Mums ar Islandi ir līdzīgs skatījums uz Eiropas nākotni
No 24. līdz 27. maijam Latvijā oficiālā vizītē uzturas Islandes premjerministrs Davids Odsons
Pie Saeimas priekšsēdētāja
Vakar, 25.maijā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Islandes Republikas premjerministru Davidu Odsonu (attēlā). Tikšanās sākumā J.Straume sveica Islandes Republikas premjerministru D.Odsonu un viņa vadīto delegāciju Saeimā, atzīmējot, ka Islande bija pirmā valsts, kas 1991.gada augustā atzina Latvijas neatkarību. "Pagājuši tikai desmit gadi kopš neatkarības atgūšanas, bet esam jau atjaunojuši parlamentārās demokrātijas tradīcijas, kādas tās bija pirms Latvijas okupācijas. Pirms desmit gadiem politiķiem bija utopisks mērķis – integrācija Eiropas Savienībā un NATO, bet šodien mēs jau esam uzsākuši sarunas par iestāšanos ES," teica J.Straume. Saeimas priekšsēdētājs informēja, ka visas sešas parlamentā pārstāvētās partijas atbalsta integrāciju Eiropas Savienībā.
Islandes Republikas premjerministrs D.Odsons nodeva sveicienus no Islandes Altiga prezidenta, uzaicinot J.Straumi apmeklēt viņa valsti šā gada jūlijā. Islandes premjerministrs iepazīstināja Saeimas priekšsēdētāju ar savas valsts vēsturi un darbu parlamentā, atzīmējot, ka Altings dibināts 930.gadā un ir visvecākais pasaulē. "1260.gadā mēs zaudējām savu neatkarību, ko atguvām tikai 1944.gadā, tādēļ mēs saprotam, cik grūti bija dzīvot okupētā valstī," piebilda D.Odsons.
Sarunas dalībnieki atzinīgi novērtēja Latvijas un Islandes sadarbības attīstību, vienlaikus atzīmējot, ka tās potenciāls nav izsmelts. Runājot par turpmākās sadarbības iespējām, Islandes premjerministrs kā vienu no virzieniem minēja kultūru un sportu.
Saeimas preses dienests
Pie Ministru prezidenta
Vakar, 25.maijā, oficiālās vizītes ietvaros Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Islandes premjerministru Davidu Odsonu (attēlā). Sarunu gaitā valdību vadītāji izteica pārliecību, ka starp abām valstīm ir izveidojušās ļoti labas attiecības visās jomās un Islandes premjerministra vizīte Latvijā kalpos šo attiecību aktivizēšanai. Ministru prezidents informēja D.Odsonu par Latvijas valdības politikas un ekonomikas aktualitātēm un uzsvēra: lai gan ir nomainījusies valdība, Latvija saglabā konsekventu reformu politikas kursu un ārpolitikas prioritātes — integrāciju ES un NATO, kā arī labu attiecību uzturēšanu ar kaimiņvalstīm. Runājot par NATO paplašināšanās problemātiku, Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvija paredz 2003.gadā 2 procenti no iekšzemes kopprodukta veltīt aizsardzības budžetam. Islandes premjerministrs apliecināja vispusīgu savas valsts atbalstu Latvijas politikai integrācijai NATO.
A.Bērziņš informēja D.Odsonu par Latvijas politiku integrācijai ES, par iestāšanās sarunu gaitu un skatījumu uz ES iekšējām reformām. Islandes premjerministrs apliecināja: neraugoties uz to, ka Islande nav izteikusi vēlēšanos kļūt par ES dalībvalsti, tai ir izveidojušās stabilas ekonomiskās attiecības ar Eiropas Savienību.
Runājot par abu valstu ekonomisko sadarbību, Ministru prezidents izteica atzinību, ka pēdējā laikā ir paplašinājusies Islandes uzņēmēju iesaiste vairākās Latvijas ekonomikas nozarēs.
Valdības preses departaments
Islandes Republikas premjerministrs Davids Odsons
Latvijas Republikas Saeimā 2000. gada 25. maijā:
Man ir liels prieks par iespēju apmeklēt Latviju un uzzināt vairāk par jūsu valsti un tās cilvēkiem. Un arī redzēt tos lielos panākumus, kas paveikti relatīvi ļoti īsā laikā, kopš Latvija ir atguvusi savu neatkarību. Ņemot vērā to, ar ko jūs iesākāt pēc militārās okupācijas gadu desmitiem, Latvijas tauta jau ir sasniegusi ievērojamus rezultātus. Šis darbs ir ļāvis arī atjaunot normālus kontaktus ar pārējo pasauli. Atjaunota tirdzniecība ar Rietumiem un uzsākta piedalīšanās Eiropas institūcijās un integrācijā. Šajā sakarā jūs jau esat sasnieguši ievērojamus panākumus, un tagad jums jau ir augstāki mērķi, jūs jau mērķējat uz dalību NATO un Eiropas Savienībā. Ideja, kas bija ielikta Eiropas Savienības pamatā, ir dziļa, tā sakņojas traģiskajos notikumos, ko kontinents pieredzēja XX gadsimtā. Eiropas Savienība izrādījās milzīgs dzinējspēks Eiropai. Faktiski tā ir izmainījusi Rietumu vēsturi. Un tā ir novedusi pie pastiprinātas ekonomiskās savstarpējas atkarības, kas savukārt ir izveidojusi tā sauktās kopējās vērtības un ir likusi pamatus labklājībai un stabilitātei.
Islande ir Eiropas nācija, kas šobrīd nedodas uz Eiropas Savienību. Bez šaubām, arī Islandē ir cilvēki, kas ir par iestāšanos Eiropas Savienībā. Taču pašlaik nenotiek nekādas nopietnas politiskas debates par šo jautājumu, jo neviena no politiskajām partijām nav ietvērusi savā darba kārtībā jautājumu par dalību Eiropas Savienībā. Galvenais iemesls, pēc manām domām, ir tas, ka nav nekā tāda, kas liktu islandiešiem vēlēties pievienoties. Mums ir Eiropas ekonomiskās telpas līgums, kurš garantē mums piekļūšanu kopējam vienotajam tirgum.
Citi būtiski apsvērumi ir Islandes ekonomika. Tā lielā mērā atšķiras no tās ekonomikas, kāda ir lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu. Lai gan tā, bez šaubām, balstās uz stabila pamata, kas ir devis mūsu nācijai vienu no visaugstākajiem dzīves standartiem pasaulē. Viena no lielākajām atšķirībām ir zivsaimniecība, kura būtībā ir Islandes ekonomikas lielākā sastāvdaļa. Ir skaidrs, ka Islande nevar cerēt, ka tai tiks dotas īpašas atlaides Eiropas Savienības kopējā zivsaimniecības politikā. Un tas nesaskan ar daudziem galvenajiem principiem, kurus ir likuši pamatā Islandes zivsaimnieki un zvejnieki.
Latvija un pārējās Baltijas valstis, tāpat kā citas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, ir citādā stāvoklī nekā Islande. Šīm valstīm dalība Eiropas Savienībā ir būtiska, tāpēc ka ir īpaši ekonomiskie un politiskie apstākļi, par kuriem es šeit nerunāšu. Un arī tāpēc, ka Eiropas Savienība ir izteikusi apņēmību attiecībā uz šīm valstīm, un tāpēc, ka ir arī pūliņi, kas jau paveikti, lai šīs valstis varētu sagatavoties dalībai visās jomās. Visu šo iemeslu dēļ ir vēlams, lai Eiropas Savienība īstenotu savus plānus un paplašinātos tuvākajos gados. Taču pārāk liela ticība vai cerība kaut kādiem mērķu īstenošanas termiņiem var radīt tikai vilšanos. NATO paplašināšanās jau ir iesākusies. Ignorēt jaunu neatkarīgo valstu vēlmi iestāties NATO būtu pretrunā ar NATO ideāliem un mērķiem. Un tas, bez šaubām, arī grautu stabilitāti kontinentā. NATO paplašināšanās ir vēsturiska iespēja aliansei nospēlēt galveno lomu, lai stiprinātu tās lielās reformas, kas sekoja pēc komunisma sabrukšanas. Un radītu jaunu Eiropu kā īstu brīvības un demokrātijas citadeli.
NATO politika ir ļoti skaidra šajā jomā. Alianses durvis ir atvērtas, un neviena valsts, kas ir ārpusē, nevar uzlikt veto šādām jaunām dalībvalstīm vai to pieņemšanai. Paziņojumā, ko NATO pasludināja NATO samitā Vašingtonā pirms gada, arī uzsvērts, ka nevienai Eiropas valstij nebūs liegta dalības iespēja. Neatkarīgi no to ģeogrāfiskās vietas. Un katrai valstij ir tiesības noteikt pašai savus drošības pasākumus. Lūk, tās ir fundamentālas tiesības, ko bauda visas brīvas valstis. NATO ir unikāla organizācija, un tās 50 gadu vēsture to ir pierādījusi. Tā tika izveidota uz fundamentāliem demokrātijas principiem, tas ir īsts pamats ilgstošam mieram. Un nav nekādu šaubu, ka alianses paplašināšanās varētu dot labumu visam kontinentam, un nevienam nav nekāda pamata baidīties no šī procesa vai arī raudzīties uz to ar aizdomām. Tie, kas mēģina to darīt, viņi ignorē un sagroza faktus. NATO galvenais princips ir ticība demokrātiskai kontrolei pār procesiem valstīs. Un tas ir stingrākais pamats tam, lai valdītu miers starp nācijām. Un, neskatoties uz visu, pēc aukstā kara demokrātija Eiropā pašreiz ir ieguvusi daudz stabilāku stāvokli nekā jebkad agrāk. Un tāpēc ir iespējams izveidot jaunu drošības kārtību kontinentā, kas būtu balstīta uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu.
Islande atbalsta Eiropas Savienības vēlmi uzņemties dinamiskāku lomu miera un stabilitātes stiprināšanā kontinentā, izvēršot savu drošības un aizsardzības politiku. Islande var tikai atbalstīt šādu attieksmi. Ja tikai tas nekādā veidā nemazinās transatlantisko saikni ar Ziemeļameriku.
Eiropas NATO valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, ir jādod tiesības uzņemties būtisku lomu drošības politikas attīstīšanā un īstenošanā, lai alianse netiktu sadalīta Eiropas Savienības sabiedrotajos un tādos, kas nav Eiropas Savienības sabiedrotie. Un, ja netiks izdarīts viss, lai uzturētu stipras transatlantiskās saiknes, pastāv risks, ka varētu notikt, ka NATO pavājinās, un ka Eiropas aparāts arī varētu no tā ciest. Tas varētu vājināt gan vadību, gan militārās spējas.
NATO transatlantiskajai saitei ir bijusi būtiska loma piecdesmit gadus. Un tā ir tieši šī saite, kas padara vēlmi piedalīties NATO tik pievilcīgu Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. Sarunās ar Latvijas vadītājiem esmu pārliecinājies, ka mūsu tautas politiski iet vienā solī. Un mēs arī gribam, lai Islande un Latvija attīstītu vēl ciešākas saiknes tik daudzās jomās, cik vien tas ir iespējams. Es īpaši priecājos, ka Islandes kompānijas ir ienākušas Latvijā, investējot un paplašinot savu darbību šeit. Un savas vizītes gaitā es īpaši pievērsīšos tam, kā šīs aktivitātes notiek.
Es gribētu izmantot šo iespēju, lai apsveiktu arī to, ka Latvijas parlamenta spīkers piedalīsies lielajos svētkos Islandē jūlija sākumā, kad atzīmēsim kristietības tūkstošgadi mūsu valstī. Šie lielie svētki tiks rīkoti bijušajā parlamenta vietā, tas ir, Singvelirā. Tas ir tur, kur kristietība tika formāli pieņemta. Šajā gadā mēs arī atzīmējam tūkstošgadi kopš Amerikas atklāšanas, ko izdarīja islandietis Leifurs Eiriksons. Šo datumu plaši atzīmēs gan ASV, gan Kanādā.
Godājamie parlamenta locekļi un spīkera kungs! Atļaujiet man uz brīdi atskatīties atpakaļ un atcerēties runu, ko es teicu 1991.gada 25.augustā, kad trīs Baltijas valstis atsūtīja savus ārlietu ministrus uz Islandi, lai tiktu oficiāli parakstīti līgumi par diplomātisko attiecību nodibināšanu ar Islandi. Es citēju: "Ar ko izskaidrojama Islandes likteņa un Baltijas republiku likteņu atšķirība. Iemesls ir tāds, ka mēs bijām laimīgāki nekā mūsu kaimiņi. Ir bijušas Rietumu nācijas, kas ticēja privātīpašumam, tiesiskumam un cieņai pret cilvēku. Jūsu kaimiņi ilgu laiku ir bijuši Padomju Savienības komunistu vadoņi. Tā nav Krievijas tauta, kas ir jūsu ienaidnieks. Tā bija valdošā komunistu elite, tā bija komunistu ideoloģija, kas liedza šīs morālās vērtības, kuras mēs Rietumos vērtējam visaugstāk. Un piepeši mēs redzam, ka komunisms ir kritis. Un tas ir sabrucis nevis ar kaut kādu lielu troksni, bet paklusi. Tas radīja jums, Baltijas republikām, un arī tiem, kas Rietumos ieinteresējās par jūsu likteni, unikālu iespēju, kas tagad tiek izmantota. Un te es gribētu citēt Šekspīra slavenos vārdus. Ir paisums un bēgums cilvēku dzīvēs. Un ja izmanto paisuma brīdi, var gūt pārticību un bagātību. Bet, ja neizmantos šo brīdi, tad visa dzīve norit pa sēkļiem un nelaimēm.
Pašlaik ir šāds paisums cilvēces vēsturē, un mēs ļoti ticam, ka tas novedīs Baltijas valstis pie pārticības un labklājības. Mēs zinām, ka, ja jūs nedarbosities ātri un izlēmīgi, jūsu ceļš turpināsies pa sēkļiem un nelaimēm, kā teica Šekspīrs."
Lūk, šādas ir cerības, ko es izteicu jūsu valstīm pirms deviņiem gadiem. Šodien mēs skaidri redzam, ka šīs cerības ir īstenotas vai tiek īstenotas un ka Latvija kopā ar saviem kaimiņiem pašreiz atrodas uz paisuma viļņa ar brīvības vējiem burās. Tā virzās uz progresu un spožu nākotni.
Spīkera kungs! Godātie parlamenta locekļi! Es gribētu pateikties jums par godu, ko jūs esat man parādījuši, uzaicinot mani uzrunāt parlamentu šodien. Paldies!
Vakar, 25.maijā, pie Brīvības pieminekļa: Astridura Torarensenas kundze, Islandes premjerministrs Davids Odsons, Ministru prezidents Andris Bērziņš un Daina Bērziņas kundze
Foto: A.F.I.
Preses konferencē
Vakar, 25. maijā, notika Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Bērziņa un Islandes Republikas premjerministra Davida Odsona preses konference. Tās ievadā Andris Bērziņš teica:
— Man ir liels gods un prieks pieņemt oficiālā vizītē Latvijā Islandes premjerministru un Islandes delegāciju. Islande bija pirmā valsts, kas 1991. gadā atzina mūsu valsts neatkarību un nodibināja ar Latviju diplomātiskās attiecības. Tāpēc mēs esam priecīgi uzņemt Islandes valdības vadītāju Latvijā. Un esam divkārt priecīgi par to, ka mums ar Islandi ir līdzīgs skatījums uz Eiropas turpmāko attīstību, īpaši — attiecībā uz drošības faktoru, arī uz Eiropas Savienības attīstību. Otrkārt, ir ļoti patīkami, ka mūsu valstīm ir ne vien diplomātiskās attiecības, bet arī ļoti konkrēta praktiskā sadarbība, kas materializējas kopējos Islandes uzņēmumu projektos Latvijā. Latvijā Islandes uzņēmumi ir investējusi četrreiz vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā.
Davids Odsons sacīja:
— Mēs, Islandes delegācija ļoti priecājamies par iespēju pieņemt jūsu premjerministra ielūgumu un ierasties Latvijā, lai tiktos ar premjerministru un viņa kolēģiem. Mums ir sagatavota teicama vizītes programma. Jau šorīt mums bija ļoti auglīgas tźte-ą -tźte sarunas. Ļoti interesanta saruna bija arī abu valstu delegācijām, apmainījāmies viedokļiem par mūsu valstu abpusējām attiecībām, kā arī par starptautisko attiecību jautājumiem. Kā jau premjerministra kungs teica, mums ir visnotaļ līdzīgi viedokļi gan par Eiropas struktūru turpmāko attīstību, gan arī par daudziem citiem starptautiskās dzīves jautājumiem. Abām mūsu valstīm ir samērā līdzīgs viedoklis par drošības jautājumiem Eiropā, kā arī par ES un NATO paplašināšanos. Mēs ticam, ka turpināsies NATO paplašināšanās un ka tiks pildīti pērn NATO valstu vadītāju apspriedē Vašingtonā pieņemtie lēmumi par NATO atvērto durvju politiku attiecībās pret visām Eiropas valstīm. Mēs arī uzskatām, ka nevienai valstij, kas nav NATO dalībniece, nav veto tiesību jautājumā par citu valstu uzņemšanu šajā organizācijā. Varbūt nedaudz atšķirīgi ir Islandes uzskati par attiecībām ar ES, taču, neraugoties uz to, mūsu valsts ir iekšējā tirgus dalībniece. Kad Latvija iestāsies ES, mēs darbosimies kopējā tirgū. Latvijas premjerministrs jau atzīmēja biznesa iespējas un Islandes investīciju iespējas Latvijā. Mēs uzskatām, ka nodokļu likumdošana Latvijā ir skaidri saprotama un ka attieksme pret mūsu biznesmeņiem Latvijā ir godīga un draudzīga. Latvijā ir investīcijām labvēlīga vide. Protams, jāņem vērā, ka Islande ir maza valsts. Es gan esmu pārliecināts, ka Islandes ieguldījumi Latvijā vēl pieaugs, taču jārēķinās, ka tie nekad nebūs milzīgi. Es pateicos Latvijas valdībai par labo darbības vidi, kas jūsu valstī radīta Islandes uzņēmumiem. Abu mūsu valstu nākotni es redzu košās krāsās.
"Latvijas Vēstnesis": — Islandei, kā zināms, ir ļoti nozīmīga un specifiska loma Ziemeļatlantijas savienībā. Ne vien tāpēc, ka Islande ir NATO dibinātājvalsts. Jūsu valstij nav pašai savas armijas, taču Islandei ļoti nozīmīga ģeopolitiskā situācija. Kā jūs no šī viedokļa vērtējat Latvijas iespējas kļūt NATO dalībvalstij un kā jūs vērtējat NATO kandidātvalstu kopīgo Viļņas deklarāciju?
D.Odsons: — Jūs ļoti pareizi pateicāt, ka Islande Ziemeļatlantijas savienībai ir stratēģiski ļoti nozīmīga valsts. Kad mēs 1949. gadā nolēmām kļūt NATO dalībvalsts, tas mums bija ļoti sarežģīts un atbildīgs lēmums. Tobrīd mēs vēl tikai četrus gadus bijām pilnīgi neatkarīga valsts, tādēļ lēmumu par iestāšanos NATO mums nebija viegli pieņemt. Kad beidzot 1949. gadā šis lēmums tika pieņemts, mūsu parlamenta ēkai tika izsisti visi logi, jo Islandes komunistiskā partija asi protestēja pret šo lēmumu. Un arī daļa citu iedzīvotāju uzskatīja, ka, iestājoties NATO, mēs atsakāmies no savas nesen iegūtās neatkarības. Tas bija patiešām smags lēmums. Taču Otrā pasaule kara pieredze bija parādījusi, ka mūsu neatkarības princips kritiskos apstākļos nedarbojas: kara laikā mūsu zemi bija ieņēmusi Lielbritānijas armija, un neitralitāte mūs tā arī nepasargāja. Mums nekad nav nācies nožēlot, ka esam iestājušies NATO. Tagad, jūs zināt, Islandē zem NATO karoga izvietots ASV karaspēks. Mums ir laba pieredze, kā mazai valstij risināt konkrētus sadarbības jautājumus ar lielas valsts armiju. Es domāju, Latvijai sevi jāredz kā nākamo NATO dalībvalsti. Vašingtonas sanāksmē tika nolemts, ka NATO durvīm jābūt atvērtām visām Eiropas valstīm un ka vienīgi pašas kandidātvalstis var izlemt jautājumu par attiecībām ar NATO. Pasaulei jāņem vērā, ka NATO nav vērsta ne pret vienu valsti. NATO ir aizsardzības savienība. Nevienam nav pamata uzskatīt Latvijas un pārējo Baltijas valstu iestāšanos NATO kā sevis apdraudējumu. Vai Latvija kļūs NATO dalībvalsts, atkarīgs tikai no pašas Latvijas un NATO dalībvalstīm, nevis vēl no kādas trešās valsts ārpus NATO.
Manuprāt, šī ir izdevība mums visiem, un šis laiks ir jāizmanto. NATO paplašināšanā es nesaskatu nekādus draudus nevienam, nesaskatu neko negatīvu nākotnei. Ja kandidātvalstis pēc savas brīvas gribas ir izlēmušas savu nākotni kopā ar NATO, tad nevienam šo procesu nevajadzētu aizkavēt. Es gan gribu piezīmēt, ka Islande kā maza valsts neiznesīs galveno NATO paplašināšanas smagumu. Taču tajā pašā laikā jāatceras, ka Islande ir viena no NATO dibinātājvalstīm un mums ir sava nozīme un savs svars NATO. Ka mums ir savs viedoklis par NATO nākotni, un mums ir tiesības to deklarēt. Katrā ziņā es gribu jūs mudināt izmantot iespēju, kamēr tā pastāv. Šis ir jūsu laiks, kad NATO ir pavērusi savas durvis un devusi arī citām Eiropas tautām iespēju pulcēties zem šī kopīgā drošības lietussarga. Raugoties no Ziemeļatlantijas savienības viedokļa, es domāju, ka tā tikai iegūs no paplašināšanās. NATO šajā procesā neko nevar zaudēt.
"Latvijas Vēstnesis": — Kādas iespējas jūs, Bērziņa kungs, redzat mūsu valstu ekonomisko sakaru turpmākajai attīstībai? Vai, ņemot vērā Islandes savdabīgo, skarbo dabu, Latvija varētu mums draudzīgajai valstij būt interesanta arī ar savām tūrisma iespējām? Piemēram, ar Latvijas mežiem, jo Islandē praktiski nav mežu.
A.Bērziņš: — 1999. gada 1. maijā stājās spēkā Latvijas un Islandes līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, un šis līgums jau ir devis augļus. Islandes uzņēmumi ienāk Latvijā. Mēs redzam viņu pirmo reakciju par biznesa vidi un iespējām strādāt Latvijā, un šī reakcija ir pozitīva. Domāju, ka tuvākajā nākotnē mūsu sadarbība vēl paplašināsies un paralēli Islandes līdzekļu tiešajai ienākšanai Latvijā palielināsies arī Islandes tūristu skaits mūsu zemē. Mums gan ar Islandes premjerministru diemžēl vēl nav iznācis laika paskatīties, kāda ir mūsu Jūrmala un Latvijas meži, bet mēs to noteikti izdarīsim. No rīta premjerministrs man prasīja, cik garas ir Latvijas pludmales, ko viņš bija redzējis no lidmašīnas. Kad es un teicu, ka visā garumā Latvijas piekraste ir klāta ar brīnišķīgām zeltainām smiltīm, premjerministrs jutās dziļi gandarīts. Es ceru, ka tūrisms attīstīsies abpusēji, jo arī Islandē ir daudz ko redzēt. Tā ir pavisam citāda zeme. Uz šo kontrastu pamata var attīstīties vēl ciešāka sadarbība, kas, es domāju, materializēsies arī dažādos tūrisma projektos. Mēs esam ļoti ieinteresēti, lai tas tā būtu.
Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors