Maksātnespējas process kļuvis caurskatāmāks

Valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” darbojas jau ilgāk nekā gadu, taču tikai no šā gada 1.janvāra tā strādā ar pilnu jaudu un veic visus likumdošanā paredzētos uzdevumus — vakar, 5.februārī, rīkotajā preses konferencē atzina aģentūras direktors Jānis Maršāns. 2002.gada janvārī izveidotā aģentūra darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā, un tās uzdevums ir nodrošināt valsts politikas īstenošanu maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargāt darbinieku intereses darba devēju maksātnespējas gadījumos un īstenot valsts un sabiedrības interešu aizsardzību maksātnespējas jautājumos. Aģentūra ir arī darbinieku prasījumu garantiju fonda turētāja un rīkotāja.

2003.gada 1.janvārī ir stājušies spēkā vairāki normatīvie akti (grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, likums “Par darbinieku prasījumu apmierināšanu darba devēja maksātnespējas gadījumā”, MK noteikumi “Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2003.gadā”, MK noteikumi “Maksātnespējas procesa administratoru apmācības un sertificēšanas kārtība, MK noteikumi “Maksātnespējas procesa administratoru apmācības programmas” u.c.), kas kopumā rada jaunu pieeju maksātnespējas procesiem – noteiktas jaunas kvalifikācijas prasības maksātnespējas procesa administratoriem, mainīta administratoru ieteikšanas un darbības kontroles kārtība, kā arī nodrošināta darbinieku prasījumu apmierināšana darba devēja maksātnespējas gadījumā, ieviešot jaunu valsts nodevu. “Līdz ar šīm pārmaiņām maksātnespējas procesi ir kļuvuši raitāki un sabiedrībai caurskatāmāki, ir atvieglots darbs arī administratoriem,” rezumējot Maksātnespējas administrācijas pirmā darbības gada laikā paveikto, žurnālistiem norādīja J.Maršāns.

Tā kā no šā gada 1.janvāra obligāta maksātnespējas administratora kvalifikācijas prasība ir Maksātnespējas administrācijas izsniegts sertifikāts, jau pagājušā gada nogalē tika rīkots pirmais pārbaudījums sertifikāta pretendentiem. Eksāmenu nokārtoja un sertifikātu ieguva 65 maksātnespējas administratori.

Vēl 50 sertifikātus saņēma zvērināti advokāti un zvērināti revidenti, kuriem likums paredz izņēmuma kārtību sertifikāta saņemšanai. Kopumā līdz šā gada 31.janvārim valstī ir jau 115 sertificētu maksātnespējas administratoru. Kā prognozēja J.Maršāns, līdz gada beigām sertificēto administratoru skaits varētu pieaugt vismaz līdz 200.

Sākot ar 2003.gadu, mainīta arī maksātnespējas administratoru apstiprināšanas kārtība. Tāpat kā līdz šim administratoru konkrētā maksātnespējas procesā apstiprina tiesa, bet kandidatūru apstiprināšanai izvirza Maksātnespējas administrācija. 2003.gada janvārī Maksātnespējas administrācija no tiesām saņēmusi 57 lēmumus par maksātnespējas lietu ierosināšanu. Apstiprināšanai ieteikti 47 administratoru kandidāti, par 43 administratoru iecelšanu jau saņemti tiesas lēmumi. Kā atzina Maksātnespējas administrācijas direktors, pēc statistikas datiem, administratoru interese par uzņēmumu maksātnespējas procesu administrēšanu ir augsta – vidēji uz vienu maksātnespējas lietu piesakās vairāk nekā pieci cilvēki, Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā pat vairāk nekā 7 administratori uz vienu vietu. Nedaudz mazāka interese ir par maksātnespējas lietām Latgales, Zemgales un Vidzemes apgabaltiesu darbības zonās – vidēji divi trīs kandidāti uz vienu maksātnespējas lietu. Šobrīd no visiem 115 sertificētajiem administratoriem par administratoriem maksātnespējīgos uzņēmumos apstiprināti 33, vairāki no viņiem pat divos un trīs uzņēmumos.

Lai arī kandidātu apstiprināšanai ir izstrādāta instrukcija, kurā noteikti stingri kritēriji administratora atbilstības izvērtēšanai konkrētā maksātnespējas lietā, praksē pierādījies, ka instrukcija vēl pilnveidojama. Ļoti bieži rodas situācijas, ka, burtiski sekojot instrukcijai, par piemērotākajiem tiek atzīti pieredzējušie administratori un jauno, maz pieredzējušo administratoru izredzes tikt apstiprinātiem konkrētā lietā, kuras administrēšana varbūt ir pavisam vienkārša, ir niecīgas, skaidroja J.Maršāns. Instrukcija tiek arvien uzlabota, un J.Maršāns atzina, ka šīs formālās lietas nekādā gadījumā neesot iemesls tam, ka vienam administratoram tiekot piešķirtas vairākas lietas. Vairāku maksātnespējas procesu administrēšanas uzticēšanu vienam un tam pašam administratoram J.Maršāns skaidro ar to, ka ir vienkārši un sarežģīti maksātnespējas procesi, līdz ar to administrācijai nav tiesību ieteikt sarežģīta maksātnespējas procesa administrēšanai personu bez pietiekamas pieredzes. “Tas radītu problēmas gan administratoram, gan Maksātnespējas administrācijai, kas ir atbildīga par savu ieteikto kandidātu. Kopumā administrācija iespēju robežās tiecas izlīdzināt administratoriem piešķirto lietu skaitu,” apgalvoja J.Maršāns. Vairāku lietu piešķiršana vienam administratoram esot skaidrojama arī ar to, ka no kopējā administratoru skaita liela daļa ir pasīvi un maksātnespējas procesiem nepiesakās, bet ir arī administratori, kas pieteikušies pat septiņpadsmit un astoņpadsmit uzņēmumu administrēšanai.

Kā pozitīvu sasniegumu J.Maršāns minēja arī to, ka līdz ar būtiskajām izmaiņām maksātnespējas procesu virzībā ir izdevies izskaust situāciju, ka uz maksātnespējīgo uzņēmumu administrēšanu nepiesakās neviens administratora kandidāts. Iepriekš šādu lietu administrēšana tika nodota Valsts ieņēmumu dienestam vai Uzņēmumu reģistram, kas bija spiests veikt sev neraksturīgas funkcijas. Maksātnespējas administrācijai šo situāciju ir izdevies novērst, koordinējot administratoru darbu. Administrācija ar katru sertificēto administratoru ir noslēgusi līgumu, kurā administratoriem paredzētas noteiktas saistības. Gadījumos, ja uz maksātnespējīga uzņēmuma administrēšanu nav pieteicies neviens administratora kandidāts, administrācijai ir tiesības noteiktā kārtībā piedāvāt uzņemties šāda uzņēmuma maksātnespējas procesa administrēšanu kādam no sertificētajiem administratoriem. Atteikums iespējams tikai noteiktos gadījumos. “Taču līdz šim nav bijis problēmu atrast kandidātu kāda uzņēmuma administrēšanai,” jaunās kārtības panākumus raksturoja J.Maršāns.

Apkopojot pirmā darbības gada rezultātus, aģentūras direktors atzīmēja arī to, ka administrācija savā darbā centusies ievērot principu – visai informācijai par maksātnespējas procesa gaitu jābūt izsmeļošai un sabiedrībai pieejamai bez maksas. Tāpēc ir izveidota Maksātnespējas administrācijas mājaslapa internetā, kurā jebkuram interneta lietotājam nodrošināta pieeja vairākām datu bāzēm – maksātnespējīgo uzņēmumu datu bāzei, sertificēto uzņēmumu reģistram, administrēšanai vakanto uzņēmumu sarakstam.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore