Ministru kabineta rīkojums Nr.82

Rīgā 2003.gada 6.februārī (prot. Nr.7, 18.§)

Par Ekonomikas un kultūras augstskolas Satversmes apstiprināšanu

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Ekonomikas un kultūras augstskolas Satversmi.

Ministru prezidents E.Repše

Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis

 

Apstiprināta

ar Ministru kabineta

2003.gada 6.februāra rīkojumu Nr.82

Ekonomikas un kultūras augstskolas
Satversme

PREAMBULA

Ekonomikas un kultūras augstskola dibināta 1998.gada 28.maijā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Ekonomikas un kultūras augstskola”. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Ekonomikas un kultūras augstskola” reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1998.gada 23.jūlijā, reģistrācijas Nr. 000340298; pārreģistrēta 2000.gada 2.februārī, reģistrācijas Nr.3343800214. Augstskolas dibinātāji ir šādas fiziskas personas: V.Surkovs, A.Surkovs, A.Surkova, M.Kormanova. Ekonomikas un kultūras augstskolai akreditācijas lapa Nr. 017 izsniegta 2001.gada 8.februārī.

Ekonomikas un kultūras augstskola (turpmāk tekstā — Augstskola) ir dibināta, lai īstenotu profesionālo studiju programmu ekonomikā un citus virzienus pēc attiecīgo licenču saņemšanas.

 

I.Vispārīgie noteikumi

1. Augstskola ir autonoma augstākās izglītības un zinātnes iestāde, kas darbojas saskaņā ar Augstskolu likumu, likumu “Par zinātnisko darbību”, Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu un šo Satversmi.

2. Augstskola ir augstākās izglītības un zinātnes iestāde. Saskaņā ar Augstskolu likumu Augstskolas darbības svarīgākais nosacījums ir tās autonomija un akadēmiskās brīvības īstenošana. Augstskolas autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un augstskolas vadību, starp akadēmisko personālu un vadību. Augstskolas autonomija izpaužas arī atbildībā par tajā iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finansu un materiālo resursu izmantošanu, demokrātisku principu un augstskolu darbību reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu.

3. Augstskola sniedz iespēju iegūt augstāko izglītību tajās studiju programmās, kuru īstenošanai ir saņemta Izglītības un zinātnes ministrijas licence, un atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un saistībā ar Latvijas diplomu starptautiskās atzīšanu nodrošina augstākās izglītības kvalitāti.

4. Augstskolas pilns nosaukums citās valodās ir:

Высшая школа экономики и культуры — krievu valodā;

Higher School of Economics and Culture — angļu valodā;

Hochschule fūr Wirtschaft und Kultur — vācu valodā.

5. Augstskolas juridiskā adrese ir:

Lomonosova iela 1/1, Rīga, LV–1019, Latvijas Republika.

6. Augstskolas darbībā ir noteikta šādu akadēmiskās brīvības principu īstenošana:

6.1. studējošajiem ir tiesības:

a) izvēlēties apgūt sev interesējošās studiju programmas;

b) izstrādāt savu individuālo studiju palīgprogrammu;

c) noklausīties pēc savas izvēles lekcijas citās Augstskolas studiju programmās;

d) piedalīties Augstskolas studiju programmas kvalitātes vērtēšanā;

6.2. Augstskolas akadēmiskajam personālam ir tiesības izvēlēties zinātniskās un pētnieciskās darbības virzienus un tematiku.

7. Augstskola darbojas saskaņā ar noteiktajiem pašpārvaldes principiem. Tās darbības pamatā ir studentu un akadēmiskā personāla tiesības piedalīties akadēmiskā, administratīvā un saimnieciskā rakstura lietu risināšanā, būt ievēlētiem Augstskolas pārvaldes struktūrās.

8. Augstskolai ir juridiskās personas statuss, tai ir sava simbolika un savs zīmogs. Augstskolas simbols ir Pēterbaznīcas tornis, tornim abās pusēs ir spārni. Zem simbola ir abreviatūra — EKA. Augstskolas simbola nozīme: Pēterbaznīcas tornis simbolizē vienu no pirmajām mācību iestādēm Latvijā, spārni — tirdzniecības dievu Merkuru. Tornis un spārni ir vara krāsā, burti ir melni.

9. Personām, kas apguvušas valsts akreditētu studiju programmu, izsniedz Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikta parauga diplomu ar Latvijas Republikas mazā ģerboņa attēlu, kā arī citus dokumentus normatīvos aktos noteiktajā kārtībā.

10. Augstskolas atklāšanas diena — 30. marts ir Augstskolas svinamā diena.

 

II. DARBĪBAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI

11. Augstskolas darbības galvenais uzdevums ir — atbilstoši Latvijas Republikas izglītības kvalitātes standartiem nodrošināt studējošiem iespēju iegūt praktiskai izmantošanai derīgu, uz zinātniskiem un praktiskās pieredzes pamatiem veidotu un starptautiskajām prasībām atbilstošu augstāko izglītību. Paredzētā uzdevuma veikšanas neatņemama sastāvdaļa ir zinātniskā un pētnieciskā darba organizēšana.

12. Augstskolas studiju programmu īstenošanas galvenie mērķi ir:

12.1. sniegt kvalitatīvu izglītību un sagatavot starptautiska līmeņa speciālistus, kuri būtu spējīgi profesionāli darboties konkrētā specialitātē un turpināt tālākizglītību;

12.2. organizēt kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanu atbilstoši tautsaimniecības attīstības prasībām;

12.3. veidot studiju programmas, kurās apvienots profesionālais un humanitārais aspekts, tādējādi veicinot profesionālu un inteliģentu speciālistu un sabiedrības locekļu kultūras līmeņa celšanu.

13. Lai nodrošinātu studiju procesu, Augstskola izstrādā un izdod mācību grāmatas un mācību līdzekļus, veic ārvalstīs izdoto publikāciju tulkošanu, veido mūsdienīgu materiāli tehnisko bāzi, nodrošina visiem Augstskolā studējošiem informācijas pieejamību Internetā, izveido mācību un prakses sistēmu praktisko iemaņu apguvei, slēdz sadarbības līgumus ar Latvijas un ārvalstu augstskolām. Augstskola var veikt izdevējdarbību, komercdarbību un cita veida saimniecisko darbību atbilstoši likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un šai Satversmei, kā arī atbilstoši Augstskolas mērķiem ieguldīt iegūtos līdzekļus citās komercsabiedrībās.

14. Augstskola atbilstoši savas darbības mērķiem:

a) nosaka studiju saturu un veidus, uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, pētnieciskā un zinātniskā darba virzienus;

b) piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus Augstskolas diplomus un citus izglītības dokumentus Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

c) apvieno studiju procesa teorētiskā satura daļu apguvi ar praktisko iemaņu apguvi;

d) veic fundamentālus teorētiskus un lietišķus pētījumus;

e) nodrošina svešvalodu zināšanu apgūšanu tādā līmenī, kas ļauj pastāvīgi līdzdarboties starptautiskajos uzņēmējdarbības procesos, kā arī turpināt studijas ārvalstīs, piedalīties starptautiskos semināros, simpozijos un konferencēs.

15. Augstskolas uzdevumu un mērķu sasniegšanas viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir akadēmiskā, profesionālā un pētniecības darba nedalāmība.

16. Augstskola īsteno profesionālo un akadēmisko izglītību. Par atbilstošu studiju programmu apguvi iegūst akadēmiskās augstākās izglītības bakalaura vai maģistra grādu, par profesionālās augstākās izglītības studiju programmu apguvi profesionālo kvalifikāciju, profesionālās augstākās izglītības bakalaura vai maģistra grādu.

17. Veicot studiju un zinātnisko darbību, Augstskolai ir tiesības:

a) rīkot konferences, konkursus, seminārus, dibināt biedrības, organizēt kursus u.c. darbības veidus, ko paredz Latvijas Republikas tiesību akti;

b) slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu izglītības un zinātnes institūcijām;

c) veidot savus fondus, kā arī sadarboties citu fondu ietvaros;

d) dibināt iestādes un uzņēmumus uzņēmējdarbības veikšanai noteikto augstskolas darbības mērķu sasniegšanai;

e) dibināt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības Latvijā un ārzemēs.

18. Augstskolā veidotās biedrības darbojas saskaņā ar statūtiem, ko apstiprina Augstskolas senāts.

 

III. PĀRSTĀVĪBAS INSTITŪCIJAS, VADĪBAS INSTITŪCIJAS UN LĒMĒJINSTITŪCIJAS

19. Augstskolas pārstāvības institūcijas, vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas ir:

a) Satversmes sapulce;

b) senāts;

c) rektors;

d) revīzijas komisija;

e) šķīrējtiesa.

20. Augstskolas augstākās vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finansiālajos un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs. Augstākā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātnes jautājumos ir Augstskolas Satversmes sapulce.

21. Satversmes sapulcē piedalās viss Augstskolas pamatdarbā esošais akadēmiskais un vispārējais personāls, kamēr akadēmiskais un vispārējais personāls nepārsniedz 150 cilvēku skaitu, kā arī rektors. Kārtējās Satversmes sapulces pārstāvniecības kvotas un skaitlisko sastāvu nosaka iepriekšējā sasaukuma Satversmes sapulce, ņemot vērā Augstskolu likumā noteiktās normas. Satversmes sapulcē jāpiedalās ne mazāk ka 60 procentiem no akadēmiskā personāla un ne mazāk kā 15 procentiem studējošo. Studējošos uz Satversmes sapulci izvirza studentu pašpārvalde.

Ja Augstskolas akadēmiskā un vispārējā personāla kopskaits pārsniedz 150 cilvēku, Satversmes sapulci ievēlē 50 cilvēku sastāvā, ko veido 30 akadēmiskā personāla pārstāvji, 10 vispārējā personāla pārstāvji, deviņi studējošo pārstāvji.

22. Satversmes sapulces sastāvs nepieciešamības gadījumā tiek papildināts katra akadēmiskā gada sākumā. Struktūrvienības pārstāvjus Satversmes sapulcē ievēlē struktūrvienības sapulcē, aizklāti balsojot.

23. Satversmes sapulces vēlēšanas organizē dibinātājs. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc savu darbu (studijas) Augstskolā, tiek ievēlēti jauni pārstāvji Satversmes sapulcei. Satversmes sapulces pārstāvju pilnvaru laiks ir trīs gadi. Satversmes sapulces pārstāvi var atsaukt pirms tā pilnvaru termiņa beigām, pamatojoties uz šī pārstāvja vēlētāju lēmuma, kas pieņemts tādā pašā kārtībā kā lēmums par pārstāvja ievēlēšanu. Satversmes sapulci sasauc reizi trijos gados. Ja nepieciešams, ārpus kārtas Satversmes sapulci var sasaukt Augstskolas senāts vai Augstskolas rektors.

24. Satversmes sapulces sasaukšanas un norises kārtību, kā arī pārstāvju izvirzīšanas, ievēlēšanas un atsaukšanas kārtību nosaka Satversmes sapulces nolikums, kuru apstiprina Satversmes sapulce.

25. Satversmes sapulce tās priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru ievēlē uz trim gadiem.

26. Satversmes sapulce:

a) pieņem un izdara grozījumus Augstskolas Satversmē;

b) ievēlē un atceļ rektoru;

c) noklausās rektora pārskatu;

d) ievēlē senātu;

e) ievēlē revīzijas komisiju un šķīrējtiesu;

f) apstiprina Satversmes sapulces, senāta, revīzijas komisijas un šķīrējtiesas nolikumus;

g) ir tiesīga pieņemt Augstskolas konceptuālus darbības un attīstības jautājumus izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai par tiem.

27. Satversmes sapulces lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo balsu vairākumu un tā ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz puse no Satversmes sapulces locekļu kopskaita.

28. Lēmums par rektora ievēlēšanu amatā un atcelšanu no amata tiek pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk par trīs ceturtdaļām klātesošo Satversmes sapulces locekļu.

29. Augstskolas senāts ir augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija.

30. Senāta sastāvu, ievēlēšanas kārtību, darbību un kompetenci reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums par senātu. Augstskolas senātu 15 līdz 19 senatoru sastāvā uz trim gadiem ievēlē Satversmes sapulce. Senatoru var atsaukt pirms tā pilnvaru termiņa beigām, pamatojoties uz Satversmes sapulces lēmuma pamata.

31. Augstskolā tiek izveidots padomnieku konvents, kas veic konsultatīvu darbību stratēģiskos jautājumos. Tas ir tiesīgs ierosināt šo jautājumu izskatīšanu senātā un izsaka senātam un rektoram ieteikumus, kas ir saistīti ar Augstskolas attīstību.

32. Padomnieku konventa darbību vada tās priekšsēdētājs. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas no padomnieku konventa sastāva ierosinājuma.

33. Rektors ir augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno tās vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv to.

34. Rektoru ievēlē Augstskolas Satversmes sapulce uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, ievēlot par rektoru vienu un to pašu personu ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

35. Kārtējās rektora vēlēšanas rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai rektora pienākumus pilda iepriekšējais rektors.

36. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc augstskolas senāta vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma un pamatojoties uz Satversmes sapulces lēmumu, ja rektora darbībās konstatē likumu vai citu normatīvo aktu pārkāpumus.

37. Rektors:

a) atbild par Augstskolas darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīviem aktiem, kā arī Augstskolas Satversmei;

b) atbild par Augstskolā iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;

c) izsludina amatu konkursus;

d) apstiprina Uzņemšanas komisiju, imatrikulē un eksmatrikulē personas, atbilstoši noteiktai kārtībai;

e) veicina Augstskolas personāla radošu attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

f) veicina Augstskolas darbības atbilstību Augstskolas Satversmes nosacījumiem;

g) pārstāv Augstskolu, slēdzot sadarbības līgumus ar Latvijas un citu valstu augstskolu vadību.

38. Rektoram ir tiesības izdot rīkojumus par visiem pārvaldes jautājumiem, kuri nav citu pārvaldes institūciju lēmējsfērā. Tie ir obligāti Augstskolas personālam.

39. Augstskolas revīzijas komisijai ir tiesības veikt pārbaudi par Augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Augstskolas Satversmei. Skaidrojot ar pārbaudi saistītos jautājumus, revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kuri attiecas uz Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām.

40. Revīzijas komisiju ievēlē Augstskolas Satversmes sapulcē triju personu sastāvā uz trim gadiem. Revīzijas komisijas sastāvā nav pieļaujama Augstskolas administratīvā personāla pārstāvju ievēlēšana. Revīzijas komisijas pārstāvi var atsaukt pirms tā pilnvaru termiņa beigām ar Satversmes sapulces lēmumu. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā vai atsevišķos gadījumos nekavējoties pēc pārbaudes ziņo senātam par saviem darba rezultātiem.

41. Augstskolas šķīrējtiesas sastāvā ir trīs personas, kuras ievēlē aizklātās vēlēšanās uz trim gadiem Augstskolas Satversmes sapulce.

42. Šķīrējtiesa izskata:

a) studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem;

b) strīdus starp Augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas savstarpēji atrodas pakļautības attiecībās.

43. Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Augstskolas senāts, izpilda Augstskolas administrācija.

44. Augstskolas ikvienas pārstāvības institūcijas un lēmējinstitūcijas pieņemto lēmumu mēneša laikā var pārsūdzēt šķīrējtiesā, bet šķīrējtiesas lēmumu — Satversmes sapulcē. Satversmes sapulces lēmums ir galīgs.

45. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Augstskolas Satversmes sapulcei. Pārtraukt ar viņiem darba attiecības pēc darba devēja iniciatīvas var tikai pēc tam, kad to ar savu lēmumu ir apstiprinājusi Satversmes sapulce.

46. Pēc Senāta ieteikuma Satversmes sapulce ir tiesīga izslēgt personu no senāta, revīzijas komisijas vai šķīrējtiesas sastāva, ja šī persona ar savu rīcību neveicina Satversmes un citu Augstskolas iekšējo noteikumu ievērošanu. Šādā gadījumā jāsasauc Satversmes sapulce, kura lemj par personas izslēgšanu no senāta un jaunu personu ievēlēšanu tajā.

 

IV. AUGSTSKOLAS PERSONĀLS

47. Augstskolas personālu veido:

a) akadēmiskais personāls — profesori, asociētie profesori, docenti, lektori, asistenti, vadošie pētnieki, pētnieki, kuriem Augstskola ir pamatdarba vieta;

b) vispārējais augstskolas personāls, kuram Augstskola ir pamatdarba vieta;

c) pilna studiju laika studējošie.

48. Augstskolas akadēmiskais personāls veic pedagoģisko darbību un piedalās zinātniskos pētījumos. Darba samaksas principus nosaka Augstskolas senāts. Augstskolas rektors slēdz ar katru akadēmiskā personāla pārstāvi individuālo līgumu par izglītošanās darbību un zinātnisko pētījumu veikšanu, nosakot samaksas apmēru atbilstoši kvalifikācijas kritērijiem un darba slodzei.

49. Profesoru un asociēto profesoru atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz šo lēmumu, rektors noslēdz ar profesoru un asociēto profesoru darba līgumu.

50. Uz vakantajām profesoru un asociēto profesoru amatu vietām tiek izsludināts atklāts konkurss.

51. Katram pretendentam, kas kandidē uz profesora vietu, ir jāsaņem neatkarīgs starptautisks vērtējums, kuru organizē attiecīgās nozares profesoru padome.

52. Ja augstskolā ir asociētā profesora vakance, Augstskolas senāts pieņem lēmumu par to, kādā zinātnes apakšnozarē izsludināms atklāts konkurss uz brīvo asociētā profesora vietu un kādai atalgojuma kategorijai, ievērojot funkcijas un uzdevumus, atbilst attiecīgais amats.

53. Par docentu var ievēlēt personu ar doktora grādu. Profesionālo studiju programmu īstenošanai docenta amatu var ieņemt arī persona, kurai ir augstākā izglītība, bet nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda un ja minētajai personai ir vismaz desmit gadu praktiskā darba stāžs attiecīgajā specialitātē. Augstskolas senāts apstiprina prasības, kādas izvirzāmas amata pretendentiem un ievēlē viņus amatā, kā arī nosaka docentu vietu skaitu personāla sarakstā. Docentu ievēlē uz sešiem gadiem, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu.

54. Par lektoru var ievēlēt personu, kura ir ieguvusi doktora vai maģistra grādu. Lai īstenotu profesionālo studiju programmu, lektora amatu var ieņemt arī persona, kurai ir augstākā izglītība un kurai nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda, ja minētajai personai ir vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs attiecīgajā specialitātē. Augstskolas senāts apstiprina nolikumu, kurā noteikti profesionālo programmu lektoru ievēlēšanas noteikumi, un rīko vēlēšanas. Darba līgumu ar lektoru slēdz rektors.

55. Lektora galvenie uzdevumi ir:

55.1. piedalīties profesoru un docentu vadībā zinātniskās pētniecības darbā;

55.2. lasīt lekcijas, vadīt praktiskās nodarbības, rīkot eksāmenus un pārbaudījumus par attiecīgās studiju programmas (kursa, nozares).apguvi.

56. Par asistentu var ievēlēt personu, kurai ir doktora vai maģistra grāds. Profesionālo studiju programmu īstenošanai asistenta amatu var ieņemt arī persona, kurai ir augstākā izglītība, bet nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda un ja minētajai personai ir vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs attiecīgajā specialitātē. Augstskolas senāts rekomendē rektoram pieņemt viņu darbā. Rektors slēdz ar minēto personu darba līgumu.

57. Asistenta galvenie uzdevumi ir:

57.1. asistēt profesoram un docentam zinātniskās pētniecības un studiju darbā;

57.2. vadīt praktiskās nodarbības, rīkot eksāmenus un pārbaudījumus par attiecīgās studiju programmas (kursa, nozares) apguvi.

58. Akadēmisko amatu pretendentiem jāatbilst kritērijiem, kas noteikti Augstskolu likumā un Augstskolas nolikumā par akadēmiskajiem amatiem. Darba līgumu ar pretendentu slēdz rektors saskaņā ar Augstskolu likuma, Darba likuma un citu Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

59. Rektors ir tiesīgs slēgt individuālus līgumus ar pensionētu akadēmisko personālu, paredzot samaksu par noteiktu darba apjomu un kvalitāti atbilstoši Augstskolas dibinātāja piešķirtajam finansējumam.

60. Par īpašu ieguldījumu Augstskolas darbībā un attīstībā atbilstošas personas var ievēlēt par augstskolas goda biedriem

61. Ja Augstskolā ir brīva vai pagaidām brīva amata vieta, ar rektora rīkojumu var pieņemt darbā uz laiku līdz diviem gadiem viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru. Viesprofesorus, viesdocentus vai vieslektorus pieņem darbā, noslēdzot ar viņiem darba līgumu, un viņi nepiedalās Augstskolas vadības pārstāvniecības institūciju un lēmējinstitūciju darbā.

62. Akadēmiskajam personālam ir tiesības saņemt pilnu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu un vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas sagatavošanai.

63. Studējošie ir Augstskolas personāla sastāvdaļa, kas izmanto atbilstošo studijas programmu. Visiem Augstskolas studentiem ir vienādas tiesības.

64. Tiesības iestāties un studēt Augstskolā ir katram Latvijas Republikas pilsonim un personai, kurai ir izdota Latvijas Republikas nepilsoņa pase, kā arī peronai, kurai ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Ārvalstnieki augstskolā var studēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

65. Lai studētu augstskolā, ir nepieciešams vispārējo vai speciālo vidējo izglītību apliecinošs dokuments.

66. Studentu imatrikulācijas kārtību apstiprina Augstskolas senāts.

67. Studējošo skaitu nosaka Augstskolas dibinātājs un rektors.

68. Augstskolā studējošajiem ir tiesības:

a) iegūt augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību un saņemt atbilstošu diplomu;

b) iegūt profesionālā bakalaura un profesionālā maģistra grādu, bakalaura, maģistra grādu un profesionālo kvalifikāciju;

c) noteiktā kārtībā izmantot Augstskolas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un atpūtas objektus;

d) paredzētā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

e) saskaņā ar Augstskolas Satversmes nosacījumiem, izmantot savas tiesības uz akadēmisko brīvību;

f) saņemt nepieciešamo informāciju saistībā ar studijām Augstskolā;

g) Augstskolā studiju procesā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

h) vēlēt un tikt ievēlētam studējošo pašpārvaldes institūcijās un Augstskolas vadības institūcijās — Satversmes sapulcē un senātā;

i) dibināt biedrības, pulciņus un klubus u. c. organizācijas, kuras tiek atļautas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;

j) veikt zinātnisko darbību un piedalīties Latvijas Republikas un ārvalstu augstskolu rīkotajās konferencēs un semināros;

k) noteiktā kārtībā saskaņā ar sadarbības līgumu apgūt studiju programmas ārvalstu augstskolās.

69. Valodas lietošanu augstākās izglītības ieguvei Augstskolā nosaka Valsts valodas likums.

70. Studiju maksu Augstskolas dibinātājs nosaka ar rīkojumu vienu reizi pusgadā. Maksa nepārsniedz rektora un studenta līgumā paredzēto summu.

71. Personu var izslēgt no studējošo saraksta ar Augstskolas rektora rīkojumu šādos gadījumos:

a) pēc studenta vēlēšanās;

b) ja students nav nokārtojis noteiktos pārbaudījumus un veicis paredzētos studiju uzdevumus;

c) ja students sistemātiski pārkāpj Augstskolas iekšējos kārtības un studiju līguma noteikumus.

72. Rektora rīkojumu par personas izslēgšanu no studējošo saraksta var apstrīdēt Augstskolas senātā. Senāta lēmums ir galīgs.

73. Vispārējais Augstskolas personāls ir rektors, direktors (izpilddirektors), prorektors, nodaļas dekāns, katedras vadītājs u. c. personāls, izņemot akadēmisko personālu, kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta.

74. Prorektorus, direktorus, dekānus, katedru vadītājus, nodaļu vadītājus pēc rektora ieteikuma aizklātā balsojumā ievēl senāts.

75. Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba vispārējais personāls, nosaka augstskola, ievērojot Darba likuma, Augstskolu likuma un citus normatīvo aktu noteikumus.

 

V. STUDĒJOŠO PAŠPĀRVALDE

76. Augstskolā studējošiem ir vienota pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai juridisku apsvērumu dēļ.

77. Studējošo pašpārvalde:

77.1. reprezentē Augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

77.2. aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos augstskolā un citās institūcijās;

77.3. nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti pašpārvaldes veidotajās institūcijās;

77.4. studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas senātā ir obligāti visiem studējošiem.

78. Studējošiem senātā ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina senāts ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

79. Studentu organizāciju, biedrību, klubu un citu veidojumu līdzdalību studentu pašpārvaldē nosaka studējošo pašpārvaldes nolikums.

80. Augstskolas vadības institūcijas atbalsta studējošo pašpārvaldes darbību.

81. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras Augstskolas struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses.

82. Augstskolas Satversme garantē studentu pašpārvaldes pārstāvjiem tiesības uz līdzdalību visu līmeņu Augstskolas lēmējinstitūcijās, kas saskaņā ar nolikumiem risina akadēmiskās darbības jautājumiem, kā arī tiesības piedalīties kā neatkarīgiem pārstāvjiem ieskaišu un eksāmenu kārtošanas procesā.

 

VI. AUGSTSKOLAS STRUKTŪRA

83. Struktūrvienību veidošana ir Augstskolas Senāta kompetencē.

83.1. Augstskolas struktūrvienības ir:

a) fakultātes, nodaļas;

b) katedras;

c) zinātniskās pētniecības centri;

d) koledžas, skolas;

e) laboratorijas;

f) pārstāvniecības un filiāles;

g) bibliotēkas;

h) datoru centri;

i) iestādes un uzņēmumi;

84. Fakultātes (nodaļas) veic un nodrošina atbilstošu studiju programmu īstenošanu, studiju procesa organizāciju, pētniecības programmu koordinēšanu.

85. Fakultātes (nodaļas) kompetencē paredzēts, ka studiju un pētniecības darbu vada dekāns, kuru no augstskolas profesoriem, asociēto profesoru un docentu personāla sastāva ievēlē fakultātes dome.

86. Fakultātes (nodaļas) veic savu darbību saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina augstskolas Senāts.

87. Dekāns ir fakultātes (nodaļas) oficiāls pārstāvis visos Augstskolas darbības jautājumos.

88. Katedru izveido ar senāta lēmumu pēc rektora, padomnieku konventa priekšsēža, profesora vai asociētā profesora priekšlikuma un pamatojuma.

89. Katedras īsteno studiju programmas vienā, vai vairākos līdzīgos studiju priekšmetos un veic zinātniski pētniecisko darbu.

90. Katedras akadēmisko struktūru veido katedras akadēmiskais personāls, kuram Augstskola ir pamatdarba vieta.

91. Katedras akadēmiskā personāla sēde ir tiesīga izskatīt un lemt patstāvīgi akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav nodoti senāta kompetencē.

92. Katedras vadītājs ir katedras pārstāvis visos Augstskolas darbībā saistītos jautājumos.

93. Katedras juridisko statusu un darbības virzienus nosaka Augstskolas senātā apstiprināts nolikums.

94. Katedru un fakultāšu (nodaļu) vadītājiem Augstskolā ir jābūt pamatdarba vietā.

95. Augstskola var izveidot koledžas.

96. Koledžai ir patstāvīgas juridiskās personas tiesības.

97. Augstskolas koledža darbojās saskaņā ar nolikumu, kuru pieņem Augstskolas Senāts un apstiprina Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija. Nolikumu izstrādā saskaņā ar Augstskolu likumu un Profesionālās izglītības likumu.

98. Augstskolas koledžas pamatuzdevums ir īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas.

 

VII. ZINĀTNISKĀ PĒTNIECĪBA

99. Zinātniskā pētniecība ir Augstskolas darba neatņemama sastāvdaļa. Tās mērķis ir zinātnisko atziņu ieguve, mācību un studiju zinātnisks pamatojums un attīstība, praktiski svarīgu uzdevumu risinājums ar pētnieciskām metodēm.

100. Zinātniskās pētniecības darbs Augstskolā noris saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, šo Satversmi un senāta lēmumiem un sadarbībā ar citām augstskolām Latvijā un ārvalstīs.

101. Akadēmiskā personāla pienākums ir publicēt savu pētījumu rezultātus Augstskolas Rakstos, zinātniskos žurnālos, krājumos, atsevišķās monogrāfijās.

102. Zinātniskās pētniecības darbu finansē dibinātājs vai citas personas. Pētījumu virzienus, kuros ir ieinteresēta valsts un sabiedrība, finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

 

VIII. AUGSTSKOLAS ĪPAŠUMS UN DARBĪBAS FINANSĒJUMS

103. Augstskolas finansu resursus veido studiju maksa, ieņēmumi no valsts pasūtījumu izpildes, ienākumi no zinātniskās darbības un zinātnisko pētījumu veikšanas, ienākumi no Augstskolas Satversmē noteiktās uzņēmējdarbības un saimnieciskās darbības, juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi, kā arī banku un citu kredītiestāžu kredīti, kā arī dibinātāja ieguldījumi.

104. Augstskolas finansu līdzekļu struktūru nosaka Augstskolas senāts, ņemot vērā dibinātāja rekomendācijas, bet budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija un dibinātājs.

105. Augstskolas īpašumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs. Augstskolai ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu Augstskolas Satversmē noteikto mērķu īstenošanai.

106. Lietvedība, finansiālo līdzekļu uzskaite un sadalījums Augstskolas struktūrvienību darbībā tiek kārtota valsts valodā un atbilstoši reglamentējošo Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

107. Pildot savus uzdevumus, Augstskolai ir tiesības Latvijā un ārvalstīs izsludināt konkursus un slēgt līgumus ar juridiskām un fiziskām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

 

IX. STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

108. Augstskola veicina starptautisko sadarbību ar citu valstu augstskolām studējošo un akadēmiskā personāla starpvalstu un starpaugstskolu apmaiņas programmas ietvaros.

109. Ārvalstniekus studijām Augstskolā par maksu var uzņemt saskaņā ar Izglītības likumu, Augstskolu likumu un vispārējiem noteikumiem, noslēdzot studiju līgumu.

 

X. AUGSTSKOLAS REORGANIZĀCIJA UN LIKVIDĀCIJA

110. Sabiedrību var reorganizēt pēc Dibinātāju sapulces lēmuma. Reorganizācija izpaužas:

111.1. uzņēmējdarbības vai īpašuma formas maiņā;

111.2. Augstskolas sadalīšanā atsevišķās daļās;

111.3. citas sabiedrības pievienošanas gadījumā;

111.4. jaunas augstskolas izveidošanā, apvienojot Augstskolu ar citu augstskolu. Augstskolas apvienošanas gadījumā ar citu augstskolu visas tās tiesības un pienākumi pāriet izveidotajai sabiedrībai. Augstskolas sadalīšanās vai daļas atdalīšanās gadījumā tās tiesības un pienākumi tiek sadalīti saskaņā ar īpašuma dalīšanas aktu.

Augstskolas reorganizācija jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrā.

112. Augstskola tiek likvidēta pēc Dibinātāju Sapulces lēmuma. Sabiedrība tiek likvidēta gadījumos, kas noteikti Latvijas Republikas likumā “Par uzņēmējdarbību”. Par Augstskolas likvidāciju paziņo masu informācijas līdzekļos un LR Uzņēmumu Reģistram.

113. Tas, kas pieņem lēmumu par Sabiedrības likvidāciju, ieceļ likvidācijas komisiju, kura vada Sabiedrības darbību likvidācijas procesā. Likvidācijas komisija nosaka īpašuma vērtību un sastāda likvidācijas bilanci. Likvidējamās Augstskolas kreditoru prasības tiek pieņemtas trīs mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas par Augstskolas likvidāciju.

Augstskolas parādu nomaksa un dzēšana notiek likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējdarbības maksātnespēju” noteiktajā kārtībā.

Likvidējamās Augstskolas darbinieku tiesības garantē Darba likums. Augstskolas īpašums, kas atlicis pēc kreditoru apmierināšanas un izmaksām darbiniekiem, pieder Dalībniekiem un tiek sadalīts starp tiem proporcionāli viņu Statūtu fonda daļai. Augstskolu uzskata par likvidētu pēc tā izslēgšanas no Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra.

114. Ja Augstskolu likvidē vai reorganizē, Augstskolā studējošiem dibinātājs nodrošina iespēju turpināt studijas citā augstskolā.

115. Augstskolas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā tās dibinātājs ir atbildīgs par Augstskolas saistībām saskaņā ar likumiem un citiem tiesību aktiem.

 

XI. SATVERSMES PIEŅEMŠANAS UN GROZĪŠANAS KĀRTĪBA

116. Augstskolas Satversmi pieņem un tajā grozījumus izdara Augstskolas Satversmes sapulce. Tiesības ierosināt izdarīt grozījumus Augstskolas Satversmē ir katram Augstskolas Satversmes sapulces dalībniekam.

117. Augstskolas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.