Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.35
(prot. Nr.7(103) 12.p.) Rīgā 2003. gada 29. janvārī
Par Telekomunikāciju pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodiku
Pamatojoties uz likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9.panta pirmās daļas 2.punktu un likuma “Par telekomunikācijām” 8.panta pirmās daļas 4.punktu, 27.panta pirmo daļu, 30.panta pirmo daļu, padome nolemj:
Apstiprināt Telekomunikāciju pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodiku (pielikumā).
Telekomunikāciju pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja I.Šteinbuka
Telekomunikāciju pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodika
I nodaļa
Lietotie termini
1. Šajā metodikā ir lietoti šādi termini:
1.1. Aktivitāte — viena no vairākām darbībām vai vienīgā darbība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu noteikta telekomunikāciju pakalpojuma sniegšanu.
1.2. Aktīvs — grāmatvedības bilances daļa, kurā atspoguļoti un sagrupēti pēc to funkcionālās lomas uzņēmuma līdzekļi: nemateriālie ieguldījumi, pamatlīdzekļi, ilgtermiņa ieguldījumi, apgrozāmie līdzekļi, naudas līdzekļi.
1.3. Balss telefonijas pakalpojumi — publiski pieejams telekomunikāciju pakalpojums, kas komerciālos nolūkos nodrošina runas signālu pārraidi starp publiskajam telekomunikāciju tīklam vai publisko telekomunikāciju tīklu noteiktiem pieslēguma punktiem pieslēgtām telekomunikāciju gala iekārtām reālā laika mērogā.
1.4. Bruto ieņēmumi — kopējie ieņēmumi, ko uzņēmums guvis no savas darbības, preču un pakalpojumu pārdošanas.
1.5. Grāmatvedības nodalīšana — peļņas/zaudējumu, izmantotā kapitāla un kapitāla finansēšanas izmaksu aprēķināšana pa darbības virzieniem.
1.6. Izmaksu kopkonts — izmaksu uzskaites sistēmā ietilpstošs konts, kurā tiek uzkrātas izmaksas.
1.7. Izmaksu virzītājs — faktors, kas saista izmaksu kontus, pamatojoties uz cēloņsakarību.
1.8. Izmaksu uzkrāšana — izmaksu ievadīšana izmaksu uzskaites sistēmā.
1.9. Izmantotais kapitāls — uzņēmuma piesaistīto pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu kopsumma.
1.10. Īpašā piekļuve — pieslēguma noteikumi publiskajam fiksētajam telekomunikāciju tīklam, kas nodrošināti telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem un kas var atšķirties no parastajiem abonentu pieslēgumu noteikumiem.
1.11. Kārtējo izmaksu uzskaite — uzņēmuma izmaksu uzskaite, ņemot vērā aktīvu vērtību pēc pārvērtēšanas un ievērojot kapitāla uzturēšanas principus.
1.12. Nomātā līnija — publiskajā telekomunikāciju tīklā izdalīts vai izveidots pastāvīgs sakaru kanāls signālu pārraidei starp diviem abonenta norādītajiem pieslēguma punktiem, neizmantojot komutācijas iekārtas.
1.13. Primārās uzskaites sistēma — uzņēmuma grāmatvedības sistēma un ar to saistītās vadības grāmatvedības sistēmas.
1.14. Starpsavienojums — fiziskie un loģiskie dažādu publisko telekomunikāciju tīklu savienojumi, kas ļauj viena publiskā telekomunikāciju tīkla abonentiem sazināties ar cita publiskā telekomunikāciju tīkla abonentiem vai piekļūt pakalpojumiem, kurus sniedz cits publiskā telekomunikāciju tīkla uzņēmums.
1.15. Telekomunikāciju pakalpojumu lietotāji — fiziskās un juridiskās personas, kuras izmanto vai pieprasa publiski pieejamus telekomunikāciju pakalpojumus.
1.16. Telekomunikāciju pakalpojumu tirgus — viena noteikta veida telekomunikāciju pakalpojums, kas izvērtēts saistībā ar noteiktu ģeogrāfisko teritoriju.
1.17. Telekomunikāciju uzņēmums ar būtisku ietekmi tirgū — publiskā telekomunikāciju tīkla operators vai telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs, kura ietekmi konkrētā tirgū Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk — regulators) ir atzinusi par būtisku.
1.18. Tīkla elements — telekomunikāciju tīkla iekārta vai iekārtu grupa, kas telekomunikāciju tīklā nodrošina noteiktas funkcijas izpildi.
1.19. Tīrie ieņēmumi — uzņēmuma darbības, preču un pakalpojumu pārdošanas rezultātā gūtie ieņēmumi, no kuriem atskaitītas atlaides, nodokļi un vēl nesaņemtā samaksa par sniegtajiem pakalpojumiem.
1.20. Transferta maksājumi — maksājumi par uzņēmuma ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem, kas tehniski pielīdzināmi starpsavienojumu pakalpojumiem.
II nodaļa
Vispārīgie noteikumi
2. Metodika nosaka izmaksu uzskaites, aprēķināšanas un attiecināšanas principus, lai nodrošinātu izmaksām tuvinātu tarifu piemērošanu balss telefonijas, nomāto līniju, īpašās piekļuves un starpsavienojumu pakalpojumiem.
3. Metodika ir saistoša telekomunikāciju uzņēmumiem (turpmāk — uzņēmums), kuri sniedz:
3.1. balss telefonijas un/vai nomāto līniju pakalpojumus un atzīti par telekomunikāciju uzņēmumiem ar būtisku ietekmi šajā tirgū;
3.2. īpašās piekļuves un/vai starpsavienojumu pakalpojumus.
III nodaļa
Grāmatvedības nodalīšana
4. Uzņēmumam ir jāveic grāmatvedības nodalīšana pa šādiem darbības virzieniem:
4.1. Telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, uzņēmumiem ar būtisku ietekmi attiecīgajā tirgū atsevišķi nodalot:
4.1.1. balss telefonijas un/vai nomāto līniju pakalpojumu sniegšanu tirgū, kurā uzņēmumam ir būtiska ietekme;
4.1.2. pārējo telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu.
4.2. Publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem sniegtie starpsavienojumu pakalpojumi.
4.3. Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem sniegtie īpašās piekļuves pakalpojumi.
4.4. Pārējie pakalpojumi.
5. Lai nodrošinātu uz izmaksām balstītu, pārskatāmu un nediskriminējošu regulējamo pakalpojumu tarifu noteikšanu, uzņēmuma ziņojumā regulatoram tiek ietverti visi uzņēmuma darbības virzieni.
IV nodaļa
Izmaksu aprēķināšana un attiecināšana
6. Uzņēmumiem ir jāveic izmaksu aprēķināšana un attiecināšana šādiem pakalpojumiem:
6.1. Uzņēmumiem ar būtisku ietekmi balss telefonijas pakalpojumu tirgū:
6.1.1. telefona līnijas ierīkošana/ pieslēgšana;
6.1.2. telefona līnijas abonēšana;
6.1.3. balss telefonijas pakalpojumi viena operatora publiskajā telekomunikāciju tīklā;
6.1.4. balss telefonijas pakalpojumi ar telekomunikāciju pakalpojuma lietotāju cita operatora publiskajā telekomunikāciju tīklā;
6.1.5. starptautiskie balss telefonijas pakalpojumi;
6.1.6. publiskie taksofonu pakalpojumi.
6.2. Uzņēmumiem ar būtisku ietekmi nomāto līniju tirgū - uzņēmuma sniegtajiem nomāto līniju pakalpojumiem.
6.3. Uzņēmumiem, kuri sniedz starpsavienojumu un/vai īpašās piekļuves pakalpojumus, pakalpojumiem, kas tiek sniegti saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.
7. Pakalpojuma tarifu pamatojošās izmaksas tiek aprēķinātas, summējot saskaņā ar šo metodiku noteiktās, uz pakalpojumu attiecinātās darbības izmaksas un kapitāla finansēšanas izmaksas.
8. Izmaksu bāze un tās korekcija izmaksu attiecināšanai uz pakalpojumiem:
8.1. Par pamatu pakalpojumu izmaksu aprēķinam un grāmatvedības nodalīšanai tiek izmantots uzņēmuma gada pārskats, kas sagatavots saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”.
8.2. Uzņēmuma gada pārskatā uzrādītās aktīvu vērtības un amortizācija tiek koriģētas atbilstoši šajā metodikā noteiktajiem kārtējo izmaksu uzskaites principiem.
8.3. Uzņēmuma gada pārskatā uzrādītās kapitāla finansēšanas izmaksas tiek aizstātas ar kapitāla finansēšanas izmaksām, kas tiek aprēķinātas saskaņā ar šo metodiku.
9. Izmaksu attiecināšanas principi:
9.1. Izmaksu attiecināšana balstās uz tiešu vai netiešu cēloņsakarību.
9.2. Izmaksu attiecināšanas analīze tiek veikta attiecībā uz katru ieņēmumu pozīciju, izmaksu un izmantoto kapitālu.
9.3. Izmaksu attiecināšanai tiek lietoti skaitliski izmērāmi un novērtējami izmaksu virzītāji.
9.4. Ja iespējams, izmaksas tieši jāattiecina uz pakalpojumiem.
9.5. Ja izmaksas nevar tikt tieši attiecinātas, tiek izmantota aktivitāšu metodoloģija, lai katrs izmaksu attiecināšanas solis notiktu, balstoties uz cēloņsakarības balstītu virzītāju.
10. Izmaksu klasifikācija:
10.1. Izmaksas tiek dalītas šādās kategorijās:
10.1.1. tiešās un tieši attiecināmās izmaksas, kuras var tieši un nepārprotami attiecināt uz pakalpojumu vai produktu un kuras uzņēmuma izmaksu uzskaites sistēmā ir norādītas kā attiecīgā pakalpojuma vai produkta izmaksas;
10.1.2. netiešās izmaksas, kuras ietver vairāku pakalpojumu kopējās izmaksas un kuras var attiecināt uz pakalpojumu vai produktu ar izmaksu virzītāja palīdzību;
10.1.3. vispārējās izmaksas, kuras nevar attiecināt uz pakalpojumu vai produktu, balstoties uz cēloņsakarības principiem.
10.2. Vispārējo izmaksu attiecināšanai uz pakalpojumiem un produktiem pēc uzņēmuma izvēles var lietot šādas metodes:
10.2.1. bruto ieņēmumu metode - vispārējās izmaksas tiek attiecinātas uz pakalpojumu vai produktu proporcionāli tā apgrozījumam uzņēmuma kopējā apgrozījumā;
10.2.2. tīro ieņēmumu metode - vispārējās izmaksas tiek attiecinātas uz pakalpojumu vai produktu proporcionāli tā ieņēmumiem uzņēmuma tīrajos ieņēmumos;
10.2.3. attiecināto izmaksu metode - vispārējās izmaksas tiek attiecinātas uz pakalpojumu vai produktu proporcionāli attiecinātajām izmaksām.
10.3. Netiešās izmaksas tiek attiecinātas, izmantojot aktivitāšu metodoloģiju.
11. Izmaksu attiecināšanai tiek ieviestas šādas kopkontu grupas:
11.1. Pakalpojumi.
11.2. Tīkla elementi.
11.3. Biznesa funkcijas.
11.4. Atbalsta funkcijas.
11.5. Vispārējās izmaksas.
12. Vispārējās izmaksas nedrīkst pārsniegt 10 % no uzņēmuma kopējām izmaksām.
13. Izmaksu attiecināšanas process:
13.1. Izmaksas no primārās uzskaites sistēmas tiek pakāpeniski pārnestas uz izmaksu uzskaites sistēmas kopkontiem:
13.1.1. tiešās izmaksas tiek uzkrātas pakalpojumu kontos;
13.1.2. netiešās izmaksas atkarībā no to cēloņiem uzkrāj tīkla elementa kontā, biznesa funkciju kontā, atbalsta funkciju kontā un vispārējo izmaksu kontā.
13.2. Atbalsta funkciju izmaksas attiecina uz biznesa funkcijām, tīkla elementiem un/vai tieši uz pakalpojumiem.
13.3. Biznesa funkciju izmaksas attiecina uz tīkla elementiem un/vai tieši uz pakalpojumiem.
13.4. Tīkla elementu izmaksas attiecina uz pakalpojumiem.
13.5. Vispārējās izmaksas attiecina uz pakalpojumiem.
14. Izmaksu attiecināšanas shēma ir iekļauta šīs metodikas 1.pielikumā.
V nodaļa
Darbības izmaksas
15. Darbības izmaksas tiek iedalītas šādās kategorijās:
15.1. Piegāde, ierīkošana un ekspluatācija.
15.2. Tīkla plānošanas un attīstības izmaksas.
15.3. Tīkla vadības izmaksas.
15.4. Mārketinga un tirdzniecības izmaksas.
15.5. Uzskaites un norēķinu izmaksas.
15.6. Operatoru dienestu izmaksas.
15.7. Maksājumi citiem operatoriem.
15.8. Atbalsta funkciju izmaksas.
16. Detalizēts darbības izmaksu sadalījums, to attiecināšana pa kategorijām un darbības virzieniem norādīta šīs metodikas 2.pielikumā.
VI nodaļa
Kapitāla finansēšanas izmaksas un izmantotais kapitāls
17. Pamatlīdzekļi:
17.1. Telekomunikāciju tīkla pamatlīdzekļus, kas primārās uzskaites sistēmā uzskaitīti pa tīkla elementiem, uzkrāj tīkla elementu kontos.
17.2. Ja telekomunikāciju tīkla pamatlīdzekļi uzskaitīti pa plašākām grupām nekā tīkla elementu sarakstā norādītās grupas, to attiecināšanai pa tīkla elementu kontiem jāizmanto inženiertehniskā informācija.
17.3. Pārējos pamatlīdzekļus attiecina uz biznesa funkciju un atbalsta funkciju kontiem.
17.4. Amortizāciju attiecina uz izmaksu sistēmas kopkontiem proporcionāli pamatlīdzekļiem.
18. Apgrozāmos līdzekļus attiecina uz biznesa un atbalsta funkcijām, ņemot vērā to patēriņu attiecīgo funkciju veikšanai.
19. Kapitāla finansēšanas izmaksas:
19.1. Kapitāla finansēšanas izmaksas atspoguļo izmantotā kapitāla alternatīvās izmaksas.
19.2. Kapitāla finansēšanas izmaksas tiek aprēķinātas, kapitāla atdeves likmi piemērojot pārskata periodā izmantotajam vidējam kapitālam.
20. Kapitāla atdeves likmi aprēķina, izmantojot vidējā svērtā kapitāla finansēšanas likmes formulu:
20.1.1. bezriska ieguldījumu likme tiek noteikta kā 5 gadu Latvijas valsts parādzīmju ieguldījumu likme;
20.1.2. nepieciešamā kapitāla atdeve rm nedrīkst pārsniegt LR Centrālās statistikas pārvaldes pārskata periodam sakaru nozarē noteikto vidējo finansiālo peļņu pirms nodokļu nomaksas pret pašu kapitāla vidējo vērtību;
20.1.3. koeficients b tiek noteikts, veicot nozares, tirgus un uzņēmuma darbības analīzi un ņemot vērā prognozējamās izmaiņas un attiecīgo rādītāju salīdzināmos tirgos. Uzņēmuma darbībai dažādos tirgos tas var būt atšķirīgs.
20.2. Uzņēmuma saņemto aizņēmumu vidējā svērtā likme nedrīkst pārsniegt LR Centrālās statistikas pārvaldes pārskata periodam noteikto latos izsniegto ilgtermiņā kredītu vidējo svērto gada likmi.
21. Kapitāla finansēšanas izmaksas attiecina proporcionāli iesaistītajiem aktīviem uz tīkla elementiem, aktivitātēm vai pakalpojumiem.
22. Detalizēts izmantotā kapitāla attiecināšanas apraksts, sadalījums pa kategorijām un biznesa virzieniem ir iekļauts šīs metodikas 3.pielikumā.
VII nodaļa
Kārtējo izmaksu uzskaite
23. Amortizācija un kārtējo izmaksu uzskaite:
23.1. Amortizācijas piemērošana un attiecināšana ietver šādus galvenos rādītājus:
23.1.1. aktīvus kā peļņas devējus;
23.1.2. plānoto laika periodu, kurā aktīvu ekspluatācija ir ekonomiski izdevīga;
23.1.3. paredzamo aktīvu atlikuma vērtību to ekonomiski izdevīgās izmantošanas perioda beigās.
24. Uzņēmuma telekomunikāciju tīkla aktīvu pārvērtēšana izmaksu tālākai attiecināšanai:
24.1. Aktīvu pārvērtēšanas pamatprincipi:
24.1.1. uzņēmuma aktīvi jāpārvērtē, ja aktīvu bilances vērtība pārsniedz atgūstamo vērtību;
24.1.2. atgūstamā vērtība ir lielākā no aktīvu pārdošanas vērtības vai lietošanas vērtības, turklāt lietošanas vērtība ir aktīva ģenerēto turpmāko naudas plūsmu tagadnes vērtība;
24.1.3. aktīvu pārvērtēšanas shēma iekļauta šīs metodikas 4.pielikumā.
24.2. Aktīvu pārvērtēšanas principi ir aprakstīti starptautiskajā grāmatvedības standartā IAS 36.
25. Kārtējo izmaksu uzskaiti, pēc uzņēmuma ieskatiem, var balstīt uz šādiem principiem:
25.1. Darbības kapitāla uzturēšana, ar ko saprot uzņēmuma īstermiņa likviditāti. Atbilstoši šai pieejai nepieciešams, lai uzņēmums pārskata perioda beigās saglabātu tādu pašu likviditāti, kāda bija perioda sākumā;
25.2. Finanšu kapitāla uzturēšana, ar ko saprot uzņēmuma finanšu kapitāla saglabāšanu tā pašreizējā vērtībā. Kapitāls tiek uzskatīts par saglabātu, ja pārskata perioda beigās tas ir tāds pats vai lielāks kā perioda sākumā.
26. Darbības kapitāla uzturēšanas pamatprincipi:
26.1. Uzņēmuma ražošanas kapacitāte tiek uzturēta nemainīga vai palielināta. Pārveidojot pamatlīdzekļus kārtējās izmaksās, ir atkārtoti jānosaka amortizācijas izmaksas.
26.2. Kopējā aktīvu grāmatvedības vērtība tiek pārvērtēta, ņemot vērā izmaiņas aktīvu cenā un tehnoloģijā. Lai veiktu aktīvu kārtējo izmaksu aprēķinu, esošajai kopējai aktīvu grāmatvedības vērtībai tiek piemēroti specifiski cenu indeksi. Var izmantot arī citas skaidri definētas un pārskatāmas procedūras.
26.3. Plānotās peļņas nodrošināšanai nepieciešamie ieņēmumi ir kopsumma, ko veido kapitāla izmaksas, darbības izmaksas, kārtējā amortizācija un daļa no vispārējām izmaksām vai vērtības, kas sedz vispārējās izmaksas, un tiek balstīti uz tīkla komponenšu lietošanas apjomu.
26.4. Lai pareizi aprēķinātu pamatlīdzekļu kārtējo vērtību, gada amortizācijas vērtības lielums ir jāaprēķina, balstoties uz jauno aktīvu novērtējumu, ņemot vērā to cenu un lietderīgās lietošanas ilgumu. Papildu amortizācija ir starpība starp uzkrāto amortizāciju un kārtējo amortizāciju.
27. Finanšu kapitāla uzturēšanas pamatprincipi:
27.1. Aktīvus pārvērtē, papildu amortizāciju un uzkrājumus aprēķina atbilstoši šīs metodikas 26.punktā noteiktajām prasībām, savukārt peļņa un zaudējumi, kas izriet no aktīvu specifiskās inflācijas un vispārējās inflācijas un kas iespaido uzņēmuma pašu kapitālu, tiek ņemti vērā atsevišķi.
27.2. Uzņēmuma pašu kapitāla vērtības izmaiņas tiek noteiktas atbilstoši vispārējai inflācijai.
27.3. Plānotās peļņās nodrošināšanai nepieciešamie ieņēmumi ir kopsumma, kuru veido kapitāla izmaksas, darbības izmaksas, kārtējā amortizācija un daļas no vispārējām izmaksām vai vērtības, kas sedz vispārējās izmaksas, un kura tiek samazināta par ieņēmumiem vai palielināta par zaudējumiem, kuru cēlonis ir aktīvu specifiskās inflācijas atšķirība no vispārējās inflācijas.
28. Regulators kā pamatmetodi kārtējo izmaksu uzskaitei iesaka izmantot finanšu kapitāla uzturēšanas metodi.
VIII nodaļa
Ieņēmumu attiecināšana
29. Ieņēmumi no telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem sniegtajiem telekomunikāciju pakalpojumiem, starpsavienojumu un īpašās piekļuves pakalpojumiem:
29.1. Ieņēmumi, kas gūti no pakalpojuma pārdošanas, tiek tieši attiecināti uz šo pakalpojumu.
29.2. Ieņēmumi, ko nevar tieši attiecināt uz kādu pakalpojumu, tiek attiecināti pēc cēloņsakarības principa.
30. Pārējie ieņēmumi tiek uzrādīti kā ieņēmumi no citiem darbības veidiem.
IX nodaļa
Transferta maksājumu uzskaite
31. Transferta norēķinu sistēma ir jāpiemēro gadījumos, kad uzņēmums sniedz pakalpojumus vairākos telekomunikāciju pakalpojumu tirgos un uzņēmuma darbības virzieni ietver savstarpējus pakalpojumus, kas tehniski pielīdzināmi starpsavienojumu pakalpojumiem.
32. Uzņēmumam ir jābūt skaidri noteiktiem principiem, pēc kuriem tiek uzskaitītas, izmērītas un attiecinātas to pakalpojumu izmaksas, kuri tiek sniegti uzņēmuma ietvaros.
33. Transferta norēķinu likmes par starpsavienojumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uzņēmuma ietvaros, jānosaka ekvivalentas cenai par kādu šie pakalpojumi tiek pārdoti citiem publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem.
X nodaļa
Uzņēmuma ziņojums regulatoram
34. Uzņēmums sešu mēnešu laikā pēc kārtējā finanšu gada beigām sagatavo un iesniedz regulatoram ziņojumu.
35. Ziņojumā tiek iekļauta šāda informācija par iepriekšējo finansu gadu:
35.1. Peļņas/zaudējumu aprēķins un izmantotais kapitāls pa darbības virzieniem atbilstoši metodikas 5.pielikumam.
35.2. Pārskats par uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši metodikas 6.pielikumam.
35.3. Kapitāla finansēšanas izmaksu aprēķins atbilstoši metodikas VI nodaļai.
36. Uzņēmumi, kuri sniedz starpsavienojumu pakalpojumus, ziņojumam pievieno zvērināta revidenta atzinumu par grāmatvedības nodalīšanu darbības virzieniem un izmaksu aprēķināšanu un attiecināšanu atbilstoši metodikai. Izņēmums ir metodikas 37.punktā minētie uzņēmumi.
37. Uzņēmumi, kuru darbības kritēriji iepriekšējā finanšu gadā nepārsniedz divus no likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 54.panta otrās daļas kritērijiem, iesniedz zvērināta revidenta atzinumu tikai šādos gadījumos:
37.1.1. pēc uzņēmuma izmaksu uzskaites sistēmas sakārtošanas atbilstoši metodikai;
37.1.2. pēc regulatora pieprasījuma.
38. Uzņēmuma ziņojums tiek izmantots uzņēmuma sniegto pakalpojumu tarifu regulēšanai, lai nodrošinātu balss telefonijas, nomāto līniju, starpsavienojumu un īpašās piekļuves pakalpojumu tarifu tuvināšanu to izmaksām.
39. Regulatoram ir tiesības pieprasīt no uzņēmuma papildu finansiālo un grāmatvedības informāciju.
40. Ja uzņēmuma aprēķinātās pakalpojumu izmaksas, peļņa/zaudējumi, kapitāla atdeve un citi rādītāji neatbilst attiecīgajiem rādītājiem salīdzināmos tirgos, regulators var noteikt ierobežojumus izmaksas veidojošo faktoru attiecināšanai uz regulējamo pakalpojumu izmaksām, ar kurām tiek pamatoti pakalpojumu tarifi.
XI nodaļa
Pārejas noteikumi
41. Uzņēmumam jāizveido vai jāpārkārto izmaksu uzskaites sistēma atbilstoši metodikai ne vēlāk kā viena kalendārā gada laikā no metodikas stāšanās spēkā.
42. Uzņēmumiem, attiecībā uz kuriem lēmums par būtisko ietekmi tirgū pieņemts pēc metodikas stāšanās spēkā, jāizveido vai jāpārkārto izmaksu uzskaites sistēma atbilstoši metodikai ne vēlāk kā viena kalendārā gada laikā no minētā lēmuma pieņemšanas.
43. Uzņēmumiem, kuri starpsavienojumu vai īpašās piekļuves pakalpojumus sāk sniegt pēc metodikas stāšanās spēkā, jāizveido metodikai atbilstoša izmaksu uzskaites sistēma ne vēlāk kā viena kalendārā gada laikā no pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas.
44. Pēc uzņēmuma izmaksu uzskaites sistēmas sakārtošanas atbilstoši metodikai, uzņēmums 30 dienu laikā iesniedz regulatoram metodikas 35.punktā minēto ziņojumu kopā ar zvērināta revidenta atzinumu.
45. Pirms uzņēmuma izmaksu uzskaites sistēmas sakārtošanas atbilstoši metodikai, ja regulators pieņēmis lēmumu par telekomunikāciju pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikas piemērošanu, uzņēmums iesniedz regulatoram šādu informāciju:
45.1. Balss telefonijas un/vai nomāto līniju pakalpojumu izmaksu detalizētu aprēķinu atbilstoši uzņēmumā pastāvošajai izmaksu uzskaites sistēmai.
45.2. Starpsvienojumu un īpašās piekļuves pakalpojumu izmaksu aprēķinu pa uzņēmuma sniegto pakalpojumu veidiem.
45.3. Peļņas/zaudējumu aprēķinu, ja iespējams — pa šīs metodikas 4.punktā minētajiem darbības virzieniem.
45.4. Kapitāla finansēšanas izmaksu aprēķinu.
45.5. Pēc regulatora pieprasījuma — citu finansiālo un grāmatvedības informāciju.
46. Ja 45.punktā minētā informācija ir nepietiekama vai uzņēmuma aprēķinātās pakalpojumu izmaksas, peļņa/zaudējumi, kapitāla atdeve un citi rādītāji ir neatbilstoši attiecīgiem rādītājiem salīdzināmos tirgos, regulators var atzīt pakalpojuma izmaksas par nepamatotām tarifu noteikšanai.
1.pielikums
Izmaksu attiecināšanas shēma
2.pielikums
Darbības izmaksu attiecināšana
Darbības izmaksa |
Apraksts |
Attiecināšanas metode |
Darbības veids |
Iekārtu piegāde un |
Darba alga |
Tieši uz tīkla sastāvdaļām, kur tas iespējams, kā arī |
Visi |
uzstādīšana |
balstoties uz laika patēriņu iekārtu uzstādīšanai |
||
Uzstādīšanas un |
Tieši uz tīkla sastāvdaļām, kur iespējams, balstoties |
Visi |
|
uzturēšanas izmaksas |
uz uzstādīto un uzturēto iekārtu apjomu |
||
Uzturēšanas un |
Darba alga |
Kur iespējams, tieši uz tīkla sastāvdaļām, kā arī uz |
Visi |
remonta izmaksas |
reālo laika patēriņu darbu veikšanai |
||
Pārējās izmaksas |
Kur iespējams, uz tīkla sastāvdaļām |
Visi |
|
Tīkla plānošanas un |
Darba alga, pārējās |
Kur iespējams, uz tīkla sastāvdaļām |
Visi |
attīstības izmaksas |
izmaksas |
||
Tīkla vadības izmaksas |
Darba alga |
Uz tīkla sastāvdaļām atbilstoši laika patēriņam |
Visi |
katras tīkla sastāvdaļas vadīšanai |
|||
Pārējās izmaksas |
Kur iespējams, atbilstoši tīkla sastāvdaļu apjomam, |
Visi |
|
kas tiek pārvaldīts |
|||
Mārketinga un |
Darba alga |
Tieši uz produktiem un pakalpojumiem, kā arī uz |
Lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, pārdošanas izmaksas produktiem atbilstoši laika patēriņam citi pakalpojumi |
Iekārtu pārdošanas |
Atbilstoši pārdošanas apjomam |
Citi pakalpojumi |
|
izmaksas |
|||
Reklāma, tirgus izpēte, |
Kur iespējams, tieši uz produktiem un pakalpojumiem, |
Lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, |
|
maksājumi izplatītājiem, |
kā arī pamatoti attiecināts uz noteiktiem produktiem |
citi pakalpojumi |
|
citas izmaksas |
un pakalpojumiem |
||
Uzskaites un norēķinu |
Darba alga |
Kur iespējams, tieši uz produktiem un pakalpojumiem, |
Visi |
izmaksas |
kā arī attiecinot pa produktiem atbilstoši darba laika |
||
patēriņam |
|||
Citas norēķinu |
Kur iespējams, tieši uz produktiem un |
Lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, |
|
izmaksas, t.sk. |
pakalpojumiem, kā arī attiecinot pa produktiem pēc |
citi pakalpojumi |
|
neatmaksātie parādi |
to īpatsvara, piem., rēķinu skaita |
||
Operatoru dienestu |
Darba alga |
Kur iespējams, tieši uz pakalpojumiem. Ja darbinieks |
Lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, |
izmaksas |
atbild par vairākiem pakalpojumiem, izmaksas tiek |
citi pakalpojumi |
|
dalītas atbilstoši reāli patērētajam laikam |
|||
Izziņu dienestu |
Darba alga un citas |
Tieši uz pakalpojumiem un produktiem |
Lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, |
izmaksas |
izmaksas |
citi pakalpojumi |
|
Maksājumi citiem |
Izejošie maksājumi |
Tieši uz pakalpojumiem un produktiem |
Lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, |
operatoriem |
par starptautisko trafiku |
starpsavienojumi |
|
Maksājumi atbilstoši |
Tieši uz pakalpojumiem un produktiem |
Starpsavienojumi |
|
starpsavienojumu |
|||
līgumiem |
|||
Atbalsta izmaksas |
Cilvēku resursu |
Tiek attiecināta uz darbiniekiem, kas iekļauti cilvēku |
Visi |
uzturēšanas izmaksas |
resursu uzturēšanas programmās |
||
Grāmatvedības un |
Tiek attiecinātas uz attiecīgo produktu, pakalpojumu |
Visi |
|
pārvaldes atbalsta |
vai biznesu |
||
funkcijas |
|||
Ēku uzturēšana un īre |
Tiek attiecinātas tāpat kā zeme un ēkas, uz kuriem |
Visi |
|
tās attiecas |
|||
Skaitļošanas tehnikas |
Tiek attiecinātas uz darbībām, pakalpojumiem un |
Visi |
|
un IT izmaksas |
produktiem, kuru nodrošināšanai tiek izmantotas |
3.pielikums
Izmantotā kapitāla attiecināšana
Aktīva vai parād- |
Apraksts |
Attiecināšanas metode |
Darbības veids |
saistību kategorija |
|||
Materiālie ieguldījumi |
|||
Primārās iekārtas |
|||
Komutācijas iekārtas |
Vietējās komutācijas |
Kur iespējams, tieši uz tīkla sastāvdaļām, balstoties |
Lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, |
iekārtas |
uz izmantotās iekārtas vai tīkla sastāvdaļas izmaksām. |
starpsavienojumi, īpašā piekļuve |
|
Var tikt attiecinātas uz produktiem un pakalpojumiem |
|||
pamatojoties uz iekārtas lietošanas sekundēm |
|||
Tranzīta komutācijas |
Kur iespējams, tieši uz tīkla sastāvdaļām, vai arī |
Lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, |
|
iekārtas |
attiecinātas atbilstoši lietošanas sekundēm |
starpsavienojumi, īpašā piekļuve |
|
Starptautiskās |
Kur iespējams, tieši uz tīkla sastāvdaļām, vai arī |
Lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, |
|
komutācijas iekārtas |
attiecinātas balstoties uz lietošanas sekundēm |
starpsavienojumi, īpašā piekļuve |
|
Komutācijas iekārtas |
Tieši uz pamata tīkla sastāvdaļām vai speciālo |
Lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, |
|
speciālo pakalpojumu |
pakalpojumu sniegšanu, piem., datu pārraides |
citi pakalpojumi |
|
tīkliem |
komutācijas iekārtas tiek attiecinātas tieši uz datu |
||
pārraides iekārtām. |
|||
Pārējās komutācijas |
Kur iespējams, tieši uz tīkla pakalpojumiem, vai arī |
Lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, |
|
iekārtas |
attiecinātas uz citām komutācijas tīklu sastāvdaļām |
starpsavienojumi, īpašā piekļuve, citi pakalpojumi |
|
atbilstoši to lietošanai |
|||
Pārraides iekārtas |
Pārraides iekārtas, |
Kur iespējams, tieši uz tīkla sastāvdaļām, vai arī |
Lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, |
kuru noslodze |
atbilstoši tīkla lietošanai |
starpsavienojumi, īpašā piekļuve, citi pakalpojumi |
|
atkarīga no trafika |
|||
Kabeļi un vadi |
Kur iespējams, tieši uz piekļuvi vai tīkla sastāvdaļām, |
Lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, |
|
vai arī attiecināti uz tīkla sastāvdaļām atbilstoši |
starpsavienojumi, īpašā piekļuve, citi pakalpojumi |
||
kabeļu apjomam, kas tiek lietots sniedzot dažādus |
|||
pakalpojumus |
|||
Vietējā tīkla iekārtas |
Kur iespējams, tieši uz pakalpojumiem, atsevišķi |
Lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, |
|
norādot ISDN piekļuves iekārtas, vai arī sadalītas |
starpsavienojumi, īpašā piekļuve, citi pakalpojumi |
||
starp piekļuves pakalpojumiem, balstoties uz līniju |
|||
lietošanu |
|||
Radio un satelīta |
Kur iespējams, tieši uz tīkla sastāvdaļām, vai arī |
Lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, |
|
iekārtas |
attiecinātas atbilstoši kanālu lietošanai |
starpsavienojumi, īpašā piekļuve, citi pakalpojumi |
|
Speciālo pakalpojumu |
Tieši uz specifiskajiem ne-PSTN/ ne-ISDN pakalpo- |
Citi pakalpojumi |
|
tīklu pārraides iekārtas |
jumiem, ko sniedz tīkls, t.i., datu pārraides iekārtas |
||
tiek tieši attiecinātas uz datu pārraides pakalpojumiem |
|||
Starptautiskie/ |
Kur iespējams, tieši uz tīkla sastāvdaļām, vai arī |
Lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, |
|
zemūdens kabeļi |
atbilstoši patēriņam |
starpsavienojumi, īpašā piekļuve, citi pakalpojumi |
|
Citi primārā tīkla aktīvi |
Īpašas tīkla ierīces |
Ierīces un iekārtas, kas tiek lietotas tikai viena |
Lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, |
specifiska pakalpojuma sniegšanai, tiek attiecinātas |
starpsavienojumi, īpašā piekļuve, citi pakalpojumi |
||
tieši uz šo pakalpojumu, piem., inteliģento tīklu |
|||
iekārtas, datu pārraides iekārtas, multimediju iekārtas |
|||
Klientu gala iekārtas |
Tieši uz pakalpojumiem un produktiem |
Lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, |
|
īpašā piekļuve, citi pakalpojumi |
|||
Publiskie taksofoni un |
Tieši uz pakalpojumiem |
Lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi, |
|
to iekārtas |
īpašā piekļuve |
||
Palīgiekārtas |
Kanalizācija |
Kanalizācija tiek attiecināta uz atbilstošiem kabeļiem |
Visi |
un vadiem un attiecināta uz pakalpojumiem tāpat kā |
|||
kabeļi un vadi |
|||
Enerģētiskās iekārtas |
Tiek attiecinātas uz primāro iekārtu grupām atbilstoši |
Visi |
|
elektrības patēriņam (kw/h), pēc tam uz produktiem |
|||
un pakalpojumiem |
|||
Tīkla vadības sistēmas |
Tiek attiecinātas uz dažādu tīklu primārajām iekārtām, |
Visi |
|
balstoties uz patēriņu katrai iekārtai, t.i., laika |
|||
patēriņu vietējo, tranzīta un starptautisko centrāļu |
|||
kontrolei. Tiek attiecinātas uz produktiem un |
|||
pakalpojumiem tāpat kā primārās iekārtas |
|||
Citi pamatlīdzekļi |
Zeme un celtnes |
Tiek attiecinātas uz produktiem, pakalpojumiem un |
Visi |
tīkla elementiem balstoties uz patēriņu |
|||
Pamata datori |
Tiek attiecināti uz tīkla elementiem, produktiem un |
Visi |
|
pakalpojumiem, kuru sniegšanai izmanto šīs programmas |
|||
Autotransports |
Tiek attiecināts uz produktiem, pakalpojumiem un |
Visi |
|
tīkla elementiem atbilstoši patēriņam |
|||
Mēbeles un ofisu |
Tiek attiecināts uz produktiem, pakalpojumiem un |
Visi |
|
aprīkojums |
tīkla elementiem atbilstoši patēriņam |
4.pielikums
Aktīvu novērtēšana
5.pielikums
Peļņas/zaudējumu aprēķins un izmantotais kapitāls
5 a.pielikums
Telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem sniegtie balss telefonijas pakalpojumi*
5 b.pielikums
Telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem sniegtie nomāto līniju pakalpojumi*
5 c.pielikums
Telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem sniegtie telekomunikāciju pakalpojumi*
5 d.pielikums
Publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem sniegtie starpsavienojumu pakalpojumi
5 e.pielikums
Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem sniegtie īpašās piekļuves pakalpojumi
5 f.pielikums
Pārējie pakalpojumi
6.pielikums
Atskaite par uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem
6a.pielikums
Atskaite par uzņēmuma sniegtajiem balss telefonijas un nomāto līniju pakalpojumiem
6b. pielikums
Atskaite par starpsavienojumu pakalpojumu sniegšanu
6c.pielikums
Atskaite par īpašās piekļuves pakalpojumu sniegšanu