Ar atbalstu ES prezidenta idejai

Atbalstītāju skaits Vācijas un Francijas priekšlikumam par dubulto ES prezidentūru pieaug ik dienas. Tagad bez Spānijas, Lielbritānijas un Itālijas par atbalstu - vismaz daļai no projekta - signalizē arī Skandināvijas ES dalībvalstis. Dānija un Zviedrija ir pirmās no mazākajām dalībvalstīm, kas ir atdalījušās no vācu-franču priekšlikuma pretinieku grupas. Piemēram, Zviedrijas premjers Jerāns Pērsons atbalsta ideju par ievēlētu Padomes prezidentu, bet neatbalsta (vācu) prasību, lai Komisijas prezidentu ievēlētu Parlaments. Pērsons to pamatoja ar skepsi, ka Eiropas iedzīvotāju lielākā daļa “diez vai jebkad ES Parlamentu uztvers kā leģitīmu likumdevēju institūciju”.

Arī Dānijas ministru prezidents Anderss Fogs Rasmusens pozitīvi izsakās par Vācijas un Francijas priekšlikumu. Viņš tikai uzstāda vienu noteikumu: arī mazajām dalībvalstīm ir jābūt iespējai izvirzīt Padomes prezidentu. Rasmusens iesaka ES dalībvalstis atkarībā no to lieluma sadalīt trīs grupās. Tad Padomes prezidentu - Rasmusens priekšroku dod apzīmējumam “priekšsēdētājs” - pārmaiņus varētu izvirzīt no lielo, vidējo un mazo dalībvalstu grupām. Pēc viņa domām, uz šo posteni varētu tikt izvirzīti tikai amatā esošie vai bijušie valdību vadītāji.

Uz ilgāku periodu ievēlēts priekšsēdētājs nodrošinātu kontinuitāti un līdzsvaru attiecībās ar ES Komisiju. Līdz šim Dānija gribēja turēties pie patreizējā modeļa, kas paredz prezidējošās valsts rotāciju ik pēc sešiem mēnešiem. “Taču 25 vai vairāk dalībvalstu ES tas vairs nebūs praktiski realizējams,” tagad atzīst Rasmusens.

Pēc dāņu priekšstatiem, Komisijas prezidentu jāievēl institūcijai, kas uz pusēm sastāvētu no Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu deputātiem. Tiesības izteikt priekšlikumus saistībā ar šo posteni būtu valdību vadītājiem. Dānija vēloties piedalīties gaidāmo ES reformu apspriešanā: “Līdz šim mēs tikai nogaidījām, ko ieteiks pārējie un tad no tā 20% atmetīsim. Turpmāk mēs vēlamies doties uzbrukumā.”

Pēc “Die Presse”