Arī kritika palīdz valdības darbā

Ministru prezidents Einars Repše intervijā Latvijas Radio vakar

Intervija Latvijas Radio 6. februāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnāliste Ingrīda Ābola

— Sāksim ar to, kas ir bijis visu avīžu sākumrakstos un arī cilvēku mutēs, — ļoti krities ir jūsu reitings. Ir pagājušas vairākas dienas, jūs esat varējis to visu apdomāt. Ko jūs darīsit, lai atjaunotu sabiedrības uzticību?

Einars Repše: — Redziet, ar reitingiem ir interesanti. Ja paskatāmies, kā tie veidojas, tad varbūt nemaz nav tik slikti, jo 43 procenti no aptaujātajiem tomēr atzīst manu darbību vai nu par ļoti labu, vai par labu. Protams, tie, kas neatzīst manu darbību par labu, tie varbūt agrāk ir bijuši neitrālāki un tagad viņi izsakās daudz kritiskāk un spēcīgāk, un tad starpība starp tiem, kas atbalsta un neatbalsta, patiešām kļūst ļoti negatīva. Bet paldies tiem cilvēkiem, kas atbalsta, un, ja viņi tā arī nobalsotu nākamajās vēlēšanās, tad būtu ļoti labi.

— Un tomēr pārdomas jums nav radušās?

E.Repše: — Neapšaubāmi, ir radušās. Bet es gribu uzsvērt, ka šīs lietas nevajag dramatizēt. Vispirms, nav jau te kāds skaistumkonkurss, es nestrādāju reitingu dēļ, un arī valdība nestrādā reitingiem. Mans uzdevums ir panākt, lai valdība patiešām strādātu, strādātu tautas interesēs. Reitingi ir kā papildu indikācija, analizējot šo piemēru, ir jāsaprot, ka tā indikācija arī ir jāanalizē pietiekami piesardzīgi, nevajadzētu izdarīt nekādus paniska rakstura secinājumus un sākt kādas paniskas darbības. Jā, protams, viedokļi ir polarizējušies — un mums labi saprotamu iemeslu dēļ. Tātad tie, kas ir kritiski noskaņoti pret valdību, tie kļuvuši vēl kritiskāk noskaņoti, bet ir arī tie, kas atbalsta, un paldies visiem, paldies tiem, kas izsaka arī kritiskas piezīmes. Jo īstenībā šī kritika stiprina un palīdz valdības darbā. Ko mēs darīsim turpmāk? Mēs, protams, analizēsim arī savas kļūdas un labosim tās.

— Kādas būtu jūsu kļūdas?

E.Repše: — Redziet, patlaban mēs esam pārņēmuši valdību un sākuši reāli iedziļināties notiekošajos procesos un pamazām tos griezt uz labu. Tātad valsts kuģis ir ļoti liels, un tie, kam kādreiz ir bijusi darīšana ar lieliem kuģiem, zina, ka nevar tos tā pagriezt pa labi vai pa kreisi ļoti ātri, kā to var izdarīt varbūt ar mazu sacīkšu kuteri. Liels kuģis griežas pamazām, un tad, kad tas jau ir jūtami pagriezies, tad īstenībā stūre strauji jāgriež pretējā virzienā, lai kuģis neizgriežas pa tālu. Valsts procesi, kas ir varbūt vienā virzienā strādājuši desmit gadus, nav pēkšņi divās nedēļās vai pat divos mēnešos izmaināmi, bet mēs esam sākuši to darīt — varbūt ar lielākām vai mazākām veiksmēm —, un rezultāti noteikti neizpaliks.

— Kur, jūsuprāt, būtu kāda kļūda vai neveiksme, jo to atzīt jau nav nekāds grēks, mēs katrs kļūdāmies.

E.Repše: — Ar to jau es visu laiku un ikdienā nodarbojos, un tās kļūdas, kas ir konstatētas, tās es arī cenšos labot. Teiksim, nav pareizi par kļūdām publiski izteikties un nožēlot grēkus, bet tās nelabot.

Pirmais ir darbs un process, lai tas, kas patiešām tiek atzīts par kļūdu, tiktu arī nekavējoties labots. Neveiksmes — jā, tās arī ir, un tās arī jācenšas labot. Šobrīd pie arvien vēl esošām neveiksmēm es pieskaitu nepietiekamu nodokļu iekasēšanu, lai gan darbs pareizā virzienā ir uzsākts, ir izdarītas personāliju izmaiņas Valsts ieņēmumu dienestā, ir finanšu ministram personiski uzdots rūpēties par to, lai mēs varam nodrošināt pilnvērtīgu nodokļu iekasēšanu. Un tikai tad, kad redzēšu, ka tiešām pret nodokļu nemaksātājiem tiek vērstas nopietnas valsts varas sankcijas, es varēšu piekrist, ka tik tiešām ir izdarīts viss iespējamais nodokļu iekasēšanā. Es šobrīd nevaru būt apmierināts ar korupcijas novēršanas un apkarošanas darbu, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs arvien vēl tikai veidojas, tātad tas vēl ir neizdarīts darbs. Tālāk. Lai arī mēs esam izdarījuši izmaiņas Civillikumā, kas ir ļāvis mums nepieciešamības gadījumos patlaban precīzi iedarboties uz valsts civildienestu, tomēr arī civildienesta darbības optimizācijā varbūt vēl viss nav paveikts, kas būtu nepieciešams, un tā tālāk un tā joprojām. Ja mēs runājam par iekšlietu sistēmu, redziet, ministrs Gulbis intensīvi strādā, bet apgalvot, ka mums tiesībsargājošā sistēma būtu labi ekipēta, atalgota, motivēta, profesionāla, simtprocentīgi godīga, tas varbūt vēl ir pāragri, katrā ziņā viss šeit uzskaitītais nav izpildīts. Tātad darāmā ir ļoti daudz uz katra soļa.

— Ciktāl, jūsuprāt, ir ņemams vērā sabiedrības viedoklis? Atgriežoties, bet nerunājot neko sīkāk vairs par veselības ministru Āri Auderu — tur sabiedrības viedoklis bija atšķirīgs no jūsu viedokļa, tagad atkal, runājot par ārlietām, par ASV iespējamo karu Irākā, sabiedrības viedoklis atšķiras no amatpersonu viedokļa. Ciktāl sabiedrības un amatpersonu viedokļi tomēr ir saskaņojami un vērā ņemami?

E.Repše: — Sabiedrības viedoklis ir ļoti ņemams vērā, it īpaši motivēts, argumentēts sabiedrības viedoklis, kas ir vērsts uz konkrētu trūkumu pamanīšanu, novēršanu un lietu labošanu. Tāpēc arī mēs esam ieviesuši atklātas valdības principu, ka žurnālisti, piedaloties valdības sēdēs, var tieši ziņot par to, kas notiek, kādi lēmumi tiek pieņemti, gatavoti. Protams, cik plaši to žurnālisti izdara vai cik atsevišķos gadījumos precīzi, tas ir cits jautājums, bet šāda iespēja tiek dota un tādējādi tiek sabiedrībai dota iespēja iedarboties un reaģēt uz valdībā izskatāmām problēmām. Piedevām ir ieviesta prakse, ka valdība faktiski nekavējoties reaģē uz masu saziņas līdzekļos publicētajiem faktiem par dažādiem pārkāpumiem valsts iepirkumu konkursos, nebūšanām valdības vai pašvaldību institūciju darbībā un tamlīdzīgi. Tātad mēs reaģējam uz sabiedrības viedokli varbūt daudz vairāk, nekā tas jebkad līdz šim darīts, un tā mēs turpināsim. Protams, īpaši sarežģītos jautājumos un ārlietu jautājumos, teiksim, par to, kur mēs esam pasaulē Irākas krīzes gadījumā, valdībai ir jāpieņem ļoti nopietni un atbildīgi lēmumi, un ne vienmēr šos lēmumus var pieņemt vienkārši avīžu organizētas aptaujas rezultātā. Tad mums varbūt valdība nebūtu vajadzīga, tad mēs varētu jebkurus jautājumus vienkārši nodot žurnālistiem ekspresaptaujas veikšanai, un lēmums būtu gatavs. Tas tā nestrādā. Es domāju, mūsu ārlietu pozīcija, konkrēti Irākas krīzes gadījumā, ir ļoti precīzi definēta, ļoti labi pamatota un arī pareiza.

— Jūs pieminējāt arī, ka jūs reaģējat uz to, ko cilvēki domā, kā arī ja ir kādas netaisnības notikušas. Latvijas Radio saņēma vēstuli no vecākiem, kuru desmitgadīgo dēlu pirms vairāk nekā gada notrieca Jēkabpils ceļu policijas priekšnieks. Zēnu notrieca, bet policists joprojām strādā šajā sistēmā, lai gan zēns gāja bojā. Jūs pievērsāt uzmanību. Tāpat vakar tiesas sēdē atbrīvoja reketieri Goilo ar tādiem dīvainiem argumentiem, ka viņam grūta bērnība un slikta veselība. Ir atsākts tiesas process “Lata international” lietā, kas arī velkas ilgi, ilgi. Te doma ir par to, ka Temīdai svari nestāv līdzsvarā.

E.Repše: — Šeit ir divas dažādas lietas. Viena — vai cilvēks, kurš ir veicis pārkāpumus, ko jūs minējāt sakarā ar desmitgadīgā zēna sabraukšanu, drīkst turpināt strādāt iekšlietu sistēmā. Šis jautājums ir tieši valdības kompetencē, un es esmu visstingrākā kārtā lūdzis iekšlietu ministram Gulbim šo lietu izmeklēt. Acīmredzot pēc izmeklēšanas rezultātiem mēs izdarīsim secinājumus, kas būs pietiekami konsekventi. Un, ja kaut daļa no vecāku vēstulē minētajiem faktiem apstiprināsies, tad, protams, šāds cilvēks vairs nedrīkstēs ne tuvu policijai strādāt. Bet tā notiks, ja apstiprināsies. Es gaidu šobrīd, ko teiks ministrs Gulbis un izmeklēšanas rezultāti, jo tur apvainojumi ir ne tikai par pašu satiksmes negadījuma faktu, bet par neētisku izturēšanos pēc tam pret cietušā tuviniekiem, par izmeklēšanas bremzēšanu, šie fakti bija ļoti skandalozi. Un esmu sašutis, kā arī paužu visdziļāko līdzjūtību cietušā radiniekiem un gaidu, kad ministrs pēc iedziļināšanās sniegs man savu viedokli šajā jautājumā. Tālāk. Kas attiecas uz tiesu sistēmu, tad mēs labi zinām, ka ar tiesu sistēmu nav mums viss īsti labā kārtībā. Un tā ir arī problēma, kas veidojusies, gadiem ilgi nepareizi risinot tiesu sistēmas reformas jautājumus, tiesu sistēmas materiālās apgādes jautājumus un tamlīdzīgas lietas. Taču tiesas ir, un tām ir jābūt arī turpmāk neatkarīgām no valdības, tas ir nepieciešams, un tas ir pareizi, lai dažādas valdības nevarētu sākt ko līdzīgu politiskās izrēķināšanās procesiem. Tātad valdība demokrātiskā sabiedrībā nedrīkst norādīt tiesai, kā tai lemt tajā vai citā gadījumā. Valdībai un tieslietu ministram gan ir jārada sistēma, lai tiesas pašas lemtu taisnīgi un lai tiesas pašas attīrītos no negodprātīgiem vai neprofesionāliem tiesnešiem, kas lemj acīmredzami netaisnīgi. Un es šinī gadījumā no ministra Aksenoka gaidu tik tiešām šīs tieslietu sistēmas reformas, kuras jau ir uzsākts veikt un kuras mēs turpināsim gan ar Kriminālprocesa reformām, gan ar tiesu labāku un pilnīgāku materiālo apgādi un tamlīdzīgi. Bet šie rezultāti, protams, neradīsies dažās dienās un konkrētās lietās, kā, piemēram, šī Goilo lieta, mēs nedrīkstam tiesām dot rīkojumus, tas nebūtu pareizi no demokrātiskas valsts uzbūves viedokļa. Tajā pašā laikā es ļoti ceru, ka šinī gadījumā tiesneši paši izvērtēs arī konkrēto procesu, vai viņu pieņemtais spriedums ir bijis vai nav bijis pamatots, un izdarīs savus secinājumus, kas viņiem būtu jādara, lai turpmāk nodrošinātu spriedumus, kurus sabiedrība atzītu par pamatotiem.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā