Lai uguns neapdraud mūsu dzīvību

Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbu 2002.gadā

Foto: A.F.I.

Vakar, 6. februārī, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) muzejā notika preses konference, kurā VUGD priekšnieks Aivars Straume informēja par sava dienesta darbības rezultātiem 2002. gadā.

A. Straume uzsvēra, ka pagājušais gads bija Latvijas “melnais gads” ugunsnelaimju ziņā. Pagājušajā gadā bijis 11620 ugunsgrēku, kuros cietis 501 cilvēks, no kuriem gājuši bojā 267 cilvēki. Diemžēl ugunsgrēkos dzīvību zaudēja arī 11 bērni.

A. Straume pastāstīja, ka 80% bojāgājušo nevis sadega liesmās, bet gan nosmaka dūmos. Tātad, ja būtu laikus pamanīti ugunsgrēki, šos cilvēkus varēja glābt. Tāpēc liela nozīme ir preventīviem pasākumiem, piemēram, pretdūmu detektoru ierīkošanai, kas signalizētu par dūmiem. Jaunajos būvniecības noteikumos, kas vēl jāapstiprina Ministru kabinetam, VUGD speciālisti ir iestrādājuši normu, ka, sākot ar 2004. gadu, visās jaunceļamās vai atjaunojamās ēkās būtu obligāti jāierīko šie pretdūmu detektori. Kā uzsvēra A. Straume, īpaši svarīgi būtu šādus detektorus uzstādīt sociālās mājās, sociālos dzīvokļos un pansionātos, kur ir daudz vecu cilvēku vai mazu bērnu. Piemēram, Zviedrijā šajā jomā daudz dara apdrošināšanas sabiedrības, kas savu kampaņu laikā iedzīvotājiem dāvina šādus detektorus. Arī Latvijā šobrīd tādi ir pieejami, diemžēl, kā atzina A. Straume, iedzīvotāji pārāk maz domā par savu drošību. Par cilvēku vieglprātību liecina arī biežie kūlas dedzināšanas ugunsgrēki, pērn tādu bija 4000 un tajos dzīvību zaudēja 8 cilvēki. Vislielākais izsaukumu skaits bija pagājušā gada 9. aprīlī, kad kūla dega 1511 ha platībā, nopostot 26 ēkas. 2002. gadā Rīgā notikuši 3080 ugunsgrēki ar 145 cietušajiem, no kuriem miruši 70. Ar apkures ierīcēm vien saistīti 863 ugunsgrēki, kuros gāja bojā 36 cilvēki. 4000 ugunsgrēkus izraisīja smēķētāju nevērība, visbiežāk smēķēšana gultā. Diemžēl strauji pieaudzis elektroietaišu izraisīto ugunsgrēku skaits.

Vidēji viens ugunsgrēks pērn nodarījis zaudējumus par 426 latiem, bet dārgāk ir izmaksājis “elektriskais” ugunsgrēks – 874 latus, krāsns izraisītais ugunsgrēks – 759 latus. No pērn reģistrētajiem 267 ugunsgrēku upuriem 191 bija vīrietis, 72 – sievietes, 4 sadegušo personu dzimumu nebija iespējams noteikt. 57% no bojāgājušiem bija cilvēki darbspējas vecumā, 33% – pensionāri. Diemžēl 40% bojāgājušo bija alkohola vai narkotisko vielu iespaidā. Visbiežāk ugunsgrēki traģiski beigušies Balvu, Daugavpils, Krāslavas un Rēzeknes rajonā.

Ugunsdzēsēji ne tikai dzēš ugunsgrēkus, bet palīdz iedzīvotājiem uz ūdens, nogruvumu, plūdu vai vētru gadījumos. Pagājušajā gadā bijuši 5018 šādi izsaukumi, kuros izglābti 202 cilvēki. Ugunsdzēsēji palīdz arī dzīvniekiem un putniem, kas nokļuvuši nelaimē, piemēram, ledū iesalušiem gulbjiem.

Diemžēl slikto ceļu un pieaugošās satiksmes intensitātes dēļ aizvien ieilgst ierašanās laiks uz ugunsgrēka vietu. 2001. gadā tas prasīja vidēji 11,2 minūtes, bet pērngad jau 12,7 minūtes. Vienas ugunsnelaimes dzēšana vidēji ir prasījusi 73 minūtes.

Atbildot uz jautājumu, kādu palīdzību un atbalstu VUGD sagaida no valsts, A. Straume atzina – neapšaubāmi algu paaugstinājumu ugunsdzēsējiem. Spriedze viņu darbā aizvien pieaug, ko nevar teikt par algām. Dienesta darbinieku vidējā alga ir 135 lati, vidējā alga valstī — 173 lati. Taču, kā uzsvēra A. Straume: ugunsdzēsējs tā nav profesija, bet gan dzīvesveids.

Ugunsdzēsēji cīnās ne tikai ar sekām, bet pievēršas arī ugunsnelaimju cēloņu ierobežošanai. Pērn veiktas ugunsdrošības pārbaudes 12 173 objektos, 13 770 dzīvojamās mājās un garāžās. Bērnu un mācību iestādēs notikušas 533 nodarbības par ugunsdrošību, kuras noklausījās 32 034 bērni. Praktiskās nodarbības ar bērnu evakuāciju notikušas 200 mācību iestādēs. Pagājušajā gadā VUGD muzeju apmeklējuši 11 186 apmeklētāji.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore