Par pilsoniskas sabiedrības attīstību

Foto: A.F.I.

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks:

Jūs esat vairākkārt izteicies, ka viena no jūsu darba svarīgākajām sastāvdaļām būs dialogs. Pastāstiet, kā jūs šos dialogus esat iecerējis - kādas būs tēmas, kas būs dialogu dalībnieki un ko jūs vēlaties ar tiem sasniegt?

Ja runā par dialogu, es to saredzu vairākos veidos, par vairākiem jautājumiem, ar vairākiem partneriem. Pirmkārt, ir plāns veidot tautību konsultatīvo padomi, kas pirmoreiz sanāks februāra vidū. Tur būs gan latvieši, gan mazākumtautību pārstāvji, gan no Rīgas, gan no reģioniem. Es gribētu padarīt šo padomi par paraugmodeli, kā var iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanā. Proti, šī padome varētu sanākt regulāri reizi mēnesī un tajā tiktu apspriesti visi dokumenti, kas skar manas ministrijas darbu - dažādi likumprojekti, Ministru kabineta noteikumi, pirms tie tālāk iet uz valsts sekretāru sanāksmi. Padome rakstiski varētu noformulēt savus atzinumus un secinājumus un pievienot tos dokumentam. Tādā veidā sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanā tiktu institucionalizēta un padarīta regulāra. Tāda ir mana iecere.

Īpaši svarīgs darbs būs sabiedrības informēšanas kampaņa par Eiropas Savienību. Arī tam jābūt dialogam, nedrīkst būt tikai klaja propaganda. Šajā kampaņā būtiska loma varētu būt nevalstiskajām organizācijām, tāpēc, manuprāt, tām jāatvēl daļa no kampaņai paredzētajiem līdzekļiem. Šo organizāciju nav nemaz tik daudz, bet tās labāk nekā jebkurš ministrs varētu sabiedrībai izskaidrot ES plusus un mīnusus. Tā ir vēl viena dialoga forma.

Līdz ar nevalstiskajām organizācijām partneri dialogā varētu būt masu mediji un pašvaldības.

Protams, integrācija Eiropas Savienībā ir svarīga, taču jūsu ministrija tika veidota ar mērķi, kas ielikts pašā nosaukumā. Integrācija. Nupat Krievijas ārlietu ministrs Igors Ivanovs atkal “norūpējies”, ka Latvijā tik lēni notiekot naturalizācija, un solījis, ka Krievija varētu palīdzēt risināt šo jautājumu.

Krievija varētu vienādot vīzu izmaksu pilsoņiem un nepilsoņiem, tad nepilsoņiem zustu viena no privilēģijām - lētā ceļošana uz Austrumiem. Tas būtu viens solis, ko Krievija varētu darīt. Man nesen bija tikšanās ar Krievijas vēstnieku Latvijā, un viņš runāja daudzas tās pašas lietas, ko Igors Ivanovs. Es viņam skaidroju mūsu pozīciju un arī pabrīnījos, ka Krievija nav pamanījusi, cik daudz šajā jomā pēdējā laikā ir mainījies uz labo pusi.

Latvijas likumi taču ir demokrātiski, katrs, kas vēlas, var tikt pie pilsonības.

Krievija vēlme, kā var saprast, ir panākt, lai Latvija groza likumus. Taču pilsonības un valodas likumi ir saskaņoti ar EDSO, Eiropas Padomi, Eiropas Savienību. Kopumā šie likumi atbilst starptautiskajiem standartiem, un es neredzu iemesla tos labot.

Ko tieši jūs darīsiet, lai veicinātu sabiedrības integrāciju?

Es domāju, šai valdībai būtu jāturpina informēšana, jāatbalsta latviešu valodas mācīšana pilsonības kandidātiem. Valdība varētu raidīt signālu nepilsoņiem - ja viņi ir gatavi, var nolikt eksāmenus, un jūtas piederīgi Latvijai, lai naturalizējas. Latvijai viņi ir vajadzīgi. Es to esmu teicis vairākkārt, taču, manuprāt, tas ir ne tikai mans, bet visas valdības uzdevums. Līdz šim Valsts prezidente ir vienīgā augstā valsts amatpersona, kas uzrunājusi nepilsoņus šādā veidā.

Par nepilsoņiem kopumā. Es prognozēju, ka to skaits saglabāsies diezgan liels, arī ieejot Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka ar šiem nepilsoņiem būs jārunā un jāstāsta, kas viņus sagaida ES ietvaros. Es uzskatu par savu pienākumu viņus informēt, tāpēc mēs veidosim speciālu darba grupu, kas pētīs šo jautājumu.

Kā var notikt sabiedrības integrācija, ja pret to atklāti darbojas vairākās krievu avīzēs kaut daži profesionāļi. Es nesaku - krievu presē, jo visus nevar likt “vienā maisā”. Kamēr krievu lasītāji tiks apstrādāti šādā veidā, nevar realizēt nekādu integrāciju.

Pirmkārt, krievu prese ir ļoti dažāda. Sākot no “Biznes&Baltija” un beidzot ar “Panorama Latviji” un “Vesti segodņa”. Otrkārt, šīs avīzes gluži tāpat kā “Lauku Avīze” atspoguļo savu lasītāju noskaņojumu. Protams, tās arī pašas piedalās šā noskaņojuma veidošanā. Ko valdība var darīt šajā situācijā? Neko daudz. Prese ir viens dialoga partneris. Ko jūs teiktu, ja es mēģinātu ietekmēt jūsu avīzes saturu un aizliegtu kaut ko drukāt?

Nav nekas jāaizliedz. Meliem jādod pretspars. Jūs esat nevis vienkāršs ierēdnis, bet publicists un speciālists savā jautājumā. Kāpēc jums neparādīt savu nostāju, publicēt rakstus?

Man ir piedāvājums no krievu preses rakstīt, un es to arī darīšu. Man vienkārši līdz šim nav bijis laika. Es varu argumentēti aizstāvēt valdības pozīcijas un skaidrot tās politiku. Man bija interneta forums ar avīzes “Čas” lasītājiem, kur viens no jautātājiem prasīja, kāpēc Latvija viņam esot atņēmusi pilsonību. Es pajautāju pretī, kāda pilsonība viņam tika atņemta, vai Padomju Savienības? Latvijas pilsonība viņam nekad nav bijusi. Tas skaidri un gaiši jāpasaka.

Vai nav tā, ka arī EDSO līdz šim bija dubultstandarti - daudzas valstis tika pētītas kā caur mikroskopu, citas ne?

Es atzīstu, ka pastāv dubultstandarti. Ir lielas valstis un mazas valstis, taču, kad mēs būsim ES un NATO, arī mūs vairs tā nevarēs ietekmēt.

“LAUKU AVĪZE”; pēc V. Krustiņa un J. Lorenca intervijas “Muižnieks sola dialogus”