Tālāk, soli pa solim, sarunās par Latvijas dalību NATO

Vakar, 5. februārī, Ārlietu ministrijā (ĀM) notika preses konference, kurā piedalījās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš un Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Edgars Rinkevičs un informēja par 4. februārī Briselē notikušajām iestāšanās sarunām par Latvijas dalību NATO.

Kā pastāstīja M.Riekstiņš, 4. februāra sanāksmē piedalījās vecākās amatpersonas no visām 19 NATO dalībvalstīm. Sarunu mērķis bija uzklausīt viedokļus un idejas par Latvijas iesniegto reformu plāna projektu. M. Riekstiņš uzsvēra: “NATO Latvijas iesniegto reformu plānu novērtēja kā reālu, ambiciozu un pragmatisku, lai 2004. gadā Latvija varētu uzņemties visus pienākumus un saistības, kādas tiek gaidītas no NATO dalībvalsts.” Reformu plānu veido piecas daļas — politiskie un ekonomiskie jautājumi, aizsardzības un militārie jautājumi, resursi, informācijas drošība un likumdošana. Alianses pārstāvji augstu novērtēja Latvijas paveikto ekonomikas stabilitātes un reformu nodrošināšanā, kā arī to, ko valsts veikusi sabiedrības integrācijas jomā. NATO dalībvalstis atzinīgi vērtē Latvijas valdības ieceres korupcijas apkarošanā. Ziemeļatlantijas aliansei ir arī svarīgi, lai aizsardzības jomai un integrācijai NATO struktūrās tiktu piešķirts atbilstošs finansējums. Runājot par resursiem un informācijas drošību, M. Riekstiņš atzina, ka vairāk uzmanības sarunu laikā ticis pievērsts tehniskiem jautājumiem, bet pats svarīgākais — lai šīs jomas atbilstu NATO standartiem.

Runājot par turpmāko integrēšanos dalībai NATO, M.Riekstiņš atzina, ka jau drīzumā, ņemot vērā Briselē izskanējušos viedokļus un priekšlikumus, tiks izstrādāti papildinājumi un korekcijas Latvijas reformu plānam. Taču kopumā sarunu laikā nevienai NATO dalībvalstij nav radušās šaubas par Latvijas spējām reformu plānu īstenot līdz 2004. gadam, uzsvēra ĀM valsts sekretārs.

Šā gada 26. martā Briselē visas NATO kandidātvalstis parakstīs pievienošanās protokolus un sāksies ratifikācijas process. Tas nozīmē, ka līdz tam Latvijai, tāpat kā citām kandidātvalstīm, ir jāiesniedz galīgais reformu plāna projekts kopā ar ārlietu ministres vēstuli, kurā vēlreiz tiks pausta Latvijas vēlme un gatavība kļūt par NATO dalībvalsti. Tāpat Latvijai jāapliecina gatavība maksāt dalības naudu NATO.

Māris Riekstiņš uzsvēra, ka summa vēl nav zināma, to publiskos tikai tad, kad arī Bulgārija būs beigusi iestāšanās sarunas.

Savukārt Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs E. Rinkevičs pastāstīja, ka līdz šā gada beigām Latvijai jāprecizē aizsardzības koncepcija un bruņoto spēku struktūra. Briselē ticis runāts par Latvijas armijas profesionālajām specializētajām vienībām, kuras Latvija varētu deleģēt NATO kolektīvajā aizsardzībā. Tie būtu sapieri, militārie policisti, militārie mediķi, kā arī viens mīnu meklētāju kuģis. Briselē apspriests arī jautājums par Latvijas pieslēgšanos NATO integrētajai pretgaisa aizsardzības sistēmai. Svarīgi ir Latvijā apmācīt militāro personālu saskaņā ar NATO standartiem. E. Rinkevičs atzīmēja, ka visas dalībvalstis kā ļoti būtisku atzinušas to, ka atbilstoši alianses standartiem Latvija katru gadu aizsardzības vajadzībām piešķir 2% no iekšzemes kopprodukta. Tuvākajā laikā tiks izveidots Nacionālais birojs, kura kompetencē būs NATO drošības investīciju programma.

Atbildot uz jautājumu, vai sarunu laikā apspriesta arī iespējamā pāreja uz profesionālu armiju Latvijā, E. Rinkevičs atzina, ka šajā ziņā pašām dalībvalstīm nav vienota viedokļa. Drīzumā Latvijā tiks sāktas debates par šo jautājumu, taču E. Rinkevičs atteicās prognozēt, kāda būs Latvijas armija nākotnē. Viņš gan apgalvoja, ka saskaņā ar NATO prasībām tā kļūs aizvien profesionālāka, būs vairāk profesionālo vienību.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore