāda, ka balsojums notiek nevis par konkrētu juridisku dokumentu, bet gan par abstraktu jautājumu.

Sīkāk par likumprojekta būtību skatīt klāt pievienotajā Satversmes grozījumu projekta teorētiskajā pamatojumā.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Tiek pievērsta sabiedrības uzmanība Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā nozīmīgumam.

4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Lai nodrošinātu visas Latvijas konstitucionālās iekārtas atbilstību Latvijas dalībai Eiropas Savienībā, un ņemot vērā Līguma par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā parakstīšanas dienas tuvošanos, darba grupa ir izstrādājusi grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kas nodrošinās leģitīmu Līguma parakstīšanu un jautājuma par Latvijas dalību Eiropas Savienībā nodošanu tautas nobalsošanai.

Darba grupas dalībnieki nolēma negrozīt likumu “Saeimas Kārtības rullis”, uzskatot, ka jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā tautas nobalsošanai būs nododams lēmuma veidā atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 3.nodaļā “Pastāvīgo priekšlikumu izskatīšana” noteiktajai kārtībai.

Lai nodrošinātu Latvijas konstitucionālās sistēmas saderību ar Eiropas Kopienas tiesībām, būtu izstrādājami grozījumi likumā “Par tiesu varu”, paredzot Eiropas Kopienu tiesas īpašo statusu un norādot uz izmaiņām, kas līdz ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā radīsies Latvijas tiesu juridiskajā statusā.

Tāpat būtu nepieciešams izstrādāt atsevišķu likumu, kurā tiktu atrunāta Latvijas dalības Eiropas Savienībā ietekme uz Latvijas materiālo tiesību normām.

Lai iespējams sekmīgi sagatavot izmaiņas Latvijas konstitucionālo tiesību sistēmā kopumā, ir nepieciešams jauns Ministru prezidenta rīkojums, kas pilnvarotu darba grupu izstrādāt minēto likumu grozījumus.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Grozījumi Satversmē nodrošina piemērotu ietvaru Latvijas pakāpeniskai integrācijai Eiropas Savienībā, kā arī tuvina Latvijas esošo likumdošanu Eiropas Kopienas likumdošanai.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Izstrādātais Satversmes grozījumu projekts paredz iespēju — lai stiprinātu demokrātiju, deleģēt daļu no valsts institūciju kompetences starptautiskajām institūcijām. Šādu līgumu apstiprināšanu veic Saeima ar kvalificēto balsu vairākumu.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvo aktu projektu?

2001.gada 23.novembrī Rīgā tika organizēta starptautiska zinātniskā konference “Latvijas suverenitāte un dalība Eiropas Savienībā”, kurā piedalījās Latvijas un ārvalstu (Vācijas, Igaunijas, Lietuvas) konstitucionālo tiesību speciālisti, kā arī pārstāvji no nevalstiskām organizācijām un Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 Tieslietu ministrs A. Aksenoks