Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 6.februāra sanāksmē

Ārlietu ministrija pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”.

Grozījums 4.pantā paredz dot tiesības Ministru kabinetam noteikt bezvīzu ieceļošanas kārtību Latvijas Republikā to valstu pilsoņiem (pavalstniekiem), kas iekļautas Eiropas Savienības Padomes apstiprinātajā valstu sarakstā, kuru pilsoņiem (pavalstniekiem) nav nepieciešamas vīzas Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanai.

Grozījums 12.pantā paredz iespēju izsniegt vīzu bez ielūguma personai, kura ir atbilstošā veidā apdrošinājusies, lai kādu problēmu gadījumā, neradot zaudējumus valsts budžetam, tiktu nodrošināta tās veselības aprūpe, kā arī izdevumu segšana, labprātīgi izceļojot / tiekot izraidītai no valsts, atļautajam uzturēšanās termiņam beidzoties.

Likumprojekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas, Iekšlietu, Vides, Satiksmes ministriju, Eiropas integrācijas biroju, Valsts kanceleju, saskaņojumi jāsagatavo līdz 13.februārim.

Ekonomikas ministrija pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par maksātnespējīgo uzņēmējsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanu”.

Projekts paredz, saskaņā ar likuma ,,Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 6.panta trešo daļu un Ministru kabineta 2002.gada 16. jūlija noteikumu Nr.310 ,,Maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība” 8. un 12.punktu, atļaut Privatizācijas aģentūrai no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem ienākumiem piešķirt naudas līdzekļus 96888,93 latus maksātnespējīgo uzņēmējsabiedrību – maksātnespējīgā likvidējamā akciju sabiedrība “Vulkāns”; maksātnespējīgā likvidējamā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latgales piensaimnieks”; maksātnespējīgā likvidējamā akciju sabiedrība “Daugavpils mežrūpniecības saimniecība” – darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Labklājības ministriju.

Finanšu ministrija pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 5.septembra noteikumos Nr.311 “Naftas produktu (degvielas) aprites noteikumi””. To mērķis ir uzlabot naftas produktu (degvielas) aprites valsts uzraudzību, nodrošinot uzraudzības sistēmas caurskatāmību un nostiprinot legālā degvielas tirgus aizsardzību pret nelegālās produkcijas nelabvēlīgo konkurenci, kā arī paaugstināt uzņēmumu atbildību, izslēdzot visaugstākās riska grupas uzņēmumu degvielas aprites jomā, proti, degvielas vairumtirgotāju kā atsevišķu uzņēmējdarbības subjektu licencēšanu. Noteikumu projekts ir izstrādāts nolūkā paaugstināt akcīzes nodokļa iekasēšanas efektivitāti.

Noteikumu projekts ir papildināts ar nodaļu “Kārtība, kādā iegādājama degviela uzņēmuma darbības nodrošināšanai”, kurā paredzēts, ka uzņēmumam, kurš neveic uzņēmējdarbību ar degvielu un kura degvielas patēriņš savas darbības nodrošināšanai pārsniedz 60 000 litru gadā, degvielas iegādei ir jāsaņem Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes izsniegta izziņa.

Lai saskaņā ar Valsts naftas produktu rezervju izveidošanas koncepciju uzņēmumiem, kuri ir naftas produktu valsts materiālo rezervju atbildīgie glabātāji, nolūkā saglabāt šīs degvielas kvalitāti būtu iespējams nodrošināt valsts materiālajās rezervēs esošās degvielas apriti, noteikumu projekts paredz noteikt, ka uzņēmumiem, kuri ir naftas produktu valsts materiālo rezervju atbildīgie glabātāji, valsts materiālo rezervju degvielu un uzņēmumam piederošo degvielu atļauts uzglabāt vienā tilpnē, tvertnē, cisternā vai spiedtvertnē.

Papildu projektā ir ietvertas arī citas normas, kuru mērķis ir uzlabot degvielas aprites uzraudzības efektivitāti.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Vides, Satiksmes ministriju, Eiropas integrācijas biroju, Valsts kanceleju, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, Tautsaimniecības padomi.

Finanšu ministrija pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumus atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem”.

Noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā akcīzes nodokļa atbrīvojums piemērojams likuma “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” 8.panta pirmās daļas 5., 8., 9., 10. un 11.punktā minētajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Projektā paredzēts, ka akcīzes nodokļa atbrīvojumu piemēro, ja persona, kurai piegādā alkoholiskos dzērienus, ir saņēmusi patērētāja atļauju. Noteikumu projekts nosaka patērētāja atļaujas saņemšanai Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamos dokumentus, kā arī ziņas, kas iekļaujamas patērētāja atļaujā, un atļaujas anulēšanas iespējamos iemeslus. Atsevišķi ir uzskaitīti gadījumi, kad patērētāja atļauju saņemt nav nepieciešams.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Labklājības ministriju, Eiropas integrācijas biroju, Valsts kanceleju, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi.

Finanšu ministrija pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumos Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi””.

Lai uzlabotu naftas produktu (degvielas) aprites valsts uzraudzību un nodrošinātu efektīvāku akcīzes nodokļa iekasēšanu, ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz kā atsevišķi licencējamu uzņēmējdarbības veidu – izslēgt naftas produktu (degvielas) vairumtirdzniecību. Savukārt 1999.gada 9.decembrī ar likumu “Grozījumi Alkohola aprites likumā” no Alkohola aprites likuma ir izslēgts termins “tehniskais spirts”.

Tādējādi, lai saskaņotu normatīvos aktus, ir nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumos Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi”, kā licencējamus uzņēmējdarbības veidus izslēdzot naftas produktu (degvielas) vairumtirdzniecību, kā arī tehniskā spirta ražošanu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu ministriju, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi.

Pieteikts noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumos Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem””.

Finanšu ministrija pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumos Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem””.

Lai uzlabotu naftas produktu (degvielas) aprites valsts uzraudzību un nodrošinātu efektīvāku akcīzes nodokļa iekasēšanu, ir izstrādāts noteikumu projekts, kas paredz kā atsevišķi licencējamu uzņēmējdarbības veidu izslēgt naftas produktu (degvielas) vairumtirdzniecību. Lai saskaņotu normatīvos aktus, ir jāizdara grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumos Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem” un jāparedz izslēgt valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu degvielas vairumtirdzniecībai.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu ministriju, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi.

Iekšlietu ministrija pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Ārvalstu un starptautisko organizāciju izsniegto ceļošanas dokumentu atzīšanas kārtība”.

Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā atzīst ārvalstu un starptautisko organizāciju izsniegtos ceļošanas dokumentus, atzīšanas procedūrā iesaistītās institūcijas un to pienākumus, kā arī definētas prasības, kādām jāatbilst ārvalstu un starptautisko organizāciju izsniegtajiem ceļošanas dokumentiem, lai tie varētu tikt atzīti par derīgiem ieceļošanai Latvijas Republikā.

Paredzēts noteikt, ka par ceļošanas dokumentu atzīst, ja tas ir: starptautiski atzītas vai neatzītas valsts vai teritoriālās vienības īpašums un izdots šīs valsts vai teritoriālās vienības pilnvarotā institūcijā, un saskaņā ar attiecīgās valsts vai teritoriālās vienības normatīvajiem aktiem ir noteikts, ka šī dokumenta turētājam ir tiesības šķērsot attiecīgās valsts vai teritoriālās vienības robežu un ceļot uz ārvalstīm; saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija Konvenciju par bēgļa statusu izdots bēgļa ceļošanas dokuments; saskaņā ar 1954. gada 28. septembra Konvenciju par bezvalstnieka statusu izdots bezvalstnieka ceļošanas dokuments; starptautiskas organizācijas izdots ceļošanas dokuments; saskaņā ar 1958. gada 13. maija Konvenciju par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām izdots jūrnieka ceļošanas dokuments; saskaņā ar 1944. gada 7. decembra Civilās aviācijas konvencijas 9. pielikumu izdots lidmašīnas pilota vai cita apkalpes locekļa ceļošanas dokuments; pagaidu pase (“laissez passer”).

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes, Vides ministriju, Eiropas integrācijas biroju, Valsts kanceleju.

Labklājības ministrija pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru, apmēra pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”.

Noteikumu projekta izdošanas mērķis ir noteikt bērna piedzimšanas pabalsta apmēru, apmēra pārskatīšanas kārtību, kā arī pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu. Noteikumu projekts paredz noteikt bērna piedzimšanas pabalsta apmēru, kas ir 50 procenti no zīdaiņa pūriņa vērtības 2003. gada janvārī un naudas izteiksmē ir Ls 148; apmēra pārskatīšanas kārtību, kura nosaka, ka Ministru kabinets pabalsta apmēru pārskata pēc labklājības ministra ierosinājuma, ja pabalsta apmērs samazinājies līdz 40% no zīdaiņa pūriņa vērtības naudas izteiksmē (saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā kopējā patēriņa cenu indeksa izmaiņām); pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību.

Noteikumu projekts paredz noteikt mūsdienu jaundzimušā vajadzībām atbilstošu zīdaiņa pūriņu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības ministriju, Īpašu uzdevumu bērnu un ģimenes lietās sekretariātu, Eiropas integrācijas biroju, Valsts kanceleju, Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi, saskaņojumi jāsagatavo līdz 14.februārim.

Tieslietu ministrija pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.34 “Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība””.

Saskaņā ar Pilsonības likuma 12.panta pirmās daļas 6.punktu un 18.pantu viens no naturalizācijas nosacījumiem ir solījuma došana par uzticību Latvijas Republikai. Spēkā esošajā Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumu Nr.34 “Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība” redakcijā ir noteikts, ka uz solījuma došanu pilsonības pretendentu uzaicina pēc Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaužu nokārtošanas.

Noteikumu projekts paredz, ka solījumu par uzticību Latvijas Republikai persona parakstīs uzreiz pēc naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas. Tādējādi tiks vienkāršots un saīsināts naturalizācijas process, jo pilsonības pretendentam solījuma parakstīšanai nebūs papildus jāierodas Naturalizācijas pārvaldē. Bez tam vairs nebūs nepieciešams sūtīt personai uzaicinājumu uz solījuma došanu, līdz ar to samazināsies Naturalizācijas pārvaldes izdevumi pasta sūtījumiem.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Izglītības un zinātnes ministriju.

Tieslietu ministrija pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.33 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā””.

Noteikumu projekts paredz izslēgt iespēju atkārtoti kārtot latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi gadījumā, ja pretendents, kārtojot pārbaudi, ir pārkāpis pārbaudes noteikumus (spēkā esošajā redakcijā ir noteikts, ka iepriekšminētajā gadījumā pretendentam ir tiesības kārtot pārbaudi atkārtoti, turpinot uzsākto naturalizācijas procesu). Grozījums ir nepieciešams, ja tiek akceptēts noteikumu projekts par grozījumiem Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.34 “Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība”, kas paredz arī to, ka jāpieņem lēmums par naturalizācijas atteikumu, ja līdz rīkojuma par attiecīgā pilsonības pretendenta uzņemšanu Latvijas pilsonībā pieņemšanai kļūs zināms, ka Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaudi ir kārtojusi vai mēģinājusi kārtot cita persona, nevis pretendents, kuram tika izsniegts norīkojums pārbaudes kārtošanai, vai arī ja pretendents, kārtojot pārbaudi, ir pārkāpis pārbaudes noteikumus.

Personām, kurām iepriekšminētajos gadījumos tiks atteikta naturalizācija, netiks pilnībā liegtas tiesības iegūt Latvijas pilsonību, jo saskaņā ar Pilsonības likuma 12.panta sesto daļu personas, kuru iesniegumi pilsonības jautājumos noraidīti (piemēram, atteikta naturalizācija), var tos iesniegt atkārtoti gadu pēc šī lēmuma pieņemšanas.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Izglītības un zinātnes ministriju.

Zemkopības ministrija pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 26.jūnija noteikumos Nr.212 “Kārtība, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi””.

Zemkopības ministrija, izvērtējot situāciju par iespējām ieviest pagaidu tirgus aizsardzības pasākumus sakarā ar ieilgušo krīzi cūkkopībā un ņemot vērā Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja (VITAB) pieredzi pārbaudes veikšanā, secinājusi, ka Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumu Nr.212 “Kārtība, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi” 22.punkts pašreizējā redakcijā rada šķēršļus operatīvi risināt problēmas un izmantot pārbaudes gaitā jaunatklājušos apstākļus. Iepriekšminētais punkts nosaka, ka VITAB ne vēlāk kā 30 dienas pēc pārbaudes sākšanas var pieņemt lēmumu par kritisku apstākļu esamību un pagaidu tirgus aizsardzības pasākumu noteikšanu.

Lai nodrošinātu iespēju piemērot pagaidu tirgus aizsardzības pasākumus jebkurā laikā pēc pārbaudes sākšanas, ja tās gaitā ir atklājusies kritisku apstākļu esamība, ir izstrādāts grozījumu projekts, kas nosaka, ka Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs izmeklēšanas laikā var piemērot pagaidu tirgus aizsardzības pasākumus, ja apstiprinās kritisku apstākļu esamība.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas ministriju.

Zemkopības ministrija pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par cukura ražošanas kvotu 2003.gadam”.

Likuma “Par cukuru” 3.panta otrās daļas 1.punkts nosaka, ka cukura ražošanas kvotas Ministru kabinets nosaka katru gadu ar rīkojumu, pamatojoties uz iepriekšējā gada valsts cukura ražošanas un patēriņa bilanci un iespējamā patēriņa prognozēm.

Paredzēts noteikt 2003.gadā cukura ražošanas pamatkvotu (A kvotu) - 62 tūkstoši tonnu un cukura ražošanas papildu kvotu (B kvotu) - 4 tūkstoši tonnu. Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas ministriju.

Zemkopības ministrija pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par cukura ražošanas kvotas 2003.gadam sadali starp cukura ražošanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumu Nr.269 “Cukura ražošanas kvotu veidi un to piešķiršanas kārtība, virskvotas cukura glabāšanas un realizācijas kārtība, cukurbiešu audzētāju reģistrā iekļaujamā informācija un reģistra uzturēšanas kārtība” 4.punktu cukura ražošanas A kvotu un B kvotu starp cukura ražošanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) sadala, ņemot vērā: iepriekšējos trijos gados vidēji saražotā cukura daudzuma proporciju starp cukurfabrikām A kvotas ietvaros; cukura atlikumu cukurfabrikā uz iepriekšējā gada 1.septembri; cukurfabrikā saražotā virskvotas cukura ieskaitīšanu cukura ražošanas A kvotā.

Paredzēts sadalīt 2003.gadā cukura ražošanas pamatkvotu (A kvotu) un cukura ražošanas papildu kvotu (B kvotu) šādi: akciju sabiedrībai “Jelgavas cukurfabrika”: cukura ražošanas pamatkvotu (A kvotu) - 38 893 tonnas un cukura ražošanas papildu kvotu (B kvotu) - 2 509 tonnas; akciju sabiedrībai “Liepājas cukurfabrika”: cukura ražošanas pamatkvotu (A kvotu) - 23 107 tonnas un cukura ražošanas papildu kvotu (B kvotu) - 1 491 tonna.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas ministriju.

Zemkopības ministrija pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par valsts cukura ražošanas un patēriņa 2003.gada bilanci”.

Likuma “Par cukuru” 11.4 pants nosaka, ka valsts cukura ražošanas un patēriņa gada bilanci katru gadu līdz 1.martam apstiprina Ministru kabinets un ka valsts cukura ražošanas un patēriņa gada bilance ir pamats cukura ražošanas kvotas noteikšanai. Cukura bilance ietver tikai baltā cukura: atlikumu uz 01.01.2003.; plānoto saražoto daudzumu (pēc piešķirtās cukura ražošanas kvotas apjoma); plānoto importu specifiskām vajadzībām (pamatojoties uz 2002.gada apjomiem); plānoto eksportu (pamatojoties uz 2002.gadā saražotā virskvotas (C cukura) apjomu, ko saskaņā ar likumu “Par cukuru” ir jāeksportē); plānoto atlikumu uz 01.01.2004.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas ministriju.

Zemkopības ministrija pieteikusi izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par kārtību, kādā tiek sniegta, vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem”.

Lai valsts un ES varētu novērtēt situāciju lauksaimniecības produktu tirgū, ir nepieciešams regulāri vākt informāciju par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem. EK regulās ir definēta dalībvalstu atbildība regulāri ziņot informāciju par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem. Turklāt, ņemot vērā dalībvalstu juridisko praksi, parasti ES dalībvalstis savā nacionālajā likumdošanā reglamentē lauksaimniecības produktu ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju pienākumu ziņot lauksaimniecības produktu cenas un tirdzniecības apjomus, lai nodrošinātu cenu ziņošanas sistēmas nepārtrauktu darbību.

Noteikumu projekts nosaka pienākumu sniegt informāciju par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem. Zemkopības ministrijas uzdevumā informāciju par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem vāc un apkopo Zemkopības ministrijas padotībā esošais Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs. Lai veiktu šajos noteikumos deleģēto uzdevumu, centram ir piešķirts finansējums no Zemkopības ministrijai valsts budžetā šim mērķim piešķirtās dotācijas no vispārīgajiem ieņēmumiem.

Informāciju par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem sniedz tie lauksaimniecības produktu ražotāji, pārstrādātāji un tirgotāji, kurus ir izvēlējies centrs, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas ministriju, Eiropas integrācijas biroju un Valsts kanceleju.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments