Valdībai un pašvaldībām ir kopsaucējs

Ir nolemts apstiprināt valdības un pašvaldību vienošanās protokolu

Foto: A.F.I.	Foto: A.F.I.
Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē: LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un finanšu ministrs Valdis Dombrovskis

Pēc ilgām diskusijām vakar, 5.februārī, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē ar balsu vairākumu pieņemts lēmums par 2003.gada valdības un LPS domstarpību un vienošanās protokola apstiprināšanu. Pēc apstiprināšanas šis dokuments tiks pievienots likumprojektam “Par valsts budžetu 2003.gadam”, to iesniedzot Saeimā. Domes sēdē piedalījās arī finanšu ministrs Valdis Dombrovskis un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters.

LPS valdes 4. februāra sēdē tika sagatavots lēmuma projekts, kurā LPS aicina Ministru kabinetu domstarpību un vienošanās protokola ietvaros vienoties par trim būtiskiem jautājumiem: akceptēt LPS piedāvātos grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas iesniedzami Saeimā kopā ar valsts budžeta likumprojektu; fiksēt protokolā kopējo pašvaldību minimālo finanšu nepieciešamību, lai nodrošinātu pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi 245,96 miljonu latu apjomā; pašvaldību aizņēmumu apjomu šim gadam saglabāt iepriekšējā gada līmenī, tas ir, 14,7 miljoni latu, kā arī noteikt aizņēmumu augstāko robežu līdz 29 miljoniem latu.

Vakar LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, uzrunājot klātesošos, atzīmēja, ka šogad šī diena ir svarīgākā pašvaldību dzīvē un pēcvēlēšanu gadi nekad nav bijuši finansiāli viegli, jo pirms vēlēšanām Saeimā ir labvēlīga gaisotne un tiek piešķirtas “demokrātiskās kvotas” jeb papildu finansējums. Viņš arī atcerējās, ka sarunu process vienmēr šādā situācijā ritējis smagi.

Diskusijas gaitā kā sarežģītākais jautājums, kas iezīmējās daudzu pašvaldību vadītāju teiktajā, tika minēts valsts investīciju būtisks samazinājums pašvaldībām.

Foto: A.F.I. Vakar, 5.februārī, Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē: Dobeles rajona padomes priekšsēdētājs Andris Elksnītis, Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis; finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters

Arī saucot konkrētus piemērus, pašvaldību pārstāvji vēlējās uzzināt iemeslus, kāpēc valsts šogad neplāno piešķirt pašvaldībām naudu jau aizsāktu projektu tālākvirzībai vai pat pabeigšanai. Bijušais finanšu ministrs Edmunds Krastiņš, tagad Rīgas domes deputāts, atzina, ka investīciju samazināšana ir vieglākais ceļš budžeta izdevumu samazināšanā. “Ja valsts nespēj piešķirt investīcijas, lai palielina pašvaldību aizņemšanās iespējas,” savukārt ierosināja Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs.

Turpretī finanšu ministrs Valdis Dombrovskis solīja valsts investīciju, kā arī citus pašvaldību attīstību bremzējošus finanšu jautājumus uzlabot līdz ar pirmajiem valsts budžeta grozījumiem, tie, pēc ministra teiktā, paredzēti šā gada vasarā. Tāpat V.Dombrovskis norādīja, ka prioritāšu noteikšanā savs viedoklis ir jāizsaka LPS. Pret pašvaldību aizņēmumu palielinājumu V.Dombrovskis iebilda, saistot to ar valsts budžeta deficīta nevēlamu pieaugumu, un ierosināja arī par šo jautājumu runāt vasarā. Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktore Solvita Zvidriņa pašvaldību pārstāvjiem skaidroja, ka investīcijas gan pašvaldībām, gan valsts iestādēm un ministrijām šogad paredzētas vienīgi ar starptautiskiem līgumiem saistītiem projektiem.

Pašvaldības izteica iebildumus arī par nepietiekamo valsts atbalstu šāgada Vispārējo dziesmu svētku nodrošināšanā, piešķirot valsts līdzekļus tikai ēdināšanai. Uz pašvaldību pleciem gulstas svētku dalībnieku atvešana un izmitināšana Rīgā. Tālāk no galvaspilsētām esošām pašvaldībām tas izmaksā diezgan dārgi.

Runājot par kopējo dotācijas apjomu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, A. Jaunsleinis uzsvēra, ka šogad 20 pašvaldībām saskaņā ar aprēķināšanas kārtību tiks piešķirtas mazākas dotācijas nekā iepriekšējā gadā. Savukārt finanšu ministrs teica, ka A. Jaunsleiņa minēto pašvaldību skaits katru gadu samazinās. V.Dombrovskis norādīja — rēķinot mehāniski, dotācijas apjoms šim fondam ir tikai 490 tūkstoši latu, tomēr, ņemot vērā iepriekš ar LPS panākto vienošanos, ka dotācija fondā nebūs mazāka kā iepriekšējā gadā, FM ir atbalstījusi 7,15 miljonu latu finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta līdzekļiem.

Uzklausot pašvaldību pamatotos iebildumus, kas kopumā bija vairāk negatīvi, J.Šulcs tomēr aicināja kolēģus nerunāt par konkrētas pašvaldības problēmām, bet būt vienotiem. Arī Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns aicināja risināt visu pašvaldību kopējās problēmas, kas budžetā nozīmē kopējo pašvaldību finanšu nepieciešamību.

Finanšu ministrs piekrita akceptēt vienošanos par pirmajiem diviem LPS izvirzītajiem jautājumiem — LPS priekšlikumu grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas nosaka likuma 35. panta spēkā stāšanos ar 2004.gada 1.janvāri, kā arī fiksēt protokolā kopējo pašvaldību minimālo finanšu nepieciešamību, lai nodrošinātu pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi, — 245,96 miljonus latu. Jautājumu par kopējo pašvaldību aizņēmumu apjomu un valsts investīciju apmēriem ministrs solīja izskatīt līdz ar budžeta likuma grozījumiem.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore