Otrdien, 4. februārī, Ministru kabineta sēdē

Nobeigums. Sākums —

“LV” Nr.19., 05.02.2003.

Akceptēti noteikumi “Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku”, kuri nosaka darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku, it īpaši ja iespējama nodarbinātā dzirdes pasliktināšanās.

Noteikumi attiecas uz nodarbinātajiem visās nodarbinātības jomās, kurās nodarbinātie tiek vai var tikt pakļauti trokšņa radītam riskam. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējs darba aizsardzības jomā konsultējas ar nodarbinātajiem vai viņu uzticības personām, tai skaitā jautājumos, kas saistīti ar darba vides troksni, kā arī nodrošina nodarbināto līdzdalību attiecīgo jautājumu risināšanā. Noteikts, ka šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.

Akceptēti “Noteikumi par drošības un veselības aizsardzības prasībām darbā uz zvejas kuģiem”, kuri nosaka drošības un veselības aizsardzības prasības darbā uz zvejas kuģiem.

Zvejas kuģis, šo noteikumu izpratnē, ir kuģis, kas kuģo ar Latvijas Republikas karogu vai atrodas Latvijas Republikas neierobežotā jurisdikcijā un tiek izmantots komerciāliem nolūkiem - zvejai un zivju vai citu jūrā atrodamu dzīvo organismu apstrādei. Kuģa īpašnieks, šo noteikumu izpratnē, ir kuģa reģistrētais īpašnieks. Ja kuģis uz laiku ir nofraktēts vai uz līguma pamata to pilnībā vai daļēji pārvalda fiziska vai juridiska persona, kas nav reģistrētais īpašnieks, par īpašnieku uzskata fraktētāju vai arī attiecīgo fizisko vai juridisko personu. Kuģa apkalpes loceklis, šo noteikumu izpratnē, ir jebkura uz kuģa nodarbināta persona, ieskaitot praktikantus. Par kuģa apkalpes locekļiem nav uzskatāms krasta personāls, kas veic darbu uz kuģa piestātnē, un ostas loči. Kapteinis, šo noteikumu izpratnē, ir kuģa apkalpes loceklis, kas komandē kuģi vai atbilstoši savai kompetencei ir par to atbildīgs.

Noteikts, ka kuģa īpašnieks nodrošina kuģa izmantošanu, ņemot vērā paredzamos laika apstākļus, lai neapdraudētu kuģa apkalpes locekļu drošību un veselību. Šis nosacījums neierobežo kapteiņa atbildību. Jebkādi atgadījumi jūrā, kas apdraud vai varētu apdraudēt kuģa apkalpes locekļu drošību un veselību, detalizēti tiek aprakstīti ziņojumā, ko kuģa īpašnieks vai kapteinis nosūta bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” Jūras drošības inspektorātam, un reģistrēti kuģa žurnālā.

Kuģa īpašniekam ir šādi pienākumi attiecībā uz kuģa uzturēšanu (tie neierobežo kapteiņa atbildību): nodrošināt, lai kuģis, tā aprīkojums un iekārtas tiktu uzturētas tehniskā kārtībā un jebkādi defekti, kas var negatīvi ietekmēt kuģa apkalpes locekļu drošību un veselību, tiktu atklāti un izlaboti pēc iespējas ātrāk; nodrošināt medicīnisko aprūpi uz kuģiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prasībām; nodrošināt satiksmes ministra noteiktās zvejas kuģu drošības prasības attiecībā uz: kuģa, tā telpu, aprīkojuma un iekārtu uzturēšanu; avārijas un glābšanas līdzekļiem (tiem uz kuģa jābūt pietiekamā skaitā un darba kārtībā); nodrošināt kuģa apkalpes locekļus ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, ja ar kolektīvajiem vai tehniskajiem aizsardzības līdzekļiem nevar novērst vai pietiekami samazināt risku kuģa apkalpes locekļu drošībai un veselībai. Šādi aizsardzības līdzekļi ir valkājami virs apģērba, tie ir košās krāsās, kas kontrastē ar jūras vidi, un ir skaidri saskatāmi.

Noteikts, ka kuģa īpašnieks apgādā kuģi ar līdzekļiem, kas nepieciešami, lai kapteinis varētu pildīt savus pienākumus atbilstoši šo noteikumu prasībām. Kuģa īpašnieks nodrošina kuģa apkalpi ar darba aizsardzības instrukcijām. Kuģa kapteinis informē apkalpi par darba aizsardzības pasākumiem, kas veicami uz zvejas kuģiem. Šai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai. Kuģa īpašnieks ir atbildīgs par to, lai visi kuģa apkalpes locekļi būtu veikuši veselības pārbaudi.

Kuģa īpašnieks nodrošina kuģa apkalpes locekļu apmācību attiecībā uz kuģošanas drošību, darba drošību un veselības aizsardzību uz kuģa atbilstoši satiksmes ministra noteiktajām prasībām par jūrnieku sagatavošanu, diplomēšanu un sardzes pildīšanu, kā arī atbilstoši zvejas kuģu drošības prasībām. Šī apmācība ietver šādus jautājumus: arodslimību, negadījumu un nelaimes gadījumu novēršana uz kuģa; darba aizsardzības pasākumi, kas veicami, notiekot negadījumam vai nelaimes gadījumam; kuģa stabilitāte un uzturēšana paredzamajos iekraušanas apstākļos un zvejas operāciju laikā; radio navigācija un sakari (ieskaitot procedūras); ugunsdzēsības un glābšanas līdzekļu lietošana; zvejas iekārtu un vilkšanas iekārtu izmantošana; drošības zīmju un cita veida zīmju izmantošana (ieskaitot rokas signālus).

Kuģa apkalpes locekļu vai to pārstāvju konsultēšana un līdzdalība pārrunās šajos noteikumos paredzētajos jautājumos notiek saskaņā ar Darba aizsardzības likumu.

Noteikts, ka kuģu inspektori ne retāk kā reizi gadā veic pārbaudes uz zvejas kuģiem.

Akceptēti noteikumi “Dzelzceļa kravas pārvadājumu noteikumi”, kuri regulēs šādus jautājumus: kravu pārvadāšana sakrautā veidā (bez vietu skaita); vagonu un konteineru plombēšana; sīksūtījumu kravu pārvadāšana; graudu un citu beramkravu pārvadāšana; kravu pārvadāšana konteineros; sasalstošu kravu pārvadāšana; kravu pārvadāšana posmā Gulbene-Alūksne; tādu kravu pārvadāšana, kas ātri bojājas; kravu pārvadāšana vaļējos vagonos; dzīvnieku un veterinārajai kontrolei pakļauto kravu pārvadāšana; kravu glabāšanas kārtība un termiņi.

Noteikts, ka dzelzceļa kravas pārvadāšana, šo noteikumu izpratnē, ir process no brīža, kad kravu, vagonu vai konteineru sagatavo pārvadājumam, līdz brīdim, kad pēc pārvadājuma pabeidz izkrauta vagona vai konteinera apstrādi (sakārtošanu) un tukšu vagonu vai konteineru nodod atbilstoši tā piekritībai.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, kuriparedz, ka Dzelzceļa administrācija, kas realizē valsts pārvaldi dzelzceļa transporta nozarē, izsniedz pārvadātāja licenci dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanai un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izsniedz pārvadātāja licenci dzelzceļa pasažieru pārvadājumu veikšanai.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””.

Likumprojekts sagatavots, lai izpildītu Nacionālajā programmā integrācijai ES doto uzdevumu un lai pilnībā atrisinātu ar standartu ieviešanu un administratīvajām spējām saistītās problēmas.

Likumprojekts paredz, ka valsts politiku grāmatvedības jautājumos izstrādās un īstenos Finanšu ministrija. Ministru kabinets izveidos Grāmatvedības padomi, kuras mērķis būs sniegt ieteikumus grāmatvedības un finanšu pārskatu jomā. Padomes uzdevums būs arī apstiprināt Latvijas grāmatvedības standartus – ar spēkā esošajiem grāmatvedību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, Eiropas Kopienas tiesībām un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem saskaņotus vispārīgi un daudzkārt piemērojamus norādījumus aktīvu, pašu kapitāla, saistību novērtēšanai, ieņēmumu un izmaksu atzīšanai un uzskaitei grāmatvedībā.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets varēs noteikt obligāti piemērojamus Latvijas grāmatvedības standartus un noteikt subjektu loku, kuriem šie standarti jāpiemēro.

Likumprojekts ietver arī nepieciešamos likuma “Par grāmatvedību” grozījumus, lai šo likumu saskaņotu ar Komerclikumu, un paredz, ka šis likums turpmāk attieksies arī uz individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.

Papildus minētajam likumprojekts arī precizē likuma “Par grāmatvedību” 13.panta trešo daļu attiecībā uz gada pārskata sastāvu, lai to saskaņotu ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” pašlaik spēkā esošajā redakcijā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Koncesiju likumā”, kuri izstrādāti, lai novērstu neatbilstību jaunā Administratīvā procesa likuma projekta normām.

Likumprojektā tiek precizēta lietotā terminoloģija, kas neatbilst Administratīvā procesa likumā lietotajai, kā arī konkursa vai izsoles rezultātu noteikšanas un apstrīdēšanas termiņi par koncesiju līguma noslēgšanu atbilstoši administratīvā procesa likumā noteiktajai kārtībai.

Līdz ar to tiks sakārtota administratīvā procedūra atbilstoši Administratīvā procesa likumam.

Akceptēts rīkojums “Par A.Sončika atbrīvošanu no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata”.

Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 14.panta trešo daļu un likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta pirmo daļu finanšu ministram uzdots atbrīvot Andreju Sončiku no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata, pamatojoties uz likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 29.panta “i” apakšpunktu un Valsts civildienesta pārvaldes 2003.gada 27.janvāra lēmumu Nr.12 “Par disciplinārsoda piemērošanu A.Sončikam”.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments