Par sabiedrības informēšanas iespējām

Eiropas Savienības referenduma informācijas grupas mērķi un iespējas

Jau trešo gadu Eiropas kustība Latvijā un tās izveidotā Sabiedriskā Eiropas integrācijas padome rīko sabiedriskās apspriedes par Latvijai svarīgiem jautājumiem saistībā ar integrāciju Eiropas Savienībā (ES). 30. janvārī notika diskusija “Kā valdība veidos saikni ar sabiedrību pirms referenduma” par valdības pirmsreferenduma komunikāciju ar sabiedrību.

Kā pasākuma atklāšanā teica Eiropas kustības Latvijā prezidents Ainārs Dimants – šis dialogs ir īpašs, jo pirmo reizi rīkots jaunās valdības pastāvēšanas laikā. Zināms arī iestāšanās referenduma datums – 20. septembris. Kā sabiedriskās organizācijas un masu mediji sadarbosies ar valdību? Ko valdība piedāvās saiknei ar sabiedrību? Šie bija galvenie publiskās diskusijas jautājumi.

Diskusijā piedalījās gan valsts institūciju pārstāvji – Eiropas Savienības referenduma informācijas darba grupas vadītāja Ramona Umblija un Saeimas ES informācijas centra vecākais konsultants Ivars Bušmanis, gan plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Apspriedē savu viedokli par sabiedrības informēšanas stratēģijām izteica arī Sabiedriskās Eiropas integrācijas padomes pārstāvji – vairāk nekā desmit sabiedrībā pazīstami cilvēki no dažādām sociālajām un profesionālajām grupām.

Informācija katram Latvijas iedzīvotājam

Paužot valdības pozīciju, R.Umblija uzsvēra, ka Eiropas Savienības referenduma informācijas grupas galvenais mērķis ir objektīvi informēt sabiedrību par Eiropas Savienības piedāvātajiem ieguvumiem un riskiem, ko no dalības šajā organizācijā iegūs katrs Latvijas iedzīvotājs. Viņa norādīja uz informācijas individualizēšanas nozīmi, kad objektīva informācija jāsniedz visiem valsts pilsoņiem un iedzīvotājiem viņiem saprotamā, konkrētā un lietišķā valodā. Pašlaik šādas informācijas trūkst.

Liela loma ir masu medijiem, kam jāspēj objektīvi, ar argumentētiem, motivētiem pamatojumiem informēt gan par ieguvumiem, gan par riskiem Eiropas Savienībā. Arī nevalsts organizācijas ir svarīgas šī dialoga veidotājas. R.Umblija uzsvēra, ka “informēts cilvēks ir argumentēts cilvēks”. Darba grupas vadītāja aicināja nevalsts organizācijas, žurnālistus, kā arī pašvaldības nākt klajā ar saviem priekšlikumiem un tuvākajās dienās iesniegt projektus, kā visefektīvāk nodrošināt objektīvu informāciju iedzīvotājiem Eiropas Savienības pirmsreferenduma laikā.

Arī Sabiedriskās Eiropas integrācijas padomes pārstāvis SIA “Latvijas mobilais telefons” prezidents Juris Binde uzsvēra, ka sabiedrībai jāsniedz informācija, kas balstīta uz faktiem un piemēriem, nevis emocijām, pieņēmumiem un mītiem. Visas iepriekšējās valdības līdz šim ir veikušas aktīvu ārpolitisko darbību, iekšpolitiski aprobežojoties ar informācijas sniegšanu sabiedrībai par sarunu sadaļu slēgšanu.

Lai arī informācijas apjoms par Eiropas Savienību ir neierobežots un visi dokumenti labi strukturētā veidā pieejami internetā, tomēr plašākai sabiedrībai tie nesniedz atbildes uz jautājumiem par Eiropas Savienību, uzskata J.Binde. Galvenais uzdevums ir apzināt informācijas struktūru un sabiedrības informēšanas metodes.

Viņš atgādināja, ka galvenā loma sabiedrības informēšanā ir informācijas starpniekiem – valdībai, pašvaldībām un masu medijiem. Tomēr visplašāko pieeju sabiedrībai nodrošina nevalsts organizācijas. Tieši šo organizāciju rīcībā parasti ir eksperti, kas spēj katru uzrunāt individuāli.

Nevalsts organizācijas gatavas diskutēt par ES ieguvumiem un riskiem

Savu viedokli par nevalsts organizāciju lomu sabiedrības informēšanā izteica Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības valdes locekle Anita Jākobsone, norādot, ka referendums būs pārbaudes slieksnis valdības un sabiedrības dialogam. Viņa uzsvēra, ka pirmsreferenduma sabiedriskā diskusija jāturpina arī pēc nobalsošanas. Ir jāveicina dialogs arī ar tām organizācijām, kas tradicionāli netiek dēvētas par sabiedriskajām organizācijām, piemēram, profesionālajām asociācijām, amatnieku biedrībām, reliģiskajām organizācijām un uzņēmēju biedrībām, jo tām ir svarīga loma dažādās sabiedrības mērķgrupās. Viņa atzina, ka iepriekšējās Eiropas Savienības informēšanas kampaņās ignorētas specializētās un profesionālās asociācijas.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Andris Lasmanis piekrita, ka svarīgs ir nevalsts organizāciju un valdības dialogs. “Neko labāku par šādu dialogu nevaru iedomāties, jo valdībai būtu jārespektē spēcīgu nevalsts organizāciju viedoklis, lai neviens likums netiktu pieņemts bez šo organizāciju akcepta,” atzina A.Lasmanis. Tādējādi tiktu radīts maksimāli labvēlīgs režīms tām sabiedrības daļām, ko šīs organizācijas pārstāv.

Turpinot diskusiju par sabiedrisko organizāciju lomu Eiropas Savienības informēšanas kampaņā, Latvijas Pensionāru federācijas prezidents Jānis Porietis uzsvēra, ka pensionāri ir vispiesardzīgākā vēlētāju daļa. Tomēr, sniedzot vispusīgu informāciju gan par ieguvumiem, gan arī zaudējumiem pēc iestājas Eiropas Savienībā, iespējams panākt arī viņu atbalstu.

Diskusijā izskanēja arī skeptiski viedokļi. Vides aizsardzības kluba pārstāvis Jānis Ulme apsveica valdības iniciatīvu veidot informēšanas stratēģiju. Tomēr viņš norādīja, ka sabiedrībā, kas nav konsultēta desmit gadus, septiņos mēnešos diez vai iespējams izveidot dialogu visdažādākajās sabiedrības grupās. Viņš atzina, ka trūkst analīzes un pētniecības Eiropas Savienības jautājumos, jo nav argumentācijas par alternatīviem risinājumiem, kas balstītos uz situācijas izpēti un analīzi.

Arī Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs turpināja iesākto skeptisko pieeju, tiesa, uzsverot, ka tas ir viņa personiskais, nevis pārstāvētās organizācijas viedoklis. “Kāpēc referendums nenotika 90. gadu vidū, kad valdība sāka tērēt līdzekļus, lai sagatavotos Eiropas Savienībai,” pamatjautājumu klātesošajiem uzdeva A.Borovkovs. Kā jaunu sarunu tematu diskusijā viņš izvirzīja tēzi, ka propagandas rezultātā sabiedrībā sāk veidoties dubultā morāle – visas partijas deklarē integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, līdz ar to valsts sektorā strādājošie baidās paust pretēju viedokli bailēs no darba devēja, tādējādi veicinot “garīgā duālisma” izveidošanos. Uzrunas nobeigumā A.Borovkovs izteica gandarījumu par Eiropas kustības Latvijā iniciatīvu aicināt uz dialogu gan eirooptimistus, gan eiroskeptiķus.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns atgādināja, ka Arodbiedrību savienība ir plaša organizācija, kas apvieno vairāk nekā 196 tūkstošus aktīvu biedru ar dažādiem viedokļiem par Eiropas Savienību. Viņš izklāstīja arī konkrētu ideju valdības piešķirtā finansējuma izmantošanai — bezmaksas izdevumu sagatavošanu saviem biedriem, kur godīgi un objektīvi informētu par Eiropas Savienības ieguvumiem un zaudējumiem. “Mums ir jānovērtē šis solis, kas sperts ES virzienā, un mēs nevaram abstrakti skatīties “par” vai “pret”, jo daudz jau esam izdarījuši. Jāskatās konkrēti un jāizskaitļo situācija ilglaicīgā perspektīvā,” aicināja E.Baldzēns.

Masmediji no valdības neko negaida

Turpinot diskusiju, tās vadītājs A.Dimants aicināja klātesošos žurnālistus diskutēt ne tikai par plašsaziņas līdzekļu lomu sabiedrības izglītošanā, bet arī par to, ko masu mediji sagaida no valdības.

Vērtējot mediju lomu Eiropas Savienības informēšanas aktivitātēs, “Lauku Avīzes” pielikuma “Tepat Eiropā” redaktore Aija Cālīte vērsa uzmanību uz to, ka Eiropas kustības Latvijā organizētā diskusija norisinās tā, it kā sabiedrība līdz šim nebūtu tikusi informēta par Eiropas Savienību. “Plašsaziņas līdzekļos šī informācija ir. Jautājums ir – kāpēc cilvēki nemeklē šīs atbildes, un kāpēc viņi negrib zināt,” argumentēja A.Cālīte. Viņa aicināja novērtēt padarīto, atzīstot, ka iestāšanos Eiropas Savienībā var salīdzināt ar Latvijas neatkarības atgūšanu. Dažiem tas deva jaunas iespējas, citiem – ne. Cilvēki neuzticas pārmaiņām, jo baidās no negatīvās pieredzes. Žurnāliste aicināja veikt pētniecību par iestāšanās sekām, prognozējot Eiropas apvienošanās scenāriju.

Turpinot sarunu par masu mediju iesaistīšanos Eiropas Savienības informēšanas kampaņā, Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Uldis Grava minēja, ka no valdības neko nesagaida, un, tā kā LTV ir sabiedriska televīzija, tās uzdevums ir sniegt objektīvu, faktisku un daudzpusīgu informāciju. “Mēs varam pārraidīt gan valdības viedokli, gan opozīcijas viedokli,” uzsvēra U.Grava.

Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts atzina, ka no valdības neko negaida, jo miljoni jau tiks doti nevalsts organizācijām, nevis masu medijiem. “Tomēr mēs prasām atbildes uz jautājumiem, kas interesē mūsu klausītājus,” atgādināja Dz.Kolāts. Radio veido raidījumus dažādiem intelektuāla līmeņiem, bet galvenais izaicinājums ir runāt nevis ierēdniecības, bet gan vienkāršā valodā. Jādod atbildes uz viskonkrētākajiem, pat naiviem jautājumiem, un tikai pēc tam tematiku var vispārināt.

Diskusijas nobeigumā A.Dimants secināja, ka pirms referenduma vajadzīga nevis propagandas, bet komunikācijas un informācijas kampaņa. Pagaidām sabiedriskajam sektoram paredzēti tikai 10 procenti no plānotā valdības finansējuma, un tas arī visskaidrāk parāda valdības prioritātes.

Laika trūkuma dēļ klātesošajiem diskusijas vērotājiem netika dotas iespējas uzdot jautājumus valdības, masu mediju un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, tādējādi neveicinot aktīvu dažādu viedokļu apmaiņu. Tomēr var secināt, ka gan nevalsts organizācijas, gan masu mediji turpinās informēšanas aktivitātes par ES. Vairākkārt izskanējušais apgalvojums par iepriekš paveikto sabiedrības informēšanā liecina, ka šai valdības kampaņai vajadzētu būt vienam no Eiropas Savienības informācijas stratēģijas posmiem, gan analizējot padarīto, gan arī plānojot sabiedrības informēšanas stratēģiju un pēcreferenduma taktiku.

Dagnija Stuķēna  — “Latvijas Vēstnesim”