ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu valsts pamatskolās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.02.2003., Nr. 20 https://www.vestnesis.lv/ta/id/71021
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu valsts pamatskolās
Latvijas Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei
Latvijas Ministru kabineta priekšsēdētājam E.Repšem
Līdzšinējā vēstures mācīšanas prakse — Latvijas vēstures “izšķīdināšana” pasaules vēsturē — būtu piemērojama valstiski un personiski viendabīgai sabiedrībai, kāda pēckoloniālā Latvijā vēl nav izveidota.
Ignorējot valsts nācijas identitātes atjaunošanu ar Dzimtenes mācības palīdzību, tiek traucēts:
1) integrācijas process un pāreja uz valsts valodu cittautiešu skolās no 2004. gada. Eiropas Savienības kultūrvalsts — Francijas — piemērs taču ir sekošanas vērts, integrējot 7 miljonus cittautiešu;
2) iestāšanās process NATO un Eiropas Savienībā, jo labas zināšanas Latvijas vēsturē vairo NATO un Eiropas Savienības optimistus;
3) pozitīvu ideālu veidošanās process jaunatnē, kura sekas ir narkomānija, prostitūcija, kriminalitātes izplatība;
4) “valsts nozagšanas”, korupcijas un “valsts noslēpumu” izdāļāšanas samazināšanas process;
5) ciniķu samazināšanās process attiecībā pret Latvijas zemi, svētām vietām, kuras ar asinīm slacījuši latviešu strēlnieki, leģionāri, nacionālie partizāni;
6) mazināt Latvijas ierēdņu intelektuālo nespēju aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses starptautiskajā arēnā.
Spēkā joprojām ir Rīgā dzimušā Oksfordas akadēmiķa Jesajas Berlina secinājums: “Katram jāveic sava funkcija savas tautas dzīves rakstā.”
Savukārt Vācijas kanclera K.Adenauera prēmijas laureātes kultūrfilozofes Zentas Mauriņas teiktais “latviskums ir arī eiropeiskums” aktualizē latviskās identitātes restaurāciju.
Latvijas Skolotāju savienības valdes priekšsēdētāja Laimdota Zvārgule