Jebkurš likums ietekmē sabiedrību

Saeimas priekšsēdētājas, uzņēmēju un masmediju pārstāvju diskusijā

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre diskusijas laikā otrdien, 4.februārī

Otrdien, 4.februārī, Pasaules tirdzniecības centrā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre žurnāla “Karjera” rīkotajā pasākumā tikās ar Latvijas uzņēmējiem, nevalstisko organizāciju un preses pārstāvjiem. Savā uzrunā I.Ūdre izteica cerību savas kompetences ietvaros atbildēt uz jautājumiem par Saeimas politiku, valsts ekonomiskās virzības redzējumu, nostāju Eiropas Savienības (ES), NATO un citos jautājumos, lai saruna būtu noderīga abām pusēm. “Es reizēm nejūtos īpaši labi šajā valstī. Man ir grūti iet garām cilvēkiem, kas stāv uz ielas ar pastieptu roku, man nepatīk redzēt bērnus, kuri nemācās skolās un kuru iemīļotie varoņi ir krimināli sodītas personas. Tomēr pasaulē ir vēl sliktākas vietas. Tieši tādēļ, lai ko mainītu, es izdarīju savu izvēli un gāju politikā. Mans mērķis nebija labi apmaksāts darbs, jo tāds man bija. Es sirsnīgi vēlos pildīt vēlētājiem dotos solījumus,” uzsākot sarunu, atzina I.Ūdre.

Saeimas priekšsēdētājas saruna ar klātesošajiem tika aizsākta ar plašsaziņas līdzekļos publicēto SKDS pētījumu centra jaunāko informāciju par valdības locekļu un Saeimas reitingiem. I.Ūdre valsts augstāko amatpersonu un arī Saeimas vērtējuma pazemināšanos aptaujāto iedzīvotāju vidū skaidroja kā pašsaprotamu pēcvēlēšanu perioda iezīmi. “Pēc vēlēšanām un ar tām saistītajiem politisko partiju priekšvēlēšanu solījumiem jaunā Saeima un valdība ir sākusi darbu. Tika pieņemti vairāki sabiedrībā nepopulāri lēmumi. Viens no tiem — valdības locekļu algu paaugstinājums, tajā pašā laikā nepaaugstinot algas medmāsām un skolotājiem. Cilvēki uzzināja vairākus skandalozus notikumus. Par to visu izvērsti un nereti arī tendenciozi varējām lasīt presē. Vēlētāju cerības un reālā dzīve ir atšķirīgas lietas,” atzina I.Ūdre. Saeimas pašreizējo popularitātes kritumu viņa skaidroja ar koalīcijas partiju lēmumu balsojumā neizteikt neuzticību veselības ministram Ārim Auderam. I.Ūdre norādīja, ka arī daudzās citās Rietumeiropas valstīs tautas uzticība savai valdībai un parlamentam ir zemāka nekā medijiem vai baznīcai.

Uz “LV” jautājumu, kā vērtēt starpparlamentārās saiknes, I.Ūdre atbildēja: “Šobrīd parlamentā darbojas vairāk nekā 20 dažādas starpparlamentu sadarbības grupas. Tiešie kontakti vienmēr veicina racionālu lēmumu pieņemšanu. Domāju, ka šīs saiknes vēlāk ietekmēs Eiropas Savienības valstu balsojumu par mums, lai ratificētu ES paplašināšanos. ES un arī NATO valstu attieksme mums šobrīd ir ļoti būtiska.”

Jautāta par šā gada valsts budžeta pieņemšanas procedūru, Saeimas priekšsēdētāja izteica pārliecību, ka tiks ievērota vispārēja lēmuma pieņemšanas procedūra, caurskatot budžeta projektu divos lasījumos un dodot iespējas deputātiem iesniegt priekšlikumus par budžeta grozījumiem. I.Ūdre norādīja, ka nevēlētos iedzīvināt iepriekšējo Saeimu praksi, kas ļāva noteiktu budžeta līdzekļu daļu sadalīt starp pozīcijas deputātiem, ko tālāk novirzīt noteiktiem objektiem pēc partiju ieskatiem. “Es nedomāju, ka nav jāatbalsta skolas, pašvaldības vai citi projekti. Taču tas ir jādara ar citādu - valstisku pieeju,” teica I.Ūdre.

I.Ūdre nepiekrita apgalvojumam, ka Saeimas darbs ir kļuvis par balsojuma formalitāti un galvenais jaunrades darbs likumdošanā noris valdībā.

Šādu darba, tai skaitā lēmumu pieņemšanas procedūru, sadalījumu, vērtējot kā neviennozīmīgu, I.Ūdre skaidroja ar pārejas brīdi: “8. Saeimā ir liels skaits jaunu deputātu. Vēl nav pagājušas pat pirmās simt darba dienas. Domāju, ka pavisam drīz Saeimas komisijas strādās ar pietiekamu atdevi likumdevēja iniciatīvas jautājumā.” Savukārt uz piezīmi par pozīcijas balsojumu rīkošanu Saeimas priekšsēdētāja atteica, ka tā ir arī iepriekšējo parlamentu prakse. Tā mērķis ir novērst nesaskaņas koalīcijas partneru starpā un iespējamo valdības stabilitātes graušanu. I.Ūdre norādīja, ka gan komisijās, gan starp koalīcijas partneriem tiek pārrunāti partiju izteiktie viedokļi, tomēr politisku lēmumu pieņemšanā tiek izmantots kompromisa princips.

Tā kā tikšanās dalībnieku lielākā daļa bija krievu valodā runājošie, uzdotie jautājumi daudzkārt skāra Latvijā dzīvojošo krievu interešu aizstāvību. Saeimas priekšsēdētāja atbildes sniedza tādā valodā, kādā tika izteikts jautājums, proti, krievu valodā. Gan krievu presi, gan uzņēmējus interesēja Latvijas parlamenta nostāja Latvijas identitātes nezaudēšanā un vietējā tirgus aizstāvībā pēc iespējamās iestājas ES. I.Ūdre atzina, ka Latvijas iedzīvotājiem pagaidām ir ļoti nekonkrētas zināšanas par ES un to pilnveidošanā līdz referendumam nopietni jāstrādā. Tad, kad Latvija kļūs par ES dalībvalsti, Latvijai būs jāmācās strādāt ar citu lielo Eiropas valstu parlamentiem. Līdzīgi kā vietējā politikā, tad būs nepieciešama viedokļu uzklausīšanas prasme un kompromisu māka. “Ieejot Eiropas Savienībā, es domāju, pirmie desmit gadi būs smagi ne vien mūsu lauksaimniekiem, bet arī uzņēmējiem, kas ražo produkciju,” atzina I.Ūdre.

Kritizējot vietējam mazajam uzņēmējam nelabvēlīgas ekonomiskās vides veicināšanu, norādot uz nevienlīdzīgiem apstākļiem nodokļu politikā, kāda vietējā šūšanas uzņēmuma vadītāja aicināja tos pārskatīt. I.Ūdre skaidroja, ka Latvijai ir saistoši vairāki starptautiskie līgumi, kas nosaka preču importa apjomus: “Manuprāt, vietējais tirgus importam tika atvērts par agru. Vietējo ražotāju darbu tas smagi ietekmēja, neļaujot cenas ziņā konkurēt ar lētāko citu valstu produkciju.” Savukārt nodokļu likmju dažādošanai starp maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem I.Ūdre aicināja uzņēmējus izstrādāt un iesniegt priekšlikumus Ekonomikas ministrijā vai viņai personiski.

Sarunā izskanēja arī vairākas norādes uz pastāvošās likumdošanas nepilnībām. Tika aizrādīts, piemēram, ka Tūrisma likumā nav noteikts gida statuss. I.Ūdre ieteica ieinteresētajām pusēm ar priekšlikumiem vērsties Tautsaimniecības, agrārajā, vides un reģionālajā komisijā. Saeimas priekšsēdētājai nācās atzīt, ka joprojām nav izstrādāts likums par interneta lietošanu, uzturēšanu un uzņēmējdarbību tajā.

Bez konkrētiem sociālpolitiskiem jautājumiem I.Ūdrei tika uzdoti arī daži personīgi jautājumi. Atbildot uz tiem, parlamenta vadītāja stāstīja, ka sievietei ieņemt tik atbildīgu amatu ir tikpat grūti kā vīrietim: “Uzskatu, ka svarīgi ir uzticētos pienākumus pildīt profesionāli, neatkarīgi no dzimuma.” I.Ūdre arī uzsvēra: lai sekmētu dzimumu līdztiesību un sekmīgāk risinātu tos sociālos jautājumus, kas vairāk skar sievietes, Saeimā ir izveidota deputāšu sieviešu darba grupa. Ir nodibināta Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, kurā tiks risināti jautājumi par bērnu tiesībām, ģimenes valsts pabalstu apmēru, kā arī par bērnu sociālo drošību, iespējām saņemt izglītību.

Līdz ar komplimentiem abām mūsu valsts augstajām amatpersonām Vairai Vīķei-Freibergai un Ingrīdai Ūdrei tika uzdots jautājums par iespējām atkārtoti mēģināt iedzīvināt Sieviešu dienas – 8.marta — svinības. Šo iniciatīvu zālē klātesošie sveica ar aplausiem. Arī I.Ūdre atzina, ka 8.marts ir sabiedrībā iesakņojušies svētki, un izteica domu, ka jautājumu par šo svētku oficiālu noteikšanu centīsies ierosināt parlamentā atkārtoti.

Netrūka arī asu jautājumu. Gan esošajai, gan iepriekšējām valdībām un Saeimām tika pārmesta vājā vēlme cittautībnieku integrācijā, kuras dēļ daudzi gudri un vajadzīgi cilvēki no Latvijas emigrējuši. I.Ūdre atzina, ka valsts uzdevums ir radīt cilvēkiem iespējas strādāt un pelnīt iztiku. Viņa uzsvēra, ka Saeimā paredzēts vēlreiz izskatīt starptautisko minoritāšu aizsardzības konvenciju. “Domāju, ka par mazākumtautību problēmām tiek runāts vairāk politisku iemeslu dēļ. Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm pasaulē, kas finansē septiņu mazākumtautību valodu sākumskolas,” piezīmēja I.Ūdre.

Jaunatnes problēmu risināšanas kontekstā Saeimas priekšsēdētāja atzina: “Mēs visi vēlētos redzēt daudz sakārtotāku un stabilāku situāciju jaunatnes izglītībā, darba un dzīves organizācijā. Tad mūsu jaunieši tik lielā skaitā nedotos prom no valsts. Tomēr valsts materiālā atbalsta iespējas studējošajai jaunatnei ir saistītas ar nodokļu ieņēmumiem. Es piekrītu, ka ir smagi dzīvot valstī, ja ir iegūta izglītība, bet nav iespēju sākt atbilstošu darbu vai biznesu. Tā ir viena no lielākajām problēmām, kas valstī jāpārvar. Jāsekmē nodokļu ieņēmumu palielināšanās un daļa no tiem jānovirza izglītībai, kā arī jārada valstī tāda ekonomiskā vide, kas ļautu iedzīvotājiem nodarboties ar uzņēmējdarbību. Soli pa solim, ceru, ka mēs tam tuvosimies.” Bet par “liktenīgo” 2004. gadu, kad mazākumtautību bērniem saskaņā ar likumu paredzēta pāreja uz izglītības iegūšanu valsts valodā, viņa teica: “Ir dažāda situācija skolās. Daudzas skolas ir gatavas uzsākt mācības latviešu valodā. Process kopumā ir vērtējams pozitīvi, jo skolēns iegūs pilnvērtīgu izglītību valsts valodā un būs konkurētspējīgs, iestājoties augstskolā. Likums neliedz nevienai mazākumtautībai domāt par savas kultūras, valodas un tradīciju saglabāšanu.”

Uz žurnāla “Karjera” darbinieka jautājumu par būvniecības mazajiem apjomiem I.Ūdre atbildēja: “Lielāko daļu nacionālā kopprodukta pieauguma veido pakalpojumu nozare. Zemie celtniecības apjomi liecina par attiecīgu valsts un pašvaldību ienākumu līmeni. Iedzīvotāju labklājības līmeņa uzlabošana nodarbina jebkura politiķa prātu. Šobrīd, manuprāt, būtu jādomā, kā dzīvosim Eiropas Savienībā. Tieši celtniecība ir tā nozare, kas varētu ļaut pelnīt Latvijas iedzīvotājiem.”

Atgādinot, ka pēc ievēlēšanas amatā I. Ūdre masu saziņas līdzekļiem par savu mērķi atzinusi Saeimas tēla uzlabošanu, izskanēja aizrādījums, ka izdarīts nav daudz un notiek pat pretējais – zūd uzticība Saeimai. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka uzlabošanas process ir ilglaicīgs: “Divos mēnešos būtiski vairot iedzīvotāju uzticību ir grūti. Tomēr es nedomāju, ka parlaments ir statists. Jebkurš pieņemtais likums ietekmē sabiedrības dzīvi. Iedzīvotāji no Saeimas gaida savai dzīvei izdevīgus lēmumus. Ja tādi tiks pieņemti, Saeimas uzticības rādītāji palielināsies. Ja ne, sabiedrības uzticība paliks masu medijiem. ”

Tikšanās nobeigumā I.Ūdre arī atzina, ka Latvija apzinās sava lielā kaimiņa esamību, atzīst gan bijušās, gan pastāvošās ekonomiskās saiknes ar Krieviju. To uzlabošanai ietekmīgs stimuls ir politisko attiecību konstruktīvi risinājumi. Ir nodibināta Latvijas un Krievijas parlamentārās sadarbības grupa, un I.Ūdre parlamenta vārdā solīja šo jautājumu risināšanā strādāt daudz vairāk nekā iepriekšējā Saeima, izskatot un attīstot labvēlīgas sadarbības iespējas ar Krievijas politiķiem.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore