Bet pastāv arī citas Eiropas valstis...

Beļģijas ārlietu ministrs Luī Mišels:

Kāda ir jūsu valdības reakcija uz franču-vācu priekšlikumiem par ES dubultprezidentūru?

Šajā priekšlikumā ir ietverti interesanti un noderīgi elementi. Tomēr ideja par prezidenta apstiprināšanu uz ilgāku laika periodu, es uzskatu, var radīt nopietnu problēmu. Man tā šķiet nepieņemama. Šāda veida risinājums varbūt ir noderīgs franču-vācu virzītājspēkam. Tas drīz vien varētu izraisīt pārpratumus un nesaskaņas starp Komisijas un Ministru padomes prezidentiem. Pirmais zaudētu savu ietekmi, kamēr starpvaldību sistēma tiktu nostiprināta.

Vai jūs nedomājat, ka “mazajām valstīm” vajadzētu atbalstīt Širaka un Šrēdera izteiktās idejas?

Mēs respektējam tās franču-vācu pozīcijas, ar kurām esam vienisprātis. Tomēr mēs nevaram pieņemt to, kādā veidā priekšlikums tiek formulēts, un tas būtu apstiprināms vienbalsīgi. Man jāpiebilst, ka es nevēlos uzstāties visu “mazo valstu” vārdā un pilnībā noraidīt šos priekšlikumus. Man svarīga šķiet Eiropas idejas nākotne un tās pilsoņu intereses. Tieši tādēļ es aizstāvu kopienas metodi un lielāku līdzsvaru. Mani uztrauc tas, ka četras lielākās Eiropas valstis - Francija, Vācija, Lielbritānija un Spānija nespēj vienoties par kopīgu pozīciju Irākas jautājumā, ko varētu apspriest ANO Drošības padomes ietvaros, lai gan tieši ES vajadzētu būt noteicošajai lomai diskusijās par to, “vai karam būt vai nebūt.”

Kā panākt kompromisu prezidentūras jautājumā?

Mēs varētu atbalstīt Ministru padomes ietvaros izraudzīta prezidenta ievēlēšanu, turklāt uz īsāku laiku nekā paredzētie pieci gadi. Šāda sistēma būtu daudz stabilāka. Taču, no otras puses, es ceru uz Konventa formulētiem priekšlikumiem. Un es aicinu visu pasauli atzīt arī to, ka par spīti tam, cik nozīmīgas ir franču-vācu attiecības, eksistē arī citas valstis.

Pēc “Le Monde”