Pēc 2003.gada 30.janvāra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

S.Golde (Tautas partijas frakcija): Saeimas plenārsēde ir beigusies, un es domāju, ka šodien mezgla jautājums, pat centrālais jautājums, kam sekoja līdzi visa sabiedrība, neapšaubāmi bija Tautas partijas pieprasītā veselības ministra Audera kunga demisijas pieprasījuma izskatīšana. Protams, šī plenārsēde nenesa nekādus pārsteigumus. Pilnīgi nekādus. Skaidrs, ka pozīcija nobalsoja par to, lai dakteris Auders paliktu amatā. Paliktu amatā pēc plašās un negatīvās rezonanses sabiedrībā, kur sabiedrība arī no savas puses vienprātīgi izteikusi neuzticību ministram. Es domāju, ka šis bija pirmais tāds lielākais pārbaudījums, varētu teikt — pliķis jaunās valdības sejā, varbūt pat tāda dubļu pika, ko, domāju, nebūs viegli nomazgāt visas jaunās valdības darbības laikā. Mēs zinām, ka Ministru kabinetā pie sienas ir vārdi — viens likums, viena taisnība visiem. Šodiena parādīja, ka vieniem ir vieni likumi, otriem — otri.

Sabiedrība ļoti uzticējās jaunajai valdībai, īpaši jau partijai “Jaunais laiks”, jo tās lozungs bija — augstus ideālus virzīt par primāro, proti, godīgumu, taisnīgumu, atklātību un godīgu politiku. Visi tam ticēja. Arī es zināmā mērā tam ticēju. Šodiena parādīja pilnīgi pretējo.

Veselības ministrs Audera kungs ir pārkāpis visus iepirkuma likuma punktus, iegādājoties sev ekskluzīvu un greznu automašīnu “Volvo S — 80” par 18 tūkstošiem latu, bet valdošās partijas viņam neizsaka neuzticību. Taču vienam dakterim, kurš vakar bija arī televīzijā, pats ministrs pārmet iepirkuma likuma pārkāpumus, un par to viņš tiek atstādināts no amata. Tātad dubultmorāle “Jaunajam laikam”, dubultmorāle valdošajai koalīcijai. Es gaidīju, ka Audera kungs, neapšaubot viņa profesionālās īpašības, kā goda vīrs pateiks: “Es atvainojos sabiedrības priekšā, ka tā ir iznācis, bet tā tas nebija domāts”. Bet ministra kunga sejā ne vaibsts nepakustējās. Un tas man kaut kā visvairāk lika aizdomāties par godīguma principiem. Es domāju, vislabākais risinājums šajā jautājumā būtu bijis tāds, ka Audera kungs pēc diskusijas parlamentā, pēc publikācijām presē, pēc tā, kas vakar notika televīzijas raidījumā, redzot sabiedrības balsojumu, būtu piecēlies un pateicis: “Godājamā Saeima, es jūtu, ka metu ēnu uz šo valdību, uz valdību, kura ir izvirzījusi visaugstākos principus savai darbībai, un es nolieku savu mandātu, lai sabiedrībā šī uzticība “Jaunajam laikam” un jaunajai valdībai nostiprinātos.” Šādas rīcības nebija. Auderu atbalstīja visi valdošās koalīcijas deputāti, un arī pats viņš nejutās vainīgs. Un es zinu, ka no valdošās koalīcijas daudzi deputāti šodien jūtas nelāgi. Bet ir disciplīna, un viņiem bija jānobalso. Es domāju, ka viņiem nebūs viegli rīt iet pie cilvēkiem, skatīties acīs un pateikt: “Klausieties manos vārdos, bet neskatieties manos darbos.” Jaunajā valdībā ir ienākusi dubultmorāle.

V.Orlovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Es pilnībā piekrītu tam, ko teica Silva Golde, un gribu vēl pieminēt un parādīt, kā strādā jaunais veselības ministrs. Es svētdien, kā parasti, biju Jēkabpilī, un tur mūsu rajona slimnīca svinēja savu apaļo jubileju — 90 gadus. Jubilejas svinībās mēs neredzējām nevienu Veselības ministrijas pārstāvi, nebija arī apsveikuma. Es saprotu, ka viņiem nav naudiņas, bet varēja atrast siltus vārdus cilvēkiem, kuri gaida no ministra reformas, gaida, kad izmainīsies situācija, un mēs — visi Saeimas deputāti — kopā ar ministriem izmainīsim situāciju medicīnā. Tomēr viņi nesagaidīja siltus vārdus.

Es strādāju Sociālo un darba lietu komisijā. Katru otro dienu mūsu komisiju informē cilvēki, arī ārsti, par savām problēmām. Katrs ārsts runā, kādas problēmas ir viņa jomā. Un komisijā, gribu teikt, ka ne mēs, bet pozīcijas pārstāvji saka, ka mums vajag taupīt naudiņu, mums vajag sakārtot sistēmu, un tagad tikai nesen mēs uzzinām, ka naudu vajag taupīt ārstiem, nevis veselības ministram.

Pagājušajā ceturtdienā pēc plenārsēdes es piedalījos kongresā, kur mediķi atklāti runāja par savām problēmām. Tad vēl nebija zināma informācija par iepirkto mašīnu, bet tas, ko es šodien dzirdēju no tribīnes par dubulto morāli, mani satracināja.

Arī politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija balsoja par neuzticības izteikšanu veselības ministram. Mēs nepiekrītam tam, ka ir ieviesta dubultmorāle, no darba tiek atbrīvoti cilvēki, kuri pārkāpj likumus, bet veselības ministrs paliek savā amatā.

K.Kariņš (frakcija Jaunais laiks): Kas šodien bija plenārsēdē? Balsojums par uzticības izteikšanu vai neizteikšanu veselības ministram Audera kungam. Šeit es klausos no cienījamajiem kolēģiem pārmetumus, ka “Jaunais laiks” tagad pieņem kaut kādu dubultmorāles standartu vai ko tamlīdzīgu. Nebūt tas nav noticis, un tas nenotiek. Proti, ja mēs skatāmies tieši par konkrētajām apsūdzībām, kuras ir parādījušās, bez šaubām, Audera kunga rīcība automašīnas lietā nav atbalstāma. Tā ir nepareiza un neētiska. Par to nav šaubu, bet par to nav runa. Rodas jautājums, vai tādēļ viņš ir nespējīgs un necienīgs būt par ministru?

Vakar frakcija “Jaunais laiks” šo jautājumu apsprieda ļoti nopietni un nonāca pie secinājuma, ka jāņem vērā, ka viņš no automašīnas ir atteicies un atvainojies par to. Mēs neko vairāk nevaram iedomāties, ko viņš vēl varētu darīt, lai labotu savu kļūdu. Mēs neuzskatām: tā kļūda ir tik smaga, ka tādēļ būtu jāprasa ministra demisija. Mūsu ētikas latiņa nav pazemināta, mēs atzīstam, ka tas bija nepareizi, un mēs to nosodām, bet tādēļ jau ministram nebūtu jāatkāpjas no amata.

Par otro jautājumu — par apmaksas kārtību. “Jaunais laiks” uzskata, ka jāārstē nevis simptomi, bet cēloņi, kāpēc mūsu veselības aprūpes sistēma ir tādā stāvoklī. Mums šī sistēma ir jāuzlabo un jāmaina, lai pacientam būtu pilnīga skaidrība, par kādu pakalpojumu viņš maksā vai nemaksā, par ko maksā vai nemaksā valsts.

Tātad argumenti un diskusijas šodien faktiski nav tik daudz par ētiku vai morāli, bet ir daudz banālāki. Tas ir opozīcijas veiksmīgs gājiens mēģināt destabilizēt valdošo koalīciju. Tas nav nekas neparasts, tas bija sagaidāms. Šī ir pirmā reize, un nebūt tā nav pēdējā. “Jaunais laiks” šo gājienu saprot kā politiski motivētu, bet, kas attiecas uz apsūdzībām, tik tiešām ētiska problēma ir bijusi, bet tā nav tāda, kas attaisnotu ministra demisiju.

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Es gribētu atgādināt fonu, uz kura notika šāsdienas plenārsēde. No vienas puses, šie ir jautājumi, kas skar veselu virkni ierēdņu atstādināšanu no amata un viņiem piemērotos atlaišanas kritērijus. No otras puses — tā ir nesakārtotā sistēma veselības jomā. Skaidrs, ka šo sakāpināto jautājumu mēs skatām uz šī fona, kura centrā ir cilvēks, jaunais veselības ministrs, un kuram ir šie jautājumi, kas skar viņa morālo pusi. Mēs — Zaļo un Zemnieku savienības frakcija — ļoti dziļi šo problēmu izanalizējām un līdz pēdējam spriedām, jo šie viedokļi bija ļoti pretrunīgi. Zvani uz frakciju bija visdažādākie, sākot ar to, ka ministru vajag atbrīvot, gan, no otras puses, ļaut viņam strādāt un īstenot reformas, kuras veselības aprūpē strādājošie gaida, gaida kā atpestīšanu, jo nesakārtotība tiešām ir liela. Protams, pastāv šīs pamatotās bažas, vai Audera kungs ir tas īstais cilvēks, kas reformas varēs veikt. Tas bija lielais, izšķirošais jautājums.

Skaidrs, ka mēs nosodām momentus, kurus konstatēja viņa darbības sākumā, bet izšķirošais mūsu balsojumā, godīgi sakot, bija tas, kā reaģēja pati frakcija un kā reaģēja premjers. Mēs apzināmies, ka pašreiz esam vienā koalīcijā, vienā komandā. Mūsu komandā — Zaļo un Zemnieku savienībā — nav nekāda pamata šaubām, ka Einaram Repšem jābūt šīs valdības galvai un jāvada koalīcija. Šajā gadījumā mēs faktiski vēlreiz apliecinājām savu uzticības kvotu un atbalstu Einaram Repšem kā premjeram, un visu atbildību par tālāko darbību veselības aprūpes jomā mēs adresējam premjeram Einaram Repšem, “Jaunā laika” frakcijai, jo viņi ir uzņēmušies atbildību par situācijas tālāku uzlabošanu un Āri Auderu kā ministru šajā postenī. Viņi ir uzņēmušies atbildību par reformas tālāku veikšanu, un, atbalstot Āri Auderu, mēs faktiski izsakām uzticību arī Einaram Repšem. Tā ir mūsu stingrākā pārliecība, ka pašlaik nedrīkstam ļaut cilvēkiem vilties tajos pārstāvjos, kurus viņi ir atbalstījuši un izvēlējuši. Ir jāļauj šiem cilvēkiem strādāt, parādīt, vai viņi var vai nevar strādāt, un ne mēs būsim tie, kas liks šķēršļus viņu darbībai.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Es šodien pilnīgi piekrītu tiem politologiem, kas saka, ka balsojums par veselības ministru Āri Auderu bija pirmais īstais pārbaudījums koalīcijas vienotībai. Un es gribētu teikt, ka koalīcija godam pārbaudījumu ir arī izturējusi.

Ja mēs paskatāmies uz šodienas balsojumu, tad Saeima nobalsoja arī par to, lai Gaidis Andrejs Zeibots tiktu iecelts par Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Un abiem balsojumiem ir viena detaļa, kas tos vieno. Pēkšņi parādās kaut kādi skandāli, kas notikuši pirms ilgāka laika. Un man pat sāk likties, ka tas ir iniciēts tieši uz šo brīdi. Es nešaubos arī par to, ka turpmāk par citiem ministriem, vai tas būtu Latvijas Pirmās partijas, vai tēvzemiešu, vai Zaļo un Zemnieku savienības, varētu parādīties kādi kompromitējoša rakstura materiāli, kas liecinātu, ka kādreiz pirms daudziem gadiem viņi ir kaut ko sliktu izdarījuši.

Es ļoti labi saprotu, ka politiskā cīņa nenotiek ar baltiem cimdiem, ka lietā tiek likti visa veida ieroči. Es to uztveru ļoti aukstasinīgi. Domāju, ka mēs esam gatavi, ka arī turpmāk mūsu izvirzītajiem ministriem un citiem pārstāvjiem tiks veltīti dažāda veida uzbrukumi.

Es gribu teikt, ka Auders, protams, nav balts eņģelis ar baltiem spārniem. Katrā gadījumā, ja cilvēks politikā ir ienācis, jo vairāk viņš dara, jo attiecīgi arī kļūdu koeficients var pieaugt, taču mēs šajā gadījumā uzticamies premjerministram Repšem un atbalstīsim viņa viedokli, kāds tas būs attiecībā uz konkrēto ministriju, ja nākotnē būs tādi paši līdzīgi gadījumi.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šīsdienas diskusija par veselības ministra atrašanos vai neatrašanos amatā, sevišķi balsojums, mūsu frakcijas uztverē bija balsojums par uzticību Einaram Repšem kā Ministru prezidentam. Einars Repše ir apgalvojis, ka, viņaprāt, Audera kunga rīcība pašlaik pilnībā atbilst tam, ko viņš ir vēlējies. Un mūsu vēlme nav apgrūtināt valdības darbību, kas pašlaik strādā pie budžeta. Mūsu vēlme nav arī radīt tādu situāciju, ka Jurkāna kunga apvienība pilnā sastāvā vai daļēji varētu piedalīties nākamās valdības veidošanā.

Ministra darbība, protams, tiks vērtēta ilgākā laikā, sevišķi no viņa profesionālās darbības veikšanas ļoti sarežģītajā veselības sektorā, par kuru ir viegli izteikt kritiskas piezīmes, bet ļoti grūti parādīt to vienīgo, pareizo ceļu, kas šo sektoru uzlabos.

Preses un opozīcijas pastiprināta uzmanība pret ministru kļūdām vai neprecizitātēm ir pašsaprotama. Un šeit, es domāju, gan viena, gan otra puse uztver to ļoti normāli. Tajā pašā laikā Audera kungam vajadzētu saprast arī to, ka ministra Audera rīcību vienmēr vērtēs stingrāk nekā ārsta Audera rīcību. Un tas, kas varbūt bija saprotams no ārsta kabineta viedokļa, tagad no Ministru kabineta viedokļa jāskatās mazlietiņ stingrāk.

Ja runājam par strīda būtību, es domāju, ka pacientam, stājoties pie ārsta aprūpē, ir jābūt skaidrībai, kas maksās šo finansējumu, — vai to darīs viņš pats, vai to darīs valsts, vai daļu — valsts un daļu — pacients. Bet nevar būt tāda situācija, ka tiek radītas aizdomas, ka viena pakalpojuma ietvaros, kur daļu samaksā slimokase, to pašu daļu samaksā arī pacients. Tāda situācija nedrīkstētu būt nedz gadījumā ar minēto pacienti, kur skaidrībā jātiek citām instancēm, nevis deputātiem, nedz arī jebkuros citos gadījumos.

Otrām kārtām, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras auto iegāde, kas notikusi bez konkursa un neatbilstoši likumam. Es domāju, ka ministram pietiekami stingri jāizvērtē savi padotie. Un, protams, galvenais ir cīņa par to, lai pakalpojumu cena medicīnā, ko valsts samaksā, tuvojas tam, ko reāli šis darbs maksā. Protams, ka ārstu darbs pieder pie visvairāk kvalificētajiem darbiem valstī, un līdz šim par to nav varēts samaksāt, jo, ja maksā pilnu pakalpojumu cenu, tad pieaug rindas. Savukārt, ja rindas mēģina samazināt, tad par pakalpojumu maksā smieklīgi zemu cenu. Kā to izdosies atrisināt, to mēs pagaidām nezinām. Tas ir šī gada budžeta jautājums vai, iespējams, arī šī gada budžeta grozījumu jautājums. Gribu piebilst tikai vienu. Mūsu apvienība arī pie valdības deklarācijas veidošanas izteica šaubas par iespēju nodot slimokasu finanses privātām apdrošināšanas sabiedrībām. Administrācijas izdevumu pieaugums šajā gadā, vai nu no diviem līdz pieciem procentiem, vai tiek prognozēti arī no diviem līdz septiņiem, mūsuprāt, nenāks par labu, jo valstī šobrīd nav līdzekļu pārpilnības.

Pie citām būtiskākajām lietām. Saeima nodeva komisijām mūsu apvienības ierosinātos grozījumus nekustamā īpašuma nodoklī, lai īpašniekam, kurš šķīries no sava īpašuma, nebūtu jāriskē maksāt šo nodokli tajā gadījumā, kad jaunais īpašuma ieguvējs nespēj to reģistrēt zemesgrāmatā.

Valdības frakciju pārstāvji vienojušies arī par nelielu darba grupu, kurā būs pa vienam pārstāvim no katras frakcijas, kas kopīgi ar ministru pašvaldības un reģionālās attīstības jautājumos mēģinās atrast vērtējumu tai koncepcijai, ko valdība pašlaik beidz gatavot par administratīvi teritoriālo reformu, kas ir ļoti būtisks jautājums un kas skar visus mūsu valsts iedzīvotājus, īpaši jau laukus, mazpilsētas un pagastus.

Es domāju, ka šeit ir jābūt pietiekami lielai skaidrībai jau gada sākumā, lai šī reforma būtu nevis tā rīkste, kas baida, bet tur būtu arī savs kliņģeris, kas tomēr dod kaut ko pozitīvu.

Saeimas preses dienests