Valsts prezidente:

— oficiālā vizītē Francijas Republikā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 25.maijā, tikās ar UNESCO ģenerāldirektoru Koičiro Matcuru. Valsts prezidente pasniedza UNESCO ģenerāldirektoram dāvanu — japāņu haiku tulkojumu latviešu valodā. K.Matcura, kurš pēc izcelsmes ir japānis, pateicās par dāvanu un ļoti atzinīgi novērtēja to, ka latviešu valodā iznācis haiku tulkojums. Prezidente sacīja, ka tādējādi latviešu tauta izrāda savu labo gribu un vēlmi iepazīties ar japāņu lirikas tradīcijām un kultūru kopumā.

V.Vīķe-Freiberga un K.Matcura runāja par UNESCO iekšējām reformām, nākotnes sadarbības iespējām, kā arī Latvijas projektiem, ko atbalsta UNESCO. Valsts prezidente pauda atbalstu K.Matcuras uzsāktajām reformām UNESCO. Stāstot par Latvijas dalības vēsturi UNESCO, kura ir organizācijas biedre kopš 1991.gada, V.Vīķe–Freiberga atzīmēja daudzos projektus, kādi ir īstenoti Latvijā ar UNESCO atbalstu, piemēram, Rīgas vēsturiskā centra iekļaušana Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, kā arī Abavas senlejas projekta pakāpeniska īstenošana u.c.

Valsts prezidente pateicās UNESCO par atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai un uzsvēra, ka tas ir ļoti svarīgs projekts Latvijai un Latvijas sabiedrība augstu vērtē šīs starptautiskās organizācijas ieguldījumu un atbalstu projekta īstenošanā. Prezidente sacīja, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka simboliski vienos pagātni ar nākotni gan arhitektūras, gan garīgo vērtību ziņā.

Valsts prezidente atzīmēja, ka, kopš iekļaušanās UNESCO, Latvija nav pārstāvēta nevienā UNESCO struktūrā. K.Matcura aicināja Valsts prezidenti iedrošināt jaunos Latvijas profesionāļus pieteikt savas kandidatūras konkursos, lai sacenstos ar citu valstu pārstāvjiem un izcīnītu pārstāvju tiesības kādā no UNESCO struktūrām.

K.Matcura atzīmēja, ka globalizācijas un straujas valstu ekonomikas attīstības laikā katrai tautai ir nepieciešams saglabāt un rast iespējas attīstīt arī savu kultūras identitāti. Viņš uzsvēra kultūru dažādību nozīmi pasaules attīstībā.

Valsts prezidente un K.Matcura apsprieda UNESCO iniciatīvu izveidot Pasaules mutvārdu mantojuma sarakstu. Valsts prezidente plaši stāstīja UNESCO ģenerāldirektoram par latviešu tautasdziesmām, to vākšanas vēsturi un nozīmi mūsdienās, par Krišjāņa Barona ieguldījumu tautasdziesmu vākšanā, par to, kāda tautasdziesmām bijusi nozīme pirmās nacionālās atmodas laikā, kā arī par to, ka vēl šodien cilvēki, vēloties saglabāt saikni ar savu mantojumu, turpina dziedāšanas un Dziesmu svētku tradīcijas.

Viņa stāstīja par tautasdziesmu struktūru un īpatnībām, salīdzinot tās ar japāņu haiku. V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka arī latviešu tautasdziesmas ir grūti tulkojamas, un pasaule vēl nav iepazīstināta ar iespējamiem tautasdziesmu tulkojumiem. Prezidente teica, ka Latvija ir lepna par savu gara mantojumu un vēlas, lai arī citi varētu ar to iepazīties. Tādēļ Latvija gatavojas iesniegt UNESCO pieteikumu par latviešu tautasdziesmu iekļaušanu Pasaules mutvārdu mantojuma sarakstā. Valsts prezidente pateicās par K.Matcuras iniciatīvu radīt šādu sarakstu. Viņa iepazīstināja UNESCO ģenerāldirektoru arī ar savu zinātnisko darbu tautasdziesmu datorizēšanā un pētīšanā.

Valsts prezidente uzaicināja Koičiro Matcuru apmeklēt Latviju, Rīgas astoņsimtgades pasākumus un Dziesmu svētkus, un UNESCO ģenerāldirektors izteica interesi par Latvijas apmeklējumu.

Valsts prezidente V.Vīķe–Freiberga vakar, 25.maijā, tikās ar starptautiskās frankofonijas organizācijas ģenerālsekretāru Butrosu Butrosu Gali. Sarunā B.B.Gali iepazīstināja Latvijas Valsts prezidenti ar organizācijas darbību un mērķiem, kā arī abu valstu pārstāvji pārrunāja tuvākas sadarbības iespējas. V.Vīķe–Freiberga pastāstīja, ka Latvijā ir liela interese par franču valodas mācīšanos, 62 Latvijas skolās ir iespējams apgūt franču valodu un ir interese arī par franču kultūru un tradīcijām.

Butross Butross Gali iepazīstināja sīkāk ar organizācijas darbību un informēja, ka organizācija apvieno franču valodā runājošās valstis pasaulē, kā arī atsevišķas pilsētas un reģionus, kuros dominējošā ir franču valoda. Šādas valstis ir gandrīz visos pasaules kontinentos, līdz ar to sadarbība ir ļoti plaša. Turklāt sadarbība notiek gan valstu vadītāju, gan universitāšu, gan pilsētu mēru, gan parlamentu līmenī. B.B.Gali uzsvēra, ka franču valoda šīm zemēm ir vienojošs faktors, kas apvieno gan dažādu dzimumu, gan dažādu ticību pārstāvjus.

B.B.Gali informēja Valsts prezidenti, ka organizācijā ir gan dalībvalstis, gan novērotājvalstis. Viņš stāstīja par komunikāciju nozīmi šīs starptautiskās organizācijas darbībā, uzsverot, ka internets, kino un mūzika tuvina frankofonijas pārstāvjus. Viņš pastāstīja, ka darbojas frankofonijas televīziju tīkls, kurš informē par aktualitātēm organizācijas darbībā. B.B.Gali sacīja, ka 2001.gadā Beirutā notiks nākamais organizācijas kopsaiets, un tas būs pirmais arābu reģionā. Viņš informēja par sadarbību ar Eiropas Savienību un ANO.

B.B.Gali sacīja, ka Latvija varētu kļūt par novērotāju šajā organizācijā, kas dotu tai iespēju piedalīties visās konferencēs. Šī organizācija piedalās arī kā padomdevēja un novērotāja vēlēšanās trešās pasaules valstīs. Valsts prezidente atzina, ka šīs organizācijas darbība šķiet visai interesanta un Latvija varētu gatavoties dalībai organizācijā novērotājas statusā. Šī piedalīšanās sekmētu kontaktus ne tikai ar Franciju, bet arī ar citām frankofonijas organizācijas valstīm un reģioniem visā pasaulē.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga vakar, 25. maijā, tikās ar Francijas Nacionālās asamblejas prezidentu Raimondu Fornī. Uzrunājot Latvijas prezidenti, Nacionālās asamblejas prezidents uzsvēra labās attiecības starp abām valstīm, vienlaikus atzīstot, ka ekonomisko sakaru ziņā varētu vēlēties lielāku aktivitāti. Raimonds Fornī pauda cerību, ka tuvākajā laikā notiks Latvijas un Francijas tirdzniecisko un saimniecisko kontaktu uzplaukums.

Francijas Nacionālās asamblejas prezidents uzsvēra, ka Francija noteikti atbalsta Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Viņš atzīmēja Francijas apņēmību turpināt dinamiskas iestāšanās sarunas ar kandidātvalstīm un iekšējo reformu īstenošanu, kā arī uzsvēra, ka Latvija ir topošā NATO dalībvalsts.

Valsts prezidente pauda Latvijas atbalstu Eiropas drošības politikai un vēlreiz izteica Latvijas gatavību dot savu ieguldījumu Eiropas drošībā un stabilitātē, nosūtot savus karavīrus uz miera uzturēšanas vienībām, taču tajā pašā laikā viņa uzsvēra transatlantiskās saites saglabāšanas nozīmi un nepieciešamību reģiona stabilitātē.

V.Vīķe–Freiberga pateicās Francijai par atbalstu eirointegrācijas procesā. Viņa uzsvēra, ka Latvija uzskata gaidāmo Francijas prezidentūru kā ļoti nozīmīgu Latvijas iestāšanās sarunu turpinājumam, un izteica cerību, ka Francija prezidentūras laikā saglabās sarunu procesa dinamismu.

Atskatoties abu valstu attiecību vēsturē, V.Vīķe–Freiberga pateicās par Francijas morālo atbalstu Latvijai, neatzīstot Latvijas okupāciju. Viņa sacīja, ka Francija ir viena no piecdesmit valstīm, kas nav atzinusi Latvijas okupāciju, un Latvija ir pateicīga Francijai par to. Viņa atzīmēja bijušā Francijas prezidenta Aristīda Briāna ieguldījumu neatkarīgas Latvijas atzīšanā, kā arī divu franču diplomātu paaudžu tiešo saistību ar Latviju, kas ir bijusi simboliska Latvijai izšķirošos vēstures brīžos.

V.Vīķe-Freiberga pateicās Francijas Nacionālajai asamblejai par līdzšinējiem kontaktiem sadarbībā ar Latvijas parlamentāriešiem, kā arī aicināja sekmēt vēl aktīvāku starpparlamentāriešu sadarbību. Viņa arī aicināja Francijas parlamentāriešus apmeklēt Latviju.

Valsts prezidenta preses dienests