Ar skatu uz 2004. gada jauno Eiropu

Eiropas Savienības paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens:

Eiropas Savienības jaunu dalībvalstu uzņemšanas stratēģija ir izrādījusies veiksmīga. Tā kandidātvalstis sagatavošanās procesā atbalstīja ar precīzi ieskicētiem mērķiem katram posmam. Skaidrā un ticamā perspektīva iestāties ES visur ir izrādījusies efektīvākais nepieciešamo reformu motors. Kipra, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija līdz 2004. gada sākumam izpildīs visus iestāšanās kritērijus un varēs iestāties Savienībā vēl pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām tajā pat gadā.

Savienības paplašināšana ir un būs visaptverošs process, kas tiks turpināts un pārliecinoši sagatavots arī ar tām valstīm, kas nebūs klāt nākošajā paplašināšanas raundā. Rumānija un Bulgārija kā iestāšanās datumu ir izraudzījušās 2007. gadu. ES visiem spēkiem atbalstīs šīs valstis to mērķa sasniegšanā. Līdz tam laikam mēs iesakām palīdzību šīm valstīm palielināt pakāpeniski, taču būtiski.

Kopumā visas kandidātvalstis Kopenhāgenas kritēriju izpildē ir sasniegušas vērā ņemamu progresu. Tās visas - izņemot Turciju - jau tagad izpilda politiskos kritērijus. Kandidātvalstu lielākajā daļā ir uzlabota tieslietu sistēma. Taču, neraugoties uz vispārējo progresu politisko kritēriju jomā, joprojām saglabājas zināmas problēmu jomas, uz kurām mēs skaidri un nepārprotami norādām. Runa ir par trūkumiem valstu pārvaldēs, korupciju, minoritāšu tiesībām un līdztiesības jautājumos.

Kopenhāgenas ekonomisko kritēriju izpildē sasniegtais progress ir jānovērtē uz globālo ekonomisko nosacījumu fona. Kandidātvalstu lielākā daļa no 1997. gada līdz 2001. gadam uzrādīja ekonomiskās attīstības koeficientus, kas pārsniedza vidējo līmeni ES (2,6%). Kipra un Malta jau tagad izpilda visus ekonomiskos kritērijus. Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Čehija arī ir funkcionējošas tirgus ekonomikas. Šīs valstis līdz iestāšanās ES izpildīs arī konkurētspējas kritēriju, ja tās tikpat apņēmīgi turpinās reformu kursu.

Arī pēc iestāšanās Komisijai kā līgumu sargātājai - īpaši iestāšanās līgumu - būs jāraugās, lai jaunajās dalībvalstīs tiktu pienācīgi realizēta ES likumdošana. Tāpēc mēs esam ieviesuši aizsardzības klauzulu principu, kas ļauj koriģējoši iejaukties gadījumos, kad netiek ievērota likumdošana, piemēram, radīti “traucējumi” iekšējā tirgū.

Mums visiem spēkiem ir jāturpina arī centieni visaptveroši informēt pilsoņus pašreizējās un nākamajās dalībvalstīs un saņemt viņu atbalstu. Tas līdz uzņemšanai un arī pēc tam būs viens no svarīgākajiem paplašināšanas procesa mērķiem. Nevienu nevajadzētu pārsteigt, ka eksistē arī skeptisks noskaņojums. Es visvairāk esmu norūpējies par informācijas deficītu virknē dalībvalstu. Visiem politiski atbildīgajiem ir jābūt skaidram, ka, vēlākais, pēc līgumu noslēgšanas ES paplašināšana kļūs par galveno iekšpolitisko tēmu. Mums ir jādara viss, lai tad, kad nacionālajā līmenī būs jāpieņem lēmums par iestāšanos, pilsoņi nejustos piekrāpti un viņiem nešķistu, ka no viņiem tiek prasīts pārāk daudz.

Pēc “Diplomatisches Magazin”