Ministru kabineta noteikumi Nr.56

Rīgā 2003.gada 4.februārī (prot. Nr.7 56.§)

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk — ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde reģionālās politikas, pašvaldību darbības pārraudzības un attīstības koordinācijas, telpiskās plānošanas politikas un mājokļu politikas jomā.

2. Ministrija ir tieši pakļauta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram (turpmāk — ministrs).

3. Ministrija ir augstākā iestāde ministra padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.

II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence

4. Ministrijai ir šādas funkcijas:

4.1. piedalīties reģionālās politikas, telpiskās plānošanas politikas un mājokļu politikas izstrādāšanā un koordinēt šo politiku īstenošanu;

4.2. pārraudzīt likumos un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi pašvaldību darbības jomā, koordinēt pašvaldību attīstības stratēģijas izstrādi un pašvaldību reformas ieviešanu;

4.3. organizēt un koordinēt likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu reģionālās politikas, telpiskās plānošanas politikas, mājokļu politikas un pašvaldību darbības un attīstības jomā;

4.4. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus:

5.1. izstrādā likumu un citu normatīvo aktu projektus reģionālās politikas, telpiskās plānošanas politikas, mājokļu politikas un pašvaldību darbības pārraudzības un attīstības sistēmas pilnveidošanai un pašvaldību darbības nodrošināšanai, saskaņojot tos ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Kopienas tiesību normām, kā arī sagatavo priekšlikumus ministrijas kompetencē esošajos jautājumos;

5.2. atbilstoši kompetencei nodrošina Latvijai saistošu starptautisko līgumu slēgšanu un izpildi;

5.3. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar publiskajām personām un starptautiskajām organizācijām;

5.4. nodrošina vienotu principu ievērošanu reģionālās un mājokļu attīstības, telpiskās plānošanas un pašvaldību darbības koordinācijas jomā, izstrādājot un īstenojot reģionālās un telpiskās plānošanas politikas pamatnostādnes, mājokļu attīstības stratēģiju, visu līmeņu teritorijas plānojumus un pašvaldību attīstības stratēģiju, kā arī organizējot pašvaldību reformu un pārraugot pašvaldību darbības likumību;

5.5. sniedz tiešās pārvaldes iestādēm un atvasinātajām publiskajām personām metodisku palīdzību reģionālās un mājokļu politikas īstenošanā, telpiskās plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī jautājumos, kas saistīti ar pašvaldību darbību;

5.6. nodrošina reģionālās attīstības atbalsta pasākumu izstrādi, uzraudzību un ietekmes novērtēšanu;

5.7. metodiski vada, pārrauga un koordinē plānošanas reģionu, rajonu pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādi;

5.8. izstrādā nacionālo plānojumu;

5.9. izveido un uztur reģionālās un telpiskās attīstības plānošanas, nacionālā plānojuma, plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu dokumentu datu bāzi un arhīvu;

5.10. izvērtē plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību nacionālajam plānojumam un citiem politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem;

5.11. piešķir valsts mērķdotācijas teritorijas plānojumu izstrādei;

5.12. analizē situāciju mājokļu jomā, sistematizē datus un koordinē mājokļu monitoringa sistēmas izveidošanu un ieviešanu;

5.13. veic mājokļu garantiju fonda līdzekļu turētāja un apsaimniekotāja funkcijas;

5.14. nodrošina Nacionālās reģionālās attīstības padomes darbību un veic tās sekretariāta funkcijas;

5.15. izstrādā vienotu pašvaldību attīstības stratēģiju un organizē pašvaldību reformas ieviešanu;

5.16 veic pašvaldību budžeta ekonomisko analīzi;

5.17. koordinē pašvaldību vienotās informācijas sistēmas izveidi;

5.18. piedalās Eiropas Padomes komiteju darbā pašvaldību jautājumos;

5.19. nodrošina Administratīvi teritoriālās reformas padomes darbību;

5.20. nodrošina Eiropas Savienības PHARE starpvalstu (starpvaldību) sadarbības programmas, Ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas programmas, kā arī reģionālās attīstības jomā izstrādāto divpusējo sadarbības programmu koordinēšanu, programmēšanu, ieviešanu un uzraudzību;

5.21. nodrošina Eiropas Savienības struktūrfondu vadošās institūcijas galvenā partnera darbam ar Eiropas reģionālās attīstības fondu funkciju izpildi;

5.22. nodrošina par Eiropas Kopienu iniciatīvu INTERREG atbildīgās organizācijas darbu.

6. Ministrija atbilstoši kompetencei:

6.1. kopīgi ar ministra padotībā esošajām iestādēm nodrošina reģionālās politikas, telpiskās plānošanas politikas, mājokļu politikas, pašvaldību attīstības politikas un pašvaldību reformas īstenošanu;

6.2. sniedz atzinumus par citu valsts tiešās pārvaldes iestāžu un atvasināto publisko personu izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;

6.3. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod pārvaldes lēmumus;

6.4. informē sabiedrību par valsts politiku ministrijas kompetencē esošajās jomās un konsultējas ar sabiedriskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, kā arī veicina sociālā dialoga attīstību politikas veidošanā un īstenošanā;

6.5. noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta finansējumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu ministrijas un ministra padotībā esošo valsts iestāžu funkciju izpildi.

7. Ministrijai ir šādas tiesības:

7.1. pieprasīt un saņemt no iestādēm un publiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei ziņas, statistisko un citu informāciju un dokumentus;

7.2. izdot ministra padotībā esošajām iestādēm saistošus tiesību aktus, ciktāl normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

7.3. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, slēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību ministrijas kompetencē esošajos jautājumos;

7.4. piedalīties pašvaldību sadarbības organizāciju, arī starpvalstu (starpvaldību) sadarbības organizāciju darbā;

7.5. novērtēt iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt finanšu, kvalitātes, izpildes novērtējuma un citus auditus ministrijas padotības iestādēs;

7.6. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence

8. Ministrijas darbu vada ministrs.

9. Ministrs:

9.1. ir atbildīgs Saeimai par ministrijas darbību;

9.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

9.3. nosaka ministrijas darbības stratēģiju;

9.4. atbilstoši kompetencei un saskaņā ar attiecīgu pilnvarojumu paraksta starpvalstu (starpvaldību) sadarbības līgumus;

9.5. iesaka Ministru prezidentam apstiprināšanai ministrijas parlamentārā sekretāra kandidatūru, nosaka parlamentārā sekretāra uzdevumus, kā arī pieprasa viņa atkāpšanos no amata;

9.6. pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā ministrijas valsts sekretāru un ministra padotībā esošo iestāžu vadītājus, ciktāl normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.7. atbilstoši likumos un Ministru kabineta normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei pārrauga un kontrolē ministra padotībā esošo iestāžu un kapitālsabiedrību (uzņēmējsabiedrību) darbību vai minētajiem uzdevumiem pilnvaro ministrijas amatpersonu;

9.8. saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” pilda Ministru kabineta pilnvarotā ministra funkcijas;

9.9. uz savu pilnvaru laiku slēdz darba līgumus ar konsultatīvajām amatpersonām vai darbiniekiem;

9.10. izdod ministrijas, kā arī — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — ministrijas padotībā esošo iestāžu ierēdņiem un darbiniekiem saistošus rīkojumus, instrukcijas un ieteikumus par ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem;

9.11. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

10. Parlamentārais sekretārs:

10.1. piedalās Saeimas un tās komisiju darbā;

10.2. ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumprojektu virzību Saeimā un tās komisijās;

10.3. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

11. Valsts sekretārs:

11.1. vada ministrijas administratīvo darbu un nodrošina tās darba nepārtrauktību, ja notiek ministrijas politiskās vadības maiņa;

11.2. atbilstoši kompetencei bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

11.3. izdod rīkojumus ministrijas kompetencē esošajos jautājumos, ciktāl normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

11.4. atbilstoši kompetencei ir tiesīgs dot tiešus rīkojumus ministrijas ierēdņiem un darbiniekiem;

11.5. apstiprina ministrijas centrālā aparāta amatu sarakstu atbilstoši valsts budžetā ministrijai noteiktajam darba samaksas fondam;

11.6. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas ierēdņus un pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas darbiniekus, kuri strādā uz darba līguma pamata, kā arī atbilstoši kompetencei slēdz citus līgumus;

11.7. nodrošina ministrijas darbību atbilstoši piešķirtajiem finanšu līdzekļiem;

11.8. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā īsteno valsts kapitāla daļu pārvaldi ministrijas padotībā esošajās kapitālsabiedrībās (uzņēmējsabiedrībās), ja likumos un Ministru kabineta normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

11.9. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

12. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka funkcijas un viņam pakļautās ministrijas struktūrvienības ar rīkojumu nosaka valsts sekretārs.

13. Ministrijā ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs.

14. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekiem saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.

15. Departamenta darbu vada departamenta direktors. Departamenta direktora kompetence ir noteikta attiecīgā departamenta reglamentā un direktora amata aprakstā.

16. Patstāvīgās nodaļas darbu vada nodaļas vadītājs. Nodaļas vadītāja kompetence ir noteikta attiecīgās nodaļas reglamentā un vadītāja amata aprakstā.

17. Lai izskatītu ministrijas kompetencē esošos jautājumus, ministrs vai valsts sekretārs var ministrijā izveidot padomes, komisijas un citas konsultatīvās un metodiskās institūcijas, iesaistot tajās citu iestāžu pilnvarotus pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Minēto institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs.

IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību

18. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

19. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu prettiesiskos lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

20. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona pārsūdz tiesā. Citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai amatpersonu faktisko rīcību privātpersona apstrīd valsts sekretāram, ja likumos vai Ministru kabineta normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

21. Ministrija sniedz pārskatus par reģionālās politikas, telpiskās plānošanas politikas, mājokļu politikas un pašvaldību attīstības un darbības pārraudzības īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī sagatavo gada publisko pārskatu par reģionālās un telpiskās plānošanas politikas īstenošanu un pašvaldību attīstības un darbības pārraudzības īstenošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

22. Valsts sekretārs reizi ceturksnī sniedz ministram pārskatu par reģionālās politikas, telpiskās plānošanas politikas un mājokļu politikas īstenošanu, kā arī par pašvaldību attīstības un darbības pārraudzības īstenošanu.

23. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par reģionālās politikas, telpiskās plānošanas politikas, mājokļu politikas un pašvaldību attīstības un darbības pārraudzības īstenošanu, kā arī par ministrijas vai citas ministra padotībā esošas iestādes darbību.

V. Ministra padotībā esošās iestādes un kapitālsabiedrības (uzņēmējsabiedrības), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja

24. Ministra padotībā ir:

24.1. Tehniskā vienība;

24.2. valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”;

24.3. valsts aģentūra “Valsts reģionālās attīstības aģentūra”.

25. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja bezpeļņas organizācijā valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Teritorijas attīstības plānošanas centrs”.

VI. Noslēguma jautājums

26. Atzīt par spēku zaudējušiem:

26.1. Ministru kabineta 1997.gada 14.janvāra noteikumus Nr.34 “Pašvaldību lietu pārvaldes nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 1997, 23., 246./247.nr.; 1998, 120./121.nr.; 1999, 1., 237./238.nr.; 2000, 11./12., 259./261.nr.; 2002, 183.nr.);

26.2. Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumus Nr.476 “Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 157.nr.).

Ministru prezidents E.Repše

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 8.februāri.