Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas LĒMUMS Nr. 1/2002 attiecībā uz Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B Protokolu

APVIENOTĀ KOMITEJA,

Atsaucoties uz 1996.gada 22. aprīlī Rīgā parakstīto brīvās tirdzniecības līgumu starp Latvijas Republiku, no vienas puses un Slovēnijas Republiku, no otras puses, turpmāk sauktu kā “Līgums”, un sevišķi B protokola 38.pantu;

Ievērojot, ka:

(1) Līguma B Protokolā par izcelsmes produkcijas jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm, turpmāk sauktu kā “Protokols”, pēc tā stāšanās spēkā vairākas reizes ir veikti grozījumi. Tādējādi ir nepieciešams Protokola tekstā veikto izmaiņu apkopojums, skaidrības un juridiskas noteiktības nepieciešamības dēļ, lai preču izcelsmes noteikumi varētu tikt pielietoti;

(2) Ir nepieciešams veikt tehniskus grozījumus pārstrādes noteikumos, lai ievērotu izmaiņas Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā (“Harmonizētā Sistēma”), kas stājās spēkā no 2002.gada 1.janvāra;

(3) Ir nepieciešams mainīt dažas pārstrādes prasības neizcelsmes materiāliem izcelsmes statusa saņemšanai, ņemot vērā atsevišķu izejmateriālu trūkumu Līgumslēdzēju pusēs, un specifiskos nosacījumus dažu produktu (“monolītās integrālās shēmas”) iegūšanai, norādot ierobežotas pārstrādes iespējas ārpus Līgumslēdzējām pusēm;

(4) Ir nepieciešami tehniski labojumi, lai novērstu kļūdas tekstā un neatbilstību starp tekstiem dažādās valodās;

(5) Pilnīgai līguma funkcionēšanai un lietotāju un muitas administratoru darba veicināšanai jaunajā Protokola tekstā atbilstoši ir jāiestrādā visi iepriekšminētie nosacījumi.

IR NOLĒMUSI SEKOJOŠO:

1. pants

Līguma B protokols par “izcelsmes produkcijas” jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm tiek aizstāts ar pievienoto tekstu kopā ar Apvienoto Deklarāciju.

2. pants

1. Šis Lēmums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā datumā, pēc pēdējās diplomātiskās notas saņemšanas, kas apliecina tā apstiprināšanu saskaņā ar katras puses juridiskajām prasībām.

2. Ja šis Lēmums nestājas spēkā līdz 2003.gada janvārim, Slovēnijā tas tiek piemērots pagaidu kartībā.

Parakstīts Rīgā, 2002.gada 29.oktobrī, divos autentiskos oriģināleksemplāros angļu valodā.

 

Latvijas Republikas vārdā	Slovēnijas Republikas vārdā
Kaspars Gerhards	Metka Jerina
Ekonomikas ministrijas	Ekonomikas ministrijas
Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietniece

 

 

B PROTOKOLS PAR "IZCELSMES PRODUKCIJAS" JĒDZIENA DEFINĒJUMU UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODĒM

Satura rādītājs

I nodaļa Vispārējie nosacījumi

1.pants Definīcijas

 

II nodaļa ‘’Izcelsmes produkcijas’’ jēdziena definējums

2.pants Vispārējās prasības

3.pants Kumulācija Slovēnijā

4.pants Kumulācija Latvijā

5.pants Pilnībā iegūtā produkcija

6.pants Pietiekami apstrādāta vai pārstrādāta produkcija

7.pants Nepietiekamas apstrādes vai pārstrādes operācijas

8.pants Kvalifikācijas vienība

9.pants Piederumi, rezerves daļas un instrumenti

10.pants Komplekti

11.pants Neitrālie elementi

 

III nodaļa Teritoriālās prasības

12.pants Teritoriālais princips

13.pants Tiešie pārvadājumi

14.pants Izstādes

 

IV nodaļa Muitas nodokļu atmaksāšana vai atbrīvošana no tiem

15.pants Aizliegums atmaksāt muitas nodokli vai atbrīvot no tā

 

V nodaļa Izcelsmes apliecinājums

16.pants Vispārīgie noteikumi

17.pants EUR.1 kustības sertifikātu izsniegšanas kārtība

18.pants Retrospektīvi izsniegtie kustības sertifikāti EUR.1

19.pants EUR.1 kustības sertifikāta dublikāta izsniegšana

20.pants Kustības sertifikāta EUR.1 izsniegšana, pamatojoties uz iepriekš

izdotu vai izrakstītu izcelsmes apstiprinājumu

20.a Uzskaites dalīšana (segregācija)

21.pants Rēķina–faktūras deklarācijas izrakstīšanas nosacījumi

22.pants Atzīts eksportētājs

23.pants Izcelsmes apliecinājuma derīgums

24.pants Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

25.pants Importēšana pa daļām

26.pants Izņēmumi formālajam izcelsmes apliecinājumam

27.pants Papildus dokumenti

28.pants Izcelsmes apstiprinājuma un papildus dokumentu uzglabāšana

29.pants Atšķirības un formālas kļūdas

30.pants EIRO izteiktās summas

 

VI nodaļa Administratīvās sadarbības pasākumi

31.pants Savstarpējā palīdzība

32.pants Izcelsmes apstiprinājumu pārbaude

33.pants Strīdu izšķiršana

34.pants Sodi

35.pants Brīvās zonas

 

VII nodaļa Nobeiguma nosacījumi

36.pants Muitas apakškomiteja

37.pants Protokola labojumi

 

Pielikumu saraksts

1.pielikums Ievadpiezīmes tabulai II pielikumā

2.pielikums Apstrādes vai pārstrādes operāciju saraksts, kas veicams ar neizcelsmes

materiāliem, lai ražotā produkcija varētu iegūt izcelsmes statusu

3.pielikums EUR.1 kustības sertifikāta paraugs un pieteikuma iesniegšana

EUR.1 kustības sertifikāta saņemšanai

4. pielikums Rēķina–faktūras deklarācijas teksts

 

Apvienotā deklarācija

Apvienotā deklarācija par izmaiņu izcelsmes noteikumos pārskatīšanu Harmonizētās Sistēmas grozījumu rezultātā

 

I nodaļa

VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI

1.pants

Definīcijas

Šī Protokola izpratnē:

(a) “ražošana” nozīmē jebkāda veida apstrādi vai pārstrādi, tajā skaitā salikšanu vai specifiskas operācijas;

(b) “materiāls” nozīmē jebkādu sastāvdaļu, izejvielu, komponentu vai daļu u.tml., kura tiek izmantota produkcijas ražošanai;

(c) “produkcija” nozīmē produkciju, kas tiek ražota, pat ja tā ir paredzēta vēlākai izmantošanai citās ražošanas operācijās;

(d) “preces” nozīmē gan materiālus, gan produkciju;

(e) “muitas vērtība” nozīmē vērtību, kas noteikta saskaņā ar Līguma par 1994.gada Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību VII. panta ieviešanu (PTO Līgums par Muitas Novērtējumu);

(f) “ex-works cena” nozīmē produkcijas rūpnīcas cenu, kas samaksāta ražotājam Slovēnijā vai Latvijā, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde; ar noteikumu, ka dotajā cenā ietilpst visu izmantoto materiālu vērtība, atņemot visus iekšējos nodokļus, kuri ir vai var tikt atmaksāti, kad iegūtā produkcija tiek eksportēta;

(g) “materiālu vērtība” nozīmē izmantoto neizcelsmes materiālu muitas vērtību importēšanas brīdī vai, ja tā nav zināma vai nevar tikt noskaidrota, tad pirmā noskaidrotā tirgus cena, kas samaksāta par materiāliem Slovēnijā vai Latvijā;

(h) “izcelsmes materiālu vērtība” nozīmē (g) punktā minētu materiālu vērtību, kas piemērojama mutatis mutandis;

(i) “pievienotā vērtība” ir ex-works cena mīnus katra iestrādātā materiāla muitas vērtība, kura izcelsmes vieta ir citas valstis, kas minētas 3. un 4. pantos, vai gadījumā, ja muitas vērtība nav zināma vai nav nosakāma — pirmā pārbaudāmā cena, kas samaksāta par materiāliem Slovēnijā vai Latvijā;

(j) “grupas” un “preču pozīcijas” nozīmē grupas un preču pozīcijas (četru ciparu kodus), kurus lieto nomenklatūrā, kas veido Preču Aprakstīšanas un Kodēšanas Harmonizēto Sistēmu, kas šajā Protokolā ir minēta kā “Harmonizētā sistēma” vai “HS”;

(k) “klasificēts” attiecas uz produkcijas vai materiāla klasifikāciju attiecīgajā pozīcijā;

(l) “sūtījums” nozīmē produkciju, kas visa tiek vienlaicīgi sūtīta no viena eksportētāja vienam kravas saņēmējam, vai kuras pārvadājumu no eksportētāja pie kravas saņēmēja noformē ar vienu un to pašu transporta dokumentu vai, ja tāda nav, tad ar vienu un to pašu rēķinu;

(m) “teritorijas’’ ietver teritoriālos ūdeņus.

 

II nodaļa

“IZCELSMES PRODUKCIJAS” JĒDZIENA DEFINĒJUMS

2. pants

Vispārējās prasības

1. Šī Līguma izpildes nolūkā sekojoša produkcija tiks uzskatīta par Slovēnijas izcelsmes produkciju:

a) produkcija, kas pilnībā iegūta Slovēnijā, kā noteikts šī Protokola 5. pantā;

b) produkcija, kas iegūta Slovēnijā un satur materiālus, kuri nav pilnībā tur iegūti, nodrošinot, ka minētie materiāli ir izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi Slovēnijā, kā tas ir noteikts šī Protokola 6. pantā.

2. Šī Līguma izpildes nolūkā sekojoša produkcija tiks uzskatīta par Latvijas izcelsmes produkciju:

a) produkcija, kas pilnībā iegūta Latvijā, kā noteikts šī Protokola 5. pantā;

b) produkcija, kas iegūta Latvijā un satur materiālus, kuri nav pilnībā tur iegūti, nodrošinot, ka minētie materiāli ir izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi Latvijā, kā tas ir noteikts šī Protokola 6. pantā.

3. pants

Kumulācija Slovēnijā

1. Produkcija, neietekmējot 2.pantā (1) minēto, tiek uzskatīta par Slovēnijas izcelsmes produkciju, ja tā tur tiek arī iegūta un satur materiālus, kuru izcelsmes valstis ir Bulgārija, Šveice (ieskaitot Lihtenšteinu1), Čehijas Republika, Igaunija, Ungārija, Islande, Lietuva, Latvija, Norvēģija, Polija, Rumānija, Slovēnija, Slovākijas Republika, Turcija vai Eiropas Kopiena saskaņā ar Protokola noteikumiem par preču izcelsmi, kas pievienoti attiecīgajiem Līgumiem starp Slovēniju un katru no minētajām valstīm, nodrošinot, ka tās apstrāde vai pārstrāde Slovēnijā pārsniedz šī Protokola 7. pantā minēto. Nav nepieciešams, lai šie materiāli būtu izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.

2. Tur, kur Slovēnijā veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7.pantā minētās operācijas, iegūtā produkcija tiek uzskatīta par Slovēnijas izcelsmes produkciju tikai, kad pievienotā vērtība ir lielāka par izmantoto materiālu vērtību, kuru izcelsmes valsts ir jebkura no 1.pantā minētām valstīm. Pretējā gadījumā iegūtā produkcija tiek uzskatīta par radītu tajā valstī, kur ir visaugstākā to izcelsmes materiālu vērtība, kas izmantoti ražošanā Slovēnijā.

3. Produkcija, kuras izcelsmes valsts ir kāda no 1.pantā minētajām valstīm, kas netiek nekādā veidā apstrādāta vai pārstrādāta Slovēnijā, saglabā savu izcelsmi, ja tiek eksportēta uz kādu no šīm valstīm.

4. Šajā pantā minētā kumulācija tiek attiecināta tikai uz tiem materiāliem un produkciju, kas ieguvuši izcelsmes statusu tikai šim Protokolam identisku izcelsmes noteikumu piemērošanas ceļā.

4. pants

Kumulācija Latvijā

1. Produkcija, neietekmējot 2.pantā (2) minēto, tiek uzskatīta par Latvijas izcelsmes produkciju, ja tā tur tiek arī iegūta un satur materiālus, kuru izcelsmes valstis ir Bulgārija, Šveice (ieskaitot Lihtenšteinu1), Čehijas Republika, Igaunija, Ungārija, Islande, Lietuva, Latvija, Norvēģija, Polija, Rumānija, Slovēnija, Slovākijas Republika, Turcija vai Eiropas Kopiena saskaņā ar Protokola noteikumiem par preču izcelsmi, kas pievienoti attiecīgajiem Līgumiem starp Latviju un katru no minētajām valstīm, nodrošinot, ka tās apstrāde vai pārstrāde Latvijā pārsniedz šī Protokola 7. pantā minēto. Nav nepieciešams, lai šie materiāli būtu izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.

2. Tur, kur Latvijā veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7.pantā minētās operācijas, iegūtā produkcija tiek uzskatīta par Latvijas izcelsmes produkciju, taču tikai tur, kur pievienotā vērtība ir lielāka par izmantoto materiālu vērtību, kuru izcelsmes valsts ir jebkura no 1.pantā minētām valstīm. Pretējā gadījumā iegūtā produkcija tiek uzskatīta par radītu tajā valstī, kur ir visaugstākā to izcelsmes materiālu vērtība, kas izmantoti ražošanā Latvijā.

3. Produkcija, kuras izcelsmes valsts ir kāda no 1.pantā minētām valstīm, kas netiek nekādā veidā apstrādāta vai pārstrādāta Latvijā, saglabā savu izcelsmi, ja tiek eksportēta uz kādu no šīm valstīm.

4. Šajā pantā minētā kumulācija tiek attiecināta tikai uz tiem materiāliem un produkciju, kas ieguvuši izcelsmes statusu tikai šim Protokolam identisku izcelsmes noteikumu piemērošanas ceļā.

5. pants

Pilnībā iegūtā produkcija

1. Sekojošais tiek uzskatīts par pilnībā iegūtu Slovēnijā vai Latvijā:

(a) minerāli, kas iegūti no to augsnes vai jūras dzīlēm;

(b) tur novākta dārzeņu produkcija;

(c) dzīvi dzīvnieki, tur dzimuši un auguši;

(d) produkcija, kas iegūta no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

(e) tur medībās vai makšķerējot iegūtā produkcija;

(f) jūras zvejas produkcija, vai cita produkcija, ko jūrā ārpus Slovēnijas vai Latvijas ūdeņiem, iegūst to kuģi;

(g) produkcija, kas ražota uz to pārstrādes kuģiem tikai no produkcijas, kas minēta (f) punktā; tur savākti lietoti izstrādājumi, kas der tikai izejmateriālu iegūšanai, tai skaitā lietotas riepas, kuras der tikai atjaunošanai vai kā atkritumi;

(h) atkritumi un lūžņi, kas radušies ražošanas procesā, kas tur veikts;

(i) produkcija, kas iegūta no jūras dzīlēm vai dzīlēm ārpus to teritoriālajiem ūdeņiem, ar noteikumu, ka tām vienīgajām ir tiesības izstrādāt šo jūras dibenu un dzīles zem tā;

(j) preces, kas ražotas no produkcijas, kas minēta punktos no (a) līdz (j).

2. Jēdzieni “to kuģi” un “to pārstrādes kuģi” 1.(f) un (g) punktos tiek attiecināti tikai uz kuģiem un pārstrādes kuģiem:

(a) kuri ir reģistrēti vai uzskaitīti Slovēnijā vai Latvijā;

(b) kuri kuģo zem Slovēnijas vai Latvijas karoga;

(c) kuri vismaz 50% apmērā pieder Slovēnijas vai Latvijas pilsoņiem, vai uzņēmumam, kura galvenā mītne ir vienā no šīm valstīm, vai kura vadītājs/a vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padome un šādu padomju locekļu vairākums ir Slovēnijas vai Latvijas pilsoņi, un kurā, turklāt, līgumsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā, vismaz puse kapitāla pieder šīm valstīm, to valdības iestādēm vai pilsoņiem;

(d) kuru kapteinis un virsnieki ir Slovēnijas vai Latvijas pilsoņi;

(e) uz kuriem vismaz 75% apkalpes ir Slovēnijas vai Latvijas pilsoņi.

6.pants

Pietiekami apstrādāta vai pārstrādāta produkcija

1. 2. panta nolūkos, produkcija, kas nav pilnībā iegūta, tiek uzskatīta par tur pietiekami apstrādātu vai pārstrādātu, ja tā atbilst II Pielikuma nosacījumiem.

Augšminētie nosacījumi nosaka visu šī Līguma produkcijas grupu apstrādi vai pārstrādi, kas jāveic ar neizcelsmes materiāliem, kuri tiek izmantoti produkcijas ražošanā un tikai attiecībā uz šādiem materiāliem. Tādēļ, ja produkcija, kas ieguvusi izcelsmes statusu izpildot visus šai produkcijai piemērojamos nosacījumus, tiek izmantota citas produkcijas ražošanā, uz produkciju, kurā ietverta iepriekšminētā produkcija, šie nosacījumi neattiecas un netiek ņemti vērā tie neizcelsmes materiāli, kas var tikt lietoti tās ražošanā.

2. Neraugoties uz 1.daļas nosacījumiem, neizcelsmes materiāli, kas, saskaņā ar šai produkcijai piemērojamo nosacījumu sarakstu nedrīkst tikt lietoti produkcijas ražošanā, tomēr var tikt izmantoti, ar noteikumu, ka:

(a) to kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no produkcijas ex-works cenas;

(b) ja sarakstā dotās neizcelsmes materiālu maksimālās procentuālās vērtības netiek pārsniegtas, piemērojot šīs daļas nosacījumus.

Šis punkts neattiecas un produktiem, kas minēti Harmonizētās Sistēmas 50. līdz 63. grupās.

3. 1. un 2. daļa tiek piemērota saskaņā ar 7.panta nosacījumiem.

7. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

1. Neietekmējot 2.daļu, sekojošās operācijas tiks uzskatītas par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai noteiktu izcelsmes preču statusu, neņemot vērā to, vai tiek izpildītas 6.panta prasības:

a) operācijas, kas nodrošina preču saglabāšanu labā stāvoklī, transportēšanas un uzglabāšanas laikā;

b) iepakojuma izjaukšana un salikšana;

c) mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu noņemšana;

d) tekstilpreču gludināšana vai presēšana;

e) vienkāršas krāsošanas un pulēšanas operācijas;

f) graudu un rīsu lobīšana, daļēja vai kopēja balināšana, pulēšana un glazēšana;

g) cukura krāsošanas vai cukura graudu veidošanas operācijas;

h) augļu, riekstu un dārzeņu lobīšana, kauliņu izņemšana un mizošana;

i) beršana, vienkārša malšana vai vienkārša sagriešana;

j) sijāšana, kārtošana, klasificēšana, šķirošana, salikšana (ieskaitot preču komplektēšanu);

k) vienkārša iepildīšana pudelēs, metāla kārbās, kolbās, ielikšana maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana kartēm vai kartonam un visas pārējās vienkāršās iepakošanas darbības;

l) preču zīmju, etiķešu, logo un citu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz precēm vai to iepakojumiem;

m) vienkārša, atšķirīgu vai neatšķirīgu veidu, produktu sajaukšana;

n) preču daļu vienkārša salikšana gatavas preces izgatavošanai vai preču izjaukšana pa daļām;

o) divu vai vairāku no (a) līdz (n) punktos minēto operāciju apvienojums;

p) dzīvnieku kaušana.

2. Visas operācijas, kas tika veiktas ar konkrēto preci Slovēnijā vai Latvijā, tiek uzskatītas par kopumu, nosakot vai šīs preces veiktā apstrāde vai pārstrāde ir jāuzskata par nepietiekamu 1.daļas izpratnē.

8. pants

Kvalifikācijas vienība

1. Par kvalifikācijas vienību šī Protokola noteikumu lietošanas aspektā, tiek uzskatīta attiecīgā produkcija, kura tiek atzīta par pamata vienību, nosakot klasifikāciju ar Harmonizētās Sistēmas nomenklatūras palīdzību.

Tādējādi:

a) kad produkcija, kas sastāv no izstrādājumu grupas vai komplekta, tiek klasificēta Harmonizētā Sistēmā kā viena grupa, tad viss kopums veido vienu kvalifikācijas vienību;

b) kad sūtījums sastāv no vairākiem identiskiem produktiem, kurus klasificē vienā un tajā pašā Harmonizētās Sistēmas grupā, katrs šāds produkts ir jāuztver atsevišķi, lietojot šī Protokola nosacījumus.

2. Tur, kur saskaņā ar Harmonizētās Sistēmas 5. vispārīgo noteikumu, iepakojums klasifikācijas nolūkos tiek iekļauts produkcijā, tam jābūt tāpat iekļautam arī izcelsmes noteikšanas nolūkos.

9. pants

Piederumi, rezerves daļas un instrumenti

Piederumi, rezerves daļas un instrumenti, kurus nosūta ar iekārtu, mašīnu, aparātu vai transporta līdzekli, un kuri ir to parastās komplektācijas daļa un ir iekļauti to cenā, vai kuri netiek pieprasīti apmaksai ar atsevišķu rēķinu, šajā gadījumā tiek uzskatīti par vienu veselumu ar atbilstošo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transporta līdzekli.

10. pants

Komplekti

Komplekti, pēc Harmonizētās sistēmas 3. vispārīgā noteikuma definīcijas, tiek uzskatīti par izcelsmes komplektiem, ja katra tos veidojošā sastāvdaļa ir izcelsmes produkcija. Tomēr, ja komplekts sastāv no izcelsmes un neizcelsmes produkcijas, tas kopumā tiek atzīts par izcelsmes produkciju, nodrošinot, ka neizcelsmes produkcijas vērtība nepārsniedz 15 procentus no komplekta ex-works cenas.

11. pants

Neitrālie elementi

Lai noteiktu, vai produkcijai ir izcelsme, nav nepieciešams noteikt sekojošo elementu izcelsmi, kas var būt izmantoti šīs produkcijas ražošanā:

(a) enerģija un degviela;

(b) aprīkojums un iekārtas;

(c) mašīnas un instrumenti;

(d) preces, kas neietilpst un nav paredzētas iekļaušanai produkcijas galīgajā komplektā.

III nodaļa

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

12. pants

Teritoriālais princips

1. II Nodaļā minētos nosacījumus attiecībā uz izcelsmes statusa iegūšanu Slovēnijas un Latvijas teritorijās ir jāpilda nepārtraukti, izņemot gadījumus, kas atrunāti 3.un 4. pantā, kā arī šī panta 3.daļā.

2. Izņemot 3.un 4.pantā minētos gadījumus, ja izcelsmes preces, kas ir eksportētas no Slovēnijas vai Latvijas, tiek atsūtītas atpakaļ, tās uzskata par neizcelsmes precēm, ja vien muitas iestādēm nevar pierādīt, ka:

a) atpakaļ atsūtītās preces ir tās pašas preces, kuras tika eksportētas; un

b) tās nav apstrādātas ne ar kādām operācijām, izņemot tām, kas nepieciešamas to saglabāšanai labā stāvoklī tajā valstī vai eksporta laikā.

3. Apstrāde vai pārstrāde, kas veikta ārpus Slovēnijas vai Latvijas ar materiāliem, kas eksportēti no Slovēnijas vai Latvijas un pēcāk atkārtoti

importēti šajās valstīs, neietekmē izcelsmes statusa ieguvi saskaņā ar II Nodaļā minētiem nosacījumiem, ar nosacījumu, ka:

(a) minētie materiāli ir pilnībā iegūti Slovēnijā vai Latvijā vai ir izgājuši apstrādi vai pārstrādi, kas ir plašāka par 7.pantā minētajām operācijām pirms to eksporta; un

(b) ir iespējams pārliecinoši nodemonstrēt muitas iestādēm, ka

(i) re-importētās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot eksportētos materiālus; un

(ii) kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Slovēnijas vai Latvijas, piemērojot šī panta nosacījumus, nepārsniedz 10% no gala produkta ex-works cenas, kuram tiek pieprasīts izcelsmes statuss.

4. 3.daļas nolūkos, II nodaļas noteikumi izcelsmes statusa iegūšanai netiek attiecināti uz apstrādi vai pārstrādi, kas notiek ārpus Slovēnijas vai Latvijas. Tomēr, tur, kur tiek attiecināts II Pielikuma sarakstā minētais noteikums par maksimālās vērtības noteikšanu visiem izmantotajiem ne-izcelsmes materiāliem, lai identificētu izcelsmes statusu beigu produktam, kopējā ne-izcelsmes materiālu vērtība, kas izmatoti attiecīgās Puses teritorijā, ņemta kopā ar kopējo pievienoto vērtību, kas iegūta ārpus Slovēnijas vai Latvijas, saskaņā ar šī panta nosacījumiem, nepārsniedz tur minētos procentus.

5. 3.un 4.daļas lietošanas nolūkā, ar “kopējo pievienoto vērtību” saprot visas izmaksas, kas rodas ārpus Slovēnijas vai Latvijas, ieskaitot tur iestrādāto materiālu vērtību.

6. 3. un 4.daļas noteikumi netiek attiecināti uz produkciju, kas neapmierina II Pielikuma sarakstā minētos nosacījumus vai arī, kuru var uzskatīt par pietiekami apstrādātu vai pārstrādātu tikai, ja tiek piemērotas 6. (2) pantā minētās vispārējās vērtības.

7. 3.un 4.daļas noteikumi neattiecas uz produktiem, kas pieder pie Harmonizētās Sistēmas 50-63 grupām.

8. Jebkura tāda veida apstrāde vai pārstrāde, kas minēta šī panta noteikumos un notiek ārpus Slovēnijas vai Latvijas, tiek veikta saskaņā ar vienošanos par ārējo apstrādi vai līdzīgiem principiem.

13. pants

Tiešie pārvadājumi

1. Priekšrocības, kuras sniedz šis Līgums, tiek attiecinātas tikai uz produkciju, kas atbilst šī Protokola noteikumiem, un kura tiek pārvadāta starp Slovēniju un Latviju tieši vai caur citu valstu teritorijām, kuras ir minētas 3.un 4. pantā. Tomēr, produkcija, kas veido vienotu, nedalītu sūtījumu, var tikt pārvadāta caur citu teritoriju, ar, ja tas nepieciešams, pārkraušanu vai pagaidu uzglabāšanu šajā teritorijā, nodrošinot, ka preces paliek tranzīta valsts muitas iestāžu uzraudzībā vai uzglabāšanā un ka ar tām netiks veiktas citas operācijas, kā tikai izkraušana, pārkraušana, vai jebkura cita operācija, kas preces saglabā labā stāvoklī.

Izcelsmes produkcija var tikt transportēta pa cauruļvadiem cauri teritorijai, kura nav Slovēnijas vai Latvijas teritorija.

2. Kā pierādījums tam, ka 1. daļas nosacījumi ir izpildīti, importējošās valsts muitas iestādēm jāuzrāda:

a) vienotu kravas pavadzīmi, kurā uzrādīts ceļš no eksportējošās valsts caur tranzīta valsti; vai

b) tranzīta valsts muitas iestāžu izsniegts sertifikāts:

(i) dodot produkcijas precīzu aprakstu;

(ii) norādot produkcijas izkraušanas un pārkraušanas datumus un, ja iespējams, izmantoto kuģu vai citu transporta līdzekļu nosaukumus; un

(iii) apliecinājums par apstākļiem, kādos produkcija atradās tranzīta valstī; vai

(c) augšminētajam iztrūkstot, jebkādus citus pamatojošus dokumentus.

14. pants

Izstādes

1. Izcelsmes produkcija, kura sūtīta izstādei trešajā valstī, citā kā norādīts 3.un 4. pantos un kas pēc izstādes ir pārdota importēšanai Slovēnijā un Latvijā, importējot iegūst priekšrocības no šī Līguma noteikumiem ar nosacījumu, ka muitas iestāžu prasību apmierināšanai tiek uzrādīts, ka:

(a) eksportētājs ir nosūtījis šo produkciju no Slovēnijas vai Latvijas, kurā ir notikusi izstāde un ir to tur izstādījis;

(b) produkcija ir tikusi pārdota vai citādi nodota no eksportētāja personai Slovēnijā vai Latvijā;

(c) produkcija ir tikusi nosūtīta izstādes laikā vai tūlīt pēc izstādes no valsts, kurā tā tika sūtīta uz izstādi; un

(d) produkcija, kopš tā nosūtīta uz izstādi, nav lietota nekādiem nolūkiem, izņemot demonstrēšanu izstādē.

2. Izcelsmes apliecinājumam jābūt izsniegtam un izrakstītam saskaņā ar V Nodaļas nosacījumiem un iesniegtam importējošās valsts muitas iestādēm parastajā veidā. Tajā jābūt minētam izstādes nosaukumam un adresei. Kur nepieciešams, var tikt pieprasīti papildus pierādījumu dokumenti par apstākļiem, kādos produkcija tika izstādīta.

3. 1.daļas noteikumi jāattiecina uz jebkurām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgām sabiedriskām izrādēm vai demonstrējumiem, kuri netiek organizēti privātiem mērķiem veikalos vai darījumu telpās ar nolūku pārdot ārzemju produkciju, un, kuru laikā produkcija paliek muitas kontrolē.

 

IV nodaļa

MUITAS NODEVU ATMAKSĀŠANA VAI ATBRĪVOŠANA NO TĀM

15. pants

Aizliegums atmaksāt muitas nodokli vai atbrīvot no tā

1. Par neizcelsmes materiāliem, kuri tiek izmantoti Slovēnijas vai Latvijas vai kādas no 3.un 4. pantā minētās valsts izcelsmes produkcijas ražošanā un kurai ir izdots vai izrakstīts izcelsmes apstiprinājums saskaņā ar V Nodaļas nosacījumiem, nav atļauts atmaksāt muitas nodokli vai atbrīvot no tā Slovēnijā vai Latvijā.

2. 1.daļas aizliegums attiecas uz jebkuru atlīdzināšanas, atlaišanas vai nemaksāšanas kārtību, daļēju vai pilnīgu, muitas nodokļiem un maksājumiem ar līdzvērtīgu efektu, kas tiek pielietoti Slovēnijā vai Latvijā attiecībā uz materiāliem, kas tiek izmantoti ražošanā, ja šāda atlīdzināšanas, atlaišanas vai nemaksāšanas kārtība tiek attiecināta, teorētiski vai faktiski, tad, kad produkcija, kas iegūta no iepriekšminētajiem materiāliem, tiek eksportēta un netiek attiecināta, kad tā tiek atgriezta iekšējai lietošanai šajā valstī.

3. Produkcijas, kurai izdots izcelsmes apstiprinājums, eksportētājam ir jābūt gatavam jebkurā brīdī, pēc muitas iestāžu pieprasījuma, iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kas apstiprina, ka nav saņemts atlīdzinājums attiecībā uz neizcelsmes materiāliem, kas izmantoti attiecīgās produkcijas ražošanā un ka visi muitas nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu, kas attiecināmi uz šādiem materiāliem ir faktiski nomaksāti.

4. 1. līdz 3. daļas nosacījumi attiecas arī uz iepakojumu 8. (2) panta skaidrojumā, piederumiem, rezerves daļām un instrumentiem 9. panta skaidrojumā un komplektiem 10. panta skaidrojumā, ja tiem nav izcelsmes.

5. 1.līdz 4. daļas nosacījumi attiecas tikai uz tāda veida materiāliem, uz kuriem šis Līgums attiecas. Turklāt, tas nenoliedz eksporta kompensācijas sistēmas pielietojumu lauksaimniecības produkcijai, kas tiek attiecināta uz eksportu saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

 

V nodaļa

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

16. pants

Vispārējās prasības

1. Slovēnijas izcelsmes produkcija, importējot to uz Latviju, un Latvijas izcelsmes produkcija, importējot to uz Slovēniju, gūst labumu no šī Līguma, iesniedzot:

(a) kustības sertifikātu EUR.1, kura paraugs dots III Pielikumā; vai

(b) 21.(1) pantā konkretizētajos gadījumos, deklarāciju, (turpmāk tekstā “deklarācija uz rēķina–faktūras”), ko iesniedz eksportētājs uz rēķina-faktūras, preču piegādes pavadzīmes vai jebkura cita komerciāla dokumenta un kas pietiekami detalizēti apraksta attiecīgo produkciju, lai to varētu identificēt. Rēķina -faktūras deklarācijas teksts atspoguļots IV pielikumā

2. Neievērojot 1.daļas nosacījumus, izcelsmes produkcija šī Protokola izpratnē, 26. pantā konkretizētajos gadījumos, gūst labumu no šī Līguma bez nepieciešamības iesniegt kādu no augstākminētajiem dokumentiem.

17. pants

EUR.1 kustības sertifikāta izsniegšanas kārtība

1. EUR.1 kustības sertifikātu izsniedz eksportētājas valsts muitas iestādes, pamatojoties uz eksportētāja vai eksportētāja atbildībā esošā pilnvarotā pārstāvja rakstisku iesniegumu.

2. Šim nolūkam eksportētājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim jāaizpilda gan EUR.1 kustības sertifikāts, gan iesnieguma veidlapa, kuru paraugi doti III. Pielikumā. Šīm veidlapām jābūt aizpildītām vienā no valodām, kurā ir sastādīts līgums, un saskaņā ar eksportējošās valsts nacionālās likumdošanas nosacījumiem. Ja tās tiek aizpildītas ar roku, tās jāaizpilda ar tinti un drukātiem burtiem. Produkcijas apraksts jādod šim nolūkam paredzētajā rūtiņā, neatstājot nevienu brīvu līniju. Ja aile nav pilnībā aizpildīta, zem apraksta pēdējās rindas jānovelk horizontāla svītra, svītrojot tukšo laukumu.

3. Eksportētājam, kurš ir griezies pēc EUR.1 sertifikāta izsniegšanas, jebkurā laikā, pēc eksportētājas valsts muitas iestāžu pieprasījuma, kurās EUR.1 kustības sertifikāts tiek izsniegts, jābūt gatavam iesniegt visus atbilstošus dokumentus, kuri apliecinātu attiecīgās produkcijas izcelsmes statusu, kā arī šī Protokola citu prasību izpildi.

4. Līgumslēdzējas Puses muitas iestādes izsniedz kustības sertifikātu EUR.1, ja attiecīgā produkcija var tikt uzskatīta par Līgumslēdzējas Puses valsts vai kādas no 3.un 4. pantā minēto valstu izcelsmes produkciju un tā atbilst pārējām šī Protokola prasībām.

5. Kustības sertifikātu EUR.1 izsniedzošā muitas iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai pārbaudītu produkcijas izcelsmes statusu un šī Protokola pārējo prasību izpildi. Šim nolūkam tai ir tiesības pieprasīt jebkurus pierādījumus un veikt jebkuru eksportētāja uzskaites inspekciju vai jebkādu citu pārbaudi, kuru tā uzskata par derīgu. Tāpat tās pārliecinās, ka 2. daļā minētās anketas tiek pienācīgi aizpildītas. Jo sevišķi tās pārbauda, vai ailes, kas domātas produkcijas aprakstam, tiek aizpildītas tā, lai izslēgtu jebkuru iespēju tās papildināt viltošanas nolūkos.

6. Kustības sertifikāta EUR.1 izdošanas datums tiek uzrādīts sertifikāta 11. ailē.

7. EUR.1 kustības sertifikātu izsniedz muitas iestādes un tam jābūt pieejamam eksportētājam, tiklīdz notiek vai ir nodrošināta faktiskā eksportēšana.

18. pants

Retrospektīvi izsniegtie kustības sertifikāti EUR.1

1. Neievērojot 17.(7) panta nosacījumus, EUR.1 kustības sertifikāti var izņēmuma veidā tikt izsniegti pēc produkcijas eksporta, ja:

a) tie netika izsniegti eksportēšanas laikā, kļūdu vai netīšas nolaidības vai īpašu apstākļu dēļ; vai

b) muitas iestādēm tiek pierādīts, ka EUR.1 kustības sertifikāts ticis izsniegts, bet tehnisku iemeslu dēļ nav akceptēts importēšanai.

2. 1.daļas izpildes nodrošināšanai eksportētājam šajā iesniegumā ir jāuzrāda produkcijas, uz kuru attiecas EUR.1 kustības sertifikāts, eksportēšanas vieta un datums un jānorāda savas prasības iemesli.

3. Muitas iestādes var izsniegt EUR.1. kustības sertifikātu retrospektīvi tikai pēc pārbaudes, vai eksportētāja iesniegumā sniegtā informācija atbilst norādītajiem datiem.

4. Retrospektīvi izsniegtajiem EUR.1 kustības sertifikātiem jābūt apstiprinātiem ar vienu no sekojošām frāzēm:

EN “ISSUED RETROSPECTIVELY’’

LV “IZDOTS PĒC PREČU EKSPORTA’’

SL “IZDANO NAKNADNO”

5. 4.daļā minētajam apstiprinājumam jābūt ievietotam EUR.1 kustības sertifikāta ailē “Piezīme”.

19. pants

EUR.1 kustības sertifikātu dublikātu izsniegšana

1. EUR.1 kustības sertifikāta nozagšanas, nozaudēšanas vai iznīcināšanas gadījumā eksportētājs var griezties pie muitas iestādēm, kuras to izsniedza, pēc dublikāta, kuru sastāda uz to rīcībā esošo eksporta dokumentu pamata.

2. Šādā veidā izsniegtajam dublikātam jābūt apstiprinātam ar vienu no sekojošiem vārdiem:

EN “DUPLICATE”

LV “DUBLIKĀTS”

SL “DVOJNIK”.

3. 2.daļā minētajam apstiprinājumam jābūt iekļautam EUR.1 kustības sertifikāta dublikāta ailē “Piezīmes”.

4. Dublikāts, kuram jāsatur EUR.1 kustības sertifikāta oriģināla izsniegšanas datums, stājas spēkā no šī datuma.

20. pants

Kustības sertifikātu EUR.1 izdošana, pamatojoties uz izdotu vai iepriekš izrakstītu izcelsmes apstiprinājumu

Ja izcelsmes produkcija atrodas kādas Slovēnijas vai Latvijas muitas iestādes kontrolē, ir iespējams aizvietot oriģinālo izcelsmes apstiprinājumu ar vienu vai vairākiem kustības sertifikātiem EUR.1 ar mērķi nosūtīt visu vai daļu produkcijas citām muitas iestādēm Slovēnijā vai Latvijā. Aizvietojošais kustības sertifikāts(i) EUR.1 tiek izsniegts muitas iestādē, kuras kontrolē atrodas attiecīgā produkcija.

20.a pants

Uzskaites nodalīšana

1. Gadījumā, ja, uzglabājot atsevišķus izcelsmes un neizcelsmes materiālu krājumus, kas ir identiski un savstarpēji apmaināmi, rodas ievērojamas izmaksas vai būtiski sarežģījumi, muitas iestādes drīkst, pēc attiecīgo personu rakstiska pieprasījuma, atļaut izmantot tā saukto “uzskaites nodalīšanas” metodi šādu krājumu izmantošanā.

2. Ar šo metodi jānodrošina, ka konkrētā atskaites periodā saņemto preču, kuras var uzskatīt par “izcelsmes” precēm, skaits ir vienāds ar tādu preču skaitu, kuras varētu saņemt krājumu fiziskas nodalīšanas gadījumā.

3. Muitas iestādes drīkst dot šādu atļauju, izvirzot jebkuru nosacījumu, kuru tā uzskata par atbilstošu.

4. Šī metode tiek reģistrēta un izmantota, balstoties uz vispārējiem grāmatvedības standartiem, kas piemērojami preces ražošanas valstī.

5. Minētās atļaujas saņēmējs drīkst izdot vai iesniegt pieteikumu attiecībā uz izcelsmes pierādījuma dokumentiem — saskaņā ar konkrētu gadījumu — par preču, kuras var uzskatīt par izcelsmes precēm, skaitu. Pēc muitas iestāžu pieprasījuma, saņēmējs iesniedz apstiprinājumu par to, kādi daudzumi ir izmantoti.

6. Muitas iestādes kontrolē atļaujas izmantošanu un drīkst to atsaukt jebkurā brīdī, ja saņēmējs nepienācīgi izmanto doto atļauju vai nepilda jebkurus no nosacījumiem, kas noteikti šajā Protokolā.

21. pants

Deklarācijas uz rēķina–faktūras izrakstīšanas nosacījumi

1. Deklarāciju uz rēķina–faktūras, kā minēts 16. (1) (b) pantā, var izrakstīt:

a) atzīts eksportētājs 22. panta izpratnē;

b) jebkurš cita eksportētājs sūtījumam, kas sastāv no viena vai vairākiem iepakojumiem, kas satur izcelsmes produkciju, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 6,000 eiro.

2. Deklarācija uz rēķina–faktūras var tikt izrakstīta, ja attiecīgā produkcija var tikt uzskatīta par Slovēnijas, Latvijas vai 3.un 4. pantā uzskaitīto valstu izcelsmes produkciju un izpilda citas šī Protokola prasības.

3. Eksportētājam, kas izraksta deklarāciju uz rēķina–faktūras, jābūt gatavam jebkurā brīdī pēc eksportētājas valsts muitas iestāžu pieprasījuma iesniegt visus atbilstošos dokumentus, kas apstiprina attiecīgās produkcijas izcelsmes statusu, kā arī garantēt citu šī Protokola prasību izpildi.

4. Eksportētājam deklarācija uz rēķina–faktūras, kuras teksta piemērs dots IV Pielikumā, ir jānoformē drukātā vai iespiestā uz rēķina–faktūras, kravas pavadzīmes, vai cita komerciāla dokumenta, lietojot vienu no lingvistiskajām versijām, kas minētas šajā Pielikumā, saskaņā ar eksportētājvalsts nacionālo likumdošanu. Ja deklarācija ir rakstīta ar roku, tad tai jābūt aizpildītai ar tinti drukātiem burtiem.

5. Deklarācijām uz rēķina–faktūras ir jābūt parakstītām ar eksportētāja paraksta oriģinālu. Tomēr, atzītam eksportētājam, 22. panta izpratnē, nav jāparaksta šādu deklarāciju, nodrošinot, ka tas iesniedz eksportējošās valsts muitas iestādēm rakstisku solījumu par to, ka uzņemas pilnu atbildību par katru rēķinu–faktūru, kas identificē to kā parakstītāju.

6. Deklarāciju uz rēķina–faktūras var sastādīt eksportētājs tad, kad produkcija, uz kuru tā attiecas, tiek eksportēta vai pēc arī tam ar nosacījumu, ka tā tiek iesniegta importējošās valsts muitas iestādēm ne vēlāk kā divus gadus pēc attiecīgo preču importa.

22. pants

Atzīts eksportētājs

1. Eksportētājvalsts muitas iestādes var pilnvarot jebkuru eksportētāju, turpmāk tekstā — “Atzīts eksportētājs”, kas veic regulārus šī produkcijas sūtījumus šī Līguma ietvaros, aizpildīt deklarācijas uz rēķina–faktūras, neatkarīgi no attiecīgās produkcijas vērtības. Eksportētājam, kas vēlas saņemt šādu pilnvarošanu, muitas iestādēs ir jāiesniedz produkcijas izcelsmes, kā arī citu dotā Protokola nosacījumu izpildes pierādījumus.

2. Muitas iestādes var garantēt atzīta eksportētāja statusu, izvirzot jebkuru nosacījumu, kuru tā uzskata par atbilstošu.

3. Muitas iestādes piešķir Atzītam eksportētājam muitas pilnvaras numuru, kas jāuzrāda deklarācijā uz rēķina–faktūras.

4. Muitas iestādes uzrauga Atzītā eksportētāja pilnvarojuma izmantošanu.

5. Muitas iestādes var pārtraukt pilnvarojumu jebkurā brīdī. Tās to dara, ja Atzītais eksportētājs vairs nenodrošina garantijas, kas minētas 1.daļā, vairs nepilda nosacījumus, kas uzskaitīti 2. daļā vai pilnvarojumu nepareizi izmanto savādāk.

23. pants

Izcelsmes apliecinājuma derīgums

1. Izcelsmes apliecinājums ir derīgs četru mēnešu laikā no izsniegšanas datuma eksportējošā valstī un tas norādītajā periodā jāiesniedz importējošās valsts muitas iestādēm.

2. Izcelsmes apliecinājumi, kas ir iesniegti importētājas valsts muitas iestādēm pēc pēdējās 1. daļā noteiktās dienas, var tikt akceptēti labvēlīga tirdzniecības režīma nodrošināšanas nolūkos, ja šo dokumentu iesniegšanas kavējums ir radies ārkārtēju iemeslu dēļ.

3. Citos nokavētas iesniegšanas gadījumos importējošās valsts muitas iestādes var akceptēt izcelsmes apliecinājumu, ja produkcija tiek uzrādīta pirms norādītā beigu datuma.

24. pants

Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

Izcelsmes apliecinājums jāiesniedz importējošās valsts muitas iestādēm saskaņā ar kārtību, kas ir spēkā šajā valstī. Norādītās iestādes var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu. Tās var arī prasīt pievienot importa deklarācijai importētāja paziņojumu par to, ka produkcija atbilst šī Līguma izpildei nepieciešamajiem nosacījumiem.

25. pants

Importēšana pa daļām

Ja pēc importētāja pieprasījuma un importējošās valsts muitas iestāžu noteikumiem izjaukta vai nesalikta produkcija, Harmonizētās Sistēmas 2.(a) vispārējo noteikumu, kas ietilpst nodaļās XVI un XVII vai HS preču pozīcijās 7308 un 9406 izpratnē, tiek importēta pa daļām, tad šādas produkcijas vienots izcelsmes apliecinājums jāiesniedz muitas iestādēm, importējot pirmo daļu.

26. pants

Izņēmumi formālajam izcelsmes apliecinājumam

1. Produkcija, ko privātpersona sūta nelielā iepakojumā citai privātpersonai vai kas veido daļu no ceļotāju personiskās bagāžas, tiek atzīta par izcelsmes produkciju bez formāla izcelsmes apliecinājuma, nodrošinot, ka šāda produkcija netiek importēta tirdzniecības nolūkos un ir deklarēta kā šī Protokola nosacījumus izpildoša, ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību. Gadījumā, ja produkcija ir nosūtīta pa pastu, šī deklarācija var tikt aizpildīta uz muitas deklarācijas CN22/CN23 vai uz papīra lapas, kas pievienota šim dokumentam.

2. Gadījuma rakstura imports, kas sastāv pamatā no saņēmēja vai ceļotāja, vai to ģimenes locekļu personiskās lietošanas priekšmetiem netiek uzskatīts kā imports tirdzniecības veidā, ja no produkcijas dabas un daudzuma ir acīmredzams, ka tur nav komerciāla rakstura nodomu.

3. Turklāt, kopējā šādas produkcijas vērtība nedrīkst pārsniegt 500 EUR nelielu iepakojumu gadījumā vai 1 200 EUR gadījumā, ja šī produkcija veido daļu no ceļotāja personiskās bagāžas.

27. pants

Papildus dokumenti

Dokumenti, kas minēti 17. (3) un 21. (3) pantos un lietoti EUR.1 kustības sertifikātā vai deklarācijā uz rēķina–faktūras minētās produkcijas izcelsmes apstiprināšanai Slovēnijā, Latvijā vai arī kādā no 3.un 4. pantā uzskaitītām valstīm, kā arī kas izpilda šī Protokola citas prasības, var sastāvēt inter alia no sekojošiem komponentiem:

(a) tieša liecība par eksportētāja vai piegādātāja veiktām operācijām nolūkā iegūt attiecīgo produkciju, kas ietverta, piemēram, tā rēķinos vai iekšējā grāmatvedībā;

(b) dokumenti, kas apstiprina izmantoto materiālu izcelsmi, kurus izdevusi vai kuri ir izrakstīti Slovēnijā vai Latvijā, kur šie dokumenti tiek lietoti saskaņā ar šīs valsts nacionālo likumdošanu;

(c) dokumenti, kas apstiprina attiecīgās produkcijas apstrādi vai pārstrādi Slovēnijā vai Latvijā, kurus izdevusi vai izrakstījusi Slovēnija vai Latvijā un, kur šie dokumenti tiek lietoti saskaņā ar šīs valsts nacionālo likumdošanu;

(d) EUR.1 kustības sertifikāti vai deklarācijas uz rēķina–faktūras, kas apstiprina izmantoto materiālu izcelsmi, kurus izdevusi vai izrakstījusi Slovēnijā vai Latvijā saskaņā ar šo Protokolu vai kāda no 3.un 4.pantā minētajām valstīm, saskaņā ar izcelsmes noteikumiem, kas ir identiski šajā Protokolā atrunātajiem noteikumiem.

28. pants

Izcelsmes apliecinājuma un papildus dokumentu uzglabāšana

1. Eksportētājs, kas iesniedz pieprasījumu EUR.1 kustības sertifikāta izsniegšanai, uzglabā 17. (3) pantā minētos dokumentus vismaz trīs gadus.

2. Eksportētājs, kas izraksta deklarāciju uz rēķina-faktūras, uzglabā šīs deklarācijas kopiju un 21. (3) pantā minētos dokumentus vismaz trīs gadus.

3. Eksportētājvalsts muitas iestādes, kuras izdod EUR.1 kustības sertifikātu, uzglabā vismaz trīs gadus 17. (2) pantā minētā pieteikuma veidlapa.

4. Importētājvalsts muitas iestādēs uzglabā vismaz trīs gadus tām iesniegtais EUR.1 kustības sertifikāts un deklarācija uz rēķina–faktūras.

29. pants

Nesakritības un formālas kļūdas

1. Nelielu nesakritību starp ziņām, kuras sniegtas izcelsmes apliecinājumā un tām, kuras sniegtas muitas iestādēm iesniegtajos dokumentos ar nolūku veikt produkcijas importēšanas formalitātes, atklāšana nevar ipso facto padarīt izcelsmes apliecinājumu par likumīgu spēku zaudējušu, ja ir pienācīgi pamatota šo dokumentu saistība ar piegādāto produkciju.

2. Acīmredzamas formālas kļūdas, tādas kā drukas kļūdas izcelsmes apliecinājuma dokumentos, nevar būt par iemeslu šī dokumenta noraidīšanai, ja šīs kļūdas nav tādas, kuras rada šaubas par šajā dokumentā sniegto ziņu precizitāti.

30. pants

Eiro izteiktās summas

1. Ar mērķi piemērot 21.(1)(b) panta un 26.(3) panta noteikumus gadījumos, kad rēķini par precēm ir izdoti citā valūtā nevis eiro, summas, kas izteiktas Slovēnijas, Latvijas un 3. un 4.pantos minēto valstu nacionālajās valūtās un kas ir vienādas ar summām, kas izteiktas eiro, tiek labotas reizi gadā katrā attiecīgajā valstī.

2. Preču nosūtītājs gūst labumu no 21.(1)(b) panta vai 26.(3) panta noteikumiem, atsaucoties uz valūtu, kurā ir sastādīts rēķins, saskaņā ar attiecīgās valsts laboto summu.

3. Summa, kas lietojama jebkurā dotajā nacionālajā valūtā, ir vienāda ar šīs valūtas summām, kas izteiktas eiro oktobra pirmajā darba dienā, un ir piemērojama no nākamā gada 1.janvāra. Slovēnija un Latvija tiek informētas par attiecīgajām summām.

4. Valsts drīkst noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta valsts nacionālajā valūtā, eiro konvertēšanas rezultātā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties no konvertēšanas rezultātā iegūtās summas par vairāk kā 5 procentiem. Valsts drīkst saglabāt eiro izteiktās summas ekvivalentu tās nacionālajā valūtā bez izmaiņām, ja ikgadējās labošanas brīdī, kas noteikts 3.daļā, šīs summas konvertēšanas rezultātā iegūtā ekvivalentā summa nacionālajā valūtā palielinās ne mazāk kā par 15 procentiem pirms summas noapaļošanas. Summas ekvivalentu nacionālajā valūtā drīkst saglabāt nemainītu, ja ekvivalentās summas vērtība konvertēšanas rezultātā samazinātos.

5. Pēc Slovēnijas un Latvijas pieprasījuma Apvienotā komiteja pārskata summu, kas izteikta eiro. Veicot šādu pārskatīšanu, Apvienotā komiteja apsver nepieciešamību saglabāt ierobežojumu rezultātus reālajos noteikumos. Šim nolūkam komisija drīkst pieņemt lēmumu par eiro valūtā izteikto summu labošanu.

VI nodaļa

ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS NOSACĪJUMI

31. pants

Savstarpējā sadarbība

1. Slovēnijas un Latvijas muitas iestādes apmainās ar zīmogu paraugiem, kurus tās lieto EUR.1 sertifikātu izsniegšanai un muitas iestāžu adresēm, kuras atbildīgas par šo sertifikātu un deklarāciju uz rēķina–faktūras pārbaudi.

2. Nolūkā nodrošināt šī Protokola pareizu pielietošanu, Slovēnija un Latvija sniedz palīdzību viena otrai, caur kompetentām muitas administrācijām, EUR.1 kustības sertifikātu un deklarāciju uz rēķina–faktūras autentiskuma un tajos uzrādītās informācijas pareizības pārbaudē.

32. pants

Izcelsmes apliecinājuma pārbaude

1. Sekojoša EUR.1 kustības sertifikātu un deklarāciju uz rēķina–faktūras pārbaude jāveic izlases kārtībā vai jebkurā brīdī, kad importējošās valsts muitas iestādēm ir pamats apšaubīt šo dokumentu autentiskumu, attiecīgās produkcijas izcelsmes statusu vai šī Protokola citu prasību izpildi.

2.1.daļas nosacījumu izpildes nolūkā, importējošās valsts muitas iestādēm jāatdod EUR.1 kustības sertifikāts un rēķins–faktūra, ja tas ir iesniegts, deklarācija uz rēķina–faktūras vai šo dokumentu kopijas eksportējošās valsts muitas iestādēm, paziņojot, kur tas ir nepieciešams, izmeklēšanas iemeslus. Jebkurš iegūtais dokuments vai informācija, kas liek domāt, ka izcelsmes apliecinājumā ietvertā informācija ir nepareiza tiks attiecīgi nosūti, lai sniegtu papildus atbalstu lietas pārbaudīšanai.

3. Pārbaude jāveic eksportējošās valsts muitas iestādēm. Šim nolūkam tām ir jābūt tiesīgām pieprasīt jebkādas liecības un veikt jebkādu eksportētāja uzskaites inspekciju vai jebkādu citu pārbaudi, kuru tā uzskata par nepieciešamu.

4. Ja importējošās valsts muitas iestādes nolemj apturēt priekšrocību režīmu attiecīgajai produkcijai, kamēr tiek gaidīti pārbaudes rezultāti, tām jāpiedāvā izsniegt produkciju importētājam, pakļaujot to drošības pasākumiem, kuri tiek atzīti par nepieciešamiem.

5. Muitas iestādes, kuras pieprasa pārbaudi, tiek informētas par šīs pārbaudes rezultātiem cik ātri vien iespējams. Šiem rezultātiem skaidri jānorāda, vai dokumenti ir autentiski un vai attiecīgā produkcija var tikt uzskatīta par Slovēnijas, Latvijas vai kādas citas valsts, kas uzskaitītas 3.un 4.pantā izcelsmes produkciju un vai tā izpilda šī Protokola citas prasības.

6. Ja pamatotu šaubu gadījumos atbilde netiek saņemta desmit mēnešu laikā pēc pārbaudes pieprasīšanas vai ja šī atbilde nesatur pietiekošu informāciju, lai noteiktu apšaubāmā dokumenta autentiskumu vai reālo produkcijas izcelsmi, pieprasījumu izteikušās muitas iestādes atsakās sniegt muitas atvieglojumus, izņemot ārkārtējus apstākļus.

33. pants

Strīdu izšķiršana

Ja rodas strīdi attiecībā uz 32. panta pārbaudes procedūrām, kuri nevar tikt izšķirti starp muitas iestādēm, kuras pieprasa pārbaudi un muitas iestādēm, kuras ir atbildīgas par pārbaudes veikšanu, vai, ja tie izraisa jautājumu par šī Protokola interpretāciju, tiem jābūt iesniegtiem izskatīšanai Apvienotajā komitejā.

Visos gadījumos strīdu starp importētāju un importējošās valsts muitas iestādēm izšķiršana notiek pēc šīs iepriekšminētās valsts likumdošanas.

34. pants

Sodi

Jebkura persona, kuras izraksta vai liek izrakstīt dokumentu, kurš satur neprecīzu informāciju ar mērķi iegūt privileģētu attieksmi pret attiecīgo produkciju, ir sodāma.

35. pants

Brīvās zonas

1. Slovēnijai un Latvijai jāsper visi nepieciešamie soļi, lai nodrošinātu, ka produkcija, kuru tirgo saskaņā ar izcelsmes apliecinājuma noteikumiem, un kuru transportējot izmanto brīvo zonu, kas atrodas to teritorijā, netiek aizstāta ar citām precēm un, ka tā netiek pakļauta kaut kādai darbībai, izņemot normālas operācijas, lai pasargātu to no bojāšanās.

2. Kā izņēmumu 1. daļas nosacījumiem, kad Slovēnijas vai Latvijas izcelsmes produkcija tiek importēta brīvajā zonā kā izcelsmes produkcija un tur tiek pakļauta apstrādei vai pārstrādei, attiecīgajām iestādēm pēc eksportētāja pieprasījuma jāizsniedz jauns transportēšanas sertifikāts EUR.1, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde ir atbilstoša šī Protokola nosacījumiem.

 

VII nodaļa

NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

36. pants

Muitas un izcelsmes lietu apakškomiteja

1. Apvienotās Komitejas ietvaros tiek izveidota muitas un izcelsmes jautājumu apakškomisija, lai atvieglotu tās pienākumu veikšanu un pastāvīgi sniegtu informāciju un konsultācijas, kas notiek starp ekspertiem.

2. Apakškomitejas sastāvā darbojas Slovēnijas un Latvijas eksperti, kas atbild par izcelsmes un muitas jautājumiem.

37. pants

Protokola grozījumi

Apvienotā Komiteja ir tiesīga pieņemt lēmumu par šī Protokola grozījumiem.

1 Lihtenšteinas hercogistei ir muitas ūnija ar Šveici un tā ir Līguma par Eiropas Ekonomisko Zonu puse

 

 

I pielikums

IEVADPIEZĪMES TABULAI II PIELIKUMĀ

1. piezīme:

Tabulā doti nepieciešamie nosacījumi visai produkcijai, lai tā tiktu uzskatīta par pietiekami apstrādātu vai pārstrādātu šī Protokola 6. panta izpratnē.

2. piezīme:

2.1. Tabulas pirmās divas ailes ietver iegūtās produkcijas aprakstu. Pirmā ailē norādīts preču pozīcijas numurs vai grupas numurs, kurus izmanto harmonizētajā sistēmā un otrā ailē — preču apraksts, kuru izmanto šajā sistēmā atbilstošajai preču pozīcijai vai grupai. Katram ierakstam pirmajās divās ailēs atbilst 3. vai 4. ailē norādītie noteikumi. Dažos gadījumos, ierakstu pirmajā ailē ievada “ex”, tas norāda, ka 3. vai 4. ailes noteikumi attiecas tikai uz to preču pozīcijas daļu, kura aprakstīta 2. ailē.

2.2. Tur, kur vairāki preču pozīciju numuri tiek grupēti kopā 1.ailē, kā arī tiek dots grupas numurs un produkcijas apraksts 2.ailē, tādējādi, dots vispārīgos jēdzienos, kopīgie noteikumi 3. vai 4. ailēs attiecas uz visu produkciju, kura pēc harmonizētās sistēmas tiek klasificēta kā šīs grupas preču pozīcija, vai uz jebkuru preču pozīciju, kas sagrupēta kopā 1.ailē.

2.3. Ja sarakstā ir atšķirīgi noteikumi attiecībā uz dažādu produkciju vienā preču pozīcijā, katra atkāpe satur aprakstu tai preču pozīcijas daļai, kurai atbilst blakus esošie 3. vai 4.ailes noteikumi.

2.4. Ja ierakstam pirmajās divās ailēs atbilstošie noteikumi ir aprakstīti gan 3. gan 4.ailē, eksportētājs var izvēlēties, kā alternatīvu, pielietot vienu vai otru noteikumu. Ja 4.ailē nav doti izcelsmes noteikumi, jāvadās no 3.ailē minētajiem.

3. piezīme:

3.1. Šī Protokola 6. panta noteikumi attiecībā uz produkciju, kas ir ieguvusi izcelsmes statusu un kura tiek izmantota citas produkcijas iegūšanā, jāpiemēro neatkarīgi no tā vai šis statuss iegūts rūpnīcā, kurā šī produkcija tiek izmantota vai arī citā rūpnīcā Slovēnijā vai Latvijā.

 

Piemērs:

8407. preču pozīcijas dzinējs, kuram noteikums nosaka, ka neizcelsmes materiālu, kuri var tikt iestrādāti, vērtība nedrīkst pārsniegt 40% no ex-works cenas, ir izgatavots no 7224. preču pozīcijas “citiem tērauda sakausējumiem, kuri rupji apstrādāti ar kalšanu”.

Ja šis kalums ir kalts Slovēnijā vai Latvijā no neizcelsmes stieņiem tad kalums jau ir ieguvis izcelsmi, saskaņā ar No ex 7224. preču pozīcijas noteikumu. Šis kalums var tikt ieskaitīts dzinēja vērtības aprēķinā kā izcelsmes materiāls neatkarīgi no tā, vai tas ir ražots tajā pašā vai citā Slovēnijas vai Latvijas rūpnīcā. Neizcelsmes stieņu vērtība tādējādi netiek ņemta vērtā, kad tiek saskaitīta izmantoto neizcelsmes materiālu vērtība.

3.2. Noteikumi sarakstā atspoguļo minimālo apstrādes vai pārstrādes apjomu, kas nepieciešams, jo lielāka apjoma apstrādes vai pārstrādes veikšana arī piešķir izcelsmes statusu; attiecīgi pretēji — mazāka apjoma apstrādes vai pārstrādes veikšana nevar nodrošināt izcelsmes statusu. Tādējādi, ja noteikumi nodrošina, ka neizcelsmes materiāli noteiktā ražošanas stadijā var tikt izmantoti, šādu materiālu izmantošana agrīnā ražošanas stadijā ir atļauta, bet vēlākā — nē.

3.3. Neietekmējot 3.2 piezīmes nosacījumus, kas saka, ka “ražošana no jebkuras preču pozīcijas materiāliem’’, tad jebkuras preču pozīcijas materiāli/s (pat materiāli ar to pašu aprakstu un preču pozīciju kā produkts) var tikt izmantoti, tomēr pakļaujot tos specifiskiem ierobežojumiem, kuri arī var būt ietverti noteikumos.

Tomēr izteiciens “ražošana no jebkuras preču pozīcijas materiāliem, ieskaitot citus materiālus no preču pozīcijas Nr. ...” vai “ražošana no jebkuras preču pozīcijas materiāliem, tai skaitā citiem materiāliem tajā pašā preču pozīcijā kā produkts” nozīmē, ka jebkuras preču pozīcijas materiāli var tikt izmantoti, izņemot tos, kam tāds pats apraksts kā produkcijai saraksta 2.ailē.

3.4. Kad noteikums tabulā nosaka, ka produkcija var tikt ražota no vairāk nekā viena materiāla, tas nozīmē, ka jebkurš viens vai vairāki materiāli var tikt izmantoti. Netiek prasīts, lai tiktu izmantoti visi.

 

Piemērs:

Noteikums par audumu no HS 5208 līdz 5212 nosaka, ka var tikt izmantotas dabīgās šķiedras un var tikt izmantoti, citu materiālu starpā, ķīmiskie materiāli. Tas nenozīmē, ka abiem jābūt izmantotiem; var tikt izmantoti kā viens, tā otrs, vai abi kopā.

3.5. kad noteikums tabulā nosaka, ka produkcijai jābūt ražotai no noteikta materiāla, tas, acīmredzot, nenoliedz citu materiālu izmantošanu, kuri nevar izpildīt noteikumu tiem piemītošas dabas dēļ (skat. arī piezīmi 6.2. attiecībā uz tekstilu).

 

Piemērs:

1904. preču pozīcijas noteikums par gataviem pārtikas produktiem, kurš īpaši izslēdz labības vai tās atvasinājumu izmantošanu, neliedz izmantot minerālos sāļus, ķimikālijas vai citus papildinājumus, kuri netiek iegūti no labības.

Tomēr, tas neattiecas uz produkciju, kas, lai arī nevar tikt ražota no konkrētā materiāla, kas minēts tabulā, var tomēr tikt izgatavota no līdzīgas dabas materiāla agrākā ražošanas stadijā.

 

Piemērs:

Gadījumā, kad ex 62.grupas apģērbs ir izgatavots no neaustajiem materiāliem, ja tiek pieļauta tikai neizcelsmes dzijas izmantošana šai izstrādājumu klasei, nav iespējams sākt ar neausto audumu - pat tad, ja neaustie audumi nevar normāli tikt izgatavoti no dzijas. Šādos gadījumos, sākuma materiāls varētu būt pirms dzijas, tas ir, šķiedras stadijā.

3.6. Ja tabulas noteikumā tiek noteiktas divas procentuālās vērtības neizcelsmes materiālu, kuri var tikt izmantoti, maksimālā satura apzīmēšanai, tad šie procentu rādītāji nevar tikt saskaitīti kopā. Visu izmantoto neizcelsmes materiālu maksimālā vērtība nekad nedrīkst pārsniegt augstāko no dotajiem procentu rādītājiem. Bez tam, individuālie procentu rādītāji nedrīkst tikt pārsniegti attiecībā uz noteiktajiem materiāliem, uz kuriem tie attiecas.

4. piezīme:

4.1. Jēdziens “dabīgās šķiedras” tabulā tiek lietots attiecībā uz šķiedrām, kas nav mākslīgās vai sintētiskās šķiedras. Tas attiecas uz ierobežotu stadiju pirms vērpšanas, ieskaitot atkritumus, un, ja nav noteikts citādi, iekļauj šķiedras, kuras ir kārstas, ķemmētas vai citādi pārstrādātas, bet nevērptas.

4.2. Jēdziens “dabīgās šķiedras” ietver 0503. preču pozīcijas zirgu astrus, 5002. un 5003. preču pozīciju zīdu, kā arī 5101. līdz 5105. preču pozīciju vilnas šķiedru, smalkus vai rupjus dzīvnieku matus, 5201. līdz 5203. preču pozīciju kokvilnas šķiedras un citas 5301. līdz 5305. preču pozīciju augu šķiedras.

4.3. Jēdzieni “tekstila pulpa”, “ķīmiskie materiāli” un “papīra ražošanas materiāli” tiek lietoti tabulā, attiecībā uz materiālus, kuri nav klasificēti 50. līdz 63. grupās, un kuri var tikt izmantoti mākslīgo, sintētisko vai papīra šķiedru, vai dziju ražošanai.

4.4. Jēdziens “mākslīgā štāpeļšķiedra” tiek lietots attiecībā uz 5501. līdz 5507. preču pozīciju sintētisko vai mākslīgo pavedienu auklu, štāpēļšķiedrām vai atkritumiem.

5. piezīme:

5.1. Gadījumā, ja produkcija tabulā ir nosaukta ar atsauci uz šo Piezīmi, tad tabulas 3.ailes nosacījumi netiek attiecināti uz nevienu tekstila pamatmateriālu, kurš izmantots tās ražošanā un kas, kopā ņemot, sastāda 10% vai mazāk no izmantoto tekstila pamatmateriālu svara (skat. zemāk arī 5.3. un 5.4. piezīmi).

5.2. Tomēr, 5.1.piezīmes pieļāvums var tikt attiecināts tikai uz jaukto produkciju, kura izgatavota no diviem vai vairākiem tekstila pamatmateriāliem.

Zemāk minētie materiāli ir tekstila pamatmateriāli:

— zīds,

— vilna

— rupjie dzīvnieku mati,

— smalkie dzīvnieku mati,

— zirgu astri,

— kokvilna,

— papīra ražošanas materiāli un papīrs,

— lini,

— kaņepāji,

— džuta un citu tekstila lūksnu šķiedras,

— sizāls un citas Agave dzimtas tekstila šķiedras,

— kokosriekstu, abakas, rāmijas un citu tekstilaugu šķiedras,

— sintētiskie pavedieni,

— mākslīgie pavedieni,

— strāvu vadošie pavedieni,

— sintētiskās štāpeļšķiedras no polipropilēna,

— sintētiskās štāpeļšķiedras no poliestera,

— sintētiskās štāpeļšķiedras no poliamīda,

— sintētiskās štāpeļšķiedras no poliakrilonitrila,

— sintētiskās štāpeļšķiedras no polimīda,

— sintētiskās štāpeļšķiedras no politetrafluoroetilēna,

— sintētiskās štāpeļšķiedras no poli(fenilēna sulfīda),

— sintētiskās štāpeļšķiedras no poli(vinilhlorīda),

— citas sintētiskās štāpeļšķiedras,

— mākslīgās štāpeļšķiedras no viskozas,

— pārējās ķīmiskās štāpeļškiedras,

— no poliuretāna izgatavota šķiedra (dzija), pārklāta ar elastīgu polietera kārtu, gluda vai reljefa,

— no poliuretāna izgatavota šķiedra, pārklāta ar elastīgu poliestera kārtu, gluda vai reljefa,

— Nr.5605 preču pozīcijas (metalizētā šķiedra) produkti, kurā ir alumīnija sloksnes, kas sastāv no alumīnija folijas serdes vai plastmasas plēves serdes, pārklātas ar alumīnija pulveri vai nepārklātas, platumā, kas nepārsniedz 5 mm, saspiestas ar caurspīdīgu vai krāsainu lipīgu materiālu starp plastmasas plēves divām kārtām,

— citi 5605 preču pozīcijas produkti.

 

Piemērs:

5205. preču pozīcijas dzija, izgatavota no 5203. preču pozīcijas kokvilnas šķiedras un 5506. preču pozīcijas sintētiskās štāpeļšķiedras, ir jauktā dzija. Tādējādi, neizcelsmes sintētiskā štāpeļšķiedra, kura neizpilda izcelsmes noteikumus (kuri prasa ražošanu no ķīmiskajiem materiāliem vai tekstila pulpas), var tikt izmantota, ar nosacījumu, ka kopējais svars nepārsniedz līdz 10% no dzijas svara.

 

Piemērs:

5112. preču pozīcijas vilnas audums, kurš izgatavots no 5107. preču pozīcijas vilnas dzijas un 5509. preču pozīcijas sintētiskās štāpeļšķiedras dzijas, ir jaukts audums. Tādējādi, sintētiskā dzija, kura neizpilda izcelsmes noteikumus (kuri prasa ražošanu no ķīmiskajiem materiāliem vai tekstila pulpas), vai vilnas dzija, kura neizpilda izcelsmes noteikumus (kuri prasa ražošanu no nekārstajām vai neķemmētajām un citādi vērpšanai nesagatavotām dabīgajām šķiedrām), vai šo divu kombinācija var tikt izmantota ar nosacījumu, ka to kopējais svars nepārsniedz 10%.

 

Piemērs:

5802. preču pozīcijas cauršūtie tekstila audumi, kuri izgatavoti no 5205. preču pozīcijas kokvilnas dzijas un 5210. preču pozīcijas kokvilnas auduma, tikai tad uzskatāma par jauktu produkcija, ja pats kokvilnas audums ir jaukts audums, kurš ir izgatavots no dzijām, kuras klasificētas divās atsevišķās preču pozīcijās vai, ja izmantotās kokvilnas dzijas pašas ir jauktas.

 

Piemērs:

Ja attiecīgais cauršūtais tekstila audums būtu izgatavots no 5205. preču pozīcijas kokvilnas dzijas un 5407. preču pozīcijas sintētiskā auduma, tad, izmantotās dzijas ir divi atsevišķi tekstila pamatmateriāli, un cauršūtais tekstila audums, attiecīgi, ir jaukta produkcija.

5.3. Gadījumā, ja audumā iestrādāta “grodota vai negrodota dzija, kura izgatavota no poliuretāna segmentiem ar poliestera lokaniem segmentiem”, šis pieļāvums ir 20% attiecībā pret tādu dziju.

5.4. Gadījumā, ja audumi, kuri satur lentu ar alumīnija folijas serdeni vai plastikāta plēves serdeni ar vai bez alumīnija pulvera seguma, kuru platums nepārsniedz 5 mm, kuras no abām pusēm kā sviestmaizē iespiestas ar caurspīdīga vai krāsaina līmmateriāla palīdzību starp diviem plastikāta plēves slāņiem, šis pieļāvums sastāda 30% attiecībā uz šo lentu.

6. piezīme

6.1. Ja tabulā ir atsauce uz šo Piezīmi, tad var tikt izmantoti arī tekstila materiāli (izņemot oderes un starplikas), kas neatbilst šīs tabulas 3.ailes noteikumiem attiecīgajai gatavajai produkcijai, ar nosacījumu, ka tie tiek klasificēti citā pozīcijā, nekā produkcija, un ka to vērtība nepārsniedz 8% no šīs produkcijas ex works cenas.

6.2. Neietekmējot 6.3. piezīmes nosacījumus, materiāli, kuri netiek klasificēti 50. līdz 63. grupās, var tikt brīvi izmantoti tekstilprodukcijas ražošanai, neatkarīgi no tā vai tie satur vai nesatur tekstilu.

 

Piemērs:

Ja noteikums tabulā nosaka, ka noteiktam tekstila priekšmetam, piemēram, biksēm, jāizmanto dzija, tas neliedz izmantot metāla priekšmetus, piemēram, pogas, jo pogas netiek klasificētas 50. līdz 63. grupās. Tāda paša iemesla dēļ, tas neliedz izmantot rāvējslēdzējus pat tad, ja šie rāvējslēdzēji parasti satur tekstilu.

6.3. Tur, kur tiek piemēroti procentuālie noteikumi, materiālu, kuri netiek klasificēti 50.līdz 63.grupās, vērtībai ir jābūt ņemtai vērā, kad tiek saskaitīta iestrādāto neizcelsmes materiālu vērtība.

7. piezīme

7.1. Preču pozīciju ex 2707, 2713 līdz 2715, ex 2901, ex 2902 un ex 3403 nolūkos, ‘’specifiski procesi’’ ir sekojošie:

(a) vakuuma destilēšana;

(b) sekundārā destilēšana, precīza frakcionēšana;

(c) krekings;

(d) riformings;

(e) ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

(f) process, kas satur visas sekojošās operācijas: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrītu; neitralizācija ar sārmiem, atkrāsošana un attīrīšana ar dabīgajām aktīvajām zemēm, , aktivizētām zemēm, aktivizētu kokogli vai boksītu;

(g) polimerizācija;

(h) alkilēšana;

(i) izomerizācija.

7.2. 2710, 2711 un 2712 preču pozīciju mērķiem “specifiski procesi” ir:

(a) vakuuma destilēšana;

(b) pārdestilācija ar pārtvaicēšanu;

(c) krekings;

(d) riformings;

(e) selektīvā ekstrakcija;

(f) process, kas satur visas sekojošās operācijas: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrītu; neitralizācija ar sārmiem; atkrāsošana un attīrīšana ar dabīgajām aktīvajām zemēm, aktivizētām zemēm, aktivizētu kokogli vai boksītu;

(g) polimerizācija;

(h) alkilēšana;

(ij) izomerizācija;

(k) attiecībā uz smagajām eļļām, kas klasificētas ex 2710. preču pozīcijā, desulfurizācija ar ūdeņradi, kuras rezultātā apstrādātajos produktos sēra saturs samazinās par 85 procentiem (metode ASTM D 1266-59 T);

(l) attiecībā uz precēm, klasificētām 2710. preču pozīcijā — deparafinizēšana, filtrēšana;

(m) attiecībā uz smagajām eļļām, klasificētām ex 2710. preču pozīcijā, apstrāde ar ūdeņradi pie spiediena vairāk kā 20 bāri pie temperatūras lielākas kā 250° C, izmantojot katalizatorus atšķirīgus no tiem, kas izsauc desulfurizāciju, ja ūdeņradis veido aktīvu elementu ķīmiskajā reakcijā. Turpmākā ex 2710.preču pozīcijā klasificēto smēreļļu apstrāde ar ūdeņradi (piemēram hidrogenēšana vai atkrāsošana), lai uzlabotu krāsu vai stabilitāti, netiek uzskatīta par specifisku procesu;

(n) attiecībā uz degvieleļļām, klasificētām ex 2710. preču pozīcijā, destilēšana pie atmosfēras spiediena ar nosacījumu, ka atgūtais tilpums, ieskaitot zudumus, ir mazāks par 30 procentiem pie temperatūras ne lielākas kā 300 °C pēc ASTM D 86 metodes;

(o) attiecībā uz smagajām eļļām, izņemot gāzeļļas un degvieleļļas, kuras klasificētas ex 2710. preču pozīcijā, apstrāde ar augstfrekvences elektrisko lauku;

(p) attiecībā uz jēlproduktiem, klasificētiem 2712. preču pozīcijā, eļļas atdalīšana destilējot no produktiem (petrolejas želeja, ozekerīts, lignītvasks vai kūdras vasks, parafīna vasks, ar eļļas saturu mazāku kā 0,75 procenti).

7.3. 2707, 2713 līdz 2715, ex 2901, ex 2902 un ex 3403. preču pozīciju nolūkos, vienkāršas operācijas kā attīrīšana no mehāniskiem piemaisījumiem, atsāļošana, atūdeņošana, filtrēšana, iekrāsošana, iezīmēšana, naftas produkta ar noteiktu sēra saturu iegūšana, pievienojot dažādus sēra saturošus savienojumus. Jebkura šo operāciju kombinācija vai līdzīgas operācijas nepiešķir izcelsmi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

III pielikums

EUR. 1 KUSTĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS UN PIETEIKUMA IESNIEGŠANA EUR.1 KUSTĪBAS SERTIFIKĀTA SAŅEMŠANAI

Iespiešana

1.Katrai veidlapai jābūt 210 x 297 mm lielai; pieļaujamā garuma nobīde ir līdz mīnus 5 mm vai plus 8 mm. Tās izgatavošanā jāizmanto balts, izmēriem atbilstošs rakstāmpapīrs, kas nesatur mehāniskos piemaisījumus un sver ne mazāk par 25 g/m2. Tam jāsatur iespiestu zaļu kopējošos aizmugures pamatni, kas padara acīmredzamu jebkādu viltošanu ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem.

2. Šī Līguma Pušu muitas iestādes var paturēt tiesības pašām iespiest veidlapas vai var nodot to iespiešanu pilnvarotām spiestuvēm. Pēdējā gadījumā, katrai veidlapai ir jāsatur atsauce uz šādu pilnvarošanu. Uz katras veidlapas jābūt iespiedēja vārdam un adresei vai zīmei, pēc kuras iespiedēju var identificēt. Uz tās jābūt arī sērijas numuram, iespiestam vai neiespiestam, pēc kura veidlapu var identificēt.

 

 

Apvienotā Deklarācija par izmaiņu izcelsmes noteikumos pārskatīšanu Harmonizētās Sistēmas grozījumu rezultātā

Kur, sekojot atbilstoši grozījumiem nomenklatūrā, izmaiņas izcelsmes noteikumos, kas ieviesti ar Lēmumu Nr.1/2002 maina jebkura pirms Lēmuma Nr.1/2002 pastāvošā noteikuma būtību un izrādās, ka šādi grozījumi rada kaitējumu attiecīgo sektoru interesēm, tad, ja viena no Pusēm laikposmā līdz 2004.gada 31.decembrim ieskaitot pieprasa, Apvienotā Komiteja steidzamības kārtā izvērtē nepieciešamību atjaunot attiecīgā noteikuma būtību kāda tā bija pirms Lēmuma Nr.1/2002.

Jebkurā gadījumā Apvienotā Komiteja trīs mēnešu laikā no kādas Puses pieprasījuma iesniegšanas lemj atjaunot vai neatjaunot attiecīgā noteikuma būtību.

Ja attiecīgo noteikumu būtība ir atjaunota, Līgumslēdzējas puses paredz juridisko ietvaru struktūru, lai nodrošinātu, ka jebkuras muitas nodevas, kas samaksātas par attiecīgām precēm, kuras importētas pēc 2002. gada1.janvāra, var būt atmaksātas.