Vēstule

Par kāpu apbūvi Saulkrastos

Saulkrastu domes priekšsēdētājam Armandam Krūmiņam

Visa Latvijas sabiedrība seko notikumiem “Mākoņos”, kur Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, pārkāpjot pastāvošo likumdošanu, pie Lilastes upes grīvas tiek būvēta privātmāja, kuras celtniecība ar Saulkrastu domes atļauju atkal ir atsākta.

Objekta būvniecībā ir pārkāpts Aizsargjoslu likuma 36.pants, kas paredz, ka pirms apbūves sākšanas jāsaņem Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja pozitīvs atzinums par būvniecību kāpu zonā. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums ir par dzīvojamo ēku, nevis par ēku kompleksu, kāds tur ir pašlaik. Saulkrastu būvvalde ir izdevusi atļauju par vecās ēkas rekonstrukciju, taču vēlāk izdevusi citu atļauju, kas paredz nojaukt drupas, tātad patiesībā tiek veikta jauna celtniecība.

Valsts būvinspekcija ir konstatējusi, ka Saulkrastu dome, atļaujot veikt būvniecību kāpu zonā, nav ievērojusi ne tikai Aizsargjoslu likumu, bet būvdarbiem nav saņemts arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Sabiedrības veselības aģentūras atzinums.

Zemes gabalam “Mākoņi” nav izstrādāts detālais plānojums. Atbildot uz vēstuli par Aizsargjoslu likuma izmaiņām, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga raksta: “... Būvniecības likums, kurš 3.pantā nosaka konkrētas prasības zemes gabala apbūvei ne tikai aizsargjoslu teritorijā, bet arī jebkurā teritorijā, proti, zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālo plānojumu un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem... (tātad apbūve pašvaldībās, kurām nav minēto plānojumu, vispār nav iespējama un ir nelikumīga).”

Nav veikta būvniecības sabiedriskā apspriešana nedz detālplānojuma izstrādes gaitā, nedz arī Būvniecības likuma 12.panta 1.punkta 3. un 4.sadaļā paredzētajā kārtībā. Faktiski būvniecība “Mākoņos” tiek veikta pretrunā ar sabiedrības vairākuma interesēm, tās sākšana ir notikusi slepus, neinformējot sabiedrību.

Nevar aizbildināties arī ar nesavtīgu vides sakopšanu padomju armijas atstātā teritorijā “Mākoņos”. Šāds skaidrojums būtu pieņemams, ja tiktu nojaukti žogi, aizvāktas drupas, atjaunotas kāpas un sastādītas priedītes.

Nav pamatoti Jūsu pārmetumi, ka mūsu prasība Jūs atstādināt ir politiska. Mēs turpināsim cīņu pret jūras piekrastes raksturīgās ainavas iznīcinātājiem neatkarīgi no to partijas piederības. Pārējās pasaules valstīs šī kļūda ir pieļauta un ir apbūvēta jūras piekraste Kannās, Nicā un Kiprā. Neapbūvētas jūras piekrastes kāpas Eiropā ir liels retums un tāpēc jo sevišķi sargājamas gan tūrisma nozares attīstībai, gan arī kā nākamajām paaudzēm nododama dabas vērtība. Mums ir īpaši reta iespēja neatkārtot plēsonīgās “civilizācijas” nelabojamās kļūdas.

Atgādinām, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē atrodas aizsargājami biotopi, kurus sargā gan Latvijas Republikas likumi, gan starptautiskās vienošanās: Helsinku konvencija “Par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību” (1992), Riodežaneiro konvencija “Par bioloģisko daudzveidību” (1992), Bernes konvencija “Par dzīvotņu saglabāšanu” (1996) un Eiropas Padomes Biotopu un sugu direktīva (1992), kā arī Putnu direktīva (1979). Par Eiropas Padomes Biotopu un sugu direktīvas pārkāpšanu valstīm draud ievērojamas soda sankcijas, kuras varētu ierosināt regresa kārtībā piedzīt no atbildīgajām amatpersonām. Tajā skaitā arī no Jums.

Jūras piekrastes apbūvi un nožogošanu vērtējam kā atsevišķu privātpersonu pašapliecināšanās tieksmi.

Ar cieņu,

8.Saeimas deputāti: L.Ozoliņš, I.Emsis,

2003.gada 3.februārī A.Brigmanis, J.Strazdiņš