Iezīmējas veselības nozares reforma

Veselības ministrs Āris Auders preses konferencē vakar

Foto: A.F.I.

Ar atsevišķas Veselības ministrijas izveidošanu valdība uzsver to, ka veselības aprūpe ir viena no tās prioritātēm, atzīmēja veselības ministrs Āris Auders, kopā ar Veselības ministrijas valsts sekretāru Uldi Līkopu vakar, 6.februārī, piedaloties preses konferencē, lai iepazīstinātu žurnālistus ar veselības aprūpes nozarē paveikto kopš valdības darba sākuma pērnā gada 7. novembrī.

Nopietnas pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā gaidāmas, sākot ar šī gada jūliju – tas ir laiks, līdz kuram notiek veselības aprūpes reformas sagatavošana un nepieciešamo normatīvo aktu izstrāde. No šī gada otrā pusgada valdība plānojusi arī ievērojami – par 102 miljoniem latu – palielināt veselības aprūpes budžetu. Kā žurnālistiem paskaidroja Ā.Auders, jau ir sagatavots valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groza projekts, kas nodots apspriešanai ārstu profesionālajās asociācijās. Projektā ietvertas to slimību diagnozes, par kuru ārstēšanas pakalpojumiem maksās valsts. “Līdzšinējā pakalpojumu groza neesamības situācija un nespēja pakalpojumu grozu definēt ir pamatā ļoti daudzām veselības aprūpes nozares problēmām. Valsts līdz šim nav spējusi skaidri pateikt, kuras ir tās slimību diagnozes, par kuru ārstēšanu valsts var atļauties maksāt no saviem līdzekļiem, un kuras ir tās diagnozes, par kurām jāmaksā pašiem pacientiem. Ja nav skaidri definēta valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groza, vienmēr pastāv iespējas spekulācijām par to, vai valstij kāds pakalpojums ir vai nav jāsniedz un kam par to ir jāmaksā. Pakalpojumu groza neesamība rada arī situāciju, ka bieži vien jau krietni pirms gada beigām konkrētiem veselības aprūpes pakalpojumiem atvēlētā valsts nauda ir beigusies, kas rada rindas un citas nepatīkamas sekas,” žurnālistiem skaidroja veselības ministrs.

Martā plānots saņemt ārstu profesionālo organizāciju atzinumus par pašreizējo valsts apmaksāto pakalpojumu groza projektu, kurus apkopojot tiktu iezīmētas jau pavisam skaidras robežas starp tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus apmaksās valsts, un tiem, par kuriem būs jānorēķinās pašiem pacientiem.

Otrs nozīmīgs darbs, kas paveikts, gatavojoties veselības aprūpes reformai, – noteikta formula, pēc kuras tiks aprēķināti veselības aprūpes pakalpojumu tarifi. “Turpmāk mēs vairs nerunāsim par veselības pakalpojumu cenām, bet par tarifiem. Pakalpojuma cenu nosaka katra slimnīca pati, bet tarifs ir vienota, ministrijas noteikta summa, par kuru ir jāsniedz noteikts veselības aprūpes pakalpojums. Iespējams, ka dažām pakalpojumu grupām tarifs būs noteiktas amplitūdas robežās. Tarifu noteikšanas metodikas projektu apspriedīs arī mediķu profesionālās organizācijas, un tas pakāpeniski jau tiek nodots izskatīšanai Saeimas komisijās,” informēja Ā.Auders. Ciešo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām un nozares profesionāļiem, kā arī ar Saeimu, gatavojot reformas pamatdokumentus, veselības ministrs skaidroja ar to, ka jau normatīvo aktu izstrādes gaitā vēlas diskutēt par problēmām un iespēju robežās novērst tās. Šādu no dokumentu sagatavošanas viedokļa sarežģītāku ceļu ministrs atzīst par demokrātiskāku un auglīgāku nekā sabiedrībā neizdiskutētu lēmumu pieņemšanu, kuros kļūdas atklājas tikai pēc tam, kad dokuments jau ieguvis likuma spēku.

Nepilnās simt valdības darba dienās ir izstrādāts vēl viens veselības aprūpes nozarei svarīga dokumenta projekts – obligātās veselības apdrošināšanas likuma koncepcija. Kā pastāstīja Ā.Auders, koncepcijas projekts nodots apspriešanai Saeimas komisijās.

“Tad, kad valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojumu groza tukšajās ailītēs būs ierakstīti arī pakalpojumu tarifi un Saeima būs apstiprinājusi obligātās veselības apdrošināšanas likumu, varēs teikt, ka lielākās grūtības veselības aprūpes reformas ieviešanā ir garām,” prognozējot tālāko notikumu virzību, žurnālistiem skaidroja veselības ministrs. Tāpat ministrs atgādināja: Ministru prezidents Einars Repše vairākkārt uzsvēris, ka valdības pērnā gada decembrī pieņemtais protokollēmums par to, ka veselības aprūpei šā gada otrajā pusgadā tiks papildus piešķirti 102 miljoni latu, joprojām ir spēkā un veselības aprūpe ir un būs valdības prioritāte. “Tas dod man pārliecību, ka reforma varētu noritēt labi,” teica Ā.Auders. Otrs būtisks aspekts, ko uzsvēra ministrs saistībā ar veselības nozares finansējumu, ir veselības aprūpes iestādēs notiekošie auditi. Pārbaudes tiks veiktas visās ārstniecības iestādēs, lai atrastu iemeslus, kuru dēļ nauda aizplūst garām savam mērķim vai netiek lietderīgi izmantota. “Ceru, ka vispārējais ārstniecības iestāžu audits novedīs mūs pie situācijas, kad varēsim būt vairāk vai mazāk droši, ka veselības aprūpei palielinātais finansējums, nokļūstot slimnīcās, tiks izmantots tieši pacientu ārstēšanai,” atzina ministrs.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, kā veselības ministrs domā atgūt sabiedrības uzticību un celt savu reitingu pēc nesenajiem skandāliem, kas saistīti ar viņa personu, Ā.Auders atbildēja, ka to iespējams izdarīt tikai ar reāliem darbiem. Veselības ministrs uzsvēra, ka sabiedrības uzticības atgūšana nav viņa pašmērķis. “Uzskatu, ka jau diezgan daudz ir padarīts, kaut arī sabiedrība par to varbūt nav pietiekami steidzīgi informēta, bet tikai veiksmīgi realizēta veselības reforma var sniegt atbildi uz visiem daudzajiem jautājumiem.”

(Vairāk par veselības reformas gaitā iecerēto – kādā no turpmākajiem “LV” laidieniem)

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore