Ceļā uz Eiropas Savienību

Vakar, 25.maijā, Briselē notika kārtējais sarunu raunds par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Sarunas notika delegāciju vadītāju vietnieku līmenī.

Tika uzsāktas sarunas par astoņām šā gada 28. martā nosauktajām sarunu sadaļām. Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Ķesteris. ES dalībvalstis pārstāvēja to vēstnieki Eiropas Savienībā.

Par Latvijas progresu liecina sarunu laikā panāktā vienošanās, ka turpmākas sarunas nav nepieciešamas, un līdz ar to iespējams provizoriski slēgt šādas piecas sadaļas: "Kopējā ārējā un drošības politika"; "Statistika"; "Izglītība un apmācības"; "Zinātne un pētniecība", "Mazie un vidējie uzņēmumi". Lēmums tiks galīgi apstiprināts ārlietu ministru tikšanās reizē jūnijā.

Par divām sadaļām — "Konkurences politika" un "Kultūra un audiovizuālā politika" — ES ir lūgusi Latvijai sagatavot papildu informāciju, kurā jāprecizē atsevišķu ES likumdošanas normu ieviešanas termiņi. Ir pamats uzskatīt, ka pieprasītā papildu informācija nebūs šķērslis sadaļas slēgšanai turpmākajos mēnešos.

Sadaļā "Ārējās attiecības" Latvija ir paudusi vēlmi saglabāt Baltijas brīvās tirdzniecības līgumu tirdzniecībai ar lauksaimniecības precēm, gadījumā ja Latvija iestājas Eiropas Savienībā pirms pārējām Baltijas valstīm. Nepieciešamības gadījumā Latvija pieprasīs iespējamu pārejas posma vienošanos līdz brīdim, kamēr visas trīs Baltijas valstis kļūst par pilntiesīgām ES dalībvalstīm. Paredzams, ka sarunas ar Eiropas Savienību turpināsies, lai panāktu abām pusēm izdevīgu risinājumu.

"Konkurences politika" ir viena no sarežģītajām sadaļām, kura sagādājusi grūtības visām kandidātvalstīm, tajā skaitā pirmajai grupai. Tajā pašā laikā tā varētu būt viena no jomām, kas radītu iespēju Latvijai panākt pirmās grupas valstis. Eiropas Komisija ir atzīmējusi, ka Latvija sasniegusi vērā ņemamu progresu un var kalpot kā paraugs citām kandidātvalstīm konkurences politikas jomā. Būtiskākais solis, lai panāktu Latvijas atbilstību ES prasībām, ir jumta likuma par speciālajām ekonomiskajām zonām un brīvostām pieņemšana šī gada laikā. Šis likums ļautu izvairīties no situācijas, ka pret Latvijas speciālo ekonomisko zonu uzņēmumiem Eiropas tirgū tiktu piemēroti kompensējošie maksājumi.

25. maija sarunu raundā atvērtās sadaļas paredz virkni ieguvumu Latvijai, kļūstot par ES dalībvalsti.

Būtiskākais ieguvums konkurences politikas jomā ir vienoti konkurences noteikumi visā Eiropas tirgū. Tas garantēs drošību mūsu uzņēmējiem, darbojoties Eiropas tirgū. Savukārt ES valsts atbalsta politikas principu ieviešana dos ievērojamu impulsu nacionālās valsts atbalsta politikas pilnveidošanai, kas pozitīvi ietekmēs mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un reģionālo attīstību.

ES politika pašlaik ir vērsta uz plaša atbalsta sniegšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. ES ir izstrādātas programmas, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, kuras paredz uzlabot un vienkāršot uzņēmējdarbības vidi, atvieglot pieeju finansu resursiem un kredītiem, sniegt visaptverošu atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai īpaši atbalstāmos reģionos, konkurētspējas palielināšanu, uzlabojot pieeju pētījumiem, jaunām tehnoloģijām un apmācībām.

Izglītības un mācību jomā būtiskākais ieguvums ir saistīts ar darbaspēka intelektuālā potenciāla un kvalifikācijas kāpināšanu kopumā. Nākotne pieder nācijām, kas investē kvalitatīvā un pasaules līmenī konkurētspējīgā izglītībā. ES izglītības programmas šajā jomā ir būtisks atbalsts. Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, tiks nodrošināta diplomu savstarpējā atzīšana, tas pavērs plašākas iespējas mācību turpināšanai jebkurā citā ES dalībvalstī. Tiks paplašinātas iespējas izmantot sadarbību izglītības jomā, kāda šobrīd notiek ES. Jau pašlaik Latvija piedalās daudzās programmās, piemēram, "Leonardo da Vinci", "Socrates" un "Youth for Europe", kuras dod iespēju skolotāju, skolēnu, studentu savstarpējai apmaiņai, studiju programmu pilnveidošanai, kā arī rada iespēju jauniešu iesaistīšanai pilsoniskas sabiedrības veidošanā.

Svarīgākais ieguvums zinātnes un pētniecības jomā ir piedalīšanās Eiropas Kopienas programmās, kas nostiprinās Latvijas pētniecības un tehnoloģiju potenciālu, nevis noplicinās to. Kā piemēru var minēt 5. ietvara programmu, kuras pamatmērķis ir Eiropas zinātniskā potenciāla attīstība un ciešāka sasaiste ar sabiedrības vajadzībām. Viena no šīs programmas darbības metodēm ir vairāku valstu zinātnieku sadarbība viena projekta realizācijai, tādējādi savstarpēji bagātinot katru no iesaistītajām valstīm. Tas reizē ir arī līdzeklis pret smadzeņu aizplūšanu no Latvijas uz ES dalībvalstīm.

ES politika kultūras un audiovizuālo pakalpojumu jomā ir orientēta uz vietējo audiovizuālās produkcijas ražotāju aizstāvību un atbalstu. Tādas ES iniciatīvas kā, piemēram, MEDIA programma, rada iespēju attīstīties Latvijas kinematogrāfijas industrijai. Šai programmai Latvija pievienosies tuvākajā nākotnē.

Šobrīd atvērto un slēgto sarunu sadaļu skaits liecina, ka otrās grupas valstu virzība sarunu procesā ir straujāka, nekā tas bija pirmās grupas valstīm. Tas gan apstiprina ES politisko gribu sekot Helsinku lēmumiem, nodrošinot otrās grupas valstīm iespēju sarunu procesā virzīties atbilstoši to individuālajiem sasniegumiem, gan demonstrē Latvijas augsto gatavības pakāpi iestāšanās procesā.

Ārlietu ministrijas preses centrs