Ministru kabineta noteikumi Nr.70

Rīgā 2003.gada 4.februārī (prot. Nr.7, 51.§)

Dzelzceļa kravas pārvadājumu noteikumi

Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa pārvadājumu likuma 5.panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi regulē šādus jautājumus:

1.1. kravu pārvadāšana sakrautā veidā (bez vietu skaita);

1.2. vagonu un konteineru plombēšana;

1.3. sīksūtījumu kravu pārvadāšana;

1.4. graudu un citu beramkravu pārvadāšana;

1.5. kravu pārvadāšana konteineros;

1.6. sasalstošu kravu pārvadāšana;

1.7. kravu pārvadāšana posmā Gulbene–Alūksne;

1.8. tādu kravu pārvadāšana, kas ātri bojājas;

1.9. kravu pārvadāšana vaļējos vagonos;

1.10. dzīvnieku un veterinārajai kontrolei pakļauto kravu pārvadāšana;

1.11. kravu glabāšanas kārtība un termiņi.

2. Dzelzceļa kravas pārvadāšana šo noteikumu izpratnē ir process no brīža, kad kravu, vagonu vai konteineru sagatavo pārvadājumam, līdz brīdim, kad pēc pārvadājuma pabeidz izkrauta vagona vai konteinera apstrādi (sakārtošanu) un tukšu vagonu vai konteineru nodod atbilstoši tā piekritībai.

2. Kravu pārvadāšana sakrautā veidā (bez vietu skaita)

3. Sakrautā veidā (bez vietu skaita) vagonsūtījumos pārvadā nepaketētas vai neiesaiņotas kravas, kurām, iekraujot vagonos, pārvadājot un izkraujot no vagoniem, to fizisko īpašību dēļ nenosaka vietu (gabalu) skaitu un kuras pēc to fiziskā stāvokļa nav uzskatāmas par beramkravām. Sakrautā veidā pārvadājamo kravu sarakstu nosaka pārvadātājs saskaņā ar kravu nomenklatūru.

4. Nosūtītājs pavadzīmes ailē “Vietu skaits” ieraksta norādi “Sakrauta”.

5. Nepaketētu kravu, kuras kravas vietu skaits pārsniedz 1000 vienību, pārvadā sakrautā veidā (bez vietu skaita).

6. Kravu, kura izkraujama pa vagona lūkām, atļauts pārvadāt sakrautā veidā pusvagonos, kuriem nav izkraušanas lūku, ja saņēmējam ir vagonu gāzēji vai citas ierīces pusvagonu mehanizētai izkraušanai. Nosūtītājs pavadzīmes ailē “Nosūtītāja atzīmes” izdara atzīmi “Pārvadājums bezlūku pusvagonos ar saņēmēju saskaņots. Izkraušanas ierīces ir”.

7. Kravu sakrautā veidā atļauts pārvadāt segtajos vagonos, ja nosūtītājs uzstādījis durvju ailu aizsprostojumus. Aizsprostošanai izmanto vairogus, dēļus, nomaļus un citus blīvus materiālus, kuri nepieļauj kravas izbiršanu un uzgāšanos durvīm.

8. Pirms sakrautā veidā pārvadājamas tādas kravas iekraušanas, kura satur sīkas frakcijas un var izbirt pa vagonu konstruktīvajām spraugām, nosūtītājs nodrošina vagonu konstruktīvo spraugu aiztaisīšanu, lai pārvadāšanas laikā krava neizbirtu uz sliežu ceļiem un nepiesārņotu vidi.

3. Vagonu un konteineru plombēšana

3.1. Vispārīgās prasības

9. Visu tipu piekrautus segtos vagonus, izotermiskos vagonus, graudu hopervagonus, cisternas un citus speciālos vagonus, kuriem ir ierīces plombu uzlikšanai, aizplombē ar:

9.1. nosūtītāja plombām vai slēgplombām, ja kravu iekrāvis nosūtītājs, izņemot kravas, kuras pārvadā nosūtītāja vai saņēmēja pavadoņa pavadībā;

9.2. pārvadātāja plombām vai slēgplombām, ja kravu iekrāvis pārvadātājs.

10. Konteineros iekrautās kravas, izņemot mājas iedzīves lietas (priekšmetus), plombē ar nosūtītāja plombām vai slēgplombām. Mājas iedzīves lietas (priekšmetus) plombē pārvadātājs. Nosūtītājs nosaka, vai ir nepieciešams plombēt tukšus specializētos konteinerus, un attiecīgi tos plombē.

11. Gadījumos, kas paredzēti atsevišķu kravas veidu pārvadāšanas noteikumos, pēc attiecīgās kravas izkraušanas aizplombē arī tukšos vagonus un konteinerus.

12. Lieltonnāžas konteinerus, autovilcienus, noņemamās automobiļu virsbūves un puspiekabes, kuras pienākušas ar jūras transportu, pieostas stacijās turpmākai pārvadāšanai pa dzelzceļu var pieņemt ar plombām vai slēgplombām, ko uzlicis pirmais kravas nosūtītājs.

13. Ja nosūtītājs vēlas, vagonos bez plombām, bet ar uzliktiem savijumiem var pārvadāt kravas, kuru pārvadāšana atļauta vaļējā ritošā sastāvā, kā arī citas kravas, ja nosūtītājs to saskaņo ar saņēmēju un pārvadātāju.

14. Vagonus un konteinerus plombē tikai ar plombām vai tikai ar slēgplombām.

15. Vagonus un konteinerus plombē ar plombām vai slēgplombām, kuras nav iespējams noņemt, tās nesabojājot.

16. Plombas vai slēgplombas uzliek tā, lai nav iespējams piekļūt kravai, tās nesabojājot.

17. Nosūtītājam jābūt savām plombēšanas knaiblēm, uz kurām norādīts nosūtītāja nosaukums, vai pirms kravas iekraušanas nosūtītājs iegādājas slēgplombas.

18. Nosūtītājs un pārvadātājs attiecīgi nosaka savu plombēšanas knaibļu lietošanas un glabāšanas kārtību, kurā paredz ierobežojumus, kas nepieļauj brīvu pieeju plombēšanas knaiblēm.

19. Nosūtīšanas stacijā pārvadātājs par maksu izsniedz nosūtītājam svina plombas, plombēšanas stiepli un slēgplombas. Stiepli savijumiem nodrošina nosūtītājs.

20. Plombētos vagonos un konteineros pārvadājamu kravu iekraušanai pārvadātājs padod vagonus un konteinerus, kuru ierīces plombu vai slēgplombu uzlikšanai nav bojātas.

21. Nosūtītājs ir tiesīgs atteikties no kravas iekraušanas vagonā vai konteinerā, ja tam bojāta kaut viena ierīce plombu vai slēgplombu uzlikšanai.

22. Ja vagonus un konteinerus plombē ar plombām, uzliek savijumus, bet, ja plombē ar slēgplombām, savijumus neuzliek.

23. Pārvadātājs nepieņem pārvadāšanai vagonus un konteinerus šādos gadījumos:

23.1. ja vagons vai konteiners aizplombēts ar tādām slēgplombām, kādas pārvadātājs nav atļāvis izmantot;

23.2. ja plombu vai slēgplombu zīmes ir neskaidras vai tās neatbilst šo noteikumu prasībām;

23.3. ja plombas, slēgplombas vai savijumi ir nepareizi uzlikti.

24. Ja ceļā krava tiek pārbaudīta, pēc pārbaudes pārvadātājs uzliek plombas vai slēgplombas tikai noņemto plombu vai slēgplombu vietā.

25. Pēc vagona vai konteinera izkraušanas saņēmējs vai pārvadātājs (atkarībā no tā, kurš veic izkraušanu) noņem visas plombas vai slēgplombas un savijumus.

26. Ja nosūtīšanas stacijā tukšam vagonam vai konteineram konstatē plombas vai slēgplombas, kas palikušas no iepriekšējiem pārvadājumiem, nosūtītājs vai pārvadātājs (atkarībā no tā, kurš veic iekraušanu) noņem palikušās plombas vai slēgplombas.

27. Plombu dzēš, nogriežot plombēšanas stieples galus.

3.2. Savijumu uzlikšana vagoniem un konteineriem

28. Pirms segto un izotermisko vagonu plombēšanas ar plombām vagonu durvju slēģus nostiprina ar 250–260 mm garas 6 mm diametra termiski apstrādātas (atkvēlinātas) stieples savijumiem (1.pielikuma 1.zīmējums). Stiepli savij ar speciālu metāla plāksnīti, kurai ir divas 7–10 mm diametra atveres 30–35 mm attālumā viena no otras.

29. Segtajam vagonam savijuma stiepli izvada caur durvju aizliktņa un vagona statņa dzinteles savietotajām atverēm, stieples abus galus ievieto speciālā metāla plāksnītē, ar kuru savij stiepli visā garumā (1.pielikuma 2.zīmējums). Pēc stieples savīšanas atlikušos nesavītos stieples galus nogriež. Tādā pašā veidā savijumu uzliek izotermiskā vagona durvju apakšējā daļā.

30. Ja segtā vai izotermiskā vagona durvju augšējā daļā ir papildu ierīces plombu uzlikšanai, ierīces nostiprina ar stieples savijumiem, kuru gali vērsti uz leju.

31. Graudu hopervagonā 4–6 mm diametra stieples savijumus uzliek izkraušanas lūku mehānismiem. Stiepli, kuras garumu precizē uz vietas, izvada caur atveri izkraušanas mehānisma fiksatorā. Lai lūku pilnīgi aizvērtu, stūresratam jāpārvar maiņas punkts, bet fiksatoram jāaptver stūresrata loks starp stūresrata spieķiem, nepieļaujot iespēju stūresratu pagriezt.

32. Pirms konteineru plombēšanas ar plombu skavā ievietoto (konteineriem ar bīdstieņa tipa slēgierīci) vai ar sprūdu aizvērto (konteineriem ar izciļņu tipa slēgierīci) rokturi nostiprina ar 240–250 mm garu 4 mm diametra termiski apstrādātas (atkvēlinātas) stieples savijumu.

33. Konteineriem ar 3 t un 5 t bruto masu un bīdstieņa tipa slēgierīci stiepli izvada caur horizontāli izvietotajām atverēm skavā, kurā ievietots rokturis, un savij uz augšu līdz galam (1.pielikuma 3.zīmējums).

34. Konteineriem ar 3 t un 5 t bruto masu un izciļņu tipa slēgierīci stiepli izvada caur divām atverēm roktura labajā pusē un noslēgta sprūda labo atveri un savij uz augšu līdz galam (1.pielikuma 4.zīmējums).

35. Lieltonnāžas konteineriem, kuru garums ir 20, 30 vai 40 pēdu, stiepli izvada caur atveri rokturī un noslēgtu sprūdu un labajā pusē savij uz leju līdz galam (1.pielikuma 5.zīmējums).

36. Nosūtītājs vai pārvadātājs (atkarībā no tā, kurš iekrāvis kravu) vagonu un konteineru slēgierīces nostiprina ar savijumiem.

37. Stieples savijumu vietā var izmantot rūpnieciski ražotus savijumus (slēgierīces). To konstrukcijas tipu, izturības raksturlielumus, lietošanas kārtību un kārtību, kādā nosūtītājs tiek nodrošināts ar rūpnieciski ražotiem savijumiem (slēgierīcēm), nosaka pārvadātājs.

3.3. Plombas un plombēšanas stieple

38. Vagonu un konteineru plombēšanai izmanto svina plombas, kuru diametrs ir vismaz 16 mm, ar kameru vai divām paralēlām atverēm, kā arī termiski apstrādātu (atkvēlinātu) vai cinkotu stiepli, kuras diametrs ir 0,6–0,7 mm.

39. Svina plombu uzlikšanai izmantojamo stiepli iepriekš mehāniski savij no diviem pavedieniem tā, lai katrā stieples centimetrā būtu četri vijumi.

3.4. Zīmes uz plombām

40. Plombām, kas uzliktas vagonam vai konteineram, iespiež šādas zīmes:

40.1. plombējot ar nosūtītāja knaiblēm: vienā pusē — nosūtītāja nosaukums un knaibļu numurs, otrā pusē — nosūtīšanas stacijas un dzelzceļa nosaukums. Nosūtītājs var izmantot knaibles, kurām ir kontrolzīmes vai starptautiskajai dzelzceļa satiksmei noteiktās zīmes;

40.2. plombējot ar pārvadātāja knaiblēm: vienā pusē — stacijas nosaukums un knaibļu numurs, otrā pusē — saīsināts pārvadātāja nosaukums un kontrolzīmes.

41. Plombu kontrolzīme sastāv no burta un trijiem cipariem. Kontrolzīmes ciparus maina secīgi no 001 līdz 999 (piemēram, B198).

42. Visām vagonam uzliekamajām plombām jābūt ar vienādām kontrolzīmēm. Ja plombēšanas knaiblēm ir grozāmas kontrolzīmes, nav pieļaujama dažādu vagonu un konteineru plombēšana ar vienām un tām pašām kontrolzīmēm vienas diennakts laikā.

43. Pārvadājot kravas starptautiskajā dzelzceļa satiksmē, zīmēm uz plombām jāatbilst attiecīgā starptautiskā nolīguma prasībām.

3.5. Plombēšanas nosacījumi

44. Katrai vagona vietai, kas tā konstrukcijā paredzēta plombēšanai, uzliek vienu plombu. Ja segtajiem vai izotermiskajiem vagoniem ir papildu ierīces plombu uzlikšanai, arī katrai no tām uzliek vienu plombu.

45. Segtajiem vagoniem katrā vagona pusē durvīm uzliek vienu vai divas plombas atkarībā no plombu uzlikšanai paredzēto ierīču skaita.

46. Izotermiskajiem vagoniem katrā vagona pusē durvīm uzliek divas plombas. Pārvadātājs aprīko izotermiskos vagonus ar papildu ierīcēm plombu uzlikšanai durvju augšējā daļā.

47. Segtajiem automobiļu pārvadāšanas vagoniem (piekrautiem un tukšiem) katrā vagona galā uzliek vienu plombu no vagona kāpšļu puses caur pārbraukšanas laukuma slēdzenes cilpu (1.pielikuma 6.zīmējums).

48. Cisternām uzliek vienu plombu katrai iekraušanas lūkai. Cisternu apakšējās izliešanas ierīces neplombē, ja to konstrukcija nepieļauj apakšējās izliešanas ierīces atvēršanu, neatverot augšējo iekraušanas lūku.

49. Graudu hopervagoniem uzliek vienu plombu vagona galasienā izvirzītajai fiksatora plāksnei un balstenim, kad visas iekraušanas lūkas ir aizvērtas un fiksatora plāksnes un balsteņa atveres ir savietotas, un vienu plombu katras izkraušanas lūkas stūresratam caur fiksatorā esošajām atverēm.

50. Universālos konteinerus ar bruto masu 3 t un 5 t, kuri aprīkoti ar bīdstieņa tipa slēgierīci, plombē ar vienu plombu, kuru uzliek skavā ievietotajam rokturim (1.pielikuma 3.zīmējums).

51. Universālos konteinerus ar bruto masu 3 t, kuri aprīkoti ar izciļņu tipa slēgierīci, plombē ar vienu plombu, kuru uzliek rokturim, kas noslēgts ar sprūdu (1.pielikuma 4.zīmējums).

52. Universālos konteinerus ar bruto masu 5 t, kuri aprīkoti ar izciļņu tipa slēgierīci, plombē ar vienu plombu, kuru uzliek pēdējās aizvērtās labās durvju vērtnes rokturim, kas noslēgts ar sprūdu (1.pielikuma 4.zīmējums).

53. Lieltonnāžas konteinerus, kuru garums ir 20, 30 un 40 pēdu, plombē ar vienu plombu, kuru uzliek pēdējās aizveramās labās durvju vērtnes rokturim, kas atrodas pa kreisi un ir noslēgts ar sprūdu (1.pielikuma 5.zīmējums).

54. Specializētajiem lieltonnāžas konteineriem papildus plombai, kas uzlikta konteinera durvīm (ja tādas ir), uzliek vienu plombu katrai lūkai un atverei, caur kuru iespējams piekļūt kravai. Pēc pārvadātāja lūguma nosūtītājs paziņo pārvadātājam par konteinera konstrukcijā plombu uzlikšanai paredzēto vietu izvietojumu.

55. Plombējot vagonus, plombēšanas stiepli divas reizes izver caur plombu uzlikšanai paredzēto vagona ierīču savietotajām atverēm. Plombējot konteinerus, plombēšanas stiepli divas reizes izver caur atverēm rokturī un bīdstieņa tipa slēgierīces skavā vai caur atverēm rokturī un izciļņu tipa slēgierīces noslēgtu sprūdu.

56. Svina plombas ar divām paralēlām atverēm vagoniem un konteineriem uzliek šādi:

56.1. vienu plombēšanas stieples galu izver caur abām atverēm (1.pielikuma 7.a zīmējums);

56.2. stieples brīvo garo galu divas reizes izver caur vagona durvju aizliktņa un statņa dzinteles savietotajām atverēm vai caur vagona (konteinera) plombu uzlikšanas ierīču savietotajām atverēm, tad caur plombas vienu un otru atveri (1.pielikuma 7.b zīmējums);

56.3. saspiež plombu ar knaiblēm (1.pielikuma 7.c zīmējums).

57. Uzliekot svina plombas ar kameru, stieples galus izver caur plombas ieejas atverēm, savij 2–3 vijumos (1.pielikuma 8.a zīmējums), vijumus ievelk plombas kamerā un saspiež plombu ar knaiblēm (1.pielikuma 8.b zīmējums).

58. Plombējot vagonus, cilpa starp plombas uzlikšanai paredzēto ierīci un plombu nedrīkst būt lielāka par 45 mm (1.pielikuma 2.zīmējums), bet, plombējot cisternas uzvāžņa vāku, — par 25 mm.

59. Uzliekot plombas konteineriem, attālums no plombas līdz bīdstieņa tipa slēgierīces skavas apakšējai daļai vai līdz izciļņu tipa slēgierīces roktura apakšējai daļai nedrīkst būt lielāks par 25 mm (1.pielikuma 3., 4. un 5.zīmējums).

60. Stieples galus izver 10–15 mm ārpus plombas.

61. Plombas saspiež ar knaiblēm tā, lai nospiedumi abās pusēs ir skaidri un salasāmi, bet stiepli nevar izvilkt no plombas. Pēc saspiešanas ar knaiblēm katru plombu apskata un, ja konstatē defektus, plombu nomaina ar citu.

62. Attālums starp plombēšanas knaibļu pamatplākšņu darba virsmām nedrīkst būt mazāks par 2 mm.

3.6. Slēgplombas

63. Slēgplombas uzliek pa vienai katrā vagona konstrukcijā paredzētajā uzlikšanas vietā. Ja segtajiem un izotermiskajiem vagoniem ir papildu ierīces plombu uzlikšanai durvju augšējā daļā, slēgplombas uzliek tikai tām plombu uzlikšanai paredzētajām ierīcēm, kuras izvietotas durvju vidusdaļā. Konteineriem uzliek vienu slēgplombu katrā svina plombu uzlikšanai paredzētajā vietā.

64. Ja vagonu vai konteineru plombē ar vairākām slēgplombām, to kontrolzīmēm jābūt dažādām.

65. Pārvadātājs nosaka ar slēgplombām plombējamo kravu sarakstu, izmantojamo slēgplombu tipus, slēgplombu uzskaites kārtību, kārtību, kādā ar slēgplombām nodrošina nosūtītājus un tās uzliek vagoniem un konteineriem.

4. Sīksūtījumu kravu pārvadāšana

66. Sīksūtījums ir ar vienu pavadzīmi pieteikta krava, kuras pārvadāšanai, ņemot vērā tās apmēru, masu vai veidu, nav nepieciešams atsevišķs vagons.

67. Sīksūtījumu kravas pieņem pārvadāšanai pārvadātāja noliktavā, kas atrodas koplietošanas vietā stacijā, kura atvērta sīksūtījumu pieņemšanai.

68. Sīksūtījumu kravas pieņem pārvadāšanai vietās, kas nav paredzētas koplietošanai, ja sīksūtījumus vagonā iekrauj viens kravas nosūtītājs.

69. Sīksūtījumu kravas pārvadā uz stacijām, kuras atvērtas sīksūtījumu izsniegšanai.

70. Stacijas koplietošanas vietās pārvadātājs sīksūtījumus iekrauj vagonos un automašīnās, izkrauj no vagoniem un automašīnām, uzstāda un noņem stiprināšanas rekvizītus un plombē vagonus.

71. Vietās, kas nav paredzētas koplietošanai, nosūtītājs iekrauj sīksūtījumus savācējvagonā un nostiprina tos, kā arī plombē savācējvagonu. Savācējvagons ir vagons, kurā pārvadā divus un vairāk sīksūtījumus.

72. Piekraujot savācējvagonu vietā, kas nav paredzēta koplietošanai, nosūtītājs krauj sīksūtījumus vagonā saskaņā ar pārvadātāja noteikto vagonu formēšanas plānu sīksūtījumiem.

73. Vietās, kas nav paredzētas koplietošanai, nosūtītājs pirms sīksūtījumu iekraušanas marķē katru kravas vietu ar transporta un dzelzceļa marķējumu kārtībā, kāda paredzēta noteikumos par kravu pieņemšanu pārvadāšanai. Pārvadātājs nepārbauda minēto marķējumu un nav atbildīgs par katra atsevišķā sīksūtījuma vietu skaitu.

74. Sīksūtījuma vienas kravas vietas masa ir:

74.1. segtajā vagonā — 20 līdz 1500 kg;

74.2. vaļējā ritošā sastāvā — ne lielāka par 10 t.

75. Sīksūtījumus, kuru vienas kravas vietas masa pārsniedz 10 t, var pārvadāt pēc saskaņošanas ar pārvadātāju.

76. Sīksūtījumu kravas pārvadā vaļējā ritošā sastāvā, ievērojot arī šo noteikumu 10.nodaļā noteiktās prasības.

77. Pārvadāšanai segtajā vagonā pieteiktās vienas kravas vietas garums nedrīkst pārsniegt divus metrus.

78. Bīstamās kravas pārvadā sīksūtījumos, ievērojot arī noteikumus par bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu.

79. Sīksūtījumu kravas izvieto un stiprina vagonos atbilstoši kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskajiem noteikumiem. Kravu izvieto vagonā tā, lai, izkraujot ceļā esošajās stacijās atsevišķus sūtījumus, nav nepieciešams pārvietot vagonā atlikušo kravu.

80. Pārvadājot nelietotas un lietotas mājas iedzīves lietas (priekšmeti un dzīvokļa, mājturības un personīgās lietošanas lietas), pavadzīmē norāda kravas nosaukumu “Mājas iedzīves lietas” un atsevišķus priekšmetus, no kuriem sastāv attiecīgais sūtījums: vienāda satura vienību skaitu, to iesaiņojuma veidu un tajās esošo priekšmetu nosaukumu.

81. Mājas iedzīves lietas pārvadāšanai iesniedz iesaiņojumā, ievērojot šādus nosacījumus:

81.1. lādes un koferus aizslēdz un krusteniski apsien ar veselu auklu (bez mezgliem);

81.2. saiņus, maisus, kastes krusteniski apsien ar veselu auklu (bez mezgliem), saiņus apšuj ar maisa audumu vai citu audumu (bez ielāpiem). Šuvēm jābūt vienveidīgām un jāatrodas iekšpusē, izņemot pēdējo šuvi;

81.3. motociklus, motorollerus, mopēdus, velosipēdus, ledusskapjus, veļas mazgājamās mašīnas iesaiņo koka kastēs. Motociklu, motorolleru un mopēdu degvielas tvertnēm jābūt iztukšotām un akumulatoriem — atvienotiem;

81.4. krēslus sasien pa vairākiem kopā, to saskares vietās liek mīkstu materiālu un no ārpuses aptin ar mīkstu materiālu;

81.5. skapjus un bufetes ar spoguļiem vai stikliem pārvadā, iesaiņotus kastēs. Starp stiklu vai spoguli un iesaiņojumu liek mīkstu starpliku, skapju un bufešu durvīm un atvilktnēm jābūt aizslēgtām;

81.6. spoguļus iesaiņo mīkstā materiālā un ievieto koka kastēs.

82. Uz kravas vietām, kurās ir spoguļi, stikls un citi trausli priekšmeti, nosūtītājs norāda “Uzmanību, stikls!”.

83. Mazvērtīgos mājturības priekšmetus pēc nosūtītāja vēlmes var pieņemt pārvadāšanai bez iesaiņojuma.

84. Pieņemot un izsniedzot sīksūtījumos pārvadājamās mājas iedzīves lietas, pārvadātājs pārbauda kravas vietu skaitu un masu. Kravas vietu masu pavadzīmes attiecīgajā ailē norāda katram nosaukumam atsevišķā rindā.

85. Nosūtītājs piesaka mājas iedzīves lietu vērtību un sastāda kravas vietu sarakstu atbilstoši pārvadātāja noteiktajai kārtībai, kādā pārvadā kravu, kuras vērtība pieteikta. Saraksta pirmais eksemplārs paliek pārvadātājam nosūtīšanas stacijā, otrais — nosūtītājam, trešo eksemplāru ieliek vienā no mājas iedzīves lietu vietām. Pavadzīmes ailē “Nosūtītāja atzīmes” norāda kravas vietu, kurā ielikts saraksts.

86. Pēc saņēmēja pieprasījuma vai, ja konstatē masas iztrūkumu vai iesaiņojuma bojājumu, mājas iedzīves lietas izsniedzot, atver un pārbauda kravas vietu saturu atbilstoši sarakstam.

5. Graudu kravu un citu beramkravu pārvadāšana

5.1. Vispārīgās prasības

87. Pārvadājot fasētu beramkravu, kuras kravas vietu skaits nepārsniedz 1000 vienību, pavadzīmē norāda kravas vietu skaitu. Fasētu beramkravu, kuras kravas vietu skaits pārsniedz 1000 vienību, pārvadā sakrautā veidā (bez vietu skaita).

88. Vagonos sabērtā veidā pārvadā kravas, kuru frakciju sastāvdaļām (daļiņām, gabaliņiem) ir viendabīga masa un frakciju sastāvdaļas var atrasties savstarpējā kustībā (birst). Sabērtā veidā pārvadājamas kravas nosaka pārvadātājs saskaņā ar kravu nomenklatūru.

89. Kravu sabērtā veidā atļauts pārvadāt segtajos vagonos, ja nosūtītājs uzstādījis durvju aizsprostojumus. Segto vagonu durvju ailu aizsprostošanai izmanto vairogus, dēļus, nomaļus un citus blīvus materiālus, kuri novērš kravas izbiršanu.

90. Pārvadājot kravu sabērtā veidā speciālos vagonos vai pusvagonos bez lūkām, nosūtītājs pavadzīmes ailē “Nosūtītāja atzīmes” izdara attiecīgu atzīmi “Pārvadājums speciālā vagonā ar saņēmēju saskaņots. Izkraušanas ierīces ir” vai “Pārvadājums bezlūku pusvagonos ar saņēmēju saskaņots. Izkraušanas ierīces ir”.

91. Pārvadājot kravu sabērtā veidā, pavadzīmes ailē “Vietu skaits” ieraksta norādi “Sabērta”.

92. Pirms sabērtā veidā pārvadājamas kravas iekraušanas nosūtītājs nodrošina vagonu konstruktīvo spraugu aizvēršanu, lai pārvadāšanas laikā krava neizbirtu uz sliežu ceļiem un nepiesārņotu vidi.

5.2. Graudu kravu un graudu pārstrādes produktu pārvadāšana

93. Graudu kravas (rudzi, kvieši, auzas, mieži, griķi, prosa, sorgo, kukurūzas graudi, pākšaugu kultūras, rīsi (graudi), eļļas kultūru sēklas, vīķi, graudu atlikumi), iesalu, klijas un miltu ražošanas atlikumus pārvadā sabērtā veidā graudu hopervagonos. Uz graudu hopervagoniem ir trafaretuzraksts “Graudi”.

94. Miltus sabērtā veidā pārvadā speciālos miltu pārvadāšanas vagonos, kuri aprīkoti ar aerēšanas sistēmu.

95. Graudu hopervagonos kravu iekrauj un izkrauj vietās, kas nav paredzētas koplietošanai un ir aprīkotas ar speciālām iekārtām graudu hopervagonu iekraušanai un izkraušanai.

96. Nosūtītājs nosaka vagona atbilstību miltu un graudu kravas iekraušanai, kā arī vagona papildu apstrādes nepieciešamību pirms kravas iekraušanas un attiecīgi nodrošina vagona nepieciešamo papildu apstrādi.

97. Nosūtītājs pirms kravas iekraušanas pārbauda graudu hopervagona izkraušanas lūku aizvēršanas blīvumu.

98. Iesalu un graudu kravas pārvadā, ja to mitrums nepārsniedz:

98.1. iesalam — 6 %;

98.2. prosai — 15 %;

98.3. eļļas kultūru sēklām — 10 %;

98.4. saulespuķu sēklām — 8 %;

98.5. pākšaugu kultūrām — 17 %;

98.6. citām graudu kravām — 16 %.

99. Šo noteikumu 98.punktā minētās kravas, kurām ir lielāks mitruma procents, var pārvadāt, ja nosūtītājs pārvadāšanas nosacījumus saskaņo ar pārvadātāju un saņēmēju. Par kravas bojāšanos paaugstināta mitruma dēļ pārvadātājs nav atbildīgs.

100. Pārvadājot šo noteikumu 93.punktā minētās kravas, nosūtītājs par katru vagonu pavadzīmei pievieno kvalitātes sertifikātu, kurā norādīts kravas mitrums, pārbaužu rezultāti par augu karantīnas organismu un citu kaitīgo organismu klātbūtni un, ja nepieciešams, citi dati. Iekšzemes dzelzceļa pārvadājumos kvalitātes sertifikātu var pievienot vagonu grupai, ja nosūtītājs to saskaņo ar saņēmēju un pārvadātāju.

101. Pārvadājot veterinārajai kontrolei pakļautās graudu kravas, miltus, klijas un miltu ražošanas atlikumus, nosūtītājs eksporta pārvadājumos pēc saņēmējvalsts vai tranzītvalsts pieprasījuma pavadzīmei pievieno veterināro (veselības) sertifikātu par katru vagonu un iekšzemes dzelzceļa pārvadājumos — veterināro pavaddokumentu. Veterinārais (veselības) sertifikāts par katru vagonu nepieciešams, arī pārvadājot minētās kravas importa vai tranzīta pārvadājumos.

102. Pārvadājot šo noteikumu 93.punktā minētās kravas importa vai tranzīta pārvadājumos, nepieciešams fitosanitārais sertifikāts par katru vagonu. Eksporta pārvadājumos fitosanitāro sertifikātu par katru vagonu pavadzīmei pievieno nosūtītājs pēc saņēmējvalsts vai tranzītvalsts pieprasījuma.

103. Pavadzīmē norādītajam kravas pārvadājuma galapunktam un saņēmējam jāatbilst attiecīgajiem datiem veterinārajā pavaddokumentā, veterinārajā (veselības) sertifikātā vai fitosanitārajā sertifikātā.

104. Aizliegts pārvadāt inficētus graudus, izņemot gadījumus, ja tehnoloģiski nepieciešams pārvadāt inficētus graudus un nosūtītājs to pārvadāšanas nosacījumus ir saskaņojis ar Valsts augu aizsardzības dienestu vai Pārtikas un veterināro dienestu, kā arī ar saņēmēju un pārvadātāju. Pēc inficētu graudu izkraušanas saņēmējs nodrošina vagona dezinsekciju vai fumigāciju (apstrādi ar gāzveida ķīmiskajām vielām), kā arī notīra dezinsekcijā vai fumigācijā izmantotos materiālus.

105. Ja, pārbaudot graudu kravu vagonos, kurus ieved valstī vai kuri saņēmējam padoti izkraušanai, konstatē, ka krava ir inficēta ar augu karantīnas organismiem vai citiem kaitīgajiem organismiem, par to pārvadātāju nekavējoties rakstiski informē Valsts augu aizsardzības dienests vai Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija konstatēšanas stacijā un saņēmējs galastacijā pirms vagonu izkraušanas. Minētās institūcijas nosaka nepieciešamos pasākumus turpmākai rīcībai ar kravu un vagonu. Izdevumus, kas saistīti ar attiecīgo pasākumu izpildi, sedz saņēmējs, izņemot gadījumu, ja inficēto graudu kravu atbilstoši starptautiskajiem dzelzceļu robežnolīgumiem nosūta atpakaļ no nodošanas stacijas.

106. Pēc kliju, miltu ražošanas atlikumu un citu kravu (izņemot graudu kravas un iesalu) pārvadājuma graudu hopervagonos saņēmējs nodrošina šo vagonu mazgāšanu.

107. Graudu kravu un vagonu dezinsekciju vai fumigāciju veic komercsabiedrības, kuru darbinieki saņēmuši attiecīgu apliecību. Ar dezinsekciju vai fumigāciju saistītos izdevumus sedz saņēmējs vai nosūtītājs.

108. Pēc vagona dezinsekcijas vai fumigācijas saņēmējs notīra no tā dezinsekcijā vai fumigācijā izmantotos materiālus un iesniedz pārvadātājam izziņu par vagona apstrādi un derīgumu graudu kravu pārvadājumiem, ko izsniegusi komercsabiedrība, kuras darbinieki veikuši vagonu dezinsekciju vai fumigāciju. Pārvadātājs nepieņem vagonu no saņēmēja, ja minētā izziņa nav saņemta.

5.3. Citu beramkravu pārvadāšana

109. Cementu, kaļķi, minerālmēslus, apatītu, ģipsi, krītu un citas beramkravas, kurām nepieciešama aizsardzība pret nokrišņiem un aizpūšanu, pārvadā sabērtā veidā speciālos segtā tipa vagonos un segtajos vagonos.

110. Ogles, smiltis, šķembas, granti, izdedžus un citas beramkravas, kurām nav nepieciešama aizsardzība pret nokrišņiem un aizpūšanu, pārvadā sabērtā veidā pusvagonos, platformās un vaļējā tipa speciālajos vagonos.

111. Kravas sabērtā veidā atļauts pārvadāt pusvagonos bez lūkām, ja saņēmējam ir vagonu gāzēji vai citas ierīces bezlūku pusvagonu mehanizētai izkraušanai.

112. Beramkravas, kuras nav norādītas šo noteikumu 93.punktā, drīkst pārvadāt graudu hopervagonos, uz kuriem ir trafaretuzraksts “Graudi”, tikai tad, ja saņemta pārvadātāja atļauja.

5.4. Graudu hopervagonu piekraušana un izkraušana

113. Pirms vagona piekraušanas nosūtītājs pārbauda izkraušanas lūku vāku aizvēršanas blīvumu. Pārbaudi veic, griežot stūresratu pulksteņa rādītāja griešanās virzienā, kamēr izkraušanas mehānisma spraišļu ass pārvar maiņas punktu par 20 ± 3 mm. Izkraušanas mehānisma pievada stūresratu nostiprina ar fiksatoru.

114. Ja vagonu piekrauj pa vienu iekraušanas lūku, otras lūkas vāku atver, lai izlaistu gaisu.

115. Pirms graudu hopervagona izkraušanas atver divu iekraušanas lūku vākus, lai izkraušanas laikā virsbūvē nerodas vakuums.

116. Izkraušanas lūku vākus atver, griežot stūresratu pretēji pulksteņa rādītāja griešanās virzienam (vispirms atbrīvo stūresratu no fiksatora). Izkraušanas mehānisma konstrukcija nodrošina bunkuru vāku atvēršanu un aizvēršanu pa pāriem, kravas izbēršanas dozēšanu, kā arī izbēršanas pārtraukšanu jebkurā izkraušanas brīdī.

117. Vagonu atbrīvo no neizbirušās kravas, izmantojot vibratoru. Vagona bunkuriem ir speciāli aprīkotas vietas vibratoru uzstādīšanai. Vibratorus iedarbina periodiski uz 2–3 sekundēm, līdz vagons ir pilnīgi atbrīvots. Aizliegts vagonu atbrīvot no kravas atlikumiem, sitot ar metāla priekšmetiem pa vagona apšuvumu.

118. Pēc izkraušanas notīra kravas atlikumus no izkraušanas vākiem un gumijas blīvējumiem, aizver lūku vākus līdz sviru sistēmas pārejai aiz maiņas punkta un fiksē stūresratus. Brīdī, kad svira pāriet aiz maiņas punkta, stūresrats lūku aizvēršanas beigās ir vieglāk griežams. Tehniskā lietošanas kārtībā esošam izkraušanas mehānismam lūku vāku atvēršanas un aizvēršanas laikā slodzei uz stūresratu jābūt līdz 25 kg. Stūresrata griešanai aizliegts izmantot sviras, caurules, laužņus un tamlīdzīgus priekšmetus.

119. Aizliegts atstāt vagonu ar atvērtām iekraušanas vai izkraušanas lūkām. Graudu hopervagonu mazgāšana pieļaujama, ja tiek saglabāti gumijas blīvējumi uz lūkām un pēc mazgāšanas tiek nodrošināta vagona izžāvēšana.

6. Kravu pārvadāšana konteineros

6.1. Vispārīgās prasības

120. Kravu pārvadāšanai pa dzelzceļu izmanto universālos vidējas tonnāžas konteinerus, kuri pieder pārvadātājam vai ārvalstu dzelzceļiem, kā arī lieltonnāžas specifisko kravu konteinerus (turpmāk — specializētie konteineri) un lieltonnāžas universālos konteinerus neatkarīgi no konteineru piederības. Konteinerus pa dzelzceļu pārvadā gan piekrautus, gan tukšus.

121. Pārvadāšanai pa dzelzceļu pieņem lieltonnāžas universālos un specializētos konteinerus, kuru īpašnieki reģistrējušies Starptautiskajā konteineru birojā (BIC).

122. Universālie vidējas tonnāžas konteineri ir 5 m3 un 11 m3 tilpuma konteineri, kuru maksimālā pieļaujamā bruto masa ir attiecīgi 3 t un 5 t un izmēri atbilst šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem, un kuri atbilst 1951.gada 1.novembra Nolīguma par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi prasībām.

123. Privātos vidējas tonnāžas konteinerus, kuru parametri atbilst pārvadātājam piederošo vidējas tonnāžas konteineru attiecīgiem parametriem, var izmantot kravu pārvadāšanai pa dzelzceļu atbilstoši pārvadātāja noteiktajiem nosacījumiem.

124. Vidējas tonnāžas konteinerus, kuru bruto masa nepārsniedz 10 t un kuri neatbilst šo noteikumu 122.punktā noteiktajām prasībām, uzskata par vienreiz vai daudzkārt izmantojamu taru.

125. Lieltonnāžas universālie un specializētie konteineri ir konteineri, kuru garums ir 10 un vairāk pēdu un kuri atbilst 1951.gada 1.novembra Nolīguma par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi prasībām.

126. Latvijas Republikas juridisko un fizisko personu īpašumā esošiem lieltonnāžas konteineriem jāatbilst 1972.gada 2.decembra Starptautiskajai konvencijai par drošiem konteineriem (CSC).

127. Lieltonnāžas konteinerus, kuru garuma kods ir burts un kuri atbilst Starptautiskās konvencijas par drošiem konteineriem (CSC) prasībām, pārvadā konteinersūtījumos atbilstoši iekraušanas un nostiprināšanas tehniskajiem nosacījumiem, ko katram konteineru veidam noteicis pārvadātājs.

128. Lieltonnāžas konteinerus — konteinerus platformas, konteinerus ar nepilnīgu virsbūvi, konteinerus ar vaļēju augšējo daļu — pārvadā atbilstoši nosacījumiem, kuri saskaņoti ar pārvadātāju.

129. Uz universālo vidējas tonnāžas konteineru durvīm, sānu sienām un jumta norāda konteinera numuru, kas sastāv no deviņiem cipariem un ietver konteinera bruto masas kodu (ja bruto masa ir 3 t, numura pirmais cipars ir 3, ja 5 t, — pirmais cipars ir 5), uz konteineru durvīm un divām pretējām sānu sienām norāda valsts ciparu kodu (ANO kods), dzelzceļa ciparu kodu, vispārējās nozīmes universālā konteinera tipa kodu — 00, uz konteineru durvīm vai uz īpašas plāksnītes, kas piestiprināta konteinera durvīm, norāda konteinera bruto masu un taras masu, pēdējā remonta datumu un veidu, kā arī nākamā remonta datumu.

130. Uz lieltonnāžas konteinera sānu sienām, durvīm un jumta norāda obligātās identifikācijas zīmes:

130.1. īpašnieka kodu (trīs burti) un aprīkojuma kategorijas identifikatoru (kravas konteineriem — burts U);

130.2. konteinera sērijas numuru (seši cipari) un kontrolciparu;

130.3. konteinera izmēra (garums, augstums un platums) kodu (divas burtu un ciparu zīmes) un tipa kodu (divas burtu un ciparu zīmes), kurus norāda kopā (neatdalot).

131. Uz lieltonnāžas konteinera norāda konteinera bruto masu un taras masu, kā arī pēdējā remonta un nākamā remonta datumu.

6.2. Kravas iekraušana konteinerā

132. Kravu konteinerā iekrauj un no konteinera izkrauj attiecīgi nosūtītājs vai saņēmējs.

133. Privātkonteinera tehnisko darbderīgumu pirms iekraušanas pārbauda nosūtītājs.

134. Kravu konteinerā izvieto tādā veidā, lai tā nepārvietotos un neapgāztos, nesabojātu konteineru iekraujot, pārvadājot un izkraujot, kā arī lai slodze uz konteinera grīdu un spiediens uz sienām būtu vienmērīgs. Kravas spiediens uz konteinera durvīm nav pieļaujams. Ievietojot kravu, atstāj 3–5 cm brīvu vietu starp kravu un konteinera durvīm. Aizliegts kravu vai tās stiprināšanas ierīces piesist ar naglām vai skavām pie konteinera grīdas vai sienām. Ja nepieciešams, kravu konteinerā nostiprina ar atbalsta brusām, ierobežojošiem vairogiem (durvju ailā), spraišļu un atbalsta rāmjiem no dēļiem, kuru šķērsgriezums ir vismaz 20 x 100 mm.

135. Kopējais spraugu platums starp kravas grēdām, kā arī starp kravām un konteinera sienām nedrīkst pārsniegt 200 mm. Konteinerā izvietoto kravu kopējā smagumcentra novirze nedrīkst pārsniegt:

135.1. no konteinera simetrijas šķērsplaknes — 600 mm lieltonnāžas konteineriem un 200 mm — vidējas tonnāžas konteineriem;

135.2. no konteinera simetrijas garenplaknes — 100 mm jebkura tipa konteineriem.

136. Vienas kravas vietas masa lieltonnāžas konteinerā nedrīkst pārsniegt 1500 kg un vidējas tonnāžas konteinerā — 1000 kg. Ja krava neaizņem visu konteinera grīdu, slodze uz konteinera grīdu nedrīkst pārsniegt 1 kg/cm2 lieltonnāžas konteinerā un 0,5 kg/cm2 — vidējas tonnāžas konteinerā. Ja minētā slodze uz konteinera grīdu tiek pārsniegta, kravas vietu novieto uz paliktņa vai dēļiem (šķērsgriezums nav mazāks par 20 x 100 mm) ar atbilstošu atbalsta virsmu. Šādas kravas vietas konteinerā izvieto vienā kārtā. Paliktnim vai dēļiem jābūt savienotiem ar kravu un kopā ar kravu nostiprinātiem pret nobīdi.

137. Iekraujot konteinerā nevienveidīgas kravas, smagākās izvieto konteinera vidusdaļā uz grīdas vai vienmērīgi pa visu grīdas laukumu, bet vieglākās — no durvju un galasienas puses vai virsū smagajām kravām, ja kravas saglabāšana ir nodrošināta.

138. Ja konteinerā iekrauj kravu dažādā iesaiņojumā, kravas stingrākā un izturīgākā iesaiņojumā liek uz grīdas, bet tām virsū — kravas mīkstā iesaiņojumā, finiera kastēs un kartona kārbās. Kravas, kurām ir izvirzītas metāla daļas, asas malas un stūri, atdala no citām kravām un konteinera apšuvuma ar koka vai cita izturīga materiāla starplikām.

139. Kravas, kuras pārvadā primārajā iesaiņojumā, bez taras vai vieglinātā tarā, kā arī to pārvadāšanai paredzēto konteineru nosūtītājs iepriekš sagatavo, lai iekraujot, pārvadājot vai izkraujot nav iespējama kravas berze, deformācija, piesalšana, pārkaršana vai konteineru bojāšana. Konteinera sienas un grīdu var noklāt ar papīru, kartonu, plēvi, uzstādīt aizsargplāksnes, gumijas starplikas, lietot mīkstu izolācijas materiālu.

140. Konteineros, kuri pieder pārvadātājam vai ārvalstu dzelzceļiem, saeļļotas kravas var pārvadāt tikai iesaiņojumā. Konteinera grīdu noklāj ar aizsargājošu materiālu un starp konteinera sienām un kravu ieklāj aizsargājošu materiālu vai citādi aizsargā konteinera iekšējo virsmu pret piesārņojumu un mehāniskiem bojājumiem.

141. Iekraujot konteinerā atsevišķas kravas vietas, tās nostiprina pret pārvietošanos un apgāšanos.

142. Nav pieļaujama kravu kraušana grēdās, kurām ir dažāds skaits kārtu. Ja augšējo kārtu piekrauj nepilnīgi, to nostiprina.

143. Iebraukšana lieltonnāžas konteineros atļauta elektrokrāvējiem vai autokrāvējiem, kuriem ir izplūdes gāzu neitralizatori un kuru kravnesība ir līdz 1,5 t (elektrokrāvējiem vai autokrāvējiem ar vienkārtīgiem priekšējiem riteņiem) vai līdz 2 t (elektrokrāvējiem vai autokrāvējiem ar dubultiem priekšējiem riteņiem); riteņa riepas platums nedrīkst būt mazāks par 180 mm, attālums starp viena tilta divu riteņu centriem (ja tiltam ir tikai divi riteņi) — par 760 mm. Iekraujot un izkraujot kravu, iebraukšanai lieltonnāžas konteineros atļauts izmantot ratus, ja ievēroti minētie nosacījumi.

144. Ja lieltonnāžas konteinera iekraušanai izmanto iekrāvējus vai ratus, uzstāda un nostiprina pārejas tiltiņus.

145. Kravu pārvietošana pa konteinera grīdu velkot vai gāžot nav pieļaujama.

146. Kravas masa konteinerā nedrīkst pārsniegt starpību starp konteinera trafaretā norādīto konteinera bruto masu un taras masu.

147. Konteinerā iekrautās kravas masu nosaka nosūtītājs.

148. Katrā piekrautajā konteinerā nosūtītājs ieliek ar parakstu un zīmogu apliecinātu specifikāciju vai faktūrrēķinu par iekrauto kravu vai, pārvadājot mājas iedzīves lietas (priekšmetus), — to sarakstu.

149. Pēc kravas iekraušanas konteinerā nosūtītājs to aizver, nostiprina konteinera slēdzenes rokturi un konteineru plombē saskaņā ar šo noteikumu 3.nodaļu.

6.3. Konteineru pārvadāšana

150. Piekrautus un tukšus vidējas tonnāžas un lieltonnāžas konteinerus pārvadā konteinersūtījumos.

151. Nosūtītājs noformē pavadzīmi katram piekrautam vai katram tukšam privātkonteineram. Dokumentu noformēšanas kārtību pārvadātājam vai ārvalstu dzelzceļiem piederošu tukšu konteineru pārvadāšanai nosaka pārvadātājs.

152. Konteinerus pārvadā starp stacijām, kuras atvērtas operāciju veikšanai ar attiecīgās kategorijas konteineriem. Konteineru pārvadāšanu uz stacijām, kuras nav atvērtas operāciju veikšanai ar attiecīgās kategorijas konteineriem, saskaņo ar pārvadātāju.

153. Pārvadātājam vai ārvalstu dzelzceļiem piederošus konteinerus drīkst pārvadāt no Latvijas uz valstīm, ar kuru dzelzceļiem pārvadātājam ir vienošanās par konteineru izmantošanu (atdošanu).

154. Pārvadātājam vai ārvalstu dzelzceļiem piederošus konteinerus var pārvadāt no Latvijas uz valstīm, ar kuru dzelzceļiem pārvadātājam nav vienošanās par konteineru izmantošanu (atdošanu), ja pārvadātājs vienojas ar nosūtītāju, saņēmēju, ekspeditoru vai attiecīgo dzelzceļu par konteinera atdošanu.

155. Konteinerus, kuri pieder pārvadātājam, pārvadā caur jūras ostām uz trešajām valstīm, ja starp pārvadātāju un ekspeditoru, kurš ekspedē kravas pieostas stacijā, noslēgts līgums par konteineru izmantošanu un atdošanu.

156. Specializētos konteinerus, kurus nepieciešams pievienot enerģijas avotam, pārvadā privātās vai pārvadātāja iznomātās speciālās platformās, kas savienotas ar privātu vai pārvadātāja iznomātu vagonu–elektrostaciju (sakabē). Šos konteinerus pārvadātāja vagonos, kā arī privātos un pārvadātāja iznomātos vagonos (ja pārvadātāja darbinieki nodrošina attiecīgu temperatūras režīmu pārvadāšanas laikā) var pārvadāt atbilstoši nosacījumiem, kas saskaņoti ar pārvadātāju.

157. Konteinerus, kuri vagonu sakabē pievienoti enerģijas avotam vai pārvadājami nosūtītāja vai saņēmēja pavadoņu pavadībā, pārvadā no nosūtīšanas stacijas līdz galastacijai ar tiešajiem vagoniem bez šķirošanas ceļā un neizjaucot ar vagonu–elektrostaciju savienoto vagonu sakabi.

158. Pārvadātāja konteineros nepārvadā smakojošas un konteineru iekšējo virsmu piesārņojošas kravas, dzīvnieku izcelsmes izejvielas, melno un krāsaino metālu skaidas un lūžņus, kā arī kravas, pēc kuru pārvadāšanas nepieciešama mazgāšana vai dezinfekcija.

159. Šķidras kravas (izņemot bīstamās kravas) konteineros var pārvadāt primārā neplīstošā tarā (mucās, kannās, plastmasas tilpnēs), kā arī safasētas stikla (tilpums ne lielāks par 3 l), sīkā papīra vai plastikāta tarā, kura iesaiņota izturīgā tarā vai iesaiņojumā, kas nodrošina kravu saglabāšanu. Laku un krāsu produkciju (emaljas, krāsas, lakas) pārvadā metāla kannās un mucās, kā arī metāla kārbās, kas iesaiņotas koka vai kartona kastēs.

160. Bīstamās kravas konteineros pārvadā, ievērojot arī noteikumus par bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu.

161. Kravas, kas ātri bojājas, konteineros pārvadā, ievērojot arī šo noteikumu 9.nodaļu.

162. Nosūtītājs privātkonteinerus nodod pārvadāšanai tehniskā lietošanas kārtībā.

163. Ja tukšiem privātkonteineriem ir bojājumi, kas nerada draudus kustības drošībai, tos var pieņemt pārvadāšanai. Ja šādu konteineru pieņem pārvadāšanai, nosūtītājs pavadzīmes ailē “Kravas nosaukums” papildus norāda bojājumu veidu un apmēru.

164. Pieņemot konteinerus pārvadāšanai, pārvadātājs apskata konteineru no ārpuses, pārliecinās, ka tas nav bojāts, tam ir plombas (slēgplombas) un tās nav bojātas un zīmes uz plombām (slēgplombām) atbilst pavadzīmē norādītajām. Pārvadātājs nepārbauda kravas masu, stāvokli un kravas vietu skaitu.

165. Pieņemot lieltonnāžas konteinerus, kurus pievedceļā vagonos iekrāvis nosūtītājs, pārvadātājs pārliecinās, ka konteineriem ir plombas (slēgplombas), ka tās nav bojātas un zīmes uz plombām (slēgplombām) atbilst pavadzīmē norādītajām, tikai šādos gadījumos (ja tas ir iespējams, neizkraujot konteinerus no vagona):

165.1. saskaņā ar kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskajiem noteikumiem lieltonnāžas konteineri vagonā novietoti ar plombām (slēgplombām) uz ārpusi;

165.2. lieltonnāžas konteineri vagonā novietoti tā, ka starp konteineriem ir vieta vēl viena konteinera novietošanai.

166. Izsniedzot saņēmējam darbderīgus konteinerus, kuriem ir nebojātas nosūtītāja plombas (slēgplombas) un zīmes uz tām atbilst pavadzīmē norādītajām, saņēmējs pārvadātāja klātbūtnē ārēji apskata konteineru darbderīgumu, pārliecinās, ka konteineriem ir plombas (slēgplombas), tās nav bojātas un zīmes uz plombām (slēgplombām) atbilst pavadzīmē norādītajām. Nepārbauda kravas masu, stāvokli un kravas vietu skaitu.

167. Nododot saņēmējam pievedceļā lieltonnāžas konteinerus, kurus vagonā iekrāvis nosūtītājs, pārvadātājs un saņēmējs pārliecinās, ka konteineriem ir plombas (slēgplombas), tās nav bojātas un zīmes uz plombām (slēgplombām) atbilst pavadzīmē norādītajām, tikai šādos gadījumos (ja tas ir iespējams, neizkraujot konteinerus no vagona):

167.1. saskaņā ar kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskajiem noteikumiem lieltonnāžas konteineri vagonā novietoti ar plombām (slēgplombām) uz ārpusi;

167.2. lieltonnāžas konteineri vagonā novietoti tā, ka starp konteineriem ir vieta vēl viena konteinera novietošanai.

168. Pieņemot pievedceļā konteinerus, kurus vagonā iekrāvis nosūtītājs, kā arī nododot saņēmējam pievedceļā vidējas tonnāžas konteinerus, kurus vagonā iekrāvis nosūtītājs, pārvadātājs plombas (slēgplombas) nepārbauda.

169. Konteinera nodošanu un pieņemšanu apliecina attiecīgi ar pārvadātāja un nosūtītāja vai saņēmēja pilnvaroto personu parakstiem.

170. Ja, izsniedzot pieostas stacijā konteinerus, kurus tālāk paredzēts pārvadāt ar jūras transportu, pārvadātājam ir pienākums piedalīties konteinerā iekrautās kravas pārbaudē vai pārvadātāja vainas dēļ kravu nepieciešams pārkraut citā konteinerā, ostā kravu no konteinera izkrauj un konteinerā iekrauj saņēmējs pārvadātāja klātbūtnē. Ar izkraušanu un iekraušanu saistītos izdevumus sedz pārvadātājs. Pēc pārbaudes vai pārkraušanas konteineru plombē ar pārvadātāja plombām vai slēgplombām.

171. Pieostas stacijās ar jūras transportu pienākušos lieltonnāžas konteinerus turpmākai pārvadāšanai pa dzelzceļu var pieņemt ar sākotnējā kravas nosūtītāja plombām vai slēgplombām.

172. Konteinerus iekrauj, izvieto un nostiprina vagonos saskaņā ar pārvadātāja noteikto ar konteineriem piekraujamo vagonu formēšanas plānu un kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskajiem noteikumiem.

173. Universālos konteinerus atļauts pārvadāt vagonā kopā ar specializētajiem konteineriem, ja abu tipu konteineru attiecīgie parametri savstarpēji neatšķiras.

174. Pārvadātājs iekrauj konteinerus vagonos un automašīnās un izkrauj tos no vagoniem un automašīnām staciju koplietošanas vietās, bet nosūtītājs vai saņēmējs — vietās, kas nav paredzētas koplietošanai.

175. Konteinerus nosūtītājs vai saņēmējs ieved koplietošanas vietās un izved no koplietošanas vietām.

176. Piekrautus konteinerus vagonā izvieto ar durvīm uz iekšpusi. Piekrautus konteinerus var pārvadāt ar durvīm uz ārpusi tikai uz lieltonnāžas konteineriem paredzētām speciālām platformām, ja pārvadātājs to atļauj. 30 un 40 pēdu garus konteinerus uz lieltonnāžas konteineriem paredzētām speciālām platformām var pārvadāt pa vienam.

177. Tukšus lieltonnāžas konteinerus vagonā izvieto ar durvīm uz ārpusi pārvadātāja noteiktajos gadījumos.

178. Ja tukšus lieltonnāžas konteinerus pārvadā vagonā pa vienam vai tie ir novietoti ar durvīm uz ārpusi, konteinera durvīm uzliek savijumus.

179. Konteinerus no (uz) vietām, kas nav paredzētas koplietošanai, pārvadā tikai pilnā komplektā. Katram konteineram noformē atsevišķu pavadzīmi. Pilns komplekts ir konteineru grupa, kas atlasīta atbilstoši ar konteineriem piekraujamo vagonu formēšanas plānam vai adresēta vienam saņēmējam, vai viens konteiners, ja, izvietojot atbilstoši kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehnisko noteikumu shēmām, konteineru grupa vai viens konteiners aizņem visu pusvagona vai platformas grīdas laukumu.

180. Ja no koplietošanas vietām vai no vietām, kas nav paredzētas koplietošanai, nosūta konteinerus uz citām valstīm un ceļā ir paredzēta šķirošana, nosūtītājs pavadzīmē norāda Latvijas un tranzītvalstu izejas robežstacijas atbilstoši pārvadātāja noteiktajam ar konteineriem piekraujamo vagonu formēšanas plānam.

181. Nosūtot no vietām, kas nav paredzētas koplietošanai, uz vienu galastaciju visus pilna komplekta konteinerus, nosūtītājs pavadzīmē norāda Latvijas un tranzītvalstu izejas robežstacijas atbilstoši pārvadātāja noteiktajam kravas vilcienu formēšanas plānam.

182. Ja pārvadātāja vainas dēļ ceļā tiek sabojāts pārvadātājam vai ārvalstu dzelzceļiem piederošs konteiners un to nav iespējams tālāk pārvadāt, pārvadātājs kravu pārkrauj citā darbderīgā konteinerā vai vagonā un, ja nepieciešams, sastāda komercaktu.

183. Ja pārvadātājs nevar pārkraut kravu no pārvadātājam vai ārvalstu dzelzceļiem piederoša sabojāta konteinera tās dabisko īpašību, bīstamības vai citu iemeslu dēļ, kā arī ja konteinera bojājums radies nosūtītāja vainas dēļ, pārvadātājs aicina nosūtītāju vai saņēmēju novērst attiecīgos apstākļus.

184. Ja ceļā tiek sabojāts vai konstatēts darbnederīgs privātkonteiners, pārvadātājs pieprasa nosūtītājam vai saņēmējam norādījumus par rīcību ar kravu un privātkonteineru un, ja nepieciešama privātkonteinera pārkraušana, pieaicina nosūtītāju vai saņēmēju.

185. Nosūtītājs vai saņēmējs nekavējoties paziņo pārvadātājam savus norādījumus vai novērš attiecīgos apstākļus.

186. Nosūtītājs ir atbildīgs par kravas un konteinera bojājumu, kas radies, kravu nekvalitatīvi iesaiņojot, nepareizi izvietojot un nostiprinot konteinerā, kā arī citu no viņa atkarīgu iemeslu dēļ.

187. Izsniedzot mājas iedzīves lietas (priekšmetus), pārvadātājs pēc saņēmēja pieprasījuma tās pārbauda atbilstoši sarakstam.

188. Piedaloties pārvadātājam, kravas no konteineriem izsniedz kravu izsniegšanas noteikumos noteiktajā kārtībā. Ja sagruvusi vai izkritusi konteinera grīda, pārbauda arī kravas masu.

189. Saņēmējs pēc kravas izkraušanas nodrošina konteinera tīrīšanu no iekšpuses un ārpuses, ja nepieciešams, arī mazgāšanu un dezinfekciju, kā arī sedz ar to saistītos izdevumus.

190. Saņēmējs pēc kravas izkraušanas atdod pārvadātājam tos konteinerus, kuri pieder pārvadātājam vai ārvalstu dzelzceļiem.

191. Privātkonteineru izsniedz saņēmējam kopā ar kravu. Pārvadātājam pēc izkraušanas nav jāorganizē tukšā privātkonteinera pārsūtīšana tā īpašniekam vai citai personai, kā arī nav jārūpējas par tā turpmāku izmantošanu.

7. Sasalstošu kravu pārvadāšana

7.1. Sasalstošu kravu sagatavošana pārvadāšanai

192. Sasalstošas kravas ir sakrautā vai sabērtā veidā pārvadājamas kravas, kuras temperatūrā, kas ir zemāka par 0 °C, zaudē birstamību vai atsevišķas kravas daļas savstarpēji sasalst vai piesalst pie vagona grīdas un sienām. Galvenās sasalstošās kravas noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā.

193. Pirms sasalstošas kravas iesniegšanas pārvadāšanai nosūtītājs veic attiecīgas darbības, lai samazinātu tās mitrumu līdz normatīvajos aktos, produkcijas tehniskajos noteikumos un pārvadājumu praksē noteiktajai mitruma pakāpei, kurā kravas nesasalst.

194. Ja kravas mitrumu nav iespējams samazināt līdz tādai pakāpei, kurā krava nesasalst, nosūtītājs, iekraujot kravu vagonos, veic profilaktiskos pasākumus pret kravas sasalšanu un piesalšanu pie vagona sienām un grīdas.

195. Profilaktiskos pasākumus pret kravas sasalšanu veic ziemas periodā. Ziemas perioda sākumu un beigas nosaka pārvadātājs atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem attiecīgajā gadā.

196. Profilaktiskie pasākumi pret kravas sasalšanu var būt šādi:

196.1. kravas iepriekšēja kaltēšana līdz mitruma pakāpei, kurā krava nesasalst;

196.2. kravas izsaldēšana pirms iekraušanas;

196.3. kravas, kā arī vagonu sienu un grīdas vienmērīga apslacīšana ar akmeņogļu eļļu, minerāleļļu vai profilaktiskajiem šķidrumiem — kalcija hlorīda un vārāmās sāls šķīdumu;

196.4. kravas pārkaisīšana ar nedzēsto kaļķi, koka zāģskaidām, vārāmo sāli vai kalcija hlorīdu;

196.5. sausas kravas pievienošana mitrai kravai;

196.6. kravas pārklāšana ar salmiem, salmu griezumiem, meldriem vai kūdras smalkumiem.

197. Ja nosūtītājs iesniedz pārvadāšanai sasalstošu kravu, kura nav norādīta šo noteikumu 3.pielikumā, nosūtītājs izstrādā un saskaņo ar saņēmēju un pārvadātāju profilaktiskos pasākumus pret kravas sasalšanu.

198. Profilaktiskajos pasākumos pret kravas sasalšanu izmantojamos līdzekļus izvēlas nosūtītājs atkarībā no kravas veida, izkraušanas tehnoloģijas un kravas turpmākās izmantošanas vai pārstrādes. Izvēlētie profilaktiskie līdzekļi nedrīkst pasliktināt kravas kvalitāti, apdraudēt vagona darbderīgumu un ekspluatācijas drošību. Profilaktiskajos pasākumos izmantojamos līdzekļus, kas nav minēti šajā nodaļā, nosūtītājs saskaņo ar pārvadātāju un saņēmēju.

199. Profilaktiskos līdzekļus iejauc kravā, vagonu sienas un grīdu apslacina ar šķidrumiem un šķīdumiem, izmantojot metodi, kas nodrošina šo līdzekļu vienmērīgu sajaukšanos ar kravu, vienmērīgu kārtainu pārkaisīšanu (pārklāšanu) un rūpīgu apslacīšanu.

200. Pārvadātājam ir tiesības atteikties pieņemt pārvadāšanai kravu, ja nosūtītājs nav izpildījis šajā nodaļā noteiktās prasības.

201. Pārvadātājs nepieņem pārvadāšanai sasalstošas kravas, ja mitrums, kas izdalās no kravas, var izraisīt vagona bremžu iekārtu un gaitas daļu apledojumu un radīt draudus kustības drošībai.

7.2. Profilaktiskie pasākumi pret kravas sasalšanu

202. Pastāvīga sala apstākļos pirms iekraušanas kravu izsaldē, to daudzkārt pārberot (pārmaisot) ar ekskavatoru, skrēperu, greiferceltni vai citu mehānismu. Izsaldēšanu uzskata par pabeigtu, kad pārberamās kravas slāņa vidū temperatūra ir vismaz mīnus 3 °C. Izsaldēšanu var veikt, arī nepārberot (nepārmaisot) kravu: kravu izklāj laukumā 0,3–0,5 m biezā slānī un atstāj salā līdz tās pilnīgai sasalšanai. Pirms iekraušanas vagonā kravu sadrupina gabalos, kuru izmēri ļauj kravu brīvi izkraut pa pusvagona lūkām.

203. Pret kravas sasalšanu var izmantot nedzēsto kaļķi, kura daļiņu izmēri nepārsniedz 40 mm un kurš satur vismaz 50 % aktīvā kalcija oksīda (CaO) un ne vairāk par 9 % silīcija dioksīda (SiO2). Nedzēsto kaļķu daudzumu, kas nepieciešams kravas aizsargāšanai pret sasalšanu, nosaka kravas nosūtītājs atkarībā no mitruma satura kravā un ņemot vērā kravas pārvadāšanas praksi. Pirms sasalstošas kravas iekraušanas vagonā vienu trešdaļu kaļķu vienmērīgā kārtā uzber uz vagona grīdas, atlikušos kaļķus izmanto kravas pārkaisīšanai vienā vai vairākās kārtās.

204. Ar vārāmo sāli un kalcija hlorīdu kravu pārkaisa tādā pašā veidā kā ar nedzēsto kaļķi. Ja ārējā gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 20 °C, vārāmo sāli neizmanto.

205. Sausu kravu pievieno mitrai, pārkaisot kārtām (vienu sausās kravas kārtu uzber uz vagona grīdas un divas kārtas — krāvuma augstumā) vai pārkaisot sauso kravu starp sasaldētās kravas gabaliem.

206. Kravu pārkaisa kārtām un pārklāj ar sausām koka zāģskaidām, salmiem, salmu griezumiem, meldriem, siena atlikumiem vai kūdras smalkumiem. Koka zāģskaidas nokaisa uz vagona grīdas vismaz 30 mm biezā kārtā. Kravu pārkaisa ar divām vai trim 30 mm biezām vienmērīgām nepārtrauktām zāģskaidu kārtām krāvuma augstumā. Vienas kravas kārta nedrīkst saskarties ar otru. Siena atlikumus, salmu griezumus, meldrus un kūdras smalkumus izmanto tādā pašā veidā kā koka zāģskaidas.

207. Smiltis, granti, šķembas un balastu ziemas periodā ņem no augšējiem, sausākajiem karjera slāņiem. Ziemas periodā nedrīkst iekraut vagonā smiltis no vietām, kuras atrodas zemāk par gruntsūdens līmeni.

7.3. Papildu prasības, izkraujot sasalstošas kravas

208. Neatkarīgi no tā, vai nosūtītājs izmanto profilaktiskos līdzekļus pret kravas sasalšanu, saņēmējam nepieciešamas uzsildīšanas vai mehāniskās irdināšanas ierīces, lai atjaunotu sasalstošu kravu birstamību. Minētās ierīces nedrīkst bojāt vagonus izkraušanas laikā.

209. Sasalušas kravas uzsildīšanai izmanto sildītājus, infrasarkano staru izstarotājus vai citas sildīšanas iekārtas. Mehāniskai irdināšanai izmanto urbšanas un frēzēšanas iekārtas, pašgaitas vibrositējus, vibroirdinātājus un ekskavatora tipa iekārtas.

210. Saņēmējs sasalušu kravu uzsilda vai atjauno tās birstamību ar mehāniskiem līdzekļiem pēc tam, kad paredzētie darba parametri, līdzekļu izmantošanas tehnoloģija, drošības tehnikas noteikumi un pasākumi ritošā sastāva aizsardzībai pret bojājumiem saskaņoti ar pārvadātāju.

211. Ja krava pienāk sasalusi, pārvadātājs pēc saņēmēja pieprasījuma un, saņēmējam piedaloties, sastāda vispārējā parauga aktu. Aktā pēc saņēmēja pieprasījuma var norādīt laiku, kas patērēts vagonu izkraušanai, un pasākumus, kādus saņēmējs veicis, lai vagonus varētu izkraut.

7.4. Sasalstošu kravu pārvadājumu noformēšana

212. Nosūtot sasalstošu kravu ziemas periodā, nosūtītājs pavadzīmes ailē “Īpašas atzīmes” iespiež spiedogu “Sasalstoša krava”, ailē “Nosūtītāja atzīmes” norāda kravas mitruma procentu un darbības, kādas veiktas kravas aizsargāšanai pret sasalšanu (piemēram, “Krava izsaldēta”, “Apbērta ar kaļķi ___ % daudzumā”, “Apstrādāta ar ___ eļļu ___ % daudzumā”, “Pārklāta kārtās ar koka zāģskaidām”).

213. Pārvadātājs var pieņemt pārvadāšanai sasalstošu kravu, kurai nav veikti profilaktiskie pasākumi pret sasalšanu, ja nosūtītājs uzrāda saņēmēja rakstisku piekrišanu pieņemt un izkraut kravu, kurai nav veikti profilaktiskie pasākumi pret sasalšanu, izņemot šo noteikumu 201.punktā minēto gadījumu. Pavadzīmes ailē “Nosūtītāja atzīmes” nosūtītājs izdara atzīmi “Ar saņēmēja piekrišanu — bez profilakses”.

8. Kravu pārvadāšana posmā Gulbene–Alūksne

214. Kravas pārvadāšanu pa dzelzceļu (kravas veidu, pārvadājuma apmēru un laikposmu), izmantojot platsliežu līnijas un šaursliežu posmu Gulbene–Alūksne, nosūtītājs iepriekš saskaņo ar pārvadātāju.

215. Kravas pārvadāšanu pa dzelzceļu, izmantojot platsliežu līnijas un šaursliežu posmu Gulbene–Alūksne, noformē ar pavadzīmi pārvadājumam no nosūtīšanas stacijas līdz pārkraušanas stacijai “Gulbene”. Pārkraušanas stacijā “Gulbene” nosūtītājs (pārkraujot kravu no šaursliežu ceļa vagoniem uz platsliežu ceļa vagoniem) vai saņēmējs (pārkraujot kravu no platsliežu ceļa vagoniem uz šaursliežu ceļa vagoniem) kravas turpmākai pārvadāšanai noformē jaunu pavadzīmi.

216. Kravu pārkrauj no viena sliežu ceļa platuma vagoniem otra sliežu ceļa platuma vagonos attiecīgi nosūtītājs vai saņēmējs, kurš noformē jaunu pavadzīmi.

217. Pārkraušanā nepieciešamos kravas stiprinājuma rekvizītus nodrošina attiecīgi nosūtītājs vai saņēmējs.

218. Pārvadājot kravu papīra tarā, kuru paredzēts pārkraut stacijā “Gulbene” no viena sliežu ceļa platuma vagoniem otra sliežu ceļa platuma vagonos, nosūtītājs vagonā kopā ar kravu iekrauj tukšus maisus vismaz 6 % apmērā no vagonā iekrauto vietu skaita.

219. Posmā Gulbene–Alūksne nav atļauts pārvadāt 1.klases bīstamās kravas.

220. Vaļējā šaursliežu ritošajā sastāvā kravas iekrauj un nostiprina saskaņā ar pārvadātāja apstiprinātajiem kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskajiem noteikumiem, kurus izstrādā atbilstoši platsliežu ritošā sastāva kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskajiem noteikumiem.

221. Kravu, kurai noformēta viena pavadzīme visam pārvadājumam no nosūtīšanas stacijas līdz galastacijai, pārvadāt, izmantojot platsliežu līnijas un šaursliežu posmu Gulbene–Alūksne, var pārvadātāja noteiktajos gadījumos un kārtībā.

9. Tādu kravu pārvadāšana, kuras ātri bojājas

9.1. Vispārīgās prasības

222. Krava, kas ātri bojājas (turpmāk — ātrbojīgā krava), ir krava, kura pārvadājot aizsargājama pret augstas vai zemas ārējā gaisa temperatūras iedarbību, apkalpojama vai kopjama. Galvenās ātrbojīgās kravas noteiktas šo noteikumu 4.pielikumā.

223. Atkarībā no tehnoloģiskās un termiskās apstrādes un termiskā stāvokļa pirms iekraušanas ātrbojīgās kravas iedala šādi:

223.1. dziļi sasaldētās kravas, kuru temperatūra ir zemāka par mīnus 18 °C;

223.2. sasaldētās kravas, kuru temperatūra nav augstāka par mīnus 6 °C un zemāka par mīnus 18 °C;

223.3. atvēsinātās kravas;

223.4. neatvēsinātās kravas.

224. Atkarībā no ātrbojīgās kravas rakstura, termiskā un fizikālā stāvokļa pirms iekraušanas, no gadalaika un klimatiskajiem apstākļiem visā pārvadāšanas ceļā, kā arī no kravas galējā pārvadāšanas termiņa un, ņemot vērā kravas realizācijas termiņu un piegādes termiņu, nosūtītājs:

224.1. izvēlas un norāda kravas pārvadājuma pieteikumā vagona vai konteinera veidu (refrižeratorvagons, termosvagons, termoscisterna, segtais vagons, universālais konteiners, refrižeratorkonteiners);

224.2. nosaka un norāda pavadzīmē ātrbojīgās kravas pārvadāšanas paņēmienu (veicot vai neveicot aizsargpasākumus, piemēram, atvēsināšanu, kurināšanu, ventilēšanu);

224.3. nosaka, vai kravu nepieciešams pavadīt pavadonim (izņemot kravas, kuras pārvadājamas pavadoņa pavadībā).

225. Ātrbojīgās kravas refrižeratorkonteineros pārvadā tikai ar pārvadātāja piekrišanu.

226. Pavadzīmes ailē “Nosūtītāja atzīmes” nosūtītājs norāda nepieciešamos aizsardzības pasākumus un pārvadāšanas temperatūras režīmu visā ātrbojīgās kravas pārvadāšanas ceļā. Temperatūras režīmu norāda temperatūru intervāla veidā, ņemot vērā vagonu vai konteineru tehniskās iespējas. Temperatūras intervāls nedrīkst būt mazāks par 3 °C, banāniem — par 2 °C. Ja pavadzīmes ailē “Nosūtītāja atzīmes” nav minēto norādījumu, uzskata, ka attiecīgās ātrbojīgās kravas pārvadāšanā aizsargpasākumi nav nepieciešami.

227. Pavadzīmes ailē “Īpašas atzīmes” nosūtītājs iespiež spiedogu “Ātrbojīga krava” neatkarīgi no izmantojamā ritošā sastāva vai konteinera veida.

228. Nosūtītājs ir atbildīgs par sekām, kas radušās nepareizi izraudzīta pārvadāšanas paņēmiena, vagona vai konteinera veida dēļ, kā arī ja nosūtītājs nav izpildījis citas šajā nodaļā noteiktās prasības.

229. Pārvadātājs var atteikties pieņemt pārvadāšanai ātrbojīgo kravu, ja nosūtītājs nav ievērojis šajā nodaļā noteiktās prasības.

230. Ātrbojīgās kravas, kurām pārvadāšanas laikā veic aizsargpasākumus vai kuras apkalpo vai kopj, pārvadā tikai vagonsūtījumos vai lieltonnāžas refrižeratorkonteineros.

231. Ja ātrbojīgo kravu tās pārvadāšanas laikā nepieciešams apkalpot vai kopt, nosūtītājs vai saņēmējs norīko savu pavadoni.

232. Dzīvas zivis, zivju mazuļus, bites, dzīvus augus un ziedus, termoscisternās ielietu vīnu, kā arī apkurinātā segtajā vagonā pārvadājamas ātrbojīgās kravas pārvadā tikai nosūtītāja vai saņēmēja pavadoņa pavadībā. Dzīvas zivis un zivju mazuļus pārvadā dzīvu zivju pārvadāšanas vagonos.

233. Ja ātrbojīgo kravu pārvadā privātā vai pārvadātāja iznomātā refrižeratorvagonā vai privātā refrižeratorkonteinerā, tā īpašnieka vai nomnieka darbinieki, kuri apkalpo refrižeratorvagona vai refrižeratorkonteinera iekārtas, uzskatāmi par nosūtītāja vai saņēmēja pavadoņiem.

234. Nosūtītāja vai saņēmēja pavadoņi ātrbojīgo kravu nepavada, ja to pārvadā refrižeratorkonteinerā, kura iekārtas apkalpo pārvadātāja darbinieki, vai pārvadātājs refrižeratorvagonā un nosūtītājs pavadzīmē ir izdarījis tikai atzīmi par temperatūras režīma nodrošināšanu.

235. Nosūtītājs iesniedz pārvadāšanai ātrbojīgo kravu, kuras kvalitāte un temperatūra atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai ražotāja prasībām.

236. Pārvadātājam ir tiesības pirms iekraušanas izlases veidā pārbaudīt kravas temperatūru. Atvēsinātās kravas temperatūrai jāatbilst pavadzīmē kravas nosūtītāja norādītajam pārvadāšanas temperatūras režīmam. Sasaldētās kravas temperatūra nedrīkst būt augstāka par pārvadāšanas temperatūras režīma zemāko temperatūru, kādu pavadzīmē norādījis nosūtītājs.

237. Pārvadājot gaļu, gaļas izstrādājumus, sviestu un citas veterinārajai kontrolei pakļautās ātrbojīgās kravas eksporta pārvadājumos, nosūtītājs (pēc saņēmējvalsts vai tranzītvalsts pieprasījuma) pievieno pavadzīmei veterināro (veselības) sertifikātu par katru vagonu vai par katru kravu (ja vienā vagonā pārvadā vairākas kravas), par katru konteineru vai sīksūtījumu. Iekšzemes dzelzceļa pārvadājumos pievieno veterināro pavaddokumentu. Veterinārais (veselības) sertifikāts nepieciešams arī importa un tranzīta pārvadājumos.

238. Pārvadājot karantīnas kontrolei pakļautās ātrbojīgās kravas importa un tranzīta pārvadājumos, nepieciešams fitosanitārais sertifikāts par katru vagonu vai par katru kravu (ja vienā vagonā pārvadā vairākas kravas). Eksporta pārvadājumos nosūtītājs pievieno pavadzīmei fitosanitāro sertifikātu pēc saņēmējvalsts vai tranzītvalsts pieprasījuma, iekšzemes dzelzceļa pārvadājumos — Valsts augu aizsardzības dienesta noteiktajos gadījumos.

239. Ja ātrbojīgās kravas pārvadā ventilējamos segtajos vagonos, nosūtītājs uz lūkām ierīko nožogojumus un pavadzīmes ailē “Nosūtītāja atzīmes” izdara atzīmi “Ar ventilēšanu”. Pavasarī, vasarā un rudenī pirms salnu iestāšanās segtos vagonus, kuros pārvadā augļus, dārzeņus, kaltētas zivis vai neatvēsinātas vistu olas, nepārtraukti ventilē visā pārvadāšanas ceļā.

240. Ja ātrbojīgās kravas pārvadā ventilējamos segtajos vagonos, nosūtītājs vagonu lūku vākus nostiprina pusatvērtā stāvoklī. Saņēmējs pēc vagona izkraušanas noņem no lūkām stiprinājumus.

241. Ja ātrbojīgās kravas pārvadā apkurināmos segtajos vagonos, nosūtītājs uzstāda apkures iekārtas, ievērojot ugunsdrošības prasības, kā arī nodrošina kurināmo visam ceļam. Vagonus visā ceļā apkalpo kravas nosūtītāja pavadoņi.

242. Nosūtītājs pirms izotermisko vagonu iekraušanas pārliecinās, ka izliešanas cauruļu vāki ir aizvērti.

243. Ātrbojīgās kravas izotermiskajos vagonos koplietošanas vietās iekrauj, ja saņemta pārvadātāja atļauja. Minētajā gadījumā kravas var ievest iekraušanai, ja stacijā ir padoti termosvagoni vai refrižeratorsekcijas. Nosūtītājs, nogādājot kravu iekraušanas vietā, pavasarī, vasarā un rudenī aizsargā pret ārējā gaisa temperatūras iedarbību sasaldētās vai atvēsinātās kravas, bet ziemas periodā — kravas, kuras nedrīkst apsaldēt.

244. Refrižeratorsekciju atsevišķus vagonus var piekraut ar kravām, kuras pārvadā katrā vagonā dažādā temperatūras režīmā. Vienas refrižeratorsekcijas piekrautajiem vagoniem jābūt adresētiem uz vienu galastaciju. Refrižeratorsekcijas vagonus var adresēt uz dažādām galastacijām tikai ar pārvadātāja atļauju.

245. Ja krava pārvadāta pārvadātāja refrižeratorvagonā, pārvadātājs pēc saņēmēja pieprasījuma līdz izkraušanas beigām sniedz tam ziņas par temperatūras režīmu ceļā.

246. Pārvadājot tukšus termosvagonus, katrām kravas telpas durvīm uzliek plombu un stieples savijumu. Privātos un pārvadātāja iznomātos termosvagonus plombē tukšo vagonu nosūtītājs, pārvadātājam piederošos — pārvadātājs pēc tam, kad pārbaudīta iekārtu saglabātība un mazgāšanas kvalitāte.

247. Izotermiskos vagonus ceļā neatver un tajos pārvadājamo ātrbojīgo kravu nepārbauda, bet, ja nepieciešams, to dara iekraušanas vai izkraušanas vietās. Pārvadājuma laikā izotermiskos vagonus atver un tajos pārvadājamo kravu pārbauda tikai tad, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka nav ievērots nosūtītāja noteiktais pārvadājuma temperatūras režīms, un ja ir iespējams nodrošināt kravas saglabātību un kvalitāti.

248. Ja pārvadātājs ceļā atklāj kravas bojāšanās pazīmes, pārvadātājs par to informē kravas nosūtītāju vai saņēmēju.

249. Pārvadātājs nosaka:

249.1. tehniskos noteikumus segto vagonu aprīkošanai, ja, pārvadājot ātrbojīgās kravas, tos ventilē;

249.2. refrižeratorvagonu sagatavošanas kārtību pirms padošanas iekraušanai;

249.3. prasības ātrbojīgo kravu izvietošanai un nostiprināšanai vagonos;

249.4. nosacījumus kravu pārvadāšanai termosvagonos.

9.2. Papildu prasības atsevišķu veidu ātrbojīgo kravu pārvadāšanā

250. Dažādu veidu ātrbojīgās kravas var pārvadāt vienā vagonā vai konteinerā, ja to pārvadāšanas nosacījumi un apkalpošanas veids ir vienāds un pārvadājums neietekmē kravu kvalitāti.

251. Nefasētu pienu pārvadā tikai tam paredzētās cisternās, ievērojot šādas prasības:

251.1. pienu ielej un izlej koplietošanai neparedzētās vietās;

251.2. cisternas ar pienu piepilda līdz uzvāžņa augstuma vidum;

251.3. ja cisternā ielejamā piena daudzums nav pietiekams, trīssekciju cisternās var piepildīt divas malējās vai vienu vidējo sekciju. Nav atļauta piena iepildīšana vienā malējā vai malējā un vidējā sekcijā;

251.4. ja vasarā ārējā gaisa temperatūra nav augstāka par 30 °C, ielejot pienu cisternās, tā temperatūra nedrīkst būt augstāka par 4 °C, bet, ja ārējā gaisa temperatūra ir augstāka par 30 °C, piena temperatūra nedrīkst būt augstāka par 2 °C. Ziemas periodā, ielejot pienu cisternās, tā temperatūra nedrīkst būt zemāka par 8 °C;

251.5. tukšas cisternas pēc piena izliešanas pārvadā aizplombētas. Tukšo cisternu nosūtītājs plombē privātās un pārvadātāja iznomātās cisternas, pārvadātājs — tam piederošās cisternas.

252. Bites drīkst pārvadāt segtajos vagonos, ja ārējā gaisa temperatūra nav augstāka par 10 °C. Ja ārējā gaisa temperatūra ir augstāka par 10 °C, bites pārvadā refrižeratorvagonos. Temperatūras režīmu, refrižeratorvagonu ventilēšanas periodiskumu un ilgumu, pārvadājot bites, nosaka nosūtītājs atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

253. Pārvadājot augļus un dārzeņus, ievēro šādas prasības:

253.1. augļus un dārzeņus pārvadā refrižeratorvagonos un refrižeratorkonteineros tarā;

253.2. banānus pārvadā refrižeratorvagonos. Pārvadājot banānus, refrižeratorvagonus apkurina vai atvēsina un ventilē (ieslēdzot ventilatorus uz 15–20 minūtēm) divas reizes diennaktī, ja ārējā gaisa temperatūra ir augstāka par 0 °C, un reizi diennaktī, ja ārējā gaisa temperatūra ir zemāka par 0 °C.

254. Saldētas zivis pārvadā iesaiņojumā.

255. Minerālūdens, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu pārvadāšana sakrautā veidā (bez sekundārā vai terciārā iepakojuma) nav atļauta.

256. Kausētus dzīvnieku taukus hermētiskā iesaiņojumā jebkurā gadalaikā var pārvadāt segtajos vai izotermiskajos vagonos, neuzturot temperatūras režīmu.

257. Gaļas konservus skārda vai stikla tarā jebkurā gadalaikā var pārvadāt segtajos vagonos.

258. Saldējumu pārvadā tikai refrižeratorvagonos. Vasarā, rudenī un pavasarī nosūtītājs katrā vagonā papildus iekrauj vismaz 2–3 t sausa ledus. Saldējuma temperatūra iekraušanas laikā nedrīkst būt augstāka par mīnus 20 °C.

259. Lateksu (šķidro kaučuku) pārvadā kravas īpašnieka refrižeratorvagonos, kurus atvēsina vai apkurina. Lateksu (šķidro kaučuku) pārvadā nosūtītāja pavadoņu pavadībā.

260. Ziemas periodā pieļaujama neierobežota sasaldēto kravu, kuru temperatūra iekraujot ir zemāka par mīnus 5 °C, sviesta, dzīvnieku tauku, margarīna, hidrogenēto tauku un auksti kūpinātu zivju neierobežota temperatūras pazemināšanās.

261. Termosvagonos nepārvadā augļus, ogas, dārzeņus, svaigus zaļumus, dzīvus augus un citas kravas, kuras izdala bioloģisko siltumu.

9.3. Vagonu apstrāde pēc ātrbojīgo kravu pārvadāšanas

262. Saņēmējs pēc izkraušanas paceļ refrižeratorvagonu un termosvagonu grīdas režģus, tos notīra un nomazgā, kā arī iztīra un izmazgā vagonus. Pirms mazgāšanas vagonu izliešanas ierīces attīra no netīrumiem un to vākus atver, lai varētu izliet ūdeni. Pēc mazgāšanas vagonu izžāvē un tā izliešanas ierīces novieto darba stāvoklī.

263. Refrižeratorvagonus un termosvagonus mazgā pēc jebkuru kravu pārvadāšanas, segtos vagonus — pēc sālītu zivju un siļķu, kartupeļu, galda biešu, burkānu, arbūzu, svaigu kāpostu, mucās sālītu un skābētu dārzeņu un dzīvu augu pārvadāšanas. Piena pārvadāšanas cisternas mazgā, dezinficē un tvaicē pēc katra pārvadājuma.

264. Saņēmējs pēc izkraušanas nodrošina vagonu veterināri sanitāro apstrādi, ja Pārtikas un veterinārais dienests izdevis dokumentu par šādas apstrādes nepieciešamību. Saņēmējs iesniedz pārvadātājam Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka vagoniem ir veikta veterināri sanitārā apstrāde. Minētais dokuments ir pamats, lai vagonus atzītu par derīgiem iekraušanai bez to papildu veterināri sanitārās apstrādes pirms iekraušanas.

10. Kravu pārvadāšana vaļējos vagonos

10.1. Vispārīgās prasības

265. Vaļējos vagonos atļauts pārvadāt kravas, kuru sarakstu nosaka pārvadātājs saskaņā ar kravu nomenklatūru.

266. Iekšzemes satiksmē kravas, kas nav ietvertas šo noteikumu 265.punktā minētajā sarakstā, pārvadātājs pēc nosūtītāja lūguma var atļaut pārvadāt vaļējos vagonos, ja saņēmējs tam piekritis un ja nosūtītājs kravu papildus sagatavo pārvadāšanai un aizsargā pret vides iedarbību pārvadājuma laikā. Pavadzīmes ailē “Nosūtītāja atzīmes” nosūtītājs izdara atzīmi “Pārvadājums vaļējā ritošā sastāvā ar saņēmēju saskaņots”. Šajā gadījumā pārvadātājs nav atbildīgs par to, ka nav saglabājies kravas sākotnējais daudzums un kvalitāte kravas dabisko īpašību vai vides iedarbības dēļ.

267. Starptautiskajā satiksmē kravas, kas nav ietvertas šo noteikumu 265.punktā minētajā sarakstā, pēc nosūtītāja lūguma pārvadā vaļējos vagonos atbilstoši nosacījumiem, kas saskaņoti ar pārvadātāju, citu valstu dzelzceļiem un saņēmēju.

268. Vaļējos vagonos aizliegts pārvadāt kravas, kuru iesaiņošanai izmantots papīrs, pergamīns vai cits viegli degošs materiāls.

269. Vaļējā ritošā sastāva veidu izvēlas nosūtītājs atkarībā no kravas veida, iekraušanas un izkraušanas nosacījumiem.

270. Pārvadājot uz staciju koplietošanas vietām vaļējā ritošā sastāvā kravas, kuru izkraušanai izmanto mehānismus vai speciālu aprīkojumu, nosūtītājs iepriekš saņem saņēmēja apstiprinājumu par tehniskajām iespējām izkraut kravu no vagona.

271. Metāllūžņus, melno metālu atlikumus un to sakausējumus pārvadā, sagatavotus pārvadāšanai atbilstoši standartiem, stāvoklī, kas neapdraud pārvadāšanas drošību, un attīrītus no ugunsbīstamiem, sprādzienbīstamiem vai radioaktīviem materiāliem un kaitīgām ķīmiskajām vielām. Nosūtītājs pievieno pavadzīmei dokumentu, kas apliecina metāllūžņu, melno metālu atlikumu vai to sakausējumu sprādziendrošumu.

272. Krāsaino metālu lūžņus, atlikumus un krāsaino metālu sakausējumus, kā arī nerūsējošā tērauda lūžņus un atlikumus vaļējos vagonos pārvadā sapresētus paketēs, kuru masa lielāka par 500 kg.

273. Bīstamās kravas vaļējos vagonos pārvadā saskaņā ar noteikumiem par bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu.

274. Vaļējā ritošā sastāvā kravas izvieto un nostiprina atbilstoši kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskajiem noteikumiem.

10.2. Sīkas frakcijas saturošu kravu pārvadāšana

275. Nosūtītājs nosaka, vai krava, kura satur sīkas frakcijas, ir piemērota pārvadāšanai vaļējos vagonos.

276. Pirms sīkas frakcijas saturošas kravas iekraušanas nosūtītājs pārliecinās, vai minētās kravas pārvadāšana vaļējā vagonā neradīs tās zudumus un nepiesārņos dzelzceļa sliežu ceļu un vidi. Ja darbderīgā vagonā iespējami kravas zudumi pa konstruktīvajām spraugām, nosūtītājs veic papildu darbības, lai krava neizbirst, vai aiztaisa konstruktīvās spraugas.

277. Iekraujot vaļējā vagonā sīkas frakcijas saturošu kravu, nosūtītājs veic darbības, lai novērstu kravas sīko daļiņu aizpūšanu vilciena kustības laikā, kā arī kravas nobiršanu, ja tā iekrauta augstāk par vagona bortu līmeni, nepārsniedzot kraušanas gabarīta augšējās sašaurinātās daļas kontūras (cepure). Minētās darbības nosaka nosūtītājs katra veida kravai. Kravas virsmai jābūt izlīdzinātai un noblīvētai kārtībā, kāda noteikta kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskajos noteikumos vai saskaņota ar pārvadātāju. Augstāk par vagona bortu līmeni iekrautajai kravai (cepurei) šķērsvirzienā jābūt trapecveida, un tās apakšējā pamatne pēc noblīvēšanas nedrīkst būt augstāka par pusvagona virsbūves augšējo aplaidi. Iekraujot minerālu kravas, to skaitā būvmateriālus, augstāk par pusvagona bortu līmeni, iekrautās kravas (cepures) pamatnei jāatrodas vismaz 50 mm zem vagona bortu līmeņa.

278. Kravas izlīdzināšanai un noblīvēšanai vagonos var izmantot mehanizētas iekārtas un citas ierīces, kas nodrošina vagonu saglabātību.

279. Pēc iekraušanas beigām nosūtītājs no vagonu virsbūves, gaitas daļām, bremžu iekārtas un citām detaļām notīra kravas atlikumus, kā arī materiālus, kas izmantoti, lai aiztaisītu konstruktīvās spraugas un novērstu kravas aizpūšanu.

280. Pēc vagona izkraušanas saņēmējs iztīra kravas atlikumus no vagona un nodrošina vagona konstruktīvo spraugu aizvēršanai un kravas nopūšanas novēršanai izmantojamo materiālu atlikumu notīrīšanu no vagona virsbūves, gaitas daļām, bremžu iekārtas un citām detaļām.

10.3. Vagonu bortu paaugstināšana

281. Nosūtītājs var aprīkot pusvagonus ar paaugstinātiem bortiem, bet platformas — ar paaugstinātiem bortiem pa perimetru vai ar gala vairogiem.

282. Šo noteikumu 281.punktā minētā aprīkojuma stiprību un stiprināšanas paņēmienus pie ritošā sastāva izstrādā un apstiprina saskaņā ar kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskajiem noteikumiem.

283. Ar paaugstinātiem bortiem un vairogiem aprīkotu pārvadātāja vagonu kursēšanas kārtību un pārvadāšanas dokumentu noformēšanas kārtību nosaka pārvadātājs.

11. Dzīvnieku un veterinārajai kontrolei pakļauto kravu pārvadāšana

11.1. Vispārīgās prasības

284. Starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos veterinārajai kontrolei pakļautās kravas noteiktas attiecīgajos normatīvajos aktos. Kravas, kuras pakļautas veterinārajai kontrolei starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos, ir pakļautas veterinārajai kontrolei arī iekšzemes dzelzceļa pārvadājumos.

285. Veterinārajai kontrolei pakļautās kravas pa dzelzceļu pārvadā Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē.

286. Pārvadājot dzīvniekus un veterinārajai kontrolei pakļautās kravas pa dzelzceļu, ievēro arī citus normatīvos aktus, kuri reglamentē dzīvnieku un veterinārajai kontrolei pakļauto kravu pārvadāšanu.

287. Pārvadājot veterinārajai kontrolei pakļautās kravas eksporta pārvadājumos, nosūtītājs (pēc saņēmējvalsts vai tranzītvalsts pieprasījuma) pievieno pavadzīmei veterināro (veselības) sertifikātu par katru vagonu vai par katru kravu (ja vienā vagonā pārvadā vairākas kravas), par katru konteineru vai sīksūtījumu. Iekšzemes dzelzceļa pārvadājumos pievieno veterināro pavaddokumentu. Veterinārais (veselības) sertifikāts nepieciešams arī importa un tranzīta pārvadājumos. Pavadzīmes ailē “Dokumenti, kurus pievienojis nosūtītājs” nosūtītājs norāda veterinārā dokumenta nosaukumu, numuru un izsniegšanas datumu.

288. Pārvadājot dzīvniekus, veterināro (veselības) sertifikātu vai veterināro pavaddokumentu noformē divos eksemplāros. Nosūtītājs pirmo eksemplāru pievieno pavadzīmei, otro izsniedz kravas pavadonim.

289. Kravu pieņem pārvadāšanai, ja veterinārais (veselības) sertifikāts (eksporta pārvadājumos) vai veterinārais pavaddokuments (iekšzemes pārvadājumos) izsniegts ne agrāk kā trīs dienas pirms kravas pieņemšanas brīža. Kravu, kura pienākusi ar ūdenstransportu caur jūras ostām, pieņem pārvadāšanai triju dienu laikā no brīža, kad Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija apstiprinājusi veterināro (veselības) sertifikātu. Ja minētajā laikā krava nav nodota pārvadāšanai, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona nosaka citu veterinārā (veselības) sertifikāta vai veterinārā pavaddokumenta derīguma termiņu. Pieņemot kravu pārvadāšanai, pārvadātājam ir tiesības pārbaudīt veterinārā (veselības) sertifikāta vai veterinārā pavaddokumenta derīgumu.

290. Veterinārajai kontrolei pakļautās kravas pieņem pārvadāšanai līdz galastacijai un adresē saņēmējam, kas norādīts veterinārajā (veselības) sertifikātā vai veterinārajā pavaddokumentā. Mainīt galastaciju un kravas saņēmēju var tikai ar Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas atļauju.

291. Kravas nosūtītājs (saņēmējs) informē Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu par veterinārajai kontrolei pakļauto kravu paredzamo iekraušanas vai izkraušanas laiku.

292. Kravas iekraušanas un izkraušanas laikā tās veterinārajā apskatē pārvadātājs nepiedalās.

293. Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona nosaka, kura veterināri sanitārās apstrādes kategorija piemērojama vagonam pirms kravas iekraušanas un pēc tās izkraušanas.

294. Ja Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona ceļā aiztur veterinārajai kontrolei pakļauto kravu, viņa izsniedz pārvadātājam dokumentu, kurā norādīti aizturēšanas iemesli un sniegti norādījumi turpmākai rīcībai ar aizturēto kravu. Pamatojoties uz minēto dokumentu, pārvadātājs sastāda vispārējā parauga aktu.

295. Ja pārvadājuma laikā konstatē, ka veterinārajai kontrolei pakļautajai kravai nav veterinārā pavaddokumenta, krava tiek aizturēta un tās turpmākā pārvadāšana saskaņojama ar Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu.

11.2. Papildu prasības dzīvnieku pārvadāšanai pa dzelzceļu

296. Dzīvniekus pārvadā vagonsūtījumos nosūtītāja vai saņēmēja pavadoņu pavadībā.

297. Dzīvniekus ielādē un izlādē vietās, kuras nav paredzētas koplietošanai un ir aprīkotas ar speciālām platformām mājlopu ielādēšanai. Pēc saskaņošanas ar pārvadātāju dzīvniekus var ielādēt vagonos pa trapiem no koplietošanas platformām vai laukumiem un izlādēt no vagoniem pa trapiem uz koplietošanas platformām vai laukumiem.

298. Ja dzīvniekus paredzēts ielādēt koplietošanai paredzētās vietās, viņus ieved stacijas teritorijā laikā, kas saskaņots ar pārvadātāju.

299. Dzīvniekus pārvadā speciālajos vagonos vai universālajos segtajos vagonos ar koka virsbūvi un grīdu.

300. Universālos segtos vagonus nosūtītājs aprīko ar ierīcēm dzīvnieku pārvadāšanai, ņemot vērā dzīvnieku piegādes termiņu.

301. Dzīvniekus atpūtina ceļā vagona tehnoloģiskās stāvēšanas laikā, neizlādējot no vagoniem.

302. Atkarībā no izvēlētā pārvadāšanas ātruma, attāluma, ārējā gaisa temperatūras pārvadāšanas maršrutā un aprēķinātā piegādes termiņa nosūtītājs izvērtē attiecīgo dzīvnieku atbilstību pārvadāšanai pa dzelzceļu un ir atbildīgs par pieņemtā lēmuma sekām, kuras radušās pārvadājuma laikā.

303. Pirms dzīvnieku ielādēšanas un pēc to izlādēšanas veic vagonu veterināri sanitāro apstrādi.

304. Nosūtītājs un Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona nosaka vagonu derīgumu dzīvnieku pārvadāšanai.

305. Pēc dzīvnieku pārvadāšanas pārvadātājs pieņem vagonus no kravas saņēmēja, ja saņēmējs iesniedz Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtu dokumentu, kas apliecina vagoniem veikto veterināri sanitāro apstrādi, vai ja kravas saņēmējs, nosūtot vagonus veterināri sanitārajai apstrādei uz citu staciju, par katru vagonu iesniedz Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtu dokumentu par nepieciešamību veikt attiecīgās kategorijas veterināri sanitāro apstrādi.

306. Dzīvniekus ielādē vagonos un izlādē no vagoniem diennakts gaišajā laikā. Dzīvniekus var ielādēt vagonos un izlādēt no vagoniem diennakts tumšajā laikā, ja ielādēšanas un izlādēšanas vietās nodrošina atbilstošu apgaismojumu.

307. Ja Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona pēc dzīvnieku apskates aizliedz to ielādēšanu, nosūtītājs ne vēlāk kā divu stundu laikā izved dzīvniekus no stacijas teritorijas.

308. Vagonā ielādējamo dzīvnieku skaitu nosaka nosūtītājs, ievērojot ar dzelzceļa transportu pārvadājamo dzīvnieku iekraušanas blīvumu, kas noteikts normatīvajos aktos. Dzīvniekus izvieto tā, lai vagonā paliktu brīva vieta vienam dzīvniekam.

309. Mājas viennadžus izvieto vagonā paralēli tā garenasij ar galvu uz durvju ailas pusi, divās rindās katrā vagona pusē. Lai pavadonim nodrošinātu pieeju mājas viennadžiem, vidējās rindās izvieto par vienu dzīvnieku mazāk nekā malējās rindās. Pirms mājas viennadžu ielādēšanas vagonus aprīko ar četriem šķērsdēļiem dzīvnieku piesiešanai, diviem durvju dēļiem aizliktņiem, diviem garenvirziena dēļiem un četriem lopbarības dēļiem.

310. Liellopus speciālajos vagonos izvieto šķērsvirzienā, segtajos vagonos — šķērsvirzienā vai garenvirzienā. Ja liellopus izvieto šķērsvirzienā, pirms iekraušanas pie vagona gareniskās sienas nenoņemamiem dēļiem ar kokskrūvēm piestiprina dzelzs riņķus (skavas) dzīvnieku piesiešanai, paredzot vienu riņķi (skavu) vienam vai diviem dzīvniekiem. Vagona galos cieši pie galasienām uz nenoņemamiem dēļiem šķērsām vagonam uzliek plauktus (katrs plaukts sastāv no diviem dēļiem). Pēc liellopu ielādēšanas vagona durvju ailas aizsedz ar režģiem.

311. Ja liellopus izvieto garenvirzienā, vagonus aprīko tāpat, kā pārvadājot mājas viennadžus, tikai durvju dēļu aizliktņu vietā durvju ailas aizsedz ar režģiem.

312. Aitas, kazas, teļus, cūkas un jaunlopus var pārvadāt vagonos nepiesietus.

313. Putnus, trušus un citus sīkos mājdzīvniekus pārvadā sprostos vai speciāli pārvadāšanai aprīkotās kastēs, kuras vagonā var kraut vairākās kārtās. Attālumam starp sprostu (kasti) un jumtu pie vagona sānu sienas jābūt vismaz 0,2 m. Sprostus (kastes) novieto cieši pie vagona sānu sienām, vagona vidū atstājot eju dzīvnieku apkopšanai un vagona ventilācijai. Sprostiem (kastēm) jābūt ar ūdensnecaurlaidīgu vienlaidu grīdu. Pēc iekraušanas sprostus (kastes) nostiprina pret nobīdi un apgāšanos pārvadāšanas laikā.

314. Savvaļas dzīvniekus pārvadā atbilstoši nosacījumiem, kurus katrā atsevišķā gadījumā nosaka nosūtītājs un kas ir saskaņoti ar Pārtikas un veterināro dienestu un pārvadātāju.

315. Kažokzvērus atkarībā no to veida pārvadā metāla sprostos vai izturīgos koka sprostos ar restotām metāla durvīm. Sprostu durvis aprīko ar izturīgiem slēģiem, kas novērš to patvaļīgu atvēršanos, un aizslēdz.

316. Putnus pārvadā sprostos ar ūdensnecaurlaidīgu vienlaidu grīdu.

317. Pārvadājot bites, dzīvus vēžus un zivis, zivju mazuļus, apaugļotus ikrus, inkubācijai paredzētas apaugļotas olas un dzīvnieku spermu, ievēro arī šo noteikumu 9.nodaļā noteiktās prasības.

318. Nosūtītājs dzīvnieku ielādēšanas laikā iekrauj vagonā barību un pakaišus visam ceļam, ņemot vērā kravas piegādes termiņu, kuram pieskaita divas dienas. Veterinārais (veselības) sertifikāts vai veterinārais pavaddokuments par barību un pakaišiem ir nepieciešams normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

319. Ja ziemā ārējā gaisa temperatūra nosūtīšanas vietā ir zemāka par mīnus 15 °C, barībai neizmanto izspaidas, šķiedeņus un skābbarību.

320. Barību un pakaišus pārvadā vienā vagonā ar dzīvniekiem un novieto speciālos plauktos vai vagona telpā starp durvīm. Graudu barību (auzas, miltus, klijas, kombinēto barību) iesaiņo maisos, sienu un salmus sapresē ķīpās.

321. Vagonos, kuros izvietoti dzīvnieki, var braukt pavadoņi, kā arī tajos var pārvadāt barību un pakaišus. Ja nosūtītājs vēlas, pavadoņi var braukt atsevišķā vagonā, kā arī nosūtītājs var nodot pārvadāšanai atsevišķā vagonā barību un pakaišus. Pavadoņi ievēro pavadoņu pavadībā pārvadājamu kravu pārvadāšanas kārtību.

322. Pārvadātāja darbinieki brīdina pavadoņus, kuri pavada dzīvniekus, par manevru veikšanas sākumu. Īpaši uzmanīgi, izdarot manevrus grūdieniem, no uzkalna nolaiž vagonus ar dzīvniekiem.

323. Pārvadājot dzīvniekus, pavadzīmes attiecīgajā ailē iespiež spiedogu “Dzīvnieki”. Uz vagona sānu sienām zem vagona numura nosūtītājs pielīmē normatīvajos aktos noteikto zīmi ar norādi, ka vagonā ir dzīvnieki.

324. Pēc dzīvnieku izlādēšanas saņēmējs uzlīmes no vagona noņem.

325. Vagonus, kuros izvietoti dzīvnieki, nosūtītājs iekraušanas stacijā apgādā ar ūdeni tādā daudzumā, kāds pietiekams dzīvnieku pārvadāšanai līdz Šķirotavas, Rēzeknes vai Daugavpils stacijai, kur pārvadātājs atkal apgādā vagonus ar ūdeni dzīvnieku dzirdināšanai. Par apgādi ar ūdeni vai par pavadoņu atteikšanos apgādāt vagonus ar ūdeni pārvadātājs izdara attiecīgu atzīmi pavadoņa ceļa žurnālā. Pavadonis attiecīgo atzīmi apliecina ar parakstu pārvadātāja žurnālā par apkalpošanas uzskaiti vagonos, kuros izvietoti dzīvnieki.

326. Ja vagoni neparedzēti tiek aizkavēti ceļā, pārvadātājs apgādā vagonus ar ūdeni dzīvnieku dzirdināšanai neatkarīgi no vagonu aizturēšanas vietas.

327. Mēslus no vagoniem, kuros izvietoti dzīvnieki, ceļā iztīra pavadoņi vilciena stāvēšanas laikā tikai pārvadātāja noteiktajās stacijās. Pārvadātājs vagonus padod uz sliežu ceļiem, kuri paredzēti vagonu tīrīšanai.

328. Ja radušās aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimību, ja dzīvnieki ir saslimuši ceļā vai tiek pārvadāti atbilstoši īpašiem nosacījumiem, mēslu tīrīšana no vagoniem ceļā ir aizliegta.

329. Ja radušās aizdomas par dzīvnieku saslimšanu, dzīvnieki atsakās no barības un ūdens vai ja dzīvnieki ir nobeigušies, pavadonis rakstiski informē par to pārvadātāju, kurš nekavējoties paziņo par saņemto informāciju nosūtītājam vai saņēmējam un Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, lai varētu pieņemt lēmumu par dzīvnieku turpmāku pārvadāšanu vai vagonu ar dzīvniekiem aizturēšanu. Slimos un nobeigušos dzīvniekus izlādē un izved nosūtītājs vai saņēmējs Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas uzraudzībā.

330. Slimos dzīvniekus pārvadāšanas laikā aizliegts nokaut vagonā un stacijas teritorijā.

331. Ja vagoni, kuros izvietoti dzīvnieki, tiek aizturēti ceļā vai dzīvnieki tiek izlādēti no vagona, pārvadātājs, piedaloties dzīvnieku pavadonim un Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonai, sastāda vispārējā parauga aktu. Vienu akta eksemplāru pievieno pavadzīmei.

332. Ja vagonam, kurā izvietoti dzīvnieki, radies tehnisks bojājums, pārvadātājs nekavējoties veic vagona remontu. Ja vagonu nav iespējams ātri saremontēt, dzīvniekus var pārlādēt citā vagonā, kuram veikta veterināri sanitārā apstrāde, ja saņemta Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas atļauja.

333. Pēc dzīvnieku izlādēšanas no vagoniem saņēmējs iztīra mēslus un pakaišu atlikumus (izņemot vagonus, kuriem nepieciešams veikt trešās kategorijas veterināri sanitāro apstrādi citā stacijā).

334. Ja vagoni, kuros izvietoti dzīvnieki, pienākuši stacijā, kurā noteikta karantīna, saņēmējs vai nosūtītājs pēc saskaņošanas ar Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu pāradresē vagonus uz citām stacijām.

11.3. Veterinārajai kontrolei pakļauto kravu pārvadāšana

335. Dzīvnieku izcelsmes produktus un dzīvnieku izcelsmes pārtikas izejvielas pārvadā, ievērojot arī šo noteikumu 9.nodaļu un normatīvos aktus, kas reglamentē dzīvnieku izcelsmes produktu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas izejvielu pārvadāšanu.

336. Konteineros, kuri pieder pārvadātājam, nepārvadā jēlādas un kažokādu izejvielas, kā arī mājdzīvnieku, savvaļas un jūras dzīvnieku neizstrādātas jēlādas un ādas, dzīvnieku vilnu (mazgātu un nemazgātu), vilnas izsukas, nomesto spalvu, dzīvnieku matus, astrus un pūkas, putnu spalvas un dūnas, sarus, neapstrādātus kaulus, ragus un nagus, zemādu, atgriezumus, slapji sālītas un sausas zarnas, kaltētas un konservētas dzīvnieku asinis, žulti, gaļas–kaulu un kaulu miltus (turpmāk — dzīvnieku izcelsmes izejvielas).

337. Iekraušanas, izkraušanas vai šķirošanas staciju koplietošanas vietās dzīvnieku izcelsmes izejvielām paredz atsevišķu noliktavu, izolētu vietu kopējā noliktavā vai vietu laukumā, kura nožogota ar vismaz 2,5 m augstām vienlaidu sienām (žogu).

338. Dzīvnieku izcelsmes izejvielas aizliegts glabāt un pārvadāt kopā ar pārtikas produktiem, dzīvnieku barību, mājas iedzīves lietām (priekšmetiem), dzīvniekiem, metāla izstrādājumiem, krāsojošām, smakojošām un izgarojošām vielām. Dzīvnieku izcelsmes pārtikas izejvielas nepārvadā kopā ar dzīvnieku izcelsmes tehniskajām izejvielām.

339. Dzīvnieku izcelsmes izejvielu svēršanai izmanto atsevišķus preču svarus vai to klājus un pārvieto ar atsevišķiem ratiem.

340. Dzīvnieku izcelsmes izejvielu glabāšanas vietas, svarus, klājus un ratus periodiski dezinficē atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas norādījumiem.

341. Bez taras pārvadājamo dzīvnieku izcelsmes izejvielu iekraušanā, izkraušanā un šķirošanā nodarbinātie krāvēji strādā aizsargapģērbā (kombinezonā vai blīva auduma kostīmā, cimdos, priekšautā, gumijas zābakos, ķiverē ar plecu aizsargu), ko aizliegts izmantot darbā ar cita veida kravām.

342. Pēc katras kravas partijas apstrādes aizsargapģērbu mazgā (dezinficē). Aizsargapģērbu glabā speciālos (atsevišķos) skapjos.

343. Nesālītas žāvētas un sausi sālītas jēlādas un kažokādu izejvielas pārvadā cietā vai mīkstā tarā, slapji sālītas — mucās un kastēs, kurām nav sūces. Jēlādas un kažokādu izejvielas bez iesaiņojuma, kā arī sasaldētas jēlādas un kažokādu izejvielas pārvadāšanai nepieņem.

344. Slapji sālītas jēlādas un kažokādu izejvielas aizliegts pārvadāt vienā vagonā ar citām dzīvnieku izcelsmes tehniskajām izejvielām, kas nav iesaiņotas vai ir iesaiņotas mīkstā tarā.

345. Pēc dzīvnieku izcelsmes izejvielu izkraušanas atpakaļ atdodamo taru pieņem pārvadāšanai, ja nosūtītājam ir Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina, ka atpakaļ atdodamajai tarai veikta veterināri sanitārā apstrāde.

346. Neizstrādātas jēlādas atgriezumus pārvadā sausā veidā maisos, kastēs vai kārbās.

347. Sausas zemādas pārvadā blīvos maisos, kuros ieklāta polimēra plēve, kaļķu pienā konservētas zemādas — mucās, kurām nav sūces.

348. Vilnu (mazgātu un nemazgātu), sarus, matus, astrus, spalvas un dūnas pārvadā mīkstā tarā. Katrai mazgātas vilnas ķīpai jābūt tā uzņēmuma marķējumam, kurš vilnu mazgājis.

349. Sausas zarnas un urīnpūšļus pārvadā kastēs vai ķīpās, kas ietītas mīkstā blīvā tarā. Sausi sālītas un slapji sālītas zarnas pārvadā mucās, kurām nav sūces.

350. Ragus, nagus un kaulus pārvadā mīkstā iesaiņojumā, attīrītus no mīkstajiem audiem, netīrumiem un izžāvētus. Ragus, nagus un kaulus var pārvadāt bez taras tikai privātos vai no pārvadātāja iznomātos segtajos vagonos.

351. Ziemā, kad ārējā gaisa temperatūra nav augstāka par mīnus 5 °C, no mīkstajiem audiem attīrītus jēlus ragus, nagus un kaulus var pārvadāt sasaldētus segtajos vagonos, ja tam piekrīt saņēmējs. Pavadzīmes ailē “Nosūtītāja atzīmes” izdara atzīmi “Jēlu kaulu (ragu, nagu) pārvadāšana sasaldētā veidā ar saņēmēju saskaņota”.

352. Izvārītus kaulus un kaulus, kas iegūti, atkaulojot gaļu, pārvadā tikai cietā tarā (kastēs, mucās). Kaulu izcelsmi (izvārītie, iegūti, atkaulojot gaļu, tehniskie) norāda veterinārajā pavaddokumentā vai veterinārajā (veselības) sertifikātā. Izvārītus kaulus un kaulus, kas iegūti, atkaulojot gaļu, aizliegts pārvadāt kopā ar tehniskajiem kauliem. Tehniskos kaulus nepārvadā sīksūtījumos.

353. Tehnisko kaulu, ragu un nagu glabāšana koplietošanas vietās aizliegta. Šādas kravas iekrauj un izkrauj koplietošanas vietās tieši no autotransporta līdzekļa vagonos un no vagoniem autotransporta līdzeklī.

354. Veterināri sanitāro apstrādi veic vagoniem, kuros pārvadātas dzīvnieku izcelsmes izejvielas, neiesaiņoti jēli dzīvnieku izcelsmes produkti, jēli dzīvnieku izcelsmes produkti vaļējās kastēs, kā arī segtajiem vagoniem, kuros paredzēts pārvadāt sienu un salmus dzīvnieku barošanai, un visu veidu vagoniem, kuros paredzēts pārvadāt neiesaiņotu gaļu un jēlus gaļas produktus, gaļu un jēlus gaļas produktus vaļējās kastēs, neiesaiņotus lopbarības graudus un citu barību sabērtā veidā, izņemot šo noteikumu 355.punktā minētos gadījumus.

355. Veterināri sanitāro apstrādi neveic vagoniem, kuros pārvadāti vai paredzēts pārvadāt no klīniski veseliem dzīvniekiem iegūtus jēlus dzīvnieku izcelsmes produktus cietā slēgtā iesaiņojumā, kā arī kausētus dzīvnieku izcelsmes taukus, olas, olu melanžu, medu, vasku, kausētas vaska un bišu šūnas, pārtikas sūkalas un sasaldētu asins plazmu.

356. Veterināri sanitāro apstrādi veic arī citos gadījumos, ja Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona izsniedz dokumentu par nepieciešamību veikt šādu apstrādi.

11.4. Vagonu apstrāde, pārvadājot veterinārajai kontrolei pakļautās kravas

357. Attiecīgās kategorijas veterināri sanitāro apstrādi vagoniem veic šo noteikumu 303., 354. un 356.punktā noteiktajos gadījumos. Par vagoniem, kuriem pēc izkraušanas nepieciešama veterināri sanitārā apstrāde, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona izsniedz attiecīgu dokumentu, kurā norāda izkraušanas staciju, vagona numuru, izkrautās kravas nosaukumu un veterināri sanitārās apstrādes kategoriju, kura piemērojama vagonam.

358. Pirmās kategorijas veterināri sanitāro apstrādi veic vagoniem, kuros:

358.1. pārvadāti klīniski veseli dzīvnieki no vietām, kurās nav izplatītas dzīvnieku infekcijas slimības;

358.2. bez slēgta iesaiņojuma pārvadāta klīniski veselu dzīvnieku gaļa un gaļas produkti;

358.3. pārvadātas veterinārā uzraudzībā esošos uzņēmumos kautu klīniski veselu dzīvnieku izejvielas (jēlvielas);

358.4. pārvadātas jēlādas, kurām izmeklēšanā nav atrasts Sibīrijas mēris, kā arī citas lopkopības izejvielas (izņemot dažādus salasītus kaulus) un zvērādas, kas sagatavotas vietās, kurās nav izplatītas dzīvnieku infekcijas slimības;

358.5. pārvadāta vilna, kas apstrādāta (mazgāta) ārvalstīs;

358.6. pārvadātas mucās zivis sālījumā.

359. Pirmās kategorijas veterināri sanitāro apstrādi veic vagoniem, kuros paredzēts iekraut:

359.1. kaujamos dzīvniekus;

359.2. bez slēgtā cietā iesaiņojuma gaļas produktus un dzīvnieku (putnu) gaļu;

359.3. bez iesaiņojuma lopbarības graudus un citu spēkbarību — segtajos vagonos;

359.4. sienu un salmus dzīvnieku barošanai — segtajos vagonos.

360. Otrās kategorijas veterināri sanitāro apstrādi veic vagoniem:

360.1. kuros pārvadāti slimi, par saslimšanu vai inficēšanos (izņemot šo noteikumu 361.punktā minētās slimības) aizdomās turami dzīvnieki, gaļa, dzīvnieku izcelsmes izejvielas un olas, kas iegūtas no lopiem un putniem, kuriem konstatētas infekcijas slimības, kā arī vilna, kurai nav veikta karstā mazgāšana;

360.2. pēc dzīvu zivju pārvadāšanas, kā arī pirms audzēšanai un aklimatizācijai paredzētu dzīvu zivju, apaugļotu ikru un vēžu pārvadāšanas;

360.3. kuros paredzēts pārvadāt vaislas, darba, atrakciju, zooloģiskā dārza dzīvniekus un uz sacensībām, izstādēm un eksportam nosūtāmos dzīvniekus;

360.4. pēc importa vilnas pārvadāšanas, kurai eksportētājvalstī veikta karstā mazgāšana;

360.5. kuros pārvadāta importa gaļa atbilstoši īpašiem nosacījumiem kravas veterināri sanitārā stāvokļa dēļ;

360.6. kuros pārvadātas nezināmas veterināri sanitārās izcelsmes lopkopības kravas vai kuros ceļā vai izkraušanas laikā atklāti tādu dzīvnieku līķi, kas nobeigušies no slimībām, kuras nav infekcijas slimības.

361. Trešās kategorijas veterināri sanitāro apstrādi veic vagoniem, kuros:

361.1. pārvadājot (ceļā vai izkraušanas laikā) tika konstatēti slimi dzīvnieki vai ir aizdomas par to saslimšanu vai inficēšanos ar Sibīrijas mēri, emfizematozo karbunkulu, ornitozi, eksotisko veidu mutes un nagu sērgu, Āfrikas cūku mēri, bratzotu, epizootisko limfangaitu vai malleusu;

361.2. ceļā vai izkraušanas laikā konstatēti ar infekcijas slimībām nobeigušos dzīvnieku līķi;

361.3. pārvadātas nekautas izcelsmes jēlādas, kam nav izmeklēts Sibīrijas mēris, salasīti kauli, importētas dzīvnieku izcelsmes izejvielas, arī vilna, kurai nav veikta karstā mazgāšana.

362. Vagonu veterināri sanitāro apstrādi veic Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas uzraudzībā un kontrolē. Kaustiskās sodas šķīdumu, formaldehīda sārmu šķīdumu, hlorkaļķi nav atļauts izmantot izotermisko vagonu veterināri sanitārajā apstrādē. Pēc vagonu veterināri sanitārās apstrādes Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona izsniedz dokumentu par katram vagonam (refrižeratorsekcijai) veikto veterināri sanitāro apstrādi. Minētajā dokumentā norāda vagona (refrižeratorsekcijas un tajā esošo vagonu) numuru, veterināri sanitārās apstrādes kategoriju, kura piemērota vagonam, un vagona (refrižeratorsekcijas) derīgumu kravas iekraušanai bez papildu apstrādes. Par vagonu (refrižeratorsekciju), kas pieder citu valstu dzelzceļiem, minēto dokumentu izsniedz attiecīgajā starptautiskajā dzelzceļu nolīgumā paredzētajā darba valodā.

363. Ja pēc izkraušanas vagonus nosūta uz veterināri sanitārās apstrādes vietām citās stacijās, vagoniem aizver durvis, uzliek savijumus un plombas un aizver lūkas. Vagonu pārvadāšanai noformē pavadzīmi, kuras ailē “Kravas nosaukums” ieraksta norādi “Veterināri sanitārajai apstrādei”. Pavadzīmei pievieno par katru vagonu Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtu dokumentu, kurā noteikta nepieciešamība veikt veterināri sanitāro apstrādi. Uz durvīm abās vagona pusēs ar krītu uzraksta norādi “Veterināri sanitārajai apstrādei” un datumu.

364. Vagonu, par kuru Pārtikas un veterinārais dienests izdevis dokumentu, kurā noteikta nepieciešamība veikt veterināri sanitāro apstrādi, pēc izkraušanas nav atļauts nosūtīt remontā, kamēr nav veikta attiecīgā apstrāde. Ja vagonu nepieciešams atkabināt tā gaitas daļu remonta vai nomaiņas dēļ, nav atļauts, remontējot vai nomainot vagona gaitas daļas, noņemt no durvīm plombas un savijumus, kā arī nodzēst uzrakstus uz durvīm.

365. Vagonus, kuriem veicama trešās kategorijas veterināri sanitārā apstrāde, nosūta, neizvācot no tiem ierīces, barības un pakaišu atlikumus un mēslus.

366. Ja pārvadātājs stacijā konstatē, ka no vagona nav izvākti mēsli vai nobeigušos dzīvnieku līķi, vai par dzīvnieku pārvadāšanu vagonā liecina citas pazīmes, pārvadātājs nosūta vagonu veterināri sanitārajai apstrādei (Pārtikas un veterinārā dienesta dokumentu par nepieciešamību veikt veterināri sanitāro apstrādi nepievieno). Pavadzīmes ailē “Kravas nosaukums” ieraksta norādi “Nezināmas izcelsmes dezinfekcijai”. Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona nosaka, kā veicama vagona apstrāde.

367. Izotermiskajam vagonam pirms iekraušanas neveic veterināri sanitāro apstrādi, ja tā veikta citā valstī pēc vagona izkraušanas un to apliecina attiecīgajā valstī izsniegts veterinārais dokuments. Ja saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas atzinumu šādam vagonam veicama atkārtota veterināri sanitārā apstrāde, sastāda vispārējā parauga aktu. Aktu paraksta pārvadātājs un Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona, kā arī nosūtītājs, ja viņš piedalījies apstākļu apliecināšanā.

12. Kravu glabāšanas kārtība un glabāšanas termiņi

368. Kravas var glabāt staciju koplietošanas vietās segtajās noliktavās, atklātos laukumos, vagonos vai konteineros. Bīstamās kravas glabā atbilstoši noteikumiem par bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu.

369. Koplietošanas vietās izkrautās kravas atkarībā no to īpašībām var glabāt segtajās noliktavās vai atklātos laukumos. Atklātos laukumos atļauts glabāt vaļējā ritošajā sastāvā pārvadājamās kravas. Ja nav iespējams nodrošināt attiecīgo kravu glabāšanu segtajās noliktavās, tās glabā vagonos un izsniedz saņēmējam tieši no vagoniem. Ātrbojīgās kravas no refrižeratorvagoniem un refrižeratorkonteineriem staciju koplietošanas vietās pārkrauj tieši autotransportā.

370. Kravām (izņemot kravas, kuras pienākušas bez pavadzīmes) ir šādi maksimālie glabāšanas termiņi līdz brīdim, kad saņēmējs tās izved no stacijas:

370.1. svaigs piens, grieztie ziedi un ledus — sešas stundas;

370.2. raugs, dzīvi dzīvnieki un putni, dzīvi ikri zivju audzēšanai un zivju mazuļi, svaigi dārzeņi un sēnes, izņemot kāpostus, kartupeļus, bietes, sīpolus, ķiplokus, bites, vēži, krabji, moluski, grieztie augi, dzīvas zivis, svaigi augļi un ogas — 12 stundas;

370.3. storu un lašu ikri, kartupeļi, kāposti, bietes, sīpoli, ķiploki, neizstrādātas ādas, jēlādas un kažokādas, margarīns un pārtikas tauki, bezalkoholiskie dzērieni, bīstamās kravas, dzīvas dēles, vīna spirts, maizes izstrādājumi — viena diennakts;

370.4. visas ātrbojīgās kravas, kuras pienākušas refrižeratorvagonos un refrižeratorkonteineros, ātrbojīgās kravas, kuras pienākušas segtajos vagonos un konteineros un nav minētas šajā punktā, kā arī dzīvi augi, izņemot grieztos augus, — divas diennaktis;

370.5. izstrādājumi no klūgām, salmiem un tamlīdzīgiem materiāliem, makulatūra, papīra un kartona atliekas, siens un salmi, kokskaidas (zāģskaidas un ēveļskaidas), kūdra, lupatas un tekstilatlikumi — trīs diennaktis;

370.6. pārējās kravas, izņemot mājas iedzīves lietas (priekšmetus), — piecas diennaktis;

370.7. mājas iedzīves lietas (priekšmeti) — 30 diennaktis.

371. Bez pavadzīmes pienākušām kravām ir šādi maksimālie glabāšanas termiņi:

371.1. svaigs piens, grieztie ziedi un ledus — 12 stundas;

371.2. kravas, kuru glabāšanas termiņš ir 12 stundas, — viena diennakts;

371.3. kravas, kuru glabāšanas termiņš ir viena vai divas diennaktis, — attiecīgi divas vai trīs diennaktis;

371.4. kravas, kuru glabāšanas termiņš ir trīs vai piecas diennaktis, — attiecīgi astoņas vai desmit diennaktis;

371.5. mājas iedzīves lietas (priekšmeti) — 50 diennaktis;

371.6. pārējās kravas — 30 diennaktis.

372. Kravas maksimālo glabāšanas termiņu skaita no brīža, kad saņēmējam sniegta informācija par kravas pienākšanu. Pārvadātājs pēc saņēmēja lūguma var atļaut kravu glabāt ilgāk.

373. Saņēmējs ir atbildīgs par kravas bojāšanos vai bojājumu, ja viņš nav to izvedis šo noteikumu 370.punktā noteiktajā termiņā.

374. Pārvadājot ar vienu pavadzīmi noformētas kravas, kurām ir dažāds glabāšanas termiņš, maksimālo glabāšanas termiņu nosaka pēc kravas, kurai ir īsāks glabāšanas termiņš.

375. Ja staciju koplietošanas vietās kravu ieved pirms noteiktās iekraušanas dienas, kā arī ja pārvadājums nav noticis vai pēc nosūtītāja lūguma ir atlikts, kravas glabāšanas termiņš nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 370.punktā minēto termiņu.

Ministru prezidents E.Repše

Satiksmes ministrs R.Zīle

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 8.februāri.

1.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 4.februāra
noteikumiem Nr.70

Savijumu un plombu uzlikšana vagoniem un konteineriem

Satiksmes ministrs R.Zīle

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 4.februāra
noteikumiem Nr.70

Universālo vidējas tonnāžas konteineru izmēri

Nr. p.k.	Konteinera tips	Konteinera izmēri (mm)
		ārējie			iekšējie
		garums	platums	augstums	garums	platums	augstums
1.	UUK-5	2100	2650	2400	1950	2515	2128
2.	UKM-5	2190	2650	2400	2050	2504	2128
3.	UUK-5U	2100	1325	2400	1950	1216	2128
4.	UUK-3	2100	1325	2400	1980	1225	2128

Satiksmes ministrs R.Zīle

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 4.februāra
noteikumiem Nr.70

Galvenās sasalstošās kravas

1. Aglomerāts (mitrs).

2. Akmens — ģipšakmens, kaļķakmens, plēstais būvakmens, gliemežakmens, tufs.

3. Balasts.

4. Barīts (gabalos).

5. Boksīti.

6. Grants.

7. Granulētie izdedži.

8. Pirīta izdedži.

9. Mitras biešu izspaidas.

10. Kaļķakmens (mazgātais).

11. Cinka, cementa klinkers.

12. Kolčedāns (dzelzs, vara, sēra) — parastais un flotācijas.

13. Dažādi koksa smalkumi.

14. Kokss.

15. Apatītu, barītu, volframa, dzelzs, kobalta, vara, molibdēna, pirītu (flotācijas bagātināšanas atbiras), svina un cinka koncentrāti un akmeņi.

16. Vermikulīta koncentrāts.

17. Kušņi.

18. Kvarcīti (mazgātie).

19. Māls — kaolīna, ugunsizturīgais, vienkāršais.

20. Merģelis.

21. Kaļķakmens (dolomīta) milti.

22. Ogles — brūnogles un akmeņogles.

23. Ogļu duļķes.

24. Dzelzs, dārgmetālu, mangāna, vara, niķeļa, svina, hromīta un cinka rūda.

25. Sāls.

26. Degošie slānekļi.

27. Kvarca un celtniecības smiltis, veidsmiltis.

28. Mazgātas šķembas.

29. Kušņu špats.

30. Zeme (dažāda).

Satiksmes ministrs R.Zīle

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 4.februāra
noteikumiem Nr.70

Galvenās ātrbojīgās kravas

1. Svaigas un konservētas (izņemot kaltētas un žāvētas) sēnes, svaigi un konservēti dārzeņi (piemēram, baklažāni, paprika, ķirbji, arbūzi, melones, kabači, gurķi, tomāti, kāposti, kartupeļi, sīpoli, ķiploki, burkāni, galda bietes, kāļi, redīsi), sālīti un marinēti dārzeņi un sēnes, augļu un dārzeņu biezeņi, mārrutki (saknes), svaigi zaļumi (piemēram, sīpolloki, salāti, spināti, dilles), sasaldēti augļi, ogas un dārzeņi.

2. Svaigas un konservētas (izņemot kaltētas un žāvētas) ogas un augļi (piemēram, banāni, ananasi, āboli, bumbieri, cidonijas, negatavas hurmas, plūmes, Kaukāza plūmes, persiki, aprikozes, saldie ķirši, ķirši, sarkanās un baltās jāņogas, upenes, ērkšķogas, dārza zemenes, vīnogas, dzērvenes, brūklenes, citrusaugļi, granātāboli), marinētas ogas un augļi, augļu un ogu ievārījums un biezeņi, augļu un ogu mīkla.

3. Gaļa (arī kauti putni un medījumi) un gaļas produkti (piemēram, gaļas kūpinājumi, desas, speķis, dzīvnieku tauki, endokrīnās izejvielas, subprodukti, asinis un to pārstrādes produkti).

4. Piens un piena produkti (piemēram, svaigs piens, saldais krējums, skābais krējums, biezpiens, siers, brinza, sviests un kausēts sviests, jogurts, saldējums).

5. Olas un olu produkti.

6. Siļķes un zivis dažādos veidos — dzīvas, atvēsinātas, saldētas, kūpinātas, sālītas un marinētas, dažādi ikri, zivju produkti, krabji un krabju nūjiņas, vēži, dzīvi ikri zivju audzēšanai un zivju mazuļi.

7. Margarīns, konditorejas un kulinārijas tauki, majonēze.

8. Alkoholiskie dzērieni (piemēram, alus, porteris, dažādi vīni, šampanietis, vīnogu misa, izvilkumi, uzlējumi).

9. Bezalkoholiskie dzērieni, arī minerālūdens.

10. Presētais maizes raugs.

11. Dažādi konservi (gaļas, dārzeņu, zivju, krabju, piena) un preservi.

12. Dzīvi augi (piemēram, dzīvi koki, krūmi un puķes, dārzeņu dēsti, dažādi stādi un cits stādāmais materiāls, mūžzaļie augi, grieztie ziedi, sēklas ozolzīles).

13. Latekss (šķidrais kaučuks) un bioloģiskie preparāti.

Satiksmes ministrs R.Zīle