Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”

Saeimas dok. Nr. 319; likumprojekts Nr. 159

Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2003. gada 28. janvāra sēdē akceptēts (prot. Nr. 6, 6.§)

un 31. janvārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 17.nr.; 1998, 19.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Tautas nobalsošanu rīko, ja:

1) Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantu;

2) Valsts prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu;

3) Valsts prezidents ir apturējis likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem un šo divu mēnešu laikā ir saņemts ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju pieprasījums nodot apturēto likumu tautas nobalsošanai;

4) Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu;

5) izlemjams jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā;

6) izlemjams jautājums par būtiskām izmaiņām Latvijas dalības nosacījumos Eiropas Savienībā, un to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu.”

2. Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai Saeimas pieņemtais likums par grozījumiem Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantā iegūtu likuma spēku, tas nododams tautas nobalsošanai.”

3. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. (1) Ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.

(2) Tautas nobalsošana par vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta noraidīšanas vai tā pieņemšanas ar satura grozījumiem Saeimā.

(3) Jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjams tautas nobalsošanā.

(4) Tautas nobalsošanu par būtiskām izmaiņām Latvijas dalības nosacījumos Eiropas Savienībā Saeima ierosina, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu.”

4. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. (1) Tautas nobalsošanas dienu nosaka un paziņo Centrālā vēlēšanu komisija, izņemot šā likuma 11.panta trešajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad to nosaka un paziņo Saeima.

(2) Tautas nobalsošana rīkojama sestdienā.”

5. Izteikt 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Balsošanas zīmē ierakstāms tautas nobalsošanai nodotais priekšlikums (šā likuma 1.pants), kā arī vārdi “par” un “pret”. Organizējot tautas nobalsošanu par šā likuma 1.panta piektajā un sestajā punktā minētajiem jautājumiem, attiecīgā jautājuma formulējumu izstrādā Saeima.”

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Īstenojot “Deklarācijas par Einara Repšes vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” 18.punktā definēto mērķi sekmēt Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, kā arī ņemot vērā faktu, ka 2003.gada 16.aprīlī Latvijas valdība ir paredzējusi parakstīt līgumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, nepieciešams veikt grozījumus Latvijas tiesību sistēmā, lai tiesiski noregulētu jautājumus, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” paredzēts noregulēt kārtību, kādā Latvijas valdība būs tiesīga deleģēt daļu no valsts institūciju kompetences starptautiskām institūcijām, šobrīd Eiropas Savienībai, t.i., nododot jautājumu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemšanai Latvijas tautai. Tomēr Satversmē nav iespējams un nav nepieciešams paredzēt, kā tieši jautājums nododams tautas nobalsošanai. Tādēļ paredzēti grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”.

Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” izstrādāti, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2001.gada 20.aprīļa rīkojumu Nr. 147.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Tā kā Latvijas iestāšanās starpvalstiskā organizācijā, kuras mērķis ir stiprināt dalībvalsts demokrātisko iekārtu, ir bezprecedenta gadījums, darba grupa nolēma, ka iestrādājamās tiesību normas nav ietveramas jau esošos pantos. Tādēļ, lai nodrošinātu Satversmes grozījumu leģitīmu funkcionēšanu, grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” paredz grozīt likuma pirmo pantu, iestrādājot tajā divus jaunus punktus (piekto un sesto), 11. pantu, iestrādājot jaunu trešo un ceturto panta daļu, 12.pantu, papildinot panta pirmo daļu ar palīgteikumu, kas paredz īpašu gadījumu, kā arī 14.panta pirmajā daļā iestrādājot jaunu teikumu.

Likuma pirmo pantu papildinot ar diviem punktiem un 11.pantu ar divām daļām, tiek paredzēti divi jauni gadījumi, kad jautājums izlemjams tautas nobalsošanas ceļā – ja izlemjams jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un ja izlemjams jautājums par būtiskām izmaiņām Latvijas dalības nosacījumos Eiropas Savienībā un to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu. No darba grupai piedāvātiem variantiem tā izvēlējās likumu nepapildināt ar jaunu pantu, bet tā vietā papildināt esošu pantu ar jaunām daļām.

Saskaņā ar Satversmes 68.panta ceturtās daļas un 79.panta otrās daļas redakciju tautai tiek nodotas tiesības izlemt par būtiskām izmaiņām Latvijas dalības nosacījumos Eiropas Savienībā, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu. Šāds formulējums nodrošina iespēju noskaidrot tautas viedokli gadījumā, ja Eiropas Savienības konstitucionālā uzbūve mainās tik ļoti, ka rodas pamats apšaubīt, vai tauta atbalstītu Latvijas dalību būtiski mainītā Eiropas integrācijas formā, vienlaicīgi nodrošinot, ka tautas nobalsošana tiks rīkota tikai par ļoti nozīmīgiem Eiropas integrācijas jautājumiem (piemēram, par būtiskām izmaiņām Eiropas Savienības pamatlīgumos). Piedāvātais formulējums nepieļauj iespēju tautas nobalsošanai nodot jebkuru jautājumu (piemēram, Eiropas Savienības institūciju pieņemtos aktus — direktīvas, regulas utt.).

12. panta pirmās daļas teikums papildināts ar palīgteikumu, kas paredz izņēmuma gadījumu no vispārīgās tautas nobalsošanas dienas noteikšanas un paziņošanas kārtības. Šāds izņēmuma gadījums ir paredzēts, ja tautas nobalsošanā izlemjami 11.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētie jautājumi. Šajos gadījumos tautas nobalsošanas dienu nosaka un paziņo Saeima.

14. pants savukārt nosaka, ka pirmā panta piektajā un sestajā punktā paredzētajos izņēmuma gadījumos jautājumu, par kuru organizējama tautas nobalsošana, formulē Saeima.

3. Cita informācija.

Darba grupa nolēma negrozīt likumu “Saeimas kārtības rullis”, paredzot, ka, lai pieņemtu lēmumu par tautas nobalsošanas ierosināšanu, Saeimai būtu jāizmanto “Saeimas kārtības ruļļa” saistošā procedūra par pastāvīgo priekšlikumu ierosināšanas un izskatīšanas kārtību.

Tā kā pēdējie dotā likuma grozījumi ir izsludināti 1998.gada 8.septembrī (L.V. 1998.09.08, Nr. 255/256), bet LR Satversmes 77.panta pēdējie grozījumi stājušies spēkā 1998. gada 6.novembrī, grozījumu projekts paredz labot arī likuma pirmā panta pirmo punktu un ceturtā panta pirmo daļu, saskaņojot to ar šī brīža Satversmes 77.panta redakciju. Šie grozījumi paredz, ka tautas nobalsošana rīkojama ne tikai tad, kad grozīts Satversmes 1.,2.,3. un 6.pants, bet arī tad, kad grozīts tās 4. un 77.pants.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Grozījumi likumā nodrošinās Satversmes grozījumu funkcionēšanu Latvijas pakāpeniskai integrācijai Eiropas Savienībā.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

2001. gada 23. novembrī Rīgā tika organizēta starptautiska zinātniskā konference “Latvijas suverenitāte un dalība Eiropas Savienībā”, kurā piedalījās Latvijas un ārvalstu (Vācijas, Igaunijas, Lietuvas) konstitucionālo tiesību speciālisti, kā arī pārstāvji no nevalstiskām organizācijām un Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā, konstitucionālo tiesību speciālisti, kā arī pārstāvji no nevalstiskām organizācijām un Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks