Ar Latvju zemes dziesmu — Austrijas ļaudīs

Kopā ar vīru kori "Tēvzeme" koncertbraucienā uz Vīni, Zalcburgu un Grācu

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Latvijas goda konsuls Zalcburgā Dr.Kārlis Vindings sarunā ar "Tēvzemes" diriģentu Gati Langenfeldu un māksliniecisko vadītāju Andri Jansonu

Latvijas Universitātes izauklētais vīru koris "Tēvzeme", kas ar zināmu gudrību un atjautību pie sava saturiski ietilpīgā nosaukuma tika drīz pēc aiziešanas kādreizējā Skolotāju nama paspārnē, godpilno Tēvzemes vārdu attaisnojis ar visu savu darbību krietna pusgadsimta garumā, ar saviem nu jau vairāk nekā tūkstoš koncertiem visos Latvijas novados un daudzās ārvalstīs, ar līdzdalību visos pēckara Dziesmu svētkos un daudzos citos sabiedriski nozīmīgos notikumos, bet it sevišķi — ar aktīvo iekļaušanos dziesmotajā revolūcijā, tautas atmodas kustībā. Kora ilggadīgais vadītājs maestro Haralds Mednis viens no pirmajiem saņēma neatkarīgajā Latvijā atjaunoto Triju Zvaigžņu ordeni, bet Latvijas Republikas astoņdesmitajā gadskārtā par Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmes kavalieriem kļuva arī četri "Tēvzemes" dziedātāji — Modris Bakmanis, Raimonds Baltakmens, Visvaldis Stapāns un Aivars Vegners. Ar to valstiskā līmenī tika apliecināti tēvzemiešu nopelni Tēvijas labā.

Pošoties lielajam Dziesmu svētku simtgades gājienam, "Tēvzeme" 1973. gadā izgatavoja savu karogu, kurā ierakstīta tā devīze: "Draugus tālus, draugus tuvus brīvām dziesmām sveicinām!" Un patiesi — vīru dziesma allaž skanējusi Tēvzemei, vienojot paaudzes, uzturot tautā pašcieņu un stiprinot garu, un reizē apliecinot Latvijas vārdu pasaulē. Padomju laikos gan Haralds Mednis, gan viņa vadītie kori no ārzemju braucieniem tika turēti pa gabalu, toties līdz ar atmodu Latvijas vārda spodrināšana citās zemēs un tautās kļuvusi par svarīgu kora misiju.

Jau 1988.gada maijā — Prāgas skolotāju dziedāšanas biedrības vīru kora ielūgums koncertēt Čehijā un oktobrī — čehu vīru pretvizīte Latvijā līdz ar piedalīšanos lielajā tautas manifestācijā Mežaparkā. Pēc tam koncertturnejas Somijā un Norvēģijā, bet 1997. gada jūlijā — piedalīšanās latviešu dziesmu svētkos Klīvlendā. Pērn tēvzemieši tika laipni uzņemti Anglijā, bet šajās maija dienās viņi piepildīja senloloto sapni dziedāt Mocarta dzimtenē. Tā kā brauciena programmā bija tikšanās Latvijas vēstniecībā un Austrijā šī bija Baltijas valstu nedēļa, turklāt ceļš veda arī uz Grācu, kuras operā strādā vairāki latviešu mākslinieki, labprāt izmantojām piedāvājumu doties līdzi tēvzemiešiem viņu rūpīgi izplānotajā ceļojumā.

Kopš 1990.gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Andris Jansons. Viņš mums pievienojas tikai Vīnē, jo tieši koristu izbraukšanas dienā Andris aizstāv savu mākslas maģistra darbu. Jaunā diriģenta mākslinieciskās personības izaugsmē liela loma ir Valsts akadēmiskajam korim "Latvija", kurā viņš strādā par kormeistaru, maestro Māra Sirmā asistentu. Pakāpiens ceļā uz maģistra grādu bijis arī viens no "Tēvzemes" koncertiem. Visu ceļojuma laiku kopā ar koristiem ir Andra jaunais kolēģis — diriģents un kormeistars Gatis Langenfelds. Viņš vēl mācās Mūzikas akadēmijā un vada arī jauniešu kori "Vidus", kas tāpat kā "Tēvzeme" radis mājvietu kultūras un tautas mākslas centrā "Ritums". Par koncertmeistari Guntu Sproģi būs runa atsevišķi, jo "Tēvzeme" ir sevišķs koris vēl arī tāpēc, ka tā garajā pastāvēšanas laikā tam bijušas tikai divas koncertmeistares — divdesmit piecus gadus Maija Saiva un nu jau divdesmit sesto gadu — viņas audzēkne Gunta Sproģe. Turklāt šajā koncertbraucienā Gunta paplašināja savu māksliniecisko ampluā un drosmīgi sēdās pie ērģelēm, ļaujot baznīcās, kurās nebija klavieru, vīriem nodziedāt arī tās dziesmas, kam nepieciešams pavadījums. "Rituma" direktore Vija Lejiete, ko tēvzemieši godā par savu bišu māti barotāju, vairākkārt piezvanīja uz Rīgu kora goda virsdiriģentam maestro Haraldam Mednim, lai viņš domās varētu būt kopā ar vīriem. Jo arī vīri domās bija ar viņu.

Kā zina stāstīt profesors Jānis Porietis, kas ir viens no kora dibinātājiem, spēka gados tajā dziedājuši ap simt vīru un bijušas pārstāvētas visas iedomājamās profesijas un darbības virzieni. Pašlaik koristu rindās ir ap piecdesmit vīru, un arī tie ne visi varēja koncertbraucienā piedalīties. Tieši tiem, kas gados jaunāki, visvairāk nācās rēķināties ar darba interesēm un no ceļojuma atteikties. Šajā gadā koris piedzīvoja arī divus smagus zaudējumus. Aizsaulē aizgāja mākslinieks Zezostrs Ķēde un viens no šī brauciena iecerētājiem un aktīvākajiem organizētājiem Vilnis Turjāns. Viņi tika pieminēti ar labu vārdu, viņiem tika iedegta svecīte pie Mocarta pieminekļa.

Brauciena rūpes tēvzemieši bija uzticējuši atpūtas un ceļojumu centram "Impro" un ar savu izvēli bija vairāk nekā apmierināti. Par labāko atzītais igauņu divstāvīgais autobuss tiešām izrādījās labs, un visā 4170 kilometru garajā ceļā neviena kļūme neatgadījās. Vīri savai draugu saimei piepulcēja gan abus šoferus Hariju un Kalevu, gan jo sevišķi — ceļojumu konsultantu Andri. Jau par Poliju un poļiem viņš dažos vārdos prata pateikt tik daudz laba un mazāk zināma, ka garais ceļš cauri šai zemei nemaz nelikās pārāk nogurdinošs. Neuzbāzīgs tonis, interesanti fakti un salīdzinājumi, un kas visvairāk piesaista — kupla un vijīga latviešu valoda. (Kā vēlāk pārliecināmies, tikpat bagāta ir arī viņa vācu mēle.) Viss, ko var saukt par augstu profesionālismu, un klāt vēl tas, ko vārdos grūti formulēt. Kad tēvzemieši savam goda virsdiriģentam viņa 94. dzimšanas dienā dziedāja "Mūžam zili" un es pēc tam apvaicājos, vai viņš ar vīru sniegumu ir apmierināts, maestro pievēra acis un klusu sacīja: "Viņi dzied no sirds." Un to nu "Tēvzemei" nevar atņemt — tas ir koris, kas dzied no sirds. Droši vien arī tāpēc vīri tik ātri iecēla Andri savējo godā. Arī viņš ir cilvēks, augstas klases speciālists, kas savu darbu dara no sirds.

Jūtoties pasaules ceļos kā savas valsts daļiņa, tēvzemieši jebkurā valstī, kur ierodas, vispirms apmeklē Latvijas vēstniecību. Austrijas galvaspilsētā Vīnē Latvijas vēstniecība atrodas pašā centrā, diemžēl ne savā namā. Māja ir skaista un labi uzturēta, bet vēstniecības īrētajās telpās tai sen kļuvis par šauru un pašlaik tiekot meklēta jauna mājvieta. Vēstnieks Mārtiņš Virsis ir komandējumā, un tēvzemiešus pieņem vēstniecības pirmā sekretāre Lilita Azarjana kopā ar visu vēstniecības saimi. Kora prezidents Raimonds Baltakmens kā ciemakukuli namamātei pasniedz "Tēvzemes" bukletu (drīzumā korim iznāks arī sava grāmata), Latvijas institūta jaunāko prospektu un "Latvijas Vēstneša" apgādā izdoto Jura Krieviņa fotoalbumu "Mani Dziesmusvētki", bet pati galvenā dāvana, protams, ir vīru dziesma.

Par savu darbu stāsta vēstniecības otrā sekretāre Maija Konca, kuras pārziņā ir Latvijas un Austrijas divpusējie politiski ekonomiskie kontakti un ar Eiropas Savienību saistītie jautājumi, aizsardzības padomnieks Jānis Karlsbergs un vēstniecības saimniecības pārzinis Andris Kareļkovs. Tikko pie savu amata pienākumu pildīšanas stājušies Edgars Skuja, kas vada Latvijas Republikas misiju Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, un Ingemārs Bisenieks, kas ir šīs misijas otrais sekretārs.

Tieši pirms mums vēstniecībā ciemojies bērnu deju ansamblis "Uguntiņa", kas ar saviem priekšnesumiem kuplinājis Latvijas programmu Baltijas nedēļā. Šāds pasākums Vīnē notiek pirmo reizi. Baltijas nedēļas iniciatores ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vēstniecības. Svētku dalībniekus pieņēmis arī Vīnes pilsētas galva Dr.Mihaels Hoipls. Lietuvu svētkos pārstāvējis sieviešu koris "Liepos", Igauniju — teātra trupa "Ilmarine", bet Latvijas programmā līdz ar mazajiem dejotājiem no Rīgas piedalījušies arī Ingrīda Kaizerfelde un Māris Skuja no Grācas. Kā apgalvo vēstniecības ļaudis, tieši mūsu mākslinieki izpelnījušies visskaļākos aplausus. (Māris vēlāk Grācā to komentē tā: "Lietuvieši un igauņi pārāk gari runāja, mēs vairāk dziedājām un dejojām, tas cilvēkiem vairāk iet pie sirds.)

Kaut gan Baltijas nedēļas galvenie pasākumi notiek Ferstelas pilī no 11. līdz 19.maijam, Baltijas un Latvijas mākslinieku vārdi redzami arī daudzviet citur — Vīnes operas repertuārā šajās dienās ir "Karmena" ar Egila Siliņa piedalīšanos, savā kempingā ieraugām Pitsburgas simfoniskā orķestra vieskoncertu afišu, kurā vislielākiem burtiem rakstīts galvenā diriģenta Marisa Jansona vārds, bet cita afiša vēstī par Gidona Krēmera kamerorķestra gaidāmo koncertu.

Kultūras laukā Latvijas un Austrijas sakari attīstījušies visai raženi. Daudziem vēl atmiņā Austrijas jūgendstila lielmeistaru Gustava Klimta un Egona Šīles zīmējumu un akvareļu izstāde Rīgā, kas notika 1998. gada pavasarī. Austriešu mākslinieki piedalījušies starptautiskajā akvarelistu plenērā Cēsīs. Tomēr visbiežāk Austrija tiek Latvijā daudzināta mūzikas un tautas mākslas sakarā. Vīnes operas solistu Egilu Siliņu jau minējām (Māris Skuja par viņu saka: "Apbrīnojami, galvu reibinoši panākumi!"). Ingus Pētersons savukārt dzied Grācas operā, kurā starptautiski atzīta koncertmeistara slavu iemantojis Māris Skuja. Sīvā konkurencē par Grācas operas kora māksliniekiem kļuvuši Aiva un Artis Kalniņi, bet Grācas mūzikas augstskolā strādā pianiste Ieva Oša. Klāgenfurtes pilsētas teātrī ar panākumiem viesojušies Sonora Vaice un Samsons Izjumovs. Pirms diviem gadiem Valsts akadēmiskais koris "Latvija" piedalījās starptautiskajā operas "Mozus un Ārons" jaunuzvedumā Grācas operā izcilā spāņu diriģenta Artura Tamaijo un amerikāņu režisora Džeralda Tomaso vadībā. Māris Skuja apgalvo, ka latviešu kora mākslinieki un diriģenti Austrijā joprojām tiekot minēti kā ļoti profesionāli augstas klases mūziķi. Pavisam īpaša loma latviešu mūziķu dzīvē bijusi Belvederas starptautiskajam konkursam. (Arī tālab no Vīnes atvadījāmies tieši pie slavenās Belvederas pils, no kuras paveras tik apbrīnojams skats uz Vīni ar stalto Sv.Stefana Domu, Hofburgas pili un Veco rātsnamu centrā un Donavas kanālu pamalē.) Belvederā slavas laurus plūkuši Egils Siliņš, Krišjānis Norvelis un Elīna Garanča, bet pērn tajā ar labiem panākumiem piedalījās tenori Andris Lapiņš un Viesturs Jansons un baritons Ivo Levende.

Grācas jauktais koris piedalījies mūsu dziesmu un deju svētkos, savukārt vairāki Latvijas kori — Eiropas dziesmu festivālā Lincā. Ar milzu panākumiem Vīnē, Zalcburgā un Insbrukā 1997.gadā koncertēja bērnu deju ansamblis "Dzintariņš" Olgas Freibergas vadībā. Kā rezumēja Māris Skuja, latvieši var tikt pamanīti pasaulē, ja viņi savu darbu dara talantīgi un ļoti, ļoti labi.

Par tikšanos ar pašu Māri Skuju viņa valstībā — Grācas operā un par "Tēvzemes" koncertiem Austrijas baznīcās — kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.

Kopā ar "Tēvzemi" Austrijas ļaudīs un dievnamos — "Latvijas Vēstneša" speciālkorespondenti Aina Rozeniece un Arnis Blumbergs

"Tēvzemes" vīru koris Šēnbrunnas pils dārzā

Latvijas vēstniecībā: "Tēvzemes" prezidents Dr. Raimonds Baltakmens, koncertmeistare prof. Gunta Sproģe, vēstniecības pirmā sekretāre Lilita Azarjana un kultūras un mākslas centra "Ritums" direktore Vija Lejiete

Vīnes operas ēka

Grācas operas koncertmeistars Māris Skuja