Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, sākam 2003.gada 30.janvāra sēdi!

Pirmais darba kārtības jautājums ir sekojošs: Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Seiles, Vaideres, Straumes un Dobeļa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret”... nē, Sokolovskis ir pieteicies “pret”, ja? “Pret” runās deputāts Sokolovskis. Lūdzu!

J.Sokolovskis (PCTVL). Godātie kolēģi! Es saprotu, ka šis likumprojekts bija iesniegts, lai atrisinātu konkrētas problēmas, kas rodas iedzīvotājiem. Šis likumprojekts var skart pašvaldības intereses, tomēr konsultācijas ar pašvaldību savienību nav notikušas. Piemēram, Rīga ir tādā situācijā, ka daudzās mājās ir beigusies privatizācija, bet ēka un zeme pagaidām ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Ja mēs pieņemsim šo likumprojektu, tad dzīvokļu īpašniekiem nāksies maksāt nekustamā īpašuma nodokli, neskatoties uz to, ka viņi nav ierakstīti Zemesgrāmatā kā ēkas un zemes īpašnieki. Un tāpēc es piedāvāju nesteigties, pakonsultēties ar pašvaldībām, ar pašvaldību savienību un pēc tam pieņemt lēmumu par šā likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteikusies runāt deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti, labrīt! Šis grozījums ir radies tāpēc, ka vairākas pašvaldības ir ierosinājušas šo likumu grozīt, lai precīzi pateiktu, kas ir nodokļu maksātājs tajos gadījumos, ja īpašums tiek pārdots, bet vēl nav ierakstīts zemesgrāmatā. Un diemžēl ir jāsaka, ka ir konstatēti vairāki gadījumi un ir radušies strīdi par nesamaksātiem nodokļiem, ja īpašums tiek dāvināts vai pārdots, vai kā citādāk atsavināts. Līguma slēgšanas brīdī jūs visi zināt, ja slēdz pirkuma līgumu, tad pašvaldība izsniedz izziņu, vai ir vai nav samaksāti nodokļi līdz šim brīdim. Un šādu izziņu arī parasti iedod, jo citādāk nevar noslēgt šo pirkuma līgumu. Bet tomēr ir gadījumi, ka pēc tam jaunais īpašuma iegādātājs nesteidzas ierakstīt īpašumu zemesgrāmatā. Un par pārsteigumu pārdevējam pa trim gadiem atpakaļ viņam liek samaksāt nekustamā īpašuma nodokli, ne tikai nodokli, bet arī soda procentus. Un, kā mēs zinām, likumdošanā ir paredzēts, ka īpašumtiesības ir jāreģistrē zemesgrāmatā, bet neviens likums nepieprasa obligātu tūlītēju šo reģistrāciju, un to var ilgi, ilgi stiept. Visvairāk pārkāpumu notiek tad, ja jaunais zemes īpašuma nopircējs, nekustamā īpašuma nopircējs, nocērt mežu, izmanto visu, kas bija no šī zemes gabala labs un vērtīgs, un pēc tam nemaksā ne nodokļus, ne cenšas vairs ierakstīt šo īpašumu zemesgrāmatā. Bet maksā par visu, par visām viņa darbībām tas, kas jau sen savu īpašumu ir pārdevis. Tā kā šajā likumā par nekustamo īpašumu ir noteikts, ka maksā nekustamā īpašuma nodokli vai nu īpašnieks, vai tiesiskais valdītājs, tātad tas, kas nav ierakstījies vēl joprojām zemesgrāmatā, bet trūkst šo precizējumu, kuros gadījumos īsti maksā šis tiesiskais valdītājs, ir nepieciešams šis grozījums, lai mēs nepamatoti nerepresētu tos īpašniekus, kas savus īpašumus ir pārdevuši. Un tāpēc neradīsim neuzticību savai valdībai un nokārtosim šīs sīkās lietas, jo likuma dogma nekad nedrīkst būt netaisnīga, ir jālabo ātri un precīzi.

Bet kāpēc šeit iebilda PCTVL frakcijas pārstāvis? Tāpēc, ka visvairāk šādu gadījumu ir tieši Rīgas pilsētā, un man priekšā ir arī Rīgas domes Finansu departamenta atzinums, kurš skaidri pasaka, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs šajos gadījumos, par kuriem es jums ilgi stāstīju, ir bijušais īpašnieks.

Tāda ir viņu atbilde. Bet vai tā ir taisnīga? Izlabosim šo kļūdu!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”.

Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”“ nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 7, atturas — 14. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” un “pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Tāpat komisija ierosina atzīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Lūdzu vispirms balsojam par šī likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir noteikta kā atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākošais balsojums — par likumprojekta “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs” atzīšanu par steidzamu... Tad balsojumu par steidzamību skatīsimies, kad šis likumprojekts tiks iziets pirmajā lasījumā.

Nākošais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aizsardzību pret subsidēto importu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” un “pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu balsojam par šī likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām”” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” un “pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā” nodots Sociālo un darba lietu komisijai un ir noteikts, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Konvenciju par ārlaulībā dzimušo bērnu tiesisko statusu” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Par Eiropas Konvenciju par ārlaulībā dzimušo bērnu tiesisko statusu” ir nodots Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsojam par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — neviens, atturas — neviens. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”“ nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dalbiņa, Muižnieces, Segliņa, Estas un Kiršteina iesniegto likumprojektu “Ordeņu un godazīmju likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt “Jaunā laika” deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Labrīt, godājamie kolēģi! Valsts apbalvošanas sistēma ir ļoti svarīga valsts tēla sastāvdaļa.

Un, protams, ir ļoti apsveicama Tautas partijas vēlme sakārtot arī šo sistēmu. Man ir tikai divi jautājumi šajā sakarā.

Pirmkārt, kāpēc tas tiek darīts tikai tagad, kāpēc tāds likums nav pieņemts jau sen, jo visiem ir zināms, ka jau 1938.gadā Latvijā bija šāds likums.

Un otrs man ir jautājums, kāpēc es jūs aicinātu balsot “pret”. Šis likumprojekts diemžēl ir, teiksim tā, juristu valodā, nepilnīgs un nerisina ļoti daudzus no tiem jautājumiem, kuri būtu jārisina, lai šo sistēmu sakārtotu.

Tāpēc es aicinu balsot “pret” un izstrādāt šo likumu pilnīgāku un tad par to spriest.

Sēdes vadītāja. “Par” vēlas runāt deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Jāsaka, ka par šo likumprojektu es runāju no Saeimas tribīnes ne jau pirmo reizi. Un izskatās arī, ka šoreiz ir opozīcija šim likumprojektam ne pēc būtības, bet pēc principa, ka to ir iesnieguši Tautas partijas deputāti.

Varbūt ļoti īsi. Kas tad ir šā likuma pamatā? Un 1.pantā teikts: “Ordenis ir augstākā valsts atzinības zīme, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Latvijas Republikas labā.”

2.pants: “Goda zīme ir valsts atzinības zīme, ko piešķir par nopelniem Latvijas Republikas labā un nozīmīgu ieguldījumu kādā valsts, pašvaldības, sabiedriskā vai saimnieciskā darbā.”

Uz šo brīdi mums pastāv sistēma, kuru faktiski nevarētu saukt par sistēmu, jo ir tikai viens, tātad divi valsts apbalvojumi, tas ir, Trīszvaigžņu ordenis un Barikāžu piemiņas zīme. Ir dažādu resoru apbalvojumi, bet nav vienota likuma, kas visas šīs lietas sakārtotu sistēmā. Par viņu, kā saka, ierosināšanu izveidot apbalvojumus, par to nēsāšanas kārtību, par kārtību, kādā tie tiek piešķirti.

Pie šā likuma, jūsu informācijai, strādāja ne tikai deputāti, bet strādāja nopietni profesionāļi tieši apbalvojumu jomā. Un kā vienu no viņiem un galveno es varētu minēt Ēriku Priedīti, kurš ir grāmatas “Par apbalvojumiem” autors un vairāku citu grāmatu un pētījumu autors. Un šajā likumā ir ieliktas tās pamatnostādnes, lai apbalvojumu sistēma nebūtu, teiksim, sakalta un tā varētu attīstīties un būtu iespējas pēc nepieciešamības izveidot vienu vai otru apbalvojumu vai konkrētu, speciālu apbalvojumu kādam, teiksim, notikumam, kā tas bija ar Barikāžu piemiņas zīmi.

Jāsaka, ka iepriekšējā Saeimā šis likums tika noraidīts sekojošu iemeslu dēļ, tāpēc, ka projektā, kurš vēl nebija nonācis līdz Prezidijam, 6.pantā bija ļoti cieši un konservatīvi nosacījumi attiecībā pret citu valstu apbalvojumu, kuri saņemti līdz 1991.gadam, nēsāšanu. Uz Saeimas skatīšanu šis pants tika labots. Un tas ir tādā redakcijā, kādā jūs to redzat šodien. Un es uzskatu, ka šajā gadījumā, ja “Jaunā laika” frakcijai ir iebildumi pret juridiskajām niansēm, tad es uzskatu, ka tie nevar būt tik lieli, lai šo projektu nevarētu skatīt un piedalīties šā projekta darbā. Mums nav nekādas skaudības, ja arī kādam šinī projektā būs būtiski labojumi, ieteikumi. Mēs esam atvērti tiem.

Paldies! Es aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens “pret”. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 47, atturas — 5. Likumprojekts “Ordeņu un godazīmju likums” nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Otrādi gan jāsaka. Cienījamā priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Es atvainojos.

Šis likumprojekts tapa Saeimas Sporta apakškomisijā, jo, izrādās, kopš spēkā ir stājies jaunais Ieroču aprites likums, ārkārtīgi lielas problēmas ir radušās sportistiem, kas nodarbojas ar loka šaušanu. Jo atbilstoši šim likumam sporta loki un bultas ir iekļauti auksto ieroču kategorijā, un uz sporta lokiem un bultām attiecas visi tie paši ļoti stingrie glabāšanas, pārvadāšanas un lietošanas noteikumi, kādi ir uz ieročiem. Nu, piemēram, loks ir iekļauts 1.kategorijā kā ierocis, un nav tiesību ar loku šaut nesertificētās šautuvēs, un faktiski Latvijā nav speciālu šautuvju loku šaušanai. Bet tās, kas ir domātas ložu šaušanai, neatbilst šā olimpiskā sporta veida un sanitāro normu prasībām. Faktiski šobrīd ir izslēgta iespēja ar šo sporta veidu nodarboties līdz 18 gadu vecām personām, jo tiesības pirkt, turēt un pārvadāt aukstos ieročus ir tikai personām, kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu.

Protams, cienījamie kolēģi, ka loks ir rīks, ar kuru iespējams nogalināt, taču diez vai potenciālais slepkava uzglūnēs upurim, bruņojies ar pusotrmetrīgo sporta loku. Visticamākais, ka slepkavnieks nonāks nevis aiz restēm cietumā, bet trakomājā. Dakšiņa šādā ziņā ir nesalīdzināmi bīstamāks ierocis nekā sporta loks, jo Latvijā pēdējo gadsimtu laikā nav bijis neviena gadījuma, kad slepkavība izdarīta ar sporta loku, bet ar dakšiņu sadzīves slepkavības ir izdarītas vairāk nekā vajag.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es ļoti lūdzu komisiju, kura būs atbildīgā (es ceru, ka mēs atbalstīsim šo likumprojektu), un es lūdzu komisiju, kura būs atbildīgā, ņemot vērā to, ka šobrīd faktiski kopš 1.janvāra ir apturēta iespēja nodarboties ar šo olimpisko sporta veidu, it īpaši ir liegtas iespējas nodarboties jauniešiem, lūdzu paātrināt šī likumprojekta izskatīšanu Saeimā, lai mēs iespējami ātri varam atgriezt loka šāvējus tanīs pozīcijās, kādas tās bija pirms Ieroču likuma stāšanās spēkā.

Sēdes vadītāja. “Pret” neviens deputāts pieteicies runāt nav. Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā” nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikts, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” ir pieteicies runāt deputāts Buzajevs Vladimirs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Tūlīt mēs lemsim par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz vienu Satversmes punktu. 104.punkts nosaka, ka tiesības studēt akadēmijā ir katram Latvijas pilsonim, kā arī personām, kuru tiesības studēt augstskolā nosaka spēkā esošie normatīvie akti. Šeit es saskatu nepilsoņu un citu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju netiešu aizskaršanu, jo var teikt, ka Latvijas nepilsonis ir persona, kuras tiesības studēt augstskolā tomēr garantē spēkā esošie normatīvie akti. Tajā skaitā Augstskolu likuma 45.pants. Aizskaršana. Jo, ja punkta saturs būtu sekojošs: tiesības studēt ir, teiksim, katram Latvijas nepilsonim, kā arī personām, kuru tiesības studēt nosaka citi normatīvie akti, tad Latvijas pilsoņu aizskaršana būtu acīmredzama. Kaut gan lietas būtība it kā paliek negrozāma, jo šajā gadījumā Latvijas pilsoņa tiesības arī tiek garantētas ar citiem spēkā esošajiem normatīviem aktiem.

Latvijas Republikas normatīvajos aktos var atrast ap 50 atšķirību starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām pēc būtības. Var ilgi spriedelēt par šo ierobežojumu pamatotību. Var pat centies pierādīt man ierobežojumu pamatotību attiecībā uz Nacionālajā aizsardzības akadēmijā vai Latvijas Policijas akadēmijā studējošajiem, tomēr jums neizdosies pierādīt man, ka topošais mākslinieks var labi gleznot tikai tad, ja viņam kabatā ir pilsoņa pase, un ka ir iemesls noteikt jebkuru, pat formālu atšķirību starp pilsoņiem un nepilsoņiem Mākslas akadēmijas Satversmē.

Pievēršos vēl vienam aspektam. Augstskolu likuma 45.panta 1.daļa nosaka, ka tiesības studēt augstskolā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Līdz ar to Latvijas Mākslas akadēmija, izstrādājot savu Satversmi mums piedāvātajā redakcijā, parāda savu necieņu gan pret Latvijas nepilsoņiem, gan pret savas jomas jumta likumu.

Mēs rekomendējam akadēmijai grozīt Satversmes tekstu un nevaram to atbalstīt piedāvātajā redakcijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Jānis Esta ir pieteicies runāt “par”? Jā.

J.Esta (TP). Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Es aicinu nodot šo Satversmi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Buzajeva kungam iesaku ierasties šajā komisijā un kopīgi ar Mākslas akadēmijas pārstāvjiem šajā komisijā kopā ar Juridisko biroju izskatīt šos jautājumus, un aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens — “pret”. Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 2, atturas — 17. Likumprojekts “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi” ir nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”“ nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”“ nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” un “pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu, balsojam par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas nav. Likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, otrās pārskata konferences lēmumu par konvencijas 1.panta grozījumu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”“ nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām”“ nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”“ nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Antidempinga likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākošais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieka kontradmirāļa Gaida Andreja Zeibota iecelšanu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa. Lūdzu!

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 22.janvāra sēdē izskatīja Valsts prezidentes Vairas Vīķes—Freibergas iesniegumu par kontradmirāļa Gaida Andreja Zeibota iecelšanu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Izvērtējot Gaida Andreja Zeibota līdzšinējo darba pieredzi, iegūto izglītību un devumu mūsu valsts bruņoto spēku izveidē un attīstībā, Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 22.janvāra sēdē vienbalsīgi nolēma atbalstīt Valsts prezidentes Vairas Vīķes—Freibergas iesniegumu un ieteikt Saeimai iecelt Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieku kontradmirāli Gaidi Andreju Zeibotu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Komisijas vārdā aicinu Saeimas deputātus izteikt kontradmirāļa Gaida Andreja Zeibota iecelšanai par Nacionālo bruņoto spēku komandieri tikpat vienprātīgu atbalstu, kādu izteica Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 22.janvāra sēdē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies debatēs?

Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien mēs izskatām svarīgu likumprojektu par kontradmirāļa Gaida Andreja Zeibota iecelšanu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri.

Būdams tikai jau neeksistējošas valsts armijas rezerves kapteinis, nevaru sevi uzskatīt par profesionāli militārajā sfērā, bet pieļauju, ka Zeibota kungs ir labs, pat lielisks virsnieks, citādi vai nu viņu virzītu Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā.

Runāt es gribu par kaut ko citu. Mēs visi gājām uz vēlēšanām, solot tautai cīnīties pret korupciju, pret dubultmorāli un tā tālāk un tā joprojām. Bet tagad ir zināms, ka kādu laiku atpakaļ Latvijas Aizsardzības ministrija no Polijas saņēma ieročus, daļa no kuriem bija izkrauta Liepājā, pārējos ieročus aizdomīgi, neievērojot attiecīgo ANO konvenciju, ar kuģi no Liepājas aiztransportēja uz Āfriku, uz Somāliju. Šo jautājumu izmeklēja prokuratūra, lietu izbeidza, bet vai par šo faktu neko nezināja tā laika Jūras spēku komandieris Zeibota kungs un vai viņa rīcība toreiz bija morāla? Jautājumu vairāk nekā atbilžu.

Nākošais. 1998. gadā 16. martā Gaidis Andrejs Zeibots, būdams jūras spēku komandieris, aktīvi piedalījās leģiona piemiņas dienas pasākumos. Mēs varam oponēt par šīs pretrunīgās dienas īsto nozīmi, par VAFEN SS leģiona veterānu tiesībām svinēt savus svētkus. Un es uzskatu, ka viņiem šiem veterāniem ir tādas tiesības. Bet tie nevar būt Latvijas Republikas svētki. Un tur nevar piedalīties amatpersonas. Bet Zeibota kungs piedalījās 16. marta pasākumos, būdams valsts amatpersonas statusā un Latvijas Republikas Jūras spēku virsnieka uniformā. Vai tas ir morāli?

Mūsu valsts integrējas NATO. NATO, kā zināms, VAFEN SS leģiona piemiņas pasākumus neizprot un neatbalsta. Tātad es stipri šaubos, ka mūsu aizsardzības spēkus integrācijas procesā varētu sekmīgi vadīt cilvēks, kurš pats pavisam nesen aktīvi atbalstīja attiecīgus pasākumus.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/NNK). Cienītie kolēģi! Mani nemaz neizbrīnīja tas, ka tieši patlaban sāk skanēt šādas runas. Tie garīgās un miesīgās tīrības aizstāvji klusēja agrāk, tad, kad Zeibota kungs arī ieņēma atbilstošu amatu, augstu amatu un bija NBS komandiera vietnieks. Tanī brīdī nevienu neuztrauca ne ieroči, ne kaut kas cits.

Gribētu atgādināt arī to, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdēs nekas tāds neizskanēja no komisijas pārstāvju puses un balsojums bija vienots — gan pozīcija, gan opozīcija balsoja “par”. Un tā interesanti ir pavērot, ka izglītības speciālists pēkšņi nolēmis mainīt savu ievirzi vai novirzi un sākt interesēties par militāriem jautājumiem.

Jā, Latvijā ir un diemžēl būs daudz NATO virziena pretinieku. Šādi pretinieki ir tupējuši un tupēs arī Saeimā. Agrāk viņi bija atklāti pretinieki, tagad nu tā drusciņ sākuši trīcēt un vairs tik aktīvi neuzstājas pret virzību uz NATO, taču savās sirsniņās lolo cerību, ka varbūt vēl kaut kas sanāks. Ne jau velti sākuši arī izmēģināt dažādus virzienus — postsociālistisko, puskomunistisko un varbūt arī kaut ko pielikt klāt no kapitālisma. Februāra vidū jau mēs redzēsim tālāko attīstību.

Tā nu tas ir. Ar to vienmēr mums šeit būs jārēķinās, ka šis 2003.gads būs ārkārtīgi svarīgs tanī ziņā, ka redzēsim atklātus un slēptus mēģinājumus traucēt mūsu attīstību, mūsu virzību uz NATO. Es aicinu, kolēģi, būt vienmēr tam gataviem, būt un vienmēr paust savu viedokli, kuram ir jābūt skaidram un nepārprotamam. Ir reizēm pat tīri interesanti paklausīties visādas tādas penteres, jo tas arī parāda zināmu līmeni. Nedaudz vēlāk mēs te apspriedīsim valodas zināšanu līmeni vienam deputātam, nu, tas būs atsevišķs jautājums, arī par to būs šodien nedaudz jāparunā.

Tagad par 16.martu. Nezinātājiem gribu atgādināt, ka kādu brīdi 16.marts bija arī Latvijas Republikas atceres diena un Saeima nobalsoja toreiz “par”. Protams, vēlāk dažādu politisku apsvērumu dēļ Saeimas vairākums atteicās no šīs dienas, taču ne “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas nekad to nav darījusi un netaisās nekad arī citādi domāt. 16.marts ir goda un cieņas izrādīšana latviešu karavīram. Un, ja mēs runājam par to, ka NATO tur kādam kaut kas patīk vai nepatīk, es gribu atgādināt, ka latviešu leģionāru likteni lēma tūlīt pēc Otrā pasaules kara gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Lielbritānijā un dažās citās valstīs, un bija komisija, un bija skaidrs komisijas lēmums, ka latviešu leģionārs nav nekāds kara noziedznieks. Ne jau velti mūsu latviešu puiši palika šajās Rietumu valstīs uz dzīvi, un daudzi no viņiem vēlāk un viņu pēcteči dienēja gan Amerikas Savienoto Valstu, gan Lielbritānijas, gan dažos citos karaspēkos. Nezinātājiem iesaku aiziet šad un tad tepat netālu uz Kara muzeju un apskatīties, mācīties no sava ciltstēva Ļeņina vārdus “mācīties, mācīties un vēl vienreiz mācīties”. Es domāju, ka nekad nebūs par vēlu šos vārdus atgādināt šiem pēctečiem. Tā ka, protams, šī izrunāšanās bija vajadzīga kādam kārtējam “ķeksīša variantam”, un citādi es to nevaru uztvert kā vienkārši tādu nemākulīgu kniebienu no tā cilvēka puses, kam iekšā kaut kas ļoti vārās un viņš nevar nekādi ar sevi tikt galā.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es kāpu šajā tribīnē tāpēc, ka es atceros to laiku, kad mēs sākām veidot savus Nacionālos bruņotos spēkus, savu Aizsardzības ministriju un kad no bijušās PSRS armijas pie mums pārnāca ne tikai admirālis Zeibots tagad, bet arī pulkvedis Turlais, arī daudzi citi cilvēki. Un es gribētu akcentēt šinī konkrētajā gadījumā vienu lietu: šis nav politisks jautājums, par kuru mēs šodien diskutējam. Šis ir profesionāls jautājums. Jo, redziet, mūsu Bruņoto spēku virsnieku korpuss ir veidojies gan no atvaļinātajiem PSRS virsniekiem, kuri mūsu pusē bija barikāžu laikā, no aktīvā dienestā tajā laikā vēl bijušajiem PSRS virsniekiem, kuri atnāca pie mums un kuri bija mums galvenais mugurkauls šo bruņoto spēku veidošanā, tāpat kā arī no jaunajiem virsniekiem, kā pulkvedis Dalbiņš, kuri atnāca no civilās sfēras un kļuva par profesionāļiem šajā jomā.

Un tāpēc es piedāvātu ieskatīties tikai šeit admirāļa Zeibota dzīves gājumā un šo jautājumu lemt pēc profesionālā principa, jo mums ir vajadzīgi šādi profesionāļi — mūsu armijas komandieri. Un šeit mums nav iespēju jautājumu risināt savādāk un nav nozīmes jautājumu politizēt par to, cik kurš kādreiz ir bijis stingrs savā pārliecībā vai elastīgāks savā pārliecībā, jo laiks parādīs un laiks izvērtēs katra no šiem virsniekiem nopelnus, kaut arī laika gaitā vairāki virsnieki ir iegājuši politikā un varbūt atšķirīgos politiskos uzskatos.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (PCTVL). Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Nu man laikam būtu tiešām tiesības runāt par admirāli Gaidi Zeibotu, par cik es viņu pazīstu no pirmās dienas, kad viņš sāka dienēt Latvijas aizsardzības spēkos, kuru komandieris biju es, un man bija izrādīts tas gods to darīt.

Es pilnīgi piekrītu Pēterim Simsonam, kas šo jautājumu izskatīšanu tiešām novirzīja profesionālā gultnē, jo armijas komandieris — tā tiešām ir profesionālās karjeras izaugsmes pati virsotne. Un politizēta viņa, cienītie kolēģi, tas ir mūsu nopelns, jo tieši tā ir lēmusi Saeima. Un šī diskusija faktiski nav šodien bruņoto spēku komandiera nopelns, bet viņš šajā ziņā ir šīs diskusijas upuris.

Uz ko es vērstu uzmanību kā profesionāls karavīrs, tā tiešām ir Aizsardzības ministrijas kompetence un prezidentes, kā ir noteicis likums, viņu izvirzīt, un no profesionālā viedokļa man nav nekāda pamata apšaubīt atbilstību šim profesionālajam amatam. Bet, manuprāt, ir divas būtiskas problēmas, kas tā vai citādi ir parādījušās sakarā ar šo Saeimas lēmumu.

Pirmkārt, man ir šaubas, vai Saeimai vispār par šo jautājumu ir jālemj. Tas jādara šobrīd, jo tā ir noteicis likums. Bet vai tas ir pareizi, jo neizbēgami jebkurš jautājums, kas nonāk šeit, tas ir politizēts. Un, ja mēs paskatīsimies, cik daudz valsts atbildīgu dienestu vadītāji tiek iecelti amatā un Saeima par to nespriež, jo tie ir tiešām profesionālās karjeras izaugsmes jautājumi. Vai šis jautājums ir Saeimas jautājums?

Otrs. Atcerēsimies, ka bruņoto spēku komandieris ģenerālis Graube pavisam nesen saņēma ģenerāļa pakāpi. Un tā kā vecos, labos laikos piešķir ģenerāļa pakāpi un aizsūta pensijā. Jautājums: kāpēc? Vai Graube neatbilst amatam? Vai viņš ir kādu noziegumu nodarījis, vai viņš ir kaut kur vainīgs? Nē! Tas notiek tikai tāpēc, ka tāda ir simts deputātu griba — noteikt profesionālā dienesta vadītājam, armijas komandierim, ka viņš vairāk par komandieri nedrīkst būt. Un Aizsardzības ministrija plāno un gudro, kā nu tagad jauno ģenerāli, kādu amatu viņam izdomāt un kur nu viņu ielikt, lai viņš netiktu it kā nu faktiski morāli pazemots.

Manuprāt, ka tas nav pareizi! Un, bez šaubām, ka, ja mēs paskatīsimies arī presē izskanējušo un arī prokuratūras vēstulē pieminēto notikumu, tad akcentus var dažādi salikt, bet es vērstu uzmanību uz to, ka nav apgāžams fakts, ka Latvijas biznesa aprindas, konkrēti cilvēki, ir veikuši liela mēroga ieroču kontrabandas operāciju caur Latviju, caur Latvijas ostām ar Latvijas tiesību sargājošo un drošības iestāžu tiešu vai netiešu dalību. Un tas ir nodarījis būtisku zaudējumu Latvijas prestižam, jo Latvija ir izskanējusi gan Apvienoto Nāciju Organizācijas pārskata ziņojumā, gan citās starptautiskās institūcijās par šo kontrabandas operāciju. Un man ir pārsteigums, ka nevienu neuztrauc tas fakts, ka nu jau vairāk nekā sešu gadu laikā Latvijas tiesību sargājošās institūcijas nav varējušas vai nav gribējušas saukt pie atbildības tās amatpersonas, kas šo milzīgo kontrabandas operāciju ir veikušas, realizējušas un veiksmīgi piesegušas. Citādi es to nevaru formulēt. Un, manuprāt, tie ir jautājumi, kurus mums tiešām vajadzētu kādreiz izskatīt un lemt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Labrīt, godātie deputāti! Man ir tas gods šī sasaukuma laikā pirmo reizi runāt no šīs tribīnes, un man tiešām ir lepnums, ka ir iespēja runāt par šādu jautājumu. Kontradmirālis Gaidis Zeibots ir autoritāte Jūras spēkos, kontradmirālis Gaidis Zeibots ir autoritāte visos mūsu bruņotajos spēkos, un viņš arī ir autoritāte NATO integrācijas sakarā. Un viss tas, kas tiek rakstīts par Gaidi Zeibotu, vairāk nekā desmit gadu pagātni atceroties, viss tas, kas tiek runāts šeit negatīvā vai daļēji negatīvā nozīmē par Gaidi Zeibotu no tribīnes un konkrēti no vienas frakcijas puses, ir tikai tāpēc, ka Gaidis Zeibots ir autoritāte NATO integrācijas jautājumā.

Ministra Ģirta Valda Kristovska vārdā lūdzu jūs un aicinu balsot par kontradmirāli Gaidi Zeibotu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu — iecelt Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieku kontradmirāli Gaidi Andreju Zeibotu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 19, atturas — 1. Lēmums iecelt Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieku kontradmirāli Gaidi Andreju Zeibotu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri pieņemts. Mēs apsveicam Zeibota kungu ar jauno un atbildīgo amatu, novēlam viņam panākumus šajā darbā! (Aplausi.)

Nākošais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Ārim Auderam”. Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas runāt?

Atklājam debates. Vitālijs Orlovs. Lūdzu!

V.Orlovs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Vakar mēs laikam visi redzējām raidījumu “Kas notiek Latvijā”, un man atmiņā palika Kariņa kunga vārdi, ka viņš daudz ko uzzināja. Nu es gribu turpināt Kariņa kunga apmācību un gribu dzirdēt uz maniem jautājumiem atbildes. Janvāra sākumā no darba tiek atbrīvots, atstādināts uz izmeklēšanas laiku plaušu un tuberkulozes centra vadītājs dakteris Leimanis. Kas viņam... kādā pamatojumā? Viņam ir noteikts, ka slimnīca iepirka medikamentus, pārkāpjot atsevišķus iepirkuma noteikumus. Tajā pašā gadījumā Leimaņa kungs nebija komisijas loceklis. Janvāra beigās VOVA iepirka mašīnu, pēc motīva, ka pieprasījuma... veselības ministra mutiska pieprasījuma.

Un tajā pašā gadījumā veselības ministrs nav vainīgs. Man liekas, ka situācija ir ļoti līdzīga. Bet vienā gadījumā cilvēks ir atbrīvots no amata vai atstādināts uz laiku, bet otrā gadījumā cilvēks turpina strādāt. Es gribu uzdot jautājumu: mums ir vienīgie spēles noteikumi, vai ir savējie un svešie? Un es gribu uzzināt... vai tas nav sakarā ar galvenā ārsta vietas “tīrīšanu” priekš savējiem.

Paldies par to, ka man bija iespēja pateikt, bet par to, lai uzzinātu, kā balsot, es mēģinu piedāvāt jums, cienījamie kolēģi, katram piezvanīt savam ģimenes ārstam un uzzināt, kāds ir viņu viedoklis.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kušķis Aldis.

A.Kušķis (JL). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Man ir prieks, ka mums ir šāda iespēja runāt par “Jaunā laika” valdības un “Jaunā laika” uzliktajiem augstajiem standartiem, jo līdz šim iepriekšējās valdībās mums nav bijušas tādas iespējas dzirdēt runas par jaunajiem laikiem, jo nevienam pat prātā neienāca par saviem pārkāpumiem runāt godīgi un atklāti. “Jaunais laiks” savā darbībā, kopš mūsu partija ir kopā ar koalīcijas partneriem un strādā valdībā, ir strādājusi pie tā, lai iznīcinātu kontrabandas shēmas, (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Kādu kontrabandu?”), lai atrastu dažādas versijas, kuras šobrīd ir kompromitējošas pret valsti, jo iepriekšējā sistēma ir radījusi situāciju, ka mēs šaubāmies par valdībām. Mēs šaubāmies par atsevišķiem ministriem. Bet šaubāmies tāpēc, ka mēs lasām avīzēs par to, ka notiek kontrabandas piesegšana, pievienotās vērtības nodokļa atmaksas shēmas lietas, kuras šajā valstī samazinās ar katru dienu, jo “Jaunā laika” valdība ir pacēlusi savu profesionālo līmeni tajā līmenī, lai par to varētu runāt profesionāli.

Šodien man gribas nedaudz teikt, ka opozicionārā politika liekuļo. Jo mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka, ja kāds no mūsu valdības ministriem “nosapņotu” projektu par Austrumu robežu, mēs paši pieprasītu viņa demisiju. Ja kāds mūsu partijas biedrs no rīta pamostos ar daudzu miljonu vekseli (No zāles deputāte V.Muižniece: “Ej nu!”), viņš pats visticamāk pieteiktu savu demisiju. Ja gadījumā mēs paši vēlētos izvirzīt projektu par kādas “saldas” nozares atbrīvošanu no nodokļiem vai savādākā veidā norakstītiem nodokļu parādiem, mūsu valdība un frakcijas deputāti atbalstītu šī cilvēka demisiju.

Šajā gadījumā mēs runājam par citu lietu, un šis ir politisks jautājums, ko ir izvirzījusi Tautas partijas frakcija, manuprāt, liekulīgi aizmirstot to, kādi standarti ir bijuši valstī iepriekš un šobrīd kādus standartus “Jaunais laiks” ir izvirzījis.

Tāpēc es lūdzu deputātus neatbalstīt Tautas partijas izvirzīto priekšlikumu, jo mēs runājam par ministru, kurš nav neko savā darbā kā ministra darbā izdarījis pret valsts interesēm un savu personīgo interešu veicināšanai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (TP). Priekšsēdētājas kundze un cienītie kolēģi! Diez vai kāds cilvēks Latvijā būtu jāpārliecina par to, ka veselības sistēmā Latvijā ir krīze. Un ļaudis visā Latvijā gaida politiķu noteiktu rīcību, lai novērstu un izlabotu gadiem ilgušās nejēdzības.

“Jaunais laiks” sabiedrībai ir apsolījis vismaz divas lietas. Pirmkārt, veselības budžeta divkāršošanu, otrkārt, pilnīgi jaunu veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli. Savukārt Repšes kungs garantēja pašaizliedzīgu darbu, kuru veiks godīgi cilvēki. Jau gandrīz trīs mēnešus ir bijusi iespēja pildīt šos solījumus.

Kad šodien sabiedrība jautā Audera kungam, kāpēc nekas nemainās, tad Audera kungs atbild, ka ir nodibināta darba grupa. Kad vēlamies uzzināt, ko darba grupa ir paveikusi, tad ministrs atbild, ka darba grupa strādā. Jāpiebilst, ka strādā jau gandrīz trīs mēnešus, vienīgi rezultāti izpaliek. Nav redzēts ne solītais veselības apdrošināšanas modelis, ne kāds konkrēts plāns, kā solīto sistēmu ieviest. Bet gaidīt nav laika: pacientu rindas uz operācijām aug, slimnīcu ēkas brūk, un beigu beigās mediķi meklē darbu citur. Citiem vārdiem sakot, viss ir palicis pa vecam.

Tika solīts, ka veselības budžeta apjoms sasniegs 7 procentus no iekšzemes kopprodukta, taču jaunajā budžeta projektā tas ir apmēram un mazliet virs 3 procentiem. Tā nav pat puse no solītā. Veselības budžeta pieaugums ir plānots tikai 6 procentu apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Nav grūti aprēķināt, ka ar šādiem tempiem solītos 7 procentus no iekšzemes kopprodukta var sasniegt labi ja pēc vairākiem gadu desmitiem. Taču mums nav tik daudz laika. Tas ir līdzīgi, starp citu, kā ar tiem pašiem nu jau bēdīgi slavenajiem 400 miljoniem latu, kurus valsts budžetā papildus solīja Repšes kungs, bet pēc vēlēšanām Repšes kungs jau veikli precizēja, ka tā ir tikai iespējamība, bet tagad jau par tiem vispār nekas nav dzirdams. Toties ir skaļi dzirdams, ka tagadējais veselības ministrs, vēl būdams ārsts, ir saņēmis dubultsamaksu par operācijām. Tātad ārsts Auders ir izmantojis sistēmas nesakārtotību savtīga labuma gūšanai. Ja Audera kungs neatbildēs par savu rīcību, tad tiks faktiski legalizēta naudas izspiešana no pacientiem. Tas radīs pārliecību pacientam, ka bez simtiem latu kabatā viņam netiks palīdzēts. Visa sabiedrība — gan pacienti, gan ārsti — ar nopietnām bažām skatās uz Audera gadījumu. Pie tam šis gadījums met ēnu arī uz godprātīgiem mediķiem, kuriem pirmā vietā ir pacients un nevis rūpes par pašlabumu. Jāsaka, ka tomēr reformas ir skārušas vismaz vienu jomu, un tā ir automašīnu iepirkšanas kārtība. Ministram pakļauta iestāde bez konkursa ministra uzdevumā iegādājas luksusa limuzīnu ministra vajadzībām par 18 tūkstošiem latu. Arī likums šeit nav šķērslis. Tā vietā, lai skaļi skandinātā taupības režīma laikā ministrs liktu šo naudu novirzīt slimniekiem un slimnīcām, nelikumīgi tiek nopirkts jauns auto pašam ministram. Par šo naudu varētu izdarīt vismaz 30 mugurkaula operācijas kaut vai par tiem pašiem slavenajiem 565 latiem. Un kurš spēj noticēt, ka Audera kungs spēs izmainīt sistēmu, kas viņam nodrošina tik augstu dzīves standartu? Repšes kungs, kurš citos gadījumos uzreiz atbrīvo cilvēkus par daudz nebūtiskākiem pārkāpumiem, pēkšņi ir samulsis. Tik ļoti samulsis, ka uzdod dubultā honorāra lietu pārbaudīt Latvijas Ārstu biedrībai, kurai nemaz nav izmeklēšanas tiesību, toties šīs biedrības prezidents vienlaikus ir arī slimnīcas direktors, kurš ir pakļauts ministram Auderam un kura slimnīcā, starp citu, nekavējoties tiek sākta pārbaude. Savukārt mašīnas lietai Ministru prezidents atrada īpaši smalku risinājumu, proti, Repšes kungs uzdeva šo lietu pārbaudīt pašam Auderam.

Dāmas un kungi! Auders pats pārbaudīs savu rīcību, apsūdzētais un tiesnesis būs vienā personā, un jau ir vienā personā! Tā ir dubultmorāle, ka uz savas partijas biedriem tiek attiecināti vieni kritēriji, bet uz pārējiem cilvēkiem pavisam citi. Šodien, deputāti, ir iespēja nesamulst kā Repšes kungam. Ja jūs nebalsosiet par demisiju, tad jūs atzīsiet par pieņemamu Audera rīcību. Rīcību, krāpjot savus pacientus, krāpjot valsti, lai iegādātos dārgu auto.

Es īpaši vēršos pie frakcijas “Jaunais laiks” deputātiem. Jūsu attieksmē parādīsies, cik vērti ir augstie ideāli un vērtības, par kurām runā “Jaunais laiks”. Tieši jūs teicāt, ka morāle jums vienmēr būs augstāka par politiku. Te nu varbūt nav pirmā, bet pilnīgi noteikti īstā reize to pierādīt. Tāpēc aicinu balsot par Audera kunga demisiju!

Repšes kungs, jūsu konstruētās valdības mugurkaulam viens skriemelis ir nopietni bojāts. Un mēs nevēlamies par to maksāt divreiz.

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Man kā ārstam šodien ir īpaši smagi, ja kārtējo reizi jau tā cietusī medicīna šodien ir nonākusi visas tautas priekšā, ka diemžēl daudzi dotie solījumi pildās ar lielām grūtībām, ka reformām pietrūkst publicitātes.

Gribu izteikt pateicību beidzot mūsu finanšu ministram Valdim Dombrovskim, kurš tikai pirmdien publicēja rakstu, kāpēc mums tagad visiem jāknapinās, kāpēc mums visiem jāsavelk jostas, kāpēc mums vairāk nav naudas, es domāju par publikāciju, ka budžets ir kā pa akmeņiem.

Un kas pie visa tā ir vainīgs? Un tur, kur ir nabadzība, kur trūkst naudas, tur sākas dažādas problēmas. Un arī mums tādas ir vērojamas medicīnā, ka daudzi ārsti, daudzi pacienti vairs īsti nesaprot, par ko ir jāmaksā, kādos gadījumos jāmaksā, kas par ko saņem, kas par ko ir atbildīgs.

Un es domāju, runājot par publicitāti, kur ir problēmas kolēģa Audera darbā? Ka tiešām viņš īsti nav savas reformas būtību vēl publiskojis tautai, sabiedrībai, mediķiem. Viņam bija dota ļoti liela iespēja uzstāties akadēmiķa Stradiņa Ārstu biedrības iniciētajā konferencē, kas notika pagājušajā nedēļā ceturtdienā, kad mēs daudzi nespējām piedalīties, Kongresu namā, kurā piedalījās vairāk nekā 1200 Latvijas mediķi, ārsti pārsvarā, kur ministram šī konference bija jāatklāj. Viņš neieradās. Tā bija veltīta ārstu darba pilnveidošanas ekonomiskajiem aspektiem. Tieši vissvarīgākajiem jautājumiem, kas satrauc gan sabiedrību, gan medicīnu.

Mēs īsti nezinām pagaidām šo finansēšanas modeli, kas mainīsies reformas gaitā, jo jāsaprot Audera kungam ir viens, ka gan mediķu sabiedrība, gan pacienti ir noguruši no visām neveiksmīgajām Labklājības ministrijas veselības reformām, kas ir notikušas iepriekšējo mūsu sasaukumu laikā, un ir nonākts zināmā tādā krīzes situācijā. Un es domāju, ka būtībā Audera kungs ir “iekritis” uz vairākām provokācijām.

Man kaut kā nav skaidrs, ja slimniece tiek operēta septembrī, bet skandāls sākas janvārī. Kāpēc? Operācija ir izdevusies labi. Mēs zinām arī, cik saņem būtībā ārsti šodien. Ķirurgi, kāda ir viņu apmaksas sistēma valsts medicīnā, cik niecīgas ir šīs algas, kā mums anesteziologi pazūd no Latvijas, ka nav vairs, kas asistē operācijā. Tā ir krīze. Tā tiešām ir reāla krīze! Man tiešām ir liels prieks, ka “Jaunais laiks” pasludināja veselības aprūpi kā galveno prioritāti. (Starpsauciens: “Bez naudas?”)

Un tāpēc es šoreiz jau vēršos pie premjera Repšes kunga.

Viņš uzņemas pašu lielāko atbildību, sakot šos vārdus, nozīmējot ministru Auderu par reformas realizētāju, un tā ir politiska atbildība. Tā ir liela politiskā atbildība visas mūsu tautas priekšā, visu mūsu pacientu priekšā, visu mūsu mediķu priekšā. Mediķi gaida šīs pārmaiņas. Bet tāpēc, ka Audera kungs iekrīt gan uz šīs mašīnu provokācijas, ja Valsts veselības apdrošināšanas aģentūra viņam būtībā no slimokasu naudām pasniedz automobili, man nav šādu ziņu, bet katrā gadījumā tā ir kļūda. To nedrīkstēja pieļaut. Viņš no šīs kļūdas pats atteicās.

Es domāju, ka daudziem nepatīk mūsu jaunā valdība, nepatīk jaunie laiki, kas šodien ir Latvijā, un viena ministra demisija var izsaukt citu ministru demisiju. Un tāpēc es jūs, mīļie kolēģi, ļoti aicinu domāt politiski, ar visu pilnu atbildību, balsojot šodien par Audera kunga demisiju. Arī Zaļo un zemnieku savienība ļoti nopietni domā par šo jautājumu. Mēs izsludināsim pārtraukumu, mēs ar lielu interesi noklausīsimies visu cilvēku uzstāšanos debatēs, un mēs pieņemsim savu lēmumu. Bet mēs prasām vienu no Audera kunga — reāli un strauji veikt šo reformu, neiekrist lamatās un būt atbildīgam par katru savu soli, jo neaizmirstiet, ka jūs uzmanīgi vēro prese, ir ļoti liela apmelošanas kampaņa. Mani ļoti satrauc publikācija “Jaunajā Avīzē”, kur Audera kunga rokās rentgenogrammas vietā samontēti desmitnieki. Nu, mīļie avīžnieki, piedodiet, nu tik nelietīgas lietas arī nevar pielietot! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (JL). Godājamie kolēģi! Es domāju, vērtējot šo gadījumu, mums faktiski ir jāvērtē divas lietas. Pirmkārt un galvenām kārtām, neapšaubāmi, vai konkrētajā gadījumā konkrētie apstākļi, kas tiek inkriminēti Audera kungam, tik tiešām ir reāli pārkāpumi, vai arī ļoti izmanīgi un veikli gan paša Audera kunga noteikti, gan Repšes kunga, gan šīs valdības, gan valdības pozīciju veidojošo partiju pretinieku, ar preses starpniecību, mediju starpniecību ļoti veikli izmesta ēsma, klupšanas akmens vai lamatas, kurās, manuprāt, mēs vēl neesam iekrituši. Bet mēs šodien ļoti, ļoti varam iekrist, ja mēs uz šīs ēsmas uzķersimies un tik tiešām nobalsosim, kā viņi to vēlas.

Premjers Einars Repše, kura tiešā vadībā atrodas jebkurš ministrs, reaģējot uz presē un masu medijos izskanējušiem pārkāpumiem, vērsās gan pie sabiedriskām organizācijām — Latvijas Ārstu biedrības, gan pie valsts institūcijām ar konkrētu jautājumu — izvērtēt izskanējušos faktus. Izvērtējot šos faktus, no Repšes kunga izskanēja viens viedoklis, ka viņš pauž stingru atbalstu Audera kunga kandidatūrai.

Un otrām kārtām. Es šodien tik tiešām esmu simtprocentīgi pārliecināts: ja Audera kungs kā ministrs šodien kritīs, tad tik tiešām ir ļoti, ļoti liela iespējamība, ka reforma apstāsies. Un nevis tāpēc, ka Audera kungs, redz, ir vienīgais, kurš šo reformu var pacelt, bet tāpēc, ka Latvijā, manuprāt, vairs neatradīsies neviens, kurš būs gatavs iet šajā sistēmā, censties to pagriezt uz labo pusi, realizēt reformu, jo viņš būs redzējis, ka viens cilvēks, kurš to ir mēģinājis darīt, kurš to ir centies darīt, divu mēnešu laikā tiek vienkārši samalts. Es tiešām šodien aicinu visus pozīcijas deputātus ļoti, ļoti atbildīgi balsot un noraidīt Tautas partijas iesniegto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Līdz pārtraukuma piecas minūtes. Ābiķa kungs, jūs vēlaties? Vārds Dzintaram Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (TP). Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Trūkumi likumdošanā, nepilnības

muitā, robežu apsardzē, neveiksmes veselības reformu īstenošanā, citu izdarītie pārkāpumi nevienam nedod tiesības pārkāpt likumu. Tas, ka Latvijā joprojām zog, nedod tiesības to pašu darīt man.

Cienījamie kolēģi! It īpaši tie, kuri pirms vēlēšanām visur gāja ar Dieva vārdu mutē, un tie, kuri zvērēja baznīcā... Es ceru, ka to vienu bausli, kuru visi zina, zināt arī jūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds veselības ministram Ārim Auderam.

Ā.Auders (veselības ministrs). Labdien, godājamie deputāti! Godājamais Prezidij! Ar patiesu nožēlu šodien ir jākonstatē, ka šodien man jāstājas Saeimas priekšā, lai vēlreiz apliecinātu simt likumīgi izvēlētajiem tautas kalpiem savu gatavību izvest valsti no ieilgušās krīzes veselības nozarē. Ar nožēlu tāpēc, ka vēl nav pagājušas pat simt dienas, kopš tautas un jūsu atbalstu guvusī Einara Repšes valdība ir sākusi savu darbu, un nav pagājušas vairāk kā divas nedēļas, kopš jūs, godātie tautas kalpi, devāt savu uzticību man kā jaunajam veselības ministram.

Lai arī ir pagājis pavisam īss laika posms, tomēr tas nav pavadīts klusā pašapmierinātībā, tīksmojoties par man dotajām pilnvarām. Šo dažu mēnešu laikā, man pat vēl neesot veselības ministram, ir paveikts nozīmīgs darbs. Ir gandrīz vai pilnībā izveidota Veselības ministrija, kura pavisam oficiāli uzsāks savu darbu tikai parīt. Lai tas notiktu, ir izstrādāti un grozīti daudzi normatīvie akti. Ir runāts ar cilvēkiem, kas ir pauduši savu gatavību piedalīties tautai tik svarīgās nozares — veselības — atveseļošanā. Ir saņemts to atbalsts un uzsākts grūtais darbs sen gaidīto reformu ieviešanā.

Tam pamatā ir pilnīgi skaidrs mans un manas partijas redzējums, kādai ir jābūt reāli funkcionējošai veselības sistēmai. Vienlaicīgi ir apzināts arī stāvoklis nozarē. Manu atbalstu ir saņēmuši godīgie un strādātprotošie vadītāji, un tādu nav mazums. Esmu skaidri pateicis, ka savos amatos nepaliks neviens, kurš ir iedomājies, ka mūsu nodokļu maksātāju naudu varēs izšķērdēt, piesavināties savas labklājības vairošanai vai vienkārši neprasmīgi izsaimniekot.

Būtiskākie soļi jaunās sistēmas, tieši tā — jaunās sistēmas izveidošanā ir mūsu speciālistu izstrādātā koncepcija obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai. Šī koncepcija ir nodota Saeimas rīcībā. Bet darbs turpinās, un tiks ņemti vērā visu profesionālo asociāciju un nevalstisko organizāciju konstruktīvie ieteikumi.

Vienlaicīgi turpinās darbs pie likumu un citu normatīvo aktu sagatavošanas. Mēs apzināmies, ka nebūs viegli izstrādāt tā saucamo valsts apmaksājamo veselības pakalpojumu grozu. Bet es paļaujos uz savas nozares profesionāļiem, viņu priekšlikumiem un ticu, ka kopā ar spējīgākajiem nozares speciālistiem mums tas izdosies.

Šim grozam pievienojot reālu, tirgus prasībām atbilstošu cenu, mēs izbeigsim ilgstošo nozares nabadzību, slimnīcu beznaudas nīkuļošanu, nodrošināsim cilvēku cienīgu atalgojumu ārstiem, medmāsām un visiem, kas rūpējas par tautas veselību un tātad arī par tās nākotni.

Protams, jāatzīst, ka, uzsākot katru jaunu darbu, nevar iztikt arī bez kļūdām. Es atzīstu, ka netika pievērsta pienācīga uzmanība atsevišķu ierēdņu darbam. Bet šīs kļūdas jau izlabotas un nākotnē vairs netiks atkārtotas.

Tāpat es ar pilnu atbildību varu teikt, ka savu iepriekšējo profesionālo ārsta darbu esmu veicis godīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Tiem, kas mēģina meklēt melnos caurumus manā pagātnē, nāksies pagaidīt. Par man izteiktajām apsūdzībām un veltītajiem apvainojumiem lai spriež neatkarīgas izmeklēšanas institūcijas.

Tāpēc mani skumdina fakts, ka atrodas arī tādi, kas, neņemot vērā tautas pausto uzticību un atbalstu reformām, cenšas uzsākto darbu sagraut jau pašos pirmsākumos. Diemžēl tie ir tie paši, kas pirms Saeimas vēlēšanām teicās saprotam, kādā stāvoklī atrodas veselības nozare. Tanī vietā, lai nāktu palīgā ar racionāliem priekšlikumiem, ko tie sakās zinot, šie pravietotāji izvēlas pašu destruktīvāko metodi — apvainojumus un mēģinājumus iznīdēt labi iesākto. Acīmredzot priekšvēlēšanu solījums strādāt ir bijis lēts populisms. Tā jau ir: ja neko nemāk, tad neko arī nevar izdarīt, bet varbūt nemaz negrib. Tomēr man nav šaubu, ka vēlētāji pratīs atšķirt darītājus no tukšu salmu kūlējiem.

Es neesmu priecīgs par man doto iespēju šodien uzrunāt jūs no šīs tribīnes. Mans pienākums liek man to darīt, un tāpēc es vēlreiz esmu gatavs apliecināt, ka esmu nācis strādāt, nevis kult tukšus salmus. Lai salmus kuļ tie, kam tīk oranžā krāsa. Es ticu, ka jūs, tautas pilnvarotie priekšstāvji, nešaubāties par 12 gadus iepriekšējo vadītāju grautās veselības nozares atveseļošanas nepieciešamību un vēlreiz apliecināsiet savu uzticību man, kā to jau reiz darījāt pirms divām nedēļām.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, Saeimas Prezidijs paziņo, ka ir saņemts 6 deputātu — Fjodorova, Sokolovska, Stepaņenko, Mackeviča, Buzajeva un Ribakova — jautājums “Par algotu pagaidu sabiedrisko darbu finansēšanu” Latvijas Republikas Ministru prezidentam Repšes kungam. To mēs nododam Ministru prezidentam.

Vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un no Sporta apakškomisijas! Informēju jūs, ka kopīgā izbraukuma sēde uz Murjāņu sporta ģimnāziju notiks otrdien pulksten 15.30. Es atkārtoju: otrdien 15.30 būs divi mikroautobusi pie Saeimas.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Saeimas Starpparlamentu attiecību birojs informē, ka Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās ar Francijas vēstnieku notiks šā gada 4.februārī Saeimas Viesu zālē un Latvijas un Polijas sadarbības grupas tikšanās ar Polijas vēstnieku notiks šā gada 11.februārī Saeimas Sarkanajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītāja. Mēs sveicam mūsu kolēģi Vilni Edvīnu Bresi viņa apaļajā jubilejā un novēlam sirsnīgus panākumus, labu darbu un veselību! (Aplausi.)

Lūdzu vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Aldis Kušķis, Pēteris Kalniņš, Artis Kampars, Andrejs Klementjevs, Alberts Krūmiņš, Sarmīte Ķikuste un Andrejs Radzevičs. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Turpinām debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Guntis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (JL). Cienītie kolēģi! Vispirms padomāsim, ko mēs šodien izskatām. Mēs izskatām neuzticības izteikšanu veselības ministram. Respektīvi, mēs izskatām, vai veselības ministrs ir tiesīgs turpināt iesāktās reformas. Ir jautājums: kādi ir pamatojumi šim iesniegumam? Skatoties dokumentus, pamatojums kā tāds nav dots. Bet, šķiet, no tā, kas ir izskanējis presē un varbūt arī no šīs tribīnes, pamatojumi galvenokārt ir divi.

Pirmkārt, attiecībā uz honorāru, otrkārt, attiecībā uz automašīnām. Kas nav pārāk debatēts presē īpaši, ir jautājums par reformām kā tādām. Nav izteikta viedokļa, vai reformas iet pareizu ceļu pašlaik vai neiet. Un tādēļ šķiet, ka šis jautājums ir vairāk pacelts tīri politisku iemeslu dēļ. Un varbūt ir taisnība politoloģei Ostrovskai, kura šodien runāja Latvijas radio, ka varbūt ir noraizējušies tie cilvēki, kas nedod kvītis, bet kas tikai saņem naudu aploksnēs, jo virziens iet uz to, ka dosim kvītis nākotnē, bet nevis dosim naudu aploksnēs. Tātad, man liekas, liela daļa varbūt visam šim jautājumam apakšā ir tīri politiska — iedragāt šo jauno valdību, radīt nestabilitāti šajā jaunajā valdībā un pēc iespējas iedragāt reformas, kas ir ļoti nepieciešamas veselības jomā.

Bet es tomēr negribētu par to turpināt. Es piestāšu, apstāšos pie šiem diviem jautājumiem, kas varbūt tiek pārmesti pēc būtības.

Pirmkārt par honorāru tiek pārmests. Un, šķiet, arī par to, ka ir bijusi nesaprašanās ar pacienti. Tad jājautā: vai ārsti Latvijā saņem naudu aploksnēs? Es domāju, ka mēs visi atzīsim, ka ir daudz godīgu ārstu Latvijā, kas tiešām strādā godīgi, kas nesaņem naudu aploksnēs un mēģina savu darbu izdarīt pēc labākās apziņas. Diemžēl, kā jau mēs redzējām pagājušo nedēļu no aptaujas, ir liela daļa arī, kas ir spiesti šīs liekās sistēmas dēļ saņemt naudu aploksnēs. Tātad šķiet, ka sistēma ir sašķobījusies. Un šī ir sistēma, kuru šī valdība ir mantojusi no iepriekšējās valdības. Un tā ir sistēma, ko mēs mēģinām šeit kopēji, kā valdība, uzlabot. Tomēr šajā sakarībā man gribētos teikt, ka Audera kungs ir bijis izņēmums, viņš ir devis kvītis. Tātad, man vismaz šķiet, viņš ir nodarbojies ar privātpraksi. Jā, ir neskaidrības starp privātpraksi un valsts medicīnu šeit. Bet tomēr, ja skatāmies, tad mēs dzirdam, ka, piemēram, Traumatoloģijas institūtā diezgan daudz šādu gadījumu ir.

Mans slēdziens tādēļ šajā lietā ir, ka pirmkārt šeit problēmas mums ir ar sistēmu un ka mums ir jāturpina uzlabot veselības reformas, jāmaina šī sistēma. Un tādēļ jau šī valdība ir nākusi, lai to paveiktu.

Es gribētu pieskarties pie otrā jautājuma — par automašīnu. Es domāju, tur jautājums ir ļoti skaidrs. Izskatās, ka tur Audera kungs ir kļūdījies, ka ir pārkāpti likumi un ka diemžēl, kā es jau teicu, tā ir kļūda. Tomēr jāatzīst arī, ka viņš ir atzinis savu kļūdu, viņš šo mašīnu ir atteicis, un zināmā mērā viņš ir arī, kā teikt, kaisījis varbūt sev pelnus uz galvas par šo lietu.

Un tādēļ rezumējot es gribētu teikt: pirmkārt, man liekas, ka nav īsti pie šī jautājuma pārmetumu par reformām kā tādām. Tā ir politiska lieta, kas te tiek pacelta. Otrkārt, par honorāru. Tā mums visiem, es domāju, ir sistēmas, medicīnas sistēmas problēma, un treškārt — ir jautājums par automašīnu, par kuru mans viedoklis vismaz ir, ka tur bija kļūda. Un tādēļ beigās jautājums ir — vai šīs automašīnas dēļ, vai šī automašīnas jautājuma dēļ mums būtu jāizsaka neuzticība veselības ministram? Man liekas, tas ir jautājums, kas ir jāizsver, un mana sajūta vismaz ir, ka tas nav pietiekams iemesls, lai izteiktu veselības ministram neuzticību. Un es tādēļ ierosinātu tomēr šajā jautājumā balsot “pret”. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es centīšos atbrīvoties savā runā no jēdzieniem “pozīcija” vai “opozīcija”. Šķiet, ka šeit nebūtu vietā tādā veidā runāt. Jo es domāju, ka mums visiem tā vai citādi vajadzētu skatīties uz galveno, kas ir Saeimas darbā. Un, neapšaubāmi, galvenais tomēr ir tas, kas ir vajadzīgs gan Latvijas valstij, gan Latvijas sabiedrībai. Un tādā veidā, es domāju, mums jāapskata arī tas, par ko mēs runājam šodien. Un tāpēc man parādās vienkārši vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai nav nedaudz par agru tāds smags blieziens? Tik ātri! Valdība nav nostrādājusi vēl pat sev pienākošo tur laiku. Arī nekādas īpašas atskaites par padarīto vai nepadarīto nav, tās nav izpētītas, un tāpēc man gribot, negribot rodas jautājums, vai šis trieciens nav priekšmēģinājums, pēc kura varētu sekot turpinājums, un ne vienu reizi vien? Nu vienkārši izsaku šādu pieņēmumu un domāju, ka par to mums arī visiem ir jādomā, kas notiks tālāk. Kas notiks tūlīt pēc šīsdienas balsojuma? Vai kaut kas uzlabosies valstī? Vai kaut kas paliks tūlīt sliktāk? Vai vispār nekas nemainīsies? Balsojot mums par to vajadzētu padomāt. Nevis kā mēs izskatīsimies katrs — godīgāks, negodīgāks, nu, kāds nu tur katrs ir. Man ļoti patīk cilvēki, kas te no tribīnes šad un tad atgādina, ka viņi ir ļoti godīgi. Tie ir visinteresantākie cilvēki. Lūk!

Tagad vēl viens jautājums. Redziet, šis te operācijas gadījums bija krietni pirms 8.Saeimas vēlēšanām. Šis fakts, par kuru mēs te runājam, par lielām, mazām aploksnēm, par to, kā jāņem, vai nav jāņem tā nauda.

Cienītie kolēģi! Tik jauks iemesls priekšvēlēšanu propagandai. Tomēr Audera kunga uzvārds skanēja saistībā ar “Jauno laiku”. Un kāpēc tad pirms vēlēšanām nevarēja tā skaidri un gaiši cīnīties par to, lai šādi cilvēki netiktu pie varas? Bet nezin kāpēc priekšvēlēšanu laikā nevienu neuztrauca ne vienkāršās aploksnes, ne dubultās aploksnes. Nekas tāds nebija dzirdams! Arī pacienti klusēja un arī neko nevienam neteica. Vismaz nebija nekas publiski dzirdams.

Acīmredzot Audera kunga iesaistīšanās jau pēc vēlēšanām politikā, Audera kunga, nu, acīmredzot zināma darbība ir radījusi šādu interesi, un, godīgi sakot, šis jautājums man būtu par daudzām lietām Latvijas sabiedrībai, politiķiem, žurnālistiem, vienkārši cilvēkiem, kas vēlas kaut ko uzzināt: kāpēc mūsu valstī ļoti bieži parādās kaut kādas ziņas pēc gada, pieciem, desmit... tad, kad kādam tas ir vajadzīgs?

Nupat bija gadījums, kad mēs runājām par NBS komandiera iecelšanu. Godīgi sakot, šo ziņu piegādātāji, kas par to runāja, ir slēpuši informāciju. Drīzāk jārunā ar viņiem būtu, kāpēc viņi to informāciju tik ilgus gadus ir slēpuši? Vai par to nav jāatbild?

Tātad es tomēr gribētu, ja mēs no sirds vēlamies, lai veselības laukā kaut kas uzlabotos, tad mums visu laiku ir jāseko tai lietai līdzi. Un es domāju, ka galvenais mans secinājums pēc šīsdienas balsojuma būtu nopietnāk sekot visam tam, kas notiek saistībā ar veselību, sekot tam kā Saeimas deputātam, lai attiecīgi darbotos frakcijā, koalīcijā un citur.

Kolēģi! Mums ir iespējams uzstādīt deputātu jautājumus. Mums ir iespējams aicināt uz frakciju sēdēm jebkuru ministru un arī citas amatpersonas. Es domāju, ka vajadzētu plašāk izmantot šīs iespējas, lai sagatavotu šādus jautājumus, jo, godīgi, sakot, šis te ugunsgrēks, tas nedara godu nevienam, vispār nevienam, ka mēs kaut ko ķeram... ķeram sagraizītu kuģi, ķeram “Lattelekom” un vēl nezin ko pēc cik tur gadiem. Un es domāju, ka tomēr daži no mums šad tad parādās ārpus Latvijas valsts robežām, un tomēr, ja mēs kaut kur uzstājamies vai vienkārši atrodamies kā Latvijas pārstāvji, nav patīkami tas, ka sabiedrībā ārpus Latvijas izskan kaut kas negatīvs par mūsu valsti.

Un es atkārtoju vēl vienu reizi to, ko es pirmīt teicu, ka 2003. gads ir ļoti nopietns pārbaudījumu gads Latvijas valstij un tam ir jābūt stabilitātes gadam. Un šeit ir jāatrod sava vieta jebkuram Saeimas deputātam, jebkuram, kurš vēl labu mums visiem un var tā vai citādi palīdzēt šīs lietas atrisināt.

Tie bija mani jautājumi, kurus es uzstādīju kolēģiem un sev pašam un vienkārši ceru, ka pēc šīs dienas mēs visi varbūt nopietnāk un objektīvāk skatīsimies uz visu to, kas notiek ar veselības attīstību Latvijas valstī. Paldies! (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Kā jābalso, Juri, tu aizmirsi pateikt?”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Lai mēs, valsts amatpersonas, varētu sekmīgi pildīt savus pienākumus, sabiedrībai mums ir jāuzticas. It īpaši uzticība ir nepieciešama ministriem. Un jo īpaši situācijā, kad jāveic smagas reformas. Jautājums, kolēģi, nav par reformu kā tādu. Jautājums ir par to, vai augsta valsts amatpersona, kura ieņem ministra amatu, situācijā, kad tiek apšaubīts šīs valsts amatpersonas godīgums un likumīga darbība iepriekšējā valsts amatā, un Audera kungs, ieņemdams valsts slimnīcas struktūrvienības amatu, nav bijusi privātpersona, bet Auders nav bijis vienkāršs ārsts, Auders ir bijis valsts amatpersona, kurš ir pildījis noteiktu valsts amatu iepriekšējā darbā, ir bijis tāds ārsts, tāda amatpersona, kuras varā ir bijis gadījumos, ja ir šādas rindas, kas veidojas, kas veidojas Traumatoloģijas institūtā uz attiecīgām operācijām, ir bijis amatpersona, kam ir tiesības pieņemt lēmumu, kad veikt šādas operācijas. Un es ceru, ka prokuratūra, izvērtējot Audera kā nodaļas vadītāja, kā Mugurkaula ķirurģijas centra vadītāja darbību, izvērtēs viņa darbību visos aspektos, izvērtēs to, vai šis tā sauktais honorārs, vai šī maksa nav dota par to, ka sarežģītu operāciju, ļoti dārgu operāciju, kuru apmaksā valsts, deficīta operāciju, lai kuru veiktu, ir gadiem ilgi jāstāv rindā slimniekiem, vai šajā konkrētajā gadījumā šis honorārs nav saņemts par to, lai gan šī amatpersona šo operāciju ir veikusi, ka pieņēmusi lēmumu, izmantojot savu amatpersonas stāvokli, lai šī operācija tiktu veikta daudz ātrāk, apejot rindu. Es ceru, ka tas tiks pārbaudīts.

Kādēļ Tautas partija ierosināja neuzticību? Tādēļ ka mēs atbalstām Einara Repšes deklarēto principu, ideālo principu, uz kuru mēs visi iekšēji tiecamies, ka varai jābūt morālai, it īpaši deputātiem, ministriem jābūt nevainojamiem savā darbā, savā pagātnē.

Kolēģi, sakiet, lūdzu, vai bauda uzticību tāds ministrs, kura darbu pagātnē noteiktā valsts amatā, kā šī centra vadītāja amatā, pārbauda Ģenerālprokuratūra un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs? Tautas partija sagaidīja, ka šādā situācijā premjerministrs būs tik principiāls un pieņems lēmumu, tā kā viņš to ir darījis citos gadījumos, kad runa ir par bezpartijiskiem valsts darbiniekiem, — pieņems lēmumu atstādināt uz pārbaudes laiku ministru no amata. Es domāju, ka šādā gadījumā Tautas partija nebūtu ierosinājusi izteikt neuzticību, jo mēs redzētu, ka premjerministrs ir rīkojies konsekventi, atbilstoši saviem augstajiem ideāliem un solījumiem. Un mēs uzskatām, ka šajā situācijā, kad nebauda uzticību ne sabiedrībā, ne kolēģos ārstos, un es redzu no jūsu acu skatieniem, un es zinu, ko jūs esat pārrunājuši neoficiāli, arī kuluāros un frakcijās, ka arī jūsos nebauda... ārsts Auders kā ministrs nebauda uzticību. Un šāds cilvēks, kas nebauda sabiedrības uzticību, godātie kolēģi, nespēs veikt šīs svarīgās lietas. Es aicinātu padomāt par to.

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (JL). Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Ir daudz izskanējušas ļoti pamatotas un nepamatotas politiskas runas. Es varbūt nelielai atslodzei vienu pasaciņu jums pastāstīšu. Pasaciņa, tāda tradicionāla latviešu pasaciņa, ka dzīvoja viens tēvs ar trim dēliem: divi gudri, trešais — jaunākais. Divi gudri, trešais — antiņš. Tēvam pieder liela saimniecība, tēvam ir liela māja. Un, kad dēli paaugušies, tēvs domā, ko lai dara. Protams, ka izdomā, ka jādod dēliem saimniekot. Pirmais nāk vecākais dēls, labi izglītojies, daudz ko pārzina. Tēvs viņam prasa: “Ko tu darīsi? Kāda tava koncepcija?” Vecākais dēls saka: “Es esmu liberālis, mēs šeit ieviesīsim liberālu saimniecību. Mēs būsim atvērti. Mēs būsim tie cilvēki, kas mūsu saimniecību padarīs lielu, plašu, un viss notiks.” Vecākais dēls sāk saimniekot. Pēc kāda brīža skatāmies, ka liberālsaimniecība ir tāda, ka vecākā dēla istabiņa paliek arvien plašāka, durvis uz tēva istabu tiek aiznaglotas, paliek jauns liels dīvāns, skaistas gleznas pie sienām. Saimniecība attīstās, un vecākais dēls sēž istabā lielajā dīvānā un skatās — nu ko vēl manā istabā vajag! Paiet laiciņš, un tēvs domā, ka tomēr kaut kas ar mūsu saimniecību nav, būtu jādod tā kā otrajam, gudrajam dēlam. Otrs dēls ir saimnieks. Viņš saka: “Mums ir jāmācās! Mums ir jāmācās valodas. Mums ir jāzina, kas notiek.” Bet arī vidējais dēls dara to pašu. Un tad pienāk laiks, kad tēvs saprot, ka kaut kas te nav tā kā vajag. Un dod Antiņam, arī viņam iespēju kaut ko strādāt. Antiņš ir muļķītis. Viņš īsti nesaprot, kā tās sienas jābīda, kur tie dīvāni jāpērk, kas ir jādara, bet viņš sirdī ļoti, ļoti vēlas šajā mājā, šajā saimniecībā ievest kārtību. Viņš nezina, kādā veidā var nopirkt vietu pie galda. Viņš nezina, kā tas viss notiek, bet viņš vēlas un cīnās. Viņš staigā apkārt un cenšas pierādīt, ka vajadzīga ir krājkasīte priekš vecumdienām, priekš slimības. Viņš saka, ka visām istabiņām ir jābūt vienādām. Un diemžēl neviens to nedzird.

Jūs saprotiet, ka šī ir tikai pasaciņa, kura nebeigsies un kura nevar beigties, bet, nu, kā mēs visi zinām, pasaka beidzas ar to, ka mūsu Antiņš uzjāj stikla kalnā, noved Saulcerīti zemē un arī vecākiem brāļiem palīdz dzīvot tālāk.

Godātie vecākie brāļi! Mums nav ne mazāko šaubu par to, ka jūs esat ļoti spējīgi, ka jūs mākat izveidot šīs perfektās shēmas, lai tos, kas grib strādāt, iedragātu, iesistu viņiem, lai viņus traucētu. Bet šobrīd ir pilnīgi skaidrs tas, ka mūsu cilvēki, kas ir sākuši reformas, kā jūs teicāt paši, nepilnus trīs mēnešus tikai cenšas kaut ko darīt. Un jau šobrīd jūs sakāt: “Nē, nē, nē, tas nav vajadzīgs!” Bet kāpēc tas tā notiek? Mēs labi redzam, ka jūs nedomājat par reformām, jūs domājat par savu politisko karjeru, par savām politiskajām interesēm.

Godātie vecākie brāļi! Godātie kolēģi! Domāsim par Latvijas valsti, par vēlētāju interesēm, par to, ka mēs vēlamies sakārtot šo sistēmu. Un dakteris Auders to ir sācis, un par to viņš šobrīd dabū ciest. Protams, dažas viņa lietas varbūt nav bijušas līdz galam tādas, kā mēs to gribam. Protams, ka viņš to ir nožēlojis, un arī frakcija “Jaunais laiks” to ir nožēlojusi, bet tomēr dosim iespēju strādāt un pildīt reformas!

Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies. Debates slēdzam. Ceru, ka deputātiem ir zināms, ka citi deputāti runā līdzībās, es domāju, ka tā būs atšķirība, ja mēs salīdzinām 7.Saeimas darbu ar 8.Saeimas darbu.

Pirms balsojam par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Ārim Auderam”, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deviņu deputātu Emša, Brigmaņa, Strazdiņa, Ozoliņa, Bērziņa, Kalniņa, Šķestera, Ulmes un Breša iesniegumu par desmit minūšu pārtraukuma izsludināšanu, pirms balsojam par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Ārim Auderam”.

“Par” vai “pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu, balsosim par pārtraukumu 10 minūtes! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Pārtraukums — desmit minūtes. Satiekamies zālē pulksten 11.40.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Turpināsim sēdi! Vārds steidzamam paziņojumam ir Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim. Lūdzu!

A.Brigmanis (ZZS). Godājamie kolēģi! Mūsu frakcija apspriedās un dara jums zināmu mūsu paziņojumu. Zaļo un zemnieku savienība norobežojas un nosoda Āra Audera nodarījumus. Uzskatām par nepieņemamu tāda veida rīcību, kura met ēnu uz valdības darbību. Otrkārt, uzskatām, ka tālāka Āra Audera lietderība un atbildība ir atkarīga tieši no “Jaunā laika” vērtējuma, un “Jaunais laiks” un Einars Repše uzņemas personīgu atbildību par Āra Audera tālāko rīcību, un trešais, līdz ar to Zaļo un zemnieku savienība noraida priekšlikumu par demisiju un balsos visi “pret”. Viss.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Lūdzu balsojam par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Ārim Auderam”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 56, neviens deputāts nav atturējies. Joprojām uzticība veselības ministram Ārim Auderam no Saeimas puses ir. Ceru, ka mēs visi atcerēsimies teikumu, kas ir Ministru kabinetā, — “Viena taisnība, viens likums mums visiem”.

Nākošais darba kārtības jautājums ir Mandātu un iesniegumu komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā uzstāsies deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Cienījamie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisija savā sēdē ir izskatījusi materiālus par Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.3. panta pirmās daļas un ir pieņēmusi lēmumu piekrist 8.Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības. Paldies!

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nav īpaši patīkami uzstāties no Saeimas tribīnes jautājumā par savu deputāta neaizskaramību. Stāvokli uzlabo tikai tas, ka runa ir ne par automašīnas atstāšanu neatļautā vietā. Jautājums ir tīri politisks. Pagājušā gada 27.novembrī Rīgas dome atteica krievu sabiedrībai Latvijā piketa organizēšanai aleju pretī galvenajai Ministru kabineta ieejai. Piketētāji gribēja izteikt savu attieksmi par īrnieku masveida izlikšanu no denacionalizētajām mājām. Atteikums bija motivēts ar to, ka iesniedzēji it kā aicināja uz likuma neievērošanu. Atteikums bija saņemts mazāk nekā dienu iepriekš pirms pieteiktā pasākuma laika, par kuru jau tika paziņots presē un par kuru personīgi tika paziņots simtiem dažādu organizāciju locekļiem — par valdošajiem viedokļiem par nepieciešamību risināt denacionalizēto māju iedzīvotāju problēmu. Šajos apstākļos es, kas vēl Rīgas Domē specializējos dzīvokļu jautājumos, uzskatīju par nepieciešamu novērst iespējamo sadursmi starp piketētājiem un policiju un pēdējā brīdī publiski pasludinu, ka pieteiktajā vietā un laikā notiks manas tikšanās ar vēlētājiem, lai paziņotu viņiem savu viedokli par likumu “Par dzīvojamo telpu īri”. Saskaņā ar likuma “Par sapulcēm” 13.pantu tikšanām ar vēlētājiem pieteikums nav nepieciešams. Uz pasākumu ieradās vairāki simti cilvēku, kas stājās kontaktā ar policijas priekšstāvjiem, iesniedzu nepieciešamos rakstiskos paskaidrojumus par pasākuma mērķiem un rīkošanas likumību. Kas ir no protokola? Pašvaldības policija nekāda likuma pārkāpumu no manas puses nefiksēja. Drošības policijai bija cits viedoklis, kas izriet no intereses par likumu “Par dzīvojamo telpu īri” un nepareizi domājoša deputāta tikšanās ar vēlētājiem. Šās institūcijas slēdzienā ir informācija, ka pasākumā piedalījās nereģistrētu organizāciju aktīvisti.

Iespējams, ka divi vai trīs cilvēki no tām organizācijām tiešām tur bija. Bet tikties ar mani ir viņu konstitucionālās tiesības. Dalībnieku vairākums, protams, bija manis vadītās legālās partijas un sabiedrisko organizāciju locekļi, kurus es zinu.

Slēdzienā ir minēts, ka ar pasākuma rīkošanu ir pārkāptas vairākas likuma par sapulcēm un demonstrācijām normas. Bet protokolā ir minēta tikai viena. Sapulce noritēja mazāk kā 50 metru attālumā no Ministru kabineta ēkas. Gribu atzīmēt, ka attiecībā uz pasākuma rīkošanas vietas izvēli Rīgas domei nekādu iebildumu nebija. Un vēl. Tajā vietā tika sankcionēti dažādu organizāciju vairāki pasākumi. Teiksim, periodā no 2001. gada marta līdz jūnijam, pēc Rīgas domes datu bāzes informācijas, tika rīkoti 8 piketi. Piketu rīkoja tādas organizācijas kā Invalīdu biedrība, dažas arodbiedrības un tamlīdzīgi.

Kā arī aizvakar piketu rīkoja ap 100 Kuldīgas iedzīvotāji. Minētajā piketā piedalījās pats Ministru prezidents Einars Repše ar līdzīgu nolūku — tikties ar vēlētājiem. Kā es sapratu, viņš pēc manis ir nākamais kandidāts, kas būtu saucams pie administratīvās atbildības.

No augšminētā ir skaidrs, ka attiecībā uz likuma ierobežojumu piemērošanu eksistē dubultais standarts. Kolēģi! Esmu gatavs administratīvam sodam un pat arī arestam, lai masveida izlikšanas no dzīvokļiem netiktu pieļautas atkal. Tas atbilst PCTVL programmai, tas atbilst vēlētāju gribai.

Bet ņemot vērā APK 37. panta noteikto, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā 2 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, un noteiktais termiņš izbeidzās aizvakar, tad aicinu nepieņemt lēmuma projektu, jo tam šodien jau nav nekādas nozīmes. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nupat mēs izskatījām pasmagu jautājumu par ministra atbilstību, un es saprotu, ka interese nedaudz par citiem jautājumiem ir noplakusi. Taču es domāju, ka šinī brīdī mēs arī izskatām pietiekami smagu jautājumu, kas skar Saeimas deputāta, nu, teiksim tā, atbilstību tam, kam viņš ir domāts.

Jā, gadās, deputāti kādreiz brauc ar diezgan lieliem ātrumiem. Tas ir parasti bijis vienīgais pārkāpums galvenokārt, par ko arī neviens nav īpaši strīdējies un ir piekritis sodīšanai. Nu citi likumu pārkāpumi būtu rūpīgāk jāapskata, bet labi tas nav, ka pārkāpj likumus.

Un tagad tātad pirmais jautājums — bija pārkāpums vai nebija? Un, ja es kā deputāts lasu amatpersonas parakstītu dokumentu, ka pārkāpums ir bijis, kādas man ir tiesības apšaubīt šo faktu? Tur ir tā lieta. Es domāju, ka nevajadzētu šeit strīdēties ar amatpersonu tādos gadījumos, jo vieta, kur atradās piketētāji, neatbilda tai vietai, ko paredz likums. Tā nu tas bija!

Un šinī pašā sakarībā. Redziet, ja mēs runājam par tiem pašiem likumiem un par to, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, tad man kaut kā ar nožēlu jāgriežas pie tiem kolēģiem pagājušajā Saeimā, kuri paklausīja tam milzīgajam spiedienam un nobalsoja par to, ka Saeimas deputāta kandidātam nav jāprot valsts valoda. Diemžēl tāds balsojums bija. Un tagad, lūdzu, godātie kolēģi, atveriet to lapaspusi, kur ir pārkāpēja paskaidrojums. Un es tā labsirdīgi pie jums tagad griežos, Buzajeva kungs. Jums taču frakcijā tomēr ir daži cilvēki, kas prot latviešu valodu, un es pat domāju — diezgan daudz. Vai tiešām jūs nevarējāt savu sacerējumu parādīt viņiem, pirms jūs to publiskojāt, var teikt? Jo man jūsu vietā ir neērti. Trīsarpus rindiņas. Nu, es saskaitīju piecas kļūdas, bet tas bija tā pavirši. Dažas es atļaušos tomēr minēt. Nu, pamācieties to latviešu valodu drusku vairāk, nu vai tiešām jums neviens nevar palīdzēt! “Es izvelēju vietu.” Nu es jums varu pateikt, ka latviešu valodā “velēt” nozīmē sist ar tādu koka priekšmetu pa veļas gabaliem. To darīja mūsu senči, un tas bija tāds ļoti izplatīts paņēmiens, kā veļu padarīt tīrāku. Tā ka paskatieties, lūdzu, šo lietu. Nu šodien tā velēšana varbūt nav tik ļoti modē, bet kādreiz bija. Garumzīmju lietošanu latviešu valodā arī vajadzētu nedaudz pamācīties. Es saprotu, ka tas ir ļoti smags jautājums. Nu un “prettestība” — es nezinu, kas tas ir par vārdu un kādā sakarībā jūs to esat te ierakstījis. Es vienkārši gribētu atgādināt, cik reižu mēs te neesam strīdējušies par attieksmi pret valsts valodu. Jūs tūlīt nāksit ar visādiem paziņojumiem par 2004.gadu. Lūdzu, noņemiet šo barjeru un iemācieties latviešu valodā skaidrāk izteikties un skaidrāk rakstīt! Un es domāju, ka tas nāks visai Saeimai par labu. Tā ka, Buzajeva kungs, atvainojiet, es nevaru nekā citādi rīkoties, kā atbalstīt komisijas lēmumu, un jums ieteiktu drusciņ pilnveidot savas zināšanas.

Sēdes vadītāja. Paldies, Dobeļa kungs! Es aicinātu runāt par protokolā norādīto pārkāpumu, nevis par deputāta paskaidrojumu un gramatiku. Acīmredzot par to būs jārunā citā vietā. Paldies!

Tātad lūdzu deputātiem balsot par lēmuma projektu: “Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 22, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Pirms mēs tālāk izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Jurkāna iesniegumu: “Balsojumā par neuzticības izteikšanu veselības ministram Ārim Auderam tika pielaista tehniska kļūda. Mans balsojums ir “par” neuzticības izteikšanu veselības ministram. Deputāts Jānis Jurkāns.”

Tad ir saņemti divi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumi papildināt darba kārtību. Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs”, un komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi par iekļaušanu darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts ir iekļauts darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas šā gada 30.janvāra sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ostām”” otrajam lasījumam. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo punktu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts ir iekļauts.

Vai deputāts Guntis Bērziņš ir pieteicies? Nē. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums likumprojekts “Grozījums Veterinārmedicīnas likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumu, ar dokumentu nr. 224c. Un mūsu darba kārtībā būs likumprojekts “Grozījums Veterinārmedicīnas likumā”. Ir iesniegti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 2.priekšlikums ir no Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 3.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Ņemot vērā to, ka šis likums tiek skatīts steidzamības statusā un vairāk priekšlikumu nav, tad lūdzu balsot par likuma pieņemšanu pēdējā redakcijā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Veterinārmedicīnas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 2. Likums “Grozījums Veterinārmedicīnas likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe(JL). Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību””. Uz otro lasījumu priekšlikumi iesniegti netika. Tātad es lūdzu deputātus atbalstīt attiecīgo likumprojektu un pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 2. Likums “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”” pieņemts.

Lūdzu noteikt Juridiskajai komisijai termiņu trešajam lasījumam un priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 5.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Strādāsim ar dokumentu nr.282. Un tas būs likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi un izskatījusi trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums, kuru iesniedzis zemkopības ministrs. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 2.priekšlikums, kuru iesniedzis zemkopības ministrs. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 3.priekšlikums, kuru iesniedzis zemkopības ministrs. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Tad, ja vairāk priekšlikumu nav iesniegts, lūdzam balsot par likumprojekta “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz trešo lasījumu — 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile(TB/LNNK). Godātie deputāti! Izskatāmā dokumenta numurs ir 268. Tautsaimniecības komisija ir sagatavojusi likumprojektu, pati jau to faktiski ir izskatījusi un izvirza apspriešanai šodien pirmajā lasījumā. Bet, ņemot vērā to, ka likumprojekts ir ārkārtīgi nepieciešams, lai ātrāk varētu uzsākt savu darbību, komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. “Par” vai “pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 19, atturas — 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Seile. Paldies deputātiem par balsojumu. Komisija, izskatot šo likumprojektu un sagatavojot to, lūdz pievērst uzmanību visām frakcijām, un arī Tautsaimniecības komisijā strādājošie visu frakciju deputāti atzina, ka šis likumprojekts ir virzāms steidzami un, cik vien iespējams, ātri. Kāpēc? Tāpēc, ka joprojām Latvijā zemes reformas procesā ir ļoti daudz zemes lietotāju, un Meža likums zemes lietotājiem aizliedz izcirst kokus, tajā skaitā uz robežstigām. Un kā gan var ierakstīt īpašumu zemesgrāmatā, ja nevar izcirst robežstigas? Šis likums ļoti labi darbojās pagājušajā gadā, labas atsauksmes no pašvaldībām, un tieši uz Latgales pašvaldību ierosinājuma šis likumprojekts arī darbojas. Bet tā spēks izbeidzās pagājušā gada beigās, un lielajā gūzmā, kādā nāca likumprojekti uz Saeimu, tika piemirsts, ka šis likumprojekts vienkārši būtu jāpagarina.

Tā kā Latgalē ir ārkārtīgi daudz nepilsoņu, kuriem zeme nav īpašumā, es ceru arī uz “Līdztiesības” frakcijas atbalstu šī likuma tālākajā virzīšanā, un gribu norādīt, ka šajā likumprojektā ir ļoti skaidri definēts, ka tie cilvēki, kuri vēl nav noformējuši īpašumu zemesgrāmatā, ciršanas biļeti tikai ar Valsts meža dienesta atļaujām drīkst saņemt tikai dažos gadījumos, kurus stingri noteica šajā likumā. Un tas ir — cirst kokus uz robežstigām, cirst kaitēkļu un slimību bojātus kokus, ja to atstāšana apdraud veselu mežaudzi, kā arī cirst sausos un vēja gāztos kokus. Visu tikai ar biļeti! Tātad drīkst sagādāt sev malku.

Ja mēs varētu vienoties, ka šis likumprojekts tiešām neievieš nevienu jaunu normu un ir atbalstāms šodien, tad lūdzu nobalsosim par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Seile. Paldies, godātie deputāti! Tā kā pirmajā lasījumā tik vienprātīgi likumprojekts ir atbalstīts, es iesaku izmantot Kārtības ruļļa 92.panta trešās daļas nosacījumus, ka, ja neviens no klātesošajiem cilvēkiem šajā zālē, kuriem ir likuma ierosināšanas tiesības, neiebilst, mēs varētu arī par šo likumprojektu nobalsot otrajā lasījumā, līdz ar to radot labvēlīgus nosacījumus, lai Meža dienests varētu strādāt un lai šie zemes lietotāji varētu saņemt minimālo. Tātad, lai varētu izcirst robežstigas un lai varētu iegādāties sev malku.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā? Deputātiem iebildumu nav.

Tad lūdzu balsojam par likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 2. Likums “Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs” pieņemts otrajā, galīgajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par ostām”” otrajam lasījumam” līdz šā gada 12.februārim.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas

vārdā — kāds deputāts vēlas runāt? Neviens nevēlas runāt.

Lūdzu balsojam par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Lēmums pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par ostām”” otrajam lasījumam līdz šā gada 12.februārim ir pieņemts.

Līdz ar to darba kārtība šodien ir izsmelta.

Deputātus lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Ārlietu komisijas vadītājai Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātā Ārlietu komisija! Lūdzu pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē tūlīt pēc šīs sēdes beigām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Tos deputātus, kas vēlas piedalīties Ungārijas un Latvijas parlamentāriešu sadarbības grupas veidošanā, es lūdzu sapulcēties Dzeltenajā zālē pēc šīs sēdes. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Bartaševiča kungam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Ina Druviete, Artis Kampars, Andrejs Klementjevs, Sarmīte Ķikuste, Vjačeslavs Stepaņenko, Māris Kučinskis, Dainis Turlais, Arvīds Ulme. Paldies!