Kopējā lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvencija

Preambula

Līgumslēdzējas puses

(i) atzīstot, ka kodolreaktoru darbība rada lietoto degvielu un radioaktīvos atkritumus un ka arī citos kodoltehnoloģiju procesos rodas radioaktīvie atkritumi;

(ii) atzīstot, ka gan ar lietotās degvielas, gan radioaktīvo atkritumu pārvaldībai ir vienādi drošības mērķi;

(iii) atkārtoti apstiprinot starptautiskajai sabiedrībai garantijas, ka tiek plānota un īstenota saprātīga prakse lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošībai;

(iv) atzīstot kā svarīgu sabiedrības informēšanu par drošu lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu;

(v) vēloties visā pasaulē veicināt efektīvu kodoldrošības kultūru;

(vi) atkārtoti apstiprinot, ka tikai valsts ir maksimāli atbildīga par to, lai garantētu drošu lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu;

(vii) atzīstot, ka valsts nosaka kodoldegvielas izmantošanas cikla politiku, dažām valstīm uzskatot lietoto degvielu par vērtīgu pārstrādes materiālu, citām valstis nolemjot to apglabāt;

(viii) atzīstot, ka lietoto degvielu un radioaktīvos atkritumus, kas ir saistīti ar militārajām vai aizsardzības programmām, neiekļauj šajā Konvencijā, bet to apsaimniekošanā vajadzētu ievērot šajā Konvencijā formulētos mērķus;

(ix) apstiprinot starptautiskās sadarbības nozīmīgumu drošības paaugstināšanā lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanā, izmantojot divpusējos un daudzpusējos mehānismus un šo pamudinošo Konvenciju;

(x) paturot prātā jaunattīstības valstu, un īpaši vismazāk attīstīto valstu, un ekonomikas pārejas periodā valstu vajadzības, un vajadzību sekmēt šajā pamudinošajā Konvencijā izklāstītos esošos palīdzības mehānismus šo valstu tiesību un saistību izpildē;

(xi) pārliecībā, ka radioaktīvos atkritumus ciktāl tas ir savienojams ar šādu materiālu apsaimniekošanas drošību, vajadzētu apglabāt valstī, kurā tie radušies, lai gan atzīstot, ka zināmos gadījumos drošu un efektīvu lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu varētu veicināt, noslēdzot vienošanos starp Līgumslēdzējām pusēm par uzņēmumu izmantošanu vienā no tām citu Pušu vajadzībām, īpaši gadījumos, ja atkritumi rodas, veicot kopējus projektus;

(xii) atzīstot, ka jebkurai valstij ir tiesības aizliegt ievest savā teritorijā citas valsts lietoto degvielu un radioaktīvos atkritumus;

(xiii) paturot prātā 1994.g. “Kodoldrošības konvenciju”, 1986.g. konvenciju “Par operatīvu kodolnegadījumu izziņošanu”, 1986.g. konvenciju “Par palīdzību kodolnegadījuma vai radiācijas avārijsituācijas gadījumā”, 1980.g. konvenciju “Par kodolmateriālu fizisko aizsardzību”, 1994.g. laboto konvenciju “Par jūras piesārņojuma novēršanu no atkritumu un citu vielu nogremdēšanas” un citus svarīgus starptautiskos līgumus;

(xiv) paturot prātā principus, kas ietverti 1996.g. starpresoru dokumentā “Starptautiskie drošības pamatstandarti par aizsardzību pret jonizējošo starojumu un par radiācijas avotu drošību”, 1995.g. SAEA drošības pamatprincipus, kuriem dots nosaukums “Radioaktīvo atkritumu pārvaldības principi”, un esošos starptautiskos standartus par radioaktīvo materiālu transportēšanas drošību;

(xv) atgādinot 1992.g. Riodežaneiro Apvienoto Nāciju organizācijas vides un attīstības konferences pieņemtās “Agenda 21” 22.nodaļu, kas vēlreiz uzsver drošas un videi nekaitīgas radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas sevišķi svarīgo nozīmi;

(xvi) atzīstot starptautiskās, tieši radioaktīvajiem materiāliem piemērojamās, kontroles sistēmas, pastiprināšanas vēlamību, kā minēts 1989.g. Bāzeles konvencijā par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu 1.(3) pantā;

vienojušās par turpmāko:

 

1. nodaļa. Mērķi, definīcijas un lietošanas sfēra

1. pants. Mērķi

Šīs Konvencijas mērķi ir:

(i) sasniegt un uzturēt augstu drošības līmeni lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu pārvaldībā, izvēršot nacionālos pasākumus un starptautisko sadarbību, ieskaitot, kur tas lietderīgi, ar drošību saistīto tehnisko sadarbību;

(ii) nodrošināt efektīvu aizsardzību pret potenciālajiem negadījumiem visos lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmos, lai iedzīvotāji, sabiedrība un vide tiktu efektīvi aizsargāti no kaitīgās jonizējošā starojuma iedarbības gan pašlaik, gan nākotnē tā, lai tagadējās paaudzes vajadzības un centieni tiktu apmierināti, neapdraudot nākošo paaudžu spēju apmierināt savas vajadzības un centienus;

(iii) novērst negadījumus ar radioekoloģiskām sekām un vājināt to sekas, ja šādi negadījumi notiktu jebkurā lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas stadijā.

2. pants. Definīcijas

Šīs Konvencijas mērķiem:

(a) “slēgšana” nozīmē visu darbību pabeigšanu pēc lietotās degvielas vai radioaktīvo atkritumu ievietošanas apglabāšanas vietā. Te ietilpst inženiertehniskie vai citi nobeiguma darbi, kas nepieciešami, lai radītu apglabāšanas vietā drošus apstākļus ilgstošam laika periodam;

(b) “likvidēšana” nozīmē jebkuru rīcību, ietverot dezaktivācijas un demontēšanas darbus, kas kodoliekārtu, kura nav apglabāšanas ietaise, izslēgtu no valsts kontroles;

(c) “izplūde” nozīmē likumīgu plānotu un kontrolētu uzraudzībai pakļautās kodoliekārtas normālas darbības laikā radušos šķidro vai gāzveida radioaktīvo materiālu izkliedēšanu vidē regulējošās institūcijas atļautajās robežās;

(d) “apglabāt” nozīmē lietotās degvielas vai radioaktīvo atkritumu ievietošanu piemērotā ietaisē bez nodoma tos atgūt;

(e) “licence” nozīmē jebkādu pilnvaru, atļauju vai apliecību, ar kuru regulējošā institūcija atļauj veikt kādu darbību lietotās degvielas vai radioaktīvo atkritumu pārvaldībā;

(f) “kodoluzņēmums” nozīmē civilu uzņēmumu un ar to saistīto zemi, ēkas un iekārtu, kurā radioaktīvie materiāli tiek ražoti, apstrādāti, izmantoti, pārstrādāti, uzkrāti vai apglabāti tādos daudzumos, ka ir nepieciešams ievērot drošības prasības;

(g) “darbmūžs” nozīmē periodu, kurā lietotās degvielas vai radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmums, tiek lietots paredzētajam mērķim. Apglabāšanas ietaises gadījumā šis periods sākas, kad lietotā degviela un radioaktīvie atkritumi tajā tiek pirmo reizi ievietoti, un beidzas ar tās slēgšanu;

(h) “radioaktīvie atkritumi” nozīmē radioaktīvās gāzveida, šķidrās vai cietās vielas, kuras Līgumslēdzēja puse vai fiziska vai juridiska persona paredz turpmāk neizmantot, ja šādu lēmumu ir akceptējusi Līgumslēdzēja puse, un kuras kā radioaktīvos atkritumus regulējošā institūcija kontrolē Līgumslēdzējas puses tiesību aktu un normatīvu ietvaros;

(i) “radioaktīvo atkritumu pārvaldība” nozīmē visas darbības, ieskaitot darbības, kas saistītas ar likvidēšanu un kas attiecas uz aprūpi, priekšapstrādi, apstrādi, sagatavošanu, glabāšanu vai radioaktīvo atkritumu apglabāšanu, bet ne transportēšanu ārpus objekta. Tā var ietvert arī izplūdes;

(j) “radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmums” nozīmē jebkuru uzņēmumu vai ietaisi, kuras galvenais mērķis ir radioaktīvo atkritumu pārvaldība, ieskaitot kodoluzņēmuma likvidēšanas procesu, tikai ja Līgumslēdzēja puse to ir nosaukusi par radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmumu;

(k) “regulējošā institūcija” nozīmē jebkuru institūciju vai institūcijas, ko Līgumslēdzēja puse ir juridiski pilnvarojusi noregulēt jebkuru lietotās degvielas vai radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas aspektu, ieskaitot licenču piešķiršanu;

(l) “pārstrādāšana” nozīmē procesu vai darbību, kuras mērķis ir no lietotās degvielas, izmantošanai nākotnē iegūt radioaktīvos izotopus;

(m) “slēgtais avots” nozīmē radioaktīvu materiālu, kas ir pastāvīgi slēgts kapsulā vai ir cieši saistīts un cietā formā, izņemot reaktora degvielas elementus;

(n) “lietotā degviela” nozīmē kodoldegvielu, kas ir apstarota reaktora aktīvajā zonā un no tās tiek pastāvīgi aizvākta;

(o) “lietotās degvielas apsaimniekošana” nozīmē visas darbības, kas saistītas ar lietotās degvielas aprūpi vai glabāšanu, izņemot transportēšanu ārpus objekta. Tā var ietvert arī izplūdes;

(p) “lietotās degvielas pārvaldības uzņēmums” nozīmē jebkuru uzņēmumu vai ietaisi, kuras galvenais mērķis ir lietotas degvielas apsaimniekošana;

(q) “galamērķa valsts” ir valsts, uz kuru pārrobežu pārvietošana tiek plānota vai notiek;

(r) “sākuma valsts” ir valsts, no kuras pārrobežu pārvietošana plāno uzsākt vai tā ir uzsākta;

(s) “tranzītvalsts” ir valsts, kura nav sākuma valsts vai galamērķa valsts un pa kuras teritoriju tiek plānota vai notiek pārrobežu pārvietošana;

(t) “glabāšana” nozīmē lietotās degvielas vai radioaktīvo atkritumu turēšanu iekārtā, nodrošinot to neizplatīšanos un iespēju tos atgūt;

(u) “pārrobežu pārvietošana” nozīmē jebkuru lietotās degvielas vai radioaktīvo atkritumu pārvadāšanu no sākuma valsts uz galamērķa valsti.

3. pants. Lietošanas sfēra

1. Šī Konvencija attiecas uz lietotās degvielas apsaimniekošanas drošību, ja lietotā degviela rodas civilo kodolreaktoru ekspluatācijā. Lietotā degviela, kas atrodas pārstrādes uzņēmumos kā pārstrādes darbību sastāvdaļa, netiek ietverta Konvencijas sfērā, ja vien Līgumslēdzēja puse nedeklarē pārstrādi par lietotās degvielas apsaimniekošanas sastāvdaļu.

2. Šī Konvencija attiecas uz radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošību, ja radioaktīvie atkritumi rodas civilās darbībās. Tomēr šī Konvencija neattiecas uz atkritumiem, kuros ir tikai dabiski sastopamās radioaktīvās vielas, un, kuri nerodas kodoldegvielas ciklā, ja vien tie neveidojas no slēgtiem avotiem, kuri vairs netiek lietoti, vai Līgumslēdzēja puse nedeklarē tos kā radioaktīvos atkritumus šīs Konvencijas mērķiem.

3. Šī Konvencija neattiecas uz lietotās degvielas vai radioaktīvo atkritumu drošību militārajās vai aizsardzības programmās, izņemot gadījumus, kad Līgumslēdzēja puse deklarē, ka šai lietotajai degvielai vai radioaktīvajiem atkritumiem šī Konvencija ir piemērojama. Tomēr šī Konvencija ir piemērojama militārajās vai aizsardzības programmās lietotajai degvielai un radioaktīvajiem atkritumiem, ja un kad šādi materiāli tiek nodoti ilgstošai pielietošanai un apsaimniekošanai tieši civilajās programmās.

4. Šī Konvencija attiecas arī uz noplūdēm, kā paredzēts 4., 7., 11., 14., 24. un 26. pantā.

 

2. nodaļa. Lietotās degvielas pārvaldības drošība

4. pants. Vispārējās drošības prasības

Katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai garantētu, ka visos lietotās degvielas pārvaldības posmos indivīdi, sabiedrība un vide tiek pietiekami aizsargāti pret radiācijas briesmām.

Tādēļ katra Līgumslēdzēja pusei rīkojas, lai:

(i) nodrošinātu, ka tiek novērsts kodolkritiskums un pietiekami aizvadīts liekais siltums, kas radies lietotās degvielas apsaimniekošanas laikā;

(ii) nodrošinātu, ka saskaņā ar pieņemto degvielas izmantošanas cikla politiku ar lietotās degvielas apsaimniekošanu saistītā radioaktīvo atkritumu radīšana ieturēta praktiski sasniedzamā minimālā līmenī;

(iii) ņemtu vērā dažādo lietotās degvielas pārvaldības pasākumu savstarpējo atkarību;

(iv) nodrošinātu nacionālā līmenī indivīdu, sabiedrības un vides efektīvu aizsardzību ar piemērotām aizsardzības metodēm, ko apstiprinājusi regulējošā institūcija savas nacionālās jurisdikcijas ietvaros, kur ņemti vērā starptautiski atbalstītie kritēriji un standarti;

(v) ņemtu vērā bioloģiskās, ķīmiskās un citas briesmas, kas var būt saistītas ar lietotās degvielas apsaimniekošanu;

(vi) censtos atcelt darbības, kas uzspiež iepriekš pamatoti nosakāmu lielāku ietekmi uz nākamām paaudzēm nekā tā pieļauta pašreizējai paaudzei;

(vii) izvairītos no pārmērīgu apgrūtinājumu uzspiešanas nākamajām paaudzēm.

5. pants. Esošie uzņēmumi

Katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai pārbaudītu, cik drošs ir jebkurš lietotās degvielas pārvaldības uzņēmums, kas tiek izmantots brīdī, kad Konvencija šai Līgumslēdzējai pusei stājas spēkā, lai garantētu, ja nepieciešams, ka tiek veikti visi saprātīgie praktiskie uzlabojumi, paaugstinot šādu uzņēmumu drošību.

6. pants. Iecerēto uzņēmumu vietas izvēle

1. Katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka piedāvātajam uzņēmumam lietotās degvielas pārvaldībai nodibina un ievieš šādu praksi:

(i) novērtē visus svarīgos ar vietu saistītos faktorus, kas var ietekmēt šāda uzņēmuma drošību tā ekspluatācijas laikā;

(ii) novērtē šāda uzņēmuma ietekmi uz indivīdu, sabiedrības un vides drošību;

(iii) izveido sabiedrības locekļiem pieejamu informāciju par šāda uzņēmuma drošību;

(iv) konsultē Līgumslēdzējas puses, kuru tuvumā ir šāds uzņēmums, par to, cik plaši tās var ietekmēt šis uzņēmums, un pēc to lūguma vispārējos vilcienos nodrošina tās ar informāciju, kas saistīta ar uzņēmumu, lai veicinātu viņu spēju novērtēt iespējamo uzņēmuma ietekmi uz viņu teritorijas drošību.

2. Šajā procesā katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādu uzņēmumu vietas izvēle notiek saskaņā ar 4.panta vispārējām drošības prasībām un tie nerada nevēlamu iedarbību uz citām Līgumslēdzējām pusēm.

7. pants. Uzņēmumu projektēšana un celtniecība

Katra Līgumslēdzēja puse atbilstoši rīkojas, lai garantētu, ka:

(i) lietotās degvielas pārvaldības uzņēmuma projektēšanā un celtniecībā tiek paredzēti piemēroti pasākumi, kas ierobežo iespējamo radiācijas ietekmi uz indivīdiem, sabiedrību un vidi, ieskaitot to, kuru rada izmeši vai nekontrolēta noplūde;

(ii) projektēšanas stadijā tiek ņem vērā konceptuālie plāni un, ja nepieciešams, tehniskie nosacījumi lietotās degvielas pārvaldības uzņēmuma likvidācijai;

(iii) tehnoloģijas, kas iekļautas lietotās degvielas pārvaldības uzņēmuma projektēšanā un celtniecībā, tiek balstītas uz pieredzi, pārbaudēm vai analīzēm.

8. pants. Uzņēmumu drošības novērtējums

Katra Līgumslēdzēja puse atbilstoši rīkojas. lai garantētu, ka:

(i) pirms lietotās degvielas pārvaldības uzņēmuma celtniecības tiek veikts sistemātisks drošības un vides novērtējums, aptverot uzņēmuma ekspluatācijas laiku un ietverot briesmas, ko uzņēmums var radīt;

(ii) pirms lietotās degvielas pārvaldības uzņēmuma ekspluatācijas tiek sagatavotas precizētas un detalizētas drošības un vides novērtējuma versijas, ja uzskata par vajadzīgu papildināt i punktā minētos novērtējumus.

9. pants. Uzņēmumu ekspluatācija

Katra Līgumslēdzēja puse atbilstoši rīkojas, lai nodrošinātu, ka:

(i) licence lietotās degvielas pārvaldības uzņēmuma ekspluatācijai tiek pamatota ar atbilstošiem novērtējumiem, kā norādīts 8.pantā un nosacīts ekspluatācijā nodošanas programmas nobeigumā, uzskatāmi parādot, ka uzņēmums būvēts atbilstoši projektam un drošības prasībām;

(ii) tiek noteiktas un, ja nepieciešams, mainītas pārbaudēs, darba pieredzē un novērtējumos konstatētās ekspluatācijas robežas un apstākļi, kā norādīts 8.pantā;

(iii) lietotās degvielas pārvaldības uzņēmumu ekspluatācija, remonts, monitorings, inspekcija un pārbaude tiek vadīta atbilstoši vispāratzītām procedūrām;

(iv) ir pieejams inženiertehniskais atbalsts visās ar drošību saistītās jomās visā lietotās degvielas pārvaldības uzņēmuma ekspluatācijas laikā;

(v) licences turētājs savlaicīgi ziņo regulējošai institūcijai par drošībai nozīmīgiem negadījumiem;

(vi) tiek ieviestas programmas svarīgākās ekspluatācijas pieredzes apkopošanai un analīzei un, kur tas ir būtiski, seko līdzi rezultātiem;

(vii) tiek sagatavoti un atjaunoti lietotās degvielas pārvaldības uzņēmuma likvidēšanas plāni, izmantojot informāciju, kas iegūta šī uzņēmuma ekspluatācijas laikā un, ko ir pārskatījusi regulējošā institūcija.

10. pants. Lietotās degvielas apglabāšana

Ja Līgumslēdzēja puse savu likumu un normatīvu ietvaros, ir atzinusi lietoto degvielu par apglabājamu, tad šādas lietotās degvielas apglabāšanai jānotiek saskaņā ar 3. nodaļas saistībām par radioaktīvo atkritumu apglabāšanu.

 

3. nodaļa. Radioaktīvo atkritumu

apsaimniekošanas drošība

11. pants. Vispārējās drošības prasības

Katra Līgumslēdzēja puse atbilstoši rīkojas, lai nodrošinātu, ka indivīdi, sabiedrība un vide tiek pietiekami aizsargāti pret radiāciju un citām briesmām visos radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmos.

Šajā procesā katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai:

(i) nodrošinātu, ka tiek novērsts kodolkritiskums un pietiekami aizvadīts liekais siltums, kas radies apsaimniekojot radioaktīvos atkritumus;

(ii) nodrošinātu, ka radioaktīvo atkritumu radīšana tiek uzturēta minimālā līmenī, ko var praktiski sasniegt;

(iii) ņemtu vērā savstarpējo atkarību starp dažādiem posmiem radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanā;

(iv) nacionālā līmenī nodrošinātu indivīdu, sabiedrības un vides efektīvu aizsardzību ar piemērotām aizsardzības metodēm, ko apstiprinājusi regulējošā institūcija savas nacionālās jurisdikcijas ietvaros, kur ņemti vērā starptautiski atbalstītie kritēriji un standarti;

(v) ņemtu vērā bioloģiskās, ķīmiskās un citas briesmas, kas var būt saistītas ar radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu;

(vi) censtos atcelt darbības, kas uzspiež iepriekš pamatoti nosakāmu lielāku ietekmi uz nākamām paaudzēm, nekā tā pieļauta pašreizējai paaudzei;

(vii) izvairītos no pārmērīgu apgrūtinājumu uzspiešanas nākamajām paaudzēm.

12. pants. Esošie uzņēmumi un iepriekšējā prakse

Katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai pārbaudītu:

(i) jebkura radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmumu, drošību brīdī, kad šai Līgumslēdzējai pusei Konvencija stājas spēkā, un lai garantētu, ja nepieciešams, ka tiek veikti visi saprātīgie praktiskie uzlabojumi, paaugstinot šāda uzņēmuma drošību;

(ii) iepriekšējās prakses rezultātus un noteiktu, vai ir nepieciešama kāda iejaukšanās aizsardzībā pret radiāciju, ņemot vērā, ka iegūtajam radiācijas kaitējuma samazinājumam, samazinot dozu, jābūt pietiekamam, lai attaisnotu iejaukšanās radītos zaudējumus un izmaksas, ieskaitot sabiedriskās izmaksas

13. pants. Iecerēto uzņēmumu vietas izvēle

1. Katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka piedāvātajam uzņēmumam, kas paredzēts radioaktīvo atkritumu pārvaldībai, izveido un ievieš šādu praksi:

(i) novērtē visus svarīgos ar vietu saistītos faktorus, kas var ietekmēt šāda uzņēmuma drošību tā ekspluatācijas laikā un arī pēc tā slēgšanas;

(ii) novērtē šāda uzņēmuma paredzamo ietekmi uz indivīdiem, sabiedrību un vidi, ņemot vērā iespējamās apstākļu izmaiņas apglabāšanas ietaišu vietā pēc to slēgšanas;

(iii) izveido sabiedrības locekļiem pieejamu informāciju par šāda uzņēmumu drošību;

(iv) konsultē Līgumslēdzējas puses, kuru tuvumā ir šāds uzņēmums, par to, cik plaši tās var ietekmēt šis uzņēmums, un pēc to lūguma vispārējos vilcienos nodrošina tās ar informāciju, kas saistīta ar uzņēmumu, lai veicinātu viņu spēju novērtēt iespējamo uzņēmuma ietekmi uz viņu teritorijas drošību.

2. Šajā procesā katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādu uzņēmumu vietas izvēle notiek saskaņā ar 11.panta vispārējām drošības prasībām un tie nerada nevēlamu iedarbību uz citām Līgumslēdzējām pusēm.

14. pants. Uzņēmumu projektēšana un celtniecība

Katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai garantētu, ka:

(i) radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmuma projektēšanā un celtniecībā tiek paredzēti piemēroti pasākumi, kas ierobežo iespējamo radiācijas ietekmi uz indivīdiem, sabiedrību un vidi, ieskaitot to, ko rada izmeši vai nekontrolēta noplūde;

(ii) projektēšanas stadijā tiek ņemti vērā konceptuālie plāni un, ja nepieciešams, tehniskie nosacījumi tāda radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmuma likvidācijai, kurā neapglabā radioaktīvos atkritumus;

(iii) projekta stadijā sagatavo tehniskos nosacījumos apglabāšanas uzņēmuma slēgšanai;

(iv) tehnoloģijas, kas iekļautas radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmuma projektēšanā un celtniecībā tiek balstītas uz pieredzi, pārbaudēm vai analīzēm.

15. pants. Uzņēmuma drošības novērtējums

Katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai garantētu, ka:

(i) pirms radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmuma celtniecības tiek veikts sistemātisks drošības un ietekmes uz vides novērtējums, aptverot uzņēmuma ekspluatācijas laiku un ietverot briesmas, ko uzņēmums var radīt;

(ii) pirms apglabāšanas ietaises būvniecības tiek veikts sistemātisks drošības un ietekmes uz vidi novērtējums periodam pēc slēgšanas un šie rezultāti tiek salīdzināti ar regulējošās institūcijas vispāratzītiem kritērijiem;

(iii) pirms radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmuma ekspluatācijas tiek sagatavotas precizētas un detalizētas versijas drošības un ietekmes uz vidi novērtējuma versijas, ja uzskata par vajadzīgu papildināt i punktā minētos novērtējumus.

16. pants. Uzņēmumu ekspluatācija

Katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

(i) licence radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmuma ekspluatācijai tiek pamatota ar atbilstošiem novērtējumiem, kā norādīts 15.pantā un nosacīts ekspluatācijā nodošanas programmas nobeigumā, uzskatāmi parādot, ka uzņēmums būvēts atbilstoši projektam un drošības prasībām;

(ii) tiek noteiktas un, ja nepieciešams, mainītas pārbaudēs, darba pieredzē un novērtējumos konstatētās ekspluatācijas robežas un apstākļi, kā norādīts 15.pantā;

(iii) radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmumu ekspluatācija, remonts, monitorings, inspekcija un pārbaude tiek vadīta atbilstoši vispāratzītām procedūrām. Šādi iegūtos rezultātus apglabāšanas ietaisei izmanto, lai pierādītu un pārskatītu pieņēmumu pamatotību un precizētu novērtējumus, kā minēts 15.pantā periodam pēc slēgšanas;

(iv) ir iegūstams inženieru un tehniskais atbalsts visos ar drošību saistītos jautājumos visā radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmuma ekspluatācijas laikā;

(v) izmanto noteiktu kārtību radioaktīvo atkritumu raksturošanai un likvidācijai;

(vi) licences turētājs savlaicīgi ziņo regulējošai institūcijai par drošībai nozīmīgiem negadījumiem;

(vii) ievieš programmas svarīgākās ekspluatācijas pieredzes uzkrāšanai un analīzei un tur, kur tas būtiski, seko līdzi rezultātiem;

(viii) sagatavo un precizē, ja nepieciešams, radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmuma, likvidēšanas plānus, citādāk nekā apglabāšanas ietaisēm, izmantojot informāciju, kura iegūta šī uzņēmuma ekspluatācijas laikā un, kuru izskata regulējošā institūcijā;

(ix) sagatavo un precizē, ja nepieciešams, plānus apglabāšanas ietaišu slēgšanai, izmantojot informāciju, kura iegūta šī uzņēmuma ekspluatācijas laikā un, kuru izskata regulējošā institūcijā.

17. pants. Institucionālie pasākumi

pēc uzņēmuma slēgšanas

Katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pēc apglabāšanas ietaises slēgšanas:

(i) tiek saglabāti regulējošās institūcijas pieprasītie ietaises izvietojuma, projektēšanas un inventarizācijas protokoli;

(ii) ja nepieciešams, tiek veiktas aktīvas vai pasīvas institucionālās pārbaudes, tādas kā pārraudzība, vai pieejas ierobežojumi; un,

(iii) ja nepieciešams, tiek veikti iejaukšanās pasākumi, ja aktīvās institucionālās kontroles laikā konstatē neplānotu radioaktīvo vielu izplūdi vidē.

 

4. nodaļa. Vispārīgie drošības nosacījumi

18. pants. Īstenošanas pasākumi

Katra Līgumslēdzēja puse savu nacionālo likumu ietvaros veic likumdošanas, normatīvos un administratīvos, kā arī citus pasākumus, kas nepieciešami šīs Konvencijas noteikto saistību īstenošanā.

19. pants. Likumdošanas un normatīvu struktūra

1. Katra Līgumslēdzēja puse izveido un uztur tādu likumdošanas un normatīvu struktūru, lai pārvaldītu lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošību.

2. Šī likumdošanas un normatīvu struktūra paredz:

(i) pieņemamu nacionālo drošības prasību un normatīvu izveidi radiācijas drošībai;

(ii) licencēšanas sistēmu pasākumu drošībai lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu pārvaldībā;

(iii) lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmumu nelicenzētas darbības aizlieguma sistēmu;

(iv) normatīvās apskates, dokumentēšanas un ziņojumu sniegšanas atbilstošu institucionālās kontroles sistēmu;

(v) saistošu piemērojamo normatīvu un licenču termiņu ieviešanu;

(vi) pilnas atbildības piešķiršanu institūcijām, kas saistītas ar dažādiem lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu pārvaldības pasākumiem.

3. Tiklīdz radioaktīvās vielas novērtētas kā radioaktīvie atkritumi, Līgumslēdzējas puses pienācīgi ievēro šīs Konvencijas mērķus.

20. pants. Regulējošā institūcija

1. Katra Līgumslēdzēja puse izveido vai nosaka regulējošu institūciju, uzdodot tai izveidot 19. pantā minēto likumdošanas un normatīvu struktūru, piešķirot tai atbilstošas pilnvaras, kompetenci, finanšu un cilvēku resursus, kas nepieciešami šo pienākumu izpildei.

2. Katra Līgumslēdzēja puse, saskaņā ar savu likumdošanas un normatīvu struktūru, veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu spēkā esošu normatīvo funkciju neatkarību no citām funkcijām, kurās organizācijas iesaistītas gan lietotās degvielas vai radioaktīvo atkritumu pārvaldībā, gan to regulēšanā.

21. pants. Licences turētāja atbildība

1. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, lai galvenais atbildīgais par drošību lietotās degvielas vai radioaktīvo atkritumu pārvaldībā būtu atbilstošās licences turētājs, un veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu katra šādas licences turētāja atbildību.

2. Ja nav šāda licences turētāja vai citas atbildīgas puses, tad atbildīga ir Līgumslēdzēja puse, kuras jurisdikcijā ir lietotā degviela vai radioaktīvie atkritumi.

22. pants. Finanšu un cilvēku resursi

Katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu

(i) kvalificētu personālu, kā nepieciešams ar drošību saistītām darbībām lietotās degvielas vai radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmumos to ekspluatācijas laikā;

(ii) pietiekamus finansiālos resursus, lai uzturētu lietotās degvielas vai radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmumu drošību visā to ekspluatācijas un likvidācijas laikā;

(iii) finanses atbilstošu institucionālo pārbaužu un pārraudzības pasākumu turpināšanai, ko uzskata par nepieciešamu periodam pēc apglabāšanas ietaises slēgšanas.

23. pants. Kvalitātes nodrošināšana

Katra Līgumslēdzēja puse veic nepieciešamos pasākumus, lai panāktu, ka tiek izstrādātas un ieviestas atbilstošas kvalitātes nodrošināšanas programmas, kas skar lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu pārvaldības drošību.

24. pants. Aizsardzība pret radiāciju

ekspluatācijas periodā

1. Katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka lietotās degvielas vai radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmuma ekspluatācijas laikā:

(i) uzņēmuma radītā radiācijas iedarbība uz strādniekiem un iedzīvotājiem būtu tik zema, cik vien tas saprātīgi panākams, ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus;

(ii) neviens indivīds normālās situācijās nesaņem tādas radiācijas dozas, kas pārsniedz nacionālos dozu ierobežojumus, kas ir pienācīgi novērtēti starptautiski atbalstītos standartos aizsardzībā pret radiāciju; un

(iii) tiek veikti pasākumi, lai aizkavētu neplānotas un nekontrolētas radioaktīvo vielu noplūdes vidē.

2. Katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek limitētas noplūdes:

(i) noturot apstarojuma dozas tik zemas, cik vien tas saprātīgi panākams, ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus; un

(ii) tā, lai neviens indivīds normālās situācijās nesaņemtu tādas radiācijas dozas, kas pārsniegtu nacionālos dozu ierobežojumus, kas ir pienācīgi novērtēti starptautiski atbalstītos standartos aizsardzībā pret radiāciju.

3. Katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzraugāma kodoluzņēmuma darbmūža laikā gadījumā, ja notiek neplānotas vai nekontrolētas radioaktīvo vielu noplūdes vidē, īsteno atbilstošus uzlabošanas pasākumus, lai kontrolētu noplūdi un mīkstinātu tās ietekmi.

25. pants. Gatavība avārijām

1. Katra Līgumslēdzēja puse garantē, ka pirms lietotās degvielas vai radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmuma ekspluatācijas un tās laikā darbojas atbilstoši avārijas plāni objektā un, ja nepieciešams, ārpus tā. Šādi avārijas plāni pietiekami bieži jāpārbauda.

2. Katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai sagatavotu un pārbaudītu avārijas plānus savai teritorijai, ciktāl to var ietekmēt tās teritorijai tuva lietotās degvielas vai radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmuma radioloģiskā avārija.

26. pants. Likvidācija

Katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu kodoluzņēmuma likvidācijas drošību. Šādi pasākumi garantē, ka:

(i) ir pieejams kvalificēts personāls un pietiekami finansiālie resursi;

(ii) aizsardzībai pret radiāciju ekspluatācijas periodā, plānotām izplūdēm un neplānotām un nekontrolētām noplūdēm tiek lietoti 24.panta nosacījumi;

(iii) avārijas gatavībai tiek lietoti 25.panta nosacījumi; un

(iv) tiek saglabāti likvidācijai svarīgākās informācijas dokumenti.

 

5. nodaļa. Dažādi nosacījumi

27. pants. Pārrobežu pārvietojumi

1. Katra Līgumslēdzēja puse, kas iesaistīta pārrobežu pārvietojumos veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādus pārvietojumus uzsāk saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem un svarīgiem saistošajiem starptautiskiem dokumentiem.

Tāpēc:

(i) Līgumslēdzēja puse, kas ir sākuma valsts, veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārrobežu pārvietojums tiek atļauts un notiek tikai pēc iepriekšēja paziņojuma galamērķa valstij un ar tās piekrišanu;

(ii) pārrobežu pārvietojumi caur tranzītvalsti jābūt pakļautiem tām starptautiskām saistībām, kas attiecas uz īpašu transporta veidu izmantošanu;

(iii) Līgumslēdzēja puse, kura ir galamērķa valsts, piekrīt pārrobežu pārvietojumiem tikai tad, ja tās administratīvais un tehniskais stāvoklis, kā arī normatīvā struktūra, kas vajadzīga, lai pārvaldītu lietoto degvielu vai radioaktīvos atkritumus, saskan ar šo Konvenciju;

(iv) Līgumslēdzēja puse, kura ir sākuma valsts, atļauj pārrobežu pārvietojumus tikai tad, ja tā pati, saskaņā ar galamērķa valsts piekrišanu, var veikt pārrobežu pārvietojumus atbilstoši (iii) apakšpunkta prasībām;

(v) Līgumslēdzēja puse, kura ir sākuma valsts, veic atbilstošus pasākumus, lai atļautu atgriešanos savā teritorijā, ja pārrobežu pārvietojums nav vai nevar tikt pabeigts atbilstoši šim pantam, ja vien netiek rasts drošs alternatīvs vienošanās variants.

2. Līgumslēdzējai pusei nav atļauta lietotās degvielas vai radioaktīvo atkritumu pārvadāšana uz galamērķi dienvidos, kas atrodas 60 dienvidplatuma grādos, to glabāšanai vai likvidēšanai.

3. Nekas šajā Konvencijā nav pretrunā vai neietekmē:

(i) visu valstu jūras, upju un gaisa kuģu navigācijas tiesību un brīvību īstenošanu, kā paredz starptautiskais likums;

(ii) Līgumslēdzējas puses tiesības radioaktīvos atkritumus, kas uz to tika eksportēti apstrādei, sūtīt atpakaļ vai nodot sūtīšanai atpakaļ kopā ar citiem produktiem pēc pārstrādes uz sākuma valsti;

(iii) Līgumslēdzējas puses tiesības eksportēt savu lietoto degvielu pārstrādei;

(iv) Līgumslēdzējas puses tiesības lietoto degvielu, kas uz to tika eksportēta pārstrādei, kopā ar citiem pārstrādes operāciju produktiem pēc pārstrādes sūtīt atpakaļ vai nodot sūtīšanai atpakaļ uz sākuma valsti.

28. pants. Slēgtie avoti, kuri vairs netiek lietoti

1. Katra Līgumslēdzēja puse sava nacionālā likuma ietvaros veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka slēgto avotu, kuri vairs netiek lietoti, pārņemšana, pārstrāde vai likvidācija notiek drošā veidā.

2. Līgumslēdzēja puse atļauj slēgto avotu, kuri vairs netiek lietoti, atgriešanu savā teritorijā, ja tās nacionālā likuma ietvaros tiek akceptēts, ka tie jāatgriež ražotājam, kurš ir kvalificēts slēgto avotu, kuri vairs netiek lietoti, saņemšanai un pārņemšanai.

 

6. nodaļa. Līgumslēdzēju pušu sanāksmes

29. pants. Sagatavošanas sanāksme

1. Līgumslēdzēju pušu sagatavošanas sanāksme tiek noturēta ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad šī Konvencija stājusies spēkā.

2. Šajā sanāksmē Līgumslēdzējas puses:

(i) nosaka pirmās pārskata sanāksmes datumu, kā norādīts 30.pantā. Šo pārskata sanāksmi notur pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā trīsdesmit mēnešus pēc dienas, kad stājusies spēkā šī Konvencija;

(ii) sagatavo un vienprātīgi vienojoties pieņem procedūras noteikumus un finansiālos noteikumus;

(iii) saskaņā ar procedūras noteikumiem īpaši nosaka:

(a) vadlīnijas atbilstoši 32.pantam iesniedzamo nacionālo ziņojumu formas un struktūrai;

(b) šādu ziņojumu iesniegšanas datumu;

(c) šādu ziņojumu izskatīšanas kārtību.

3. Jebkura valsts vai reģionālā organizācija, kas ir apvienība vai cita veida organizācija, kura ratificē, akceptē, pieņem, vai apstiprina šo Konvenciju vai pievienojas tai un, kurai Konvencija vēl nav spēkā, var apmeklēt sagatavošanas sanāksmi it kā tā būtu šīs Konvencijas puse.

30. pants. Pārskata sanāksmes

1. Līgumslēdzējas puses notur sanāksmes, lai pārskatītu atbilstoši 32.pantam iesniegtos ziņojumus.

2. Katrā pārskata sanāksmē Līgumslēdzējas puses:

(i) nosaka nākamās šādas sanāksmes datumu, intervālam starp pārskata sanāksmēm nepārsniedzot trīs gadus;

(ii) var izskatīt kārtību, kāda iedibināta atbilstoši 29.panta 2.punktam un vienprātīgi vienojoties pieņemt grozījumus, ja vien procedūras noteikumos nav paredzēts citādi. Tās vienprātīgi vienojoties var arī labot procedūras noteikumos un finansiālos noteikumus.

3. Katrā pārskata sanāksmē katrai Līgumslēdzējai pusei tiek dota saprātīga izdevība apspriest ziņojumus, ko iesniegušas citas Līgumslēdzējas puses un lūgt šādu ziņojumu skaidrojumu.

31. pants. Ārkārtas sanāksmes

Līgumslēdzēju pušu ārkārtas sanāksmes notur:

(i) ja tā vienojas lielākā daļa Līgumslēdzēju pušu, kuras piedalās un balso apspriedē; vai

(ii) ja ir vienas Līgumslēdzējas puses rakstisks pieprasījums, kurš sešu mēnešu laikā darīts zināms Līgumslēdzējām pusēm un no 37.pantā minētā sekretariāta ir saņemts paziņojums, ka pieprasījumu atbalstījusi lielākā daļa Līgumslēdzēju pušu.

32. pants. Ziņojumu sniegšana

1. Saskaņā ar 30.panta nosacījumiem katra Līgumslēdzēja puse sniedz nacionālo ziņojumu katrā Līgumslēdzēju pušu pārskata sanāksmē. Šis ziņojums veltīts pasākumiem, kādi izmantoti, lai īstenotu ikvienu Konvencijas saistību. Katra Līgumslēdzēja puse ziņojumā uzmanību veltī savai:

(i) lietotās degvielas pārvaldības politikai;

(ii) lietotās degvielas pārvaldības praksei;

(iii) radioaktīvo atkritumu pārvaldības politikai;

(iv) radioaktīvo atkritumu pārvaldības praksei;

(v) kritērijiem, kas izmantoti, lai definētu radioaktīvos atkritumus un noteiktu to kategoriju.

2. Šajā ziņojumā arī iekļauj:

(i) šai Konvencijai pakļautu lietotās degvielas pārvaldības uzņēmumu sarakstu, to izvietojumu, galveno mērķi un svarīgākās iezīmes;

(ii) inventarizācijas datus par šai Konvencijai pakļauto lietoto degvielu, kura atrodas glabātuvē vai tikusi apglabāta. Šajā sarakstā tiek ietverts materiālu apraksts un, ja tāda ir pieejama - informācija par to masu un to kopējo aktivitāti;

(iii) šai Konvencijai pakļauto radioaktīvo atkritumu pārvaldības uzņēmumu sarakstu, to izvietojumu, galveno mērķi un svarīgākās iezīmes;

(iv) inventarizācijas datus par šai Konvencijai pakļautajiem radioaktīvajiem atkritumiem, kas:

(a) atrodas radioaktīvo atkritumu un kodoldegvielas cikla uzņēmumu glabātuvē;

(b) ir apglabāti; vai

(c) ir radīti iepriekšējā praksē.

Šajos inventarizācijas datos tiek ietverti vielas apraksts un cita atbilstoša pieejamā informācija, tāda kā tilpums vai masa, aktivitāte un to specifiskie radionuklīdi;

(v) likvidēšanas procesā esošo kodoluzņēmumu sarakstu un likvidēšanas darbību stāvoklis šajos uzņēmumos.

33. pants. Piedalīšanās

1. Katra Līgumslēdzēja puse piedalās Līgumslēdzēju pušu sanāksmēs un šādās sanāksmēs tiek pārstāvēta ar vienu delegātu un ar tādiem vietniekiem, ekspertiem un padomdevējiem, kā tā uzskata par vajadzīgu.

2. Līgumslēdzējas puses var vienprātīgi vienojoties ielūgt jebkuru starpvalstu organizāciju, kas ir kompetenta jautājumā, ko regulē šī Konvencija, piedalīties novērotājas statusā, jebkurā sapulcē vai ar to saistītās noteiktās sesijās. Novērotājiem tiek pieprasīts iepriekš rakstiski akceptēt 36.panta nosacījumus.

34. pants. Kopsavilkuma ziņojumi

Līgumslēdzējām pusēm vienprātīgi vienojoties jāpieņem un jādara pieejams sabiedrībai dokuments par apspriestajiem jautājumiem un Līgumslēdzēju pušu sanāksmēs pieņemtajiem atzinumiem.

35. pants. Valodas

1. Līgumslēdzēju pušu sanāksmju valodas ir arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu, ja vien Procedūras noteikumos nav paredzēts citādi.

2. Atbilstoši 32.pantam iesniedzamie ziņojumi tiek sagatavoti Līgumslēdzējas puses nacionālajā valodā vai vienā noteiktā valodā, par kuru vienojušies Procedūras noteikumos. Ja ziņojums iesniegts nacionālajā valodā, kas atšķiras no Procedūras noteikumos paredzētās valodas, Līgumslēdzēja puse nodrošina ziņojuma tulkojumu noteiktajā valodā.

3. Neraugoties uz 2.punkta noteikumiem, sekretariāts par samaksu uzņemas jebkurā citā sanāksmes valodā iesniegto ziņojumu tulkošanu noteiktajā valodā.

36. pants. Konfidencialitāte

1. Šīs Konvencijas noteikumi neaizskar Līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar to likumiem par informācijas aizsardzību no atklāšanas. Šī panta mērķiem “informācija” ietver, citstarp, informāciju par nacionālo drošību vai kodolvielu fizisko aizsardzību, kā arī informāciju, kuru aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības vai rūpnieciskā vai komerciālā konfidencialitāte, un personas datus.

2. Ja šīs Konvencijas kontekstā Līgumslēdzēja puse iesniedz informāciju, kuru tā atzīst par aizsargājamu, kā aprakstīts 1.punktā, tad šāda informācija tiek izmantota tikai tādiem mērķiem, kādiem tā ir iesniegta, un ir jāievēro tās konfidencialitāte.

3. Kaut arī informācija par lietoto degvielu vai radioaktīvajiem atkritumiem iekļaujas šīs Konvencijas darbības sfērā, pamatojoties uz 3.panta 3.punktu, šīs Konvencijas noteikumi nekavē Līgumslēdzēju pusi būt sevišķi piesardzīgai un ieinteresēti izlemt:

(i) vai šādas informācijas noplūde ir kvalificējama par nepieciešamu, vai tā ir citādi kontrolējama;

(ii) vai Konvencijas kontekstā sniegt uz iepriekšējo i apakšpunktu attiecināmo informāciju; un

(iii) kādi konfidencialitātes nosacījumi pievienojami šādai informācijai, ja to iesniedz Konvencijas kontekstā.

4. Nacionālo ziņojumu izskatīšanas laikā debašu saturs katrā pārskata sanāksmē, ko notur atbilstoši 30.pantam, ir konfidenciāls.

37. pants. Sekretariāts

1. Starptautiskā atomenerģijas aģentūrai (turpmāk minēta kā “Aģentūra”) Līgumslēdzēju pušu sanāksmēm nodrošina sekretariātu.

2. Sekretariāts:

(i) sasauc, sagatavo un apkalpo Līgumslēdzēju pušu sanāksmes, kā noteikts uz 29., 30. un 31.pantā;

(ii) nosūta Līgumslēdzējām pusēm informāciju, kuru tas saņēmis vai sagatavojis atbilstoši šīs Konvencijas noteikumiem.

Aģentūras izdevumi, veicot iepriekš i un ii apakšpunktos noteiktās funkcijas, jāsedz Aģentūrai kā daļa no tās regulārā budžeta.

3. Līgumslēdzējas puses vienprātīgi vienojoties var pieprasīt Aģentūrai nodrošināt citus pakalpojumus, lai atbalstītu Līgumslēdzēju Pušu sanāksmes. Aģentūra var nodrošināt šādus pakalpojumus, ja tos var ietvert tās programmā un regulārajā budžetā. Ja tas nav iespējams, Aģentūra var garantēt šādus pakalpojumus, ja tiek nodrošināts brīvprātīgs finansējums no cita avota.

 

7. nodaļa. Nobeiguma panti un citi noteikumi

38. pants. Domstarpību izšķiršana

Ja ir domstarpības starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām pusēm par šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, tad lai atrisinātu domstarpības Līgumslēdzējas puses konsultējas Līgumslēdzēju pušu sanāksmes ietvaros. Gadījumā, ja konsultācijas tomēr ir neproduktīvas, palīdzībai var izmantot starpniecības, samierināšanas un šķīrējtiesas mehānismus, kas paredzēti starptautiskā likumā, ieskaitot SAEA dominējošos noteikumos un praksi.

39. pants. Parakstīšana, ratifikācija,

pieņemšana, akceptēšana, pievienosānās

1. Šī Konvencija atklāta parakstīšanai visām valstīm Aģentūras galvenajā mītnē Vīnē no 1997.gada 29. septembra līdz tās spēkā stāšanās dienai.

2. Šī Konvencija ir jāratificē, jāpieņem vai jāakceptē valstīm, kas ir to parakstījušas.

3. Pēc šīs Konvencija stāšanās spēkā tā būs atvērta pievienošanās procedūrai visām valstīm.

4. (i) Šī Konvencija atvērta parakstīšanai, lai to apstiprinātu vai tai pievienotos reģionālās organizācijas, kas ir apvienības vai cita veida organizācijas, ja jebkuru šādu organizāciju ir izveidojušas suverēnas valstis un tā ir kompetenta jautājumos, kas attiecas uz šo Konvenciju, par sarunām, atzinumiem un starptautisko līgumu piemērošanu.

(ii) Šādas organizācijas jautājumos, kas ir to kompetencē, savās interesēs izmanto tiesības un izpilda pienākumus, kādus šī Konvencija attiecina uz Dalībvalstīm.

(iii) Kad šāda organizācija kļūst par šīs Konvencijas dalībnieci, tā iesniedz 43.pantā minētajam Depozitārijam deklarāciju, kurā norādīts, kādas valstis ir šīs organizācijas dalībnieces, kuri šīs Konvencijas panti uz to attiecas un kāds ir tās kompetences apjoms, ko ietver šie panti.

(iv) Šāda organizācija nevar iegūt nevienu papildu balsi savām Dalībvalstīm.

5. Ratifikācijas, akceptēšanas, pieņemšanas, pievienošanās vai apstiprināšanas dokumenti nododami glabāšanā Depozitārijam.

40. pants. Stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad Depozitārijs ir saņēmis divdesmit piekto ratifikācijas, akceptēšanas vai pieņemšanas dokumentu, ieskaitot piecpadsmit tādu valstu dokumentus, kuras ekspluatē kodolspēkstacija.

2. Katrai valstij vai reģionālai apvienībai vai cita veida organizācijai, kura ratificē, akceptē, pieņem, apstiprina šo Konvencijai vai pievienojas tai pēc datuma, kad glabāšanā nodots pēdējais dokuments, kas nepieciešams, lai izpildītu 1.punkta nosacījumus, šī Konvencijai stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad šāda valsts vai organizācija nodevusi Depozitārijam glabāšanā atbilstošo dokumentu.

41. pants. Konvencijas labojumi

1. Katra Līgumslēdzēja puse var piedāvāt šīs Konvencijas labojumu. Piedāvātos labojumus izskata pārskata sanāksmē vai ārkārtas sanāksmē.

2. Jebkura piedāvātā labojuma teksts un tā pamatojums iesniedzams Depozitārijam, kurš priekšlikumu dara zināmu Līgumslēdzējām pusēm vismaz deviņdesmit dienas pirms sanāksmes, kurai tas iesniegts izskatīšanai. Jebkurus komentārus, kas saņemti par šādu priekšlikumu, Depozitārijs izplata Līgumslēdzējām pusēm.

3. Pēc piedāvātā labojuma apspriešanas Līgumslēdzējas pusēm nolemj, vai pieņemt to vienprātīgi vienojoties vai, ja vienošanās nav panākta, iesniegt to Diplomātiskajai konferencei. Lēmumam iesniegt piedāvāto labojumu Diplomātiskajai konferencei nepieciešams divas trešdaļas balsu vairākuma sanāksmē, kurā piedalās un balso Līgumslēdzējas puses, paredzot, ka balsošanas laikā sanāksmē piedalās vismaz viena puse no Līgumslēdzējām pusēm.

4. Šīs Konvencijas labojumu apspriešanai un pieņemšanai Diplomātisko konferenci Depozitārijs sasauc un tā notiek ne vēlāk kā vienu gadu pēc atbilstošā lēmuma pieņemšanas saskaņā ar šī panta 3.punktu. Diplomātiskā konference dara visu iespējamo, lai nodrošinātu labojumu pieņemšanu vienprātīgi vienojoties. Ja tas nav iespējams, labojumu pieņem ar divu trešdaļu visu Līgumslēdzēju pušu vairākumu.

5. Šīs Konvencijas labojumi, kas pieņemti atbilstoši iepriekšējiem 3. un 4. punktam, ratificē, akceptē, pieņem vai apstiprina Līgumslēdzējas puses un tām Līgumslēdzējām pusēm, kuras tos ir ratificējušas, akceptējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas, tie stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad Depozitārijs ir saņēmis attiecīgos dokumentus vismaz no divām trešdaļām Līgumslēdzēju pušu. Tām Līgumslēdzējām pusēm, kuras pēc tam ratificē, akceptē, pieņem vai apstiprina minētos labojumus, labojumi stāsies spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad Līgumslēdzēja puse savu attiecīgo dokumentu būs nodevusi glabāšanai.

42. pants. Denonsēšana

1. Jebkura Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo Konvenciju ar rakstisku paziņojumu Depozitārijam.

2. Denonsēšanai stājas spēkā pēc viena gada skaitot no datuma, kad Depozitārijs saņēmis paziņojumu, vai tādā vēlākā datumā, kāds var būt noteikts paziņojumā.

43. pants. Depozitārijs

1. Aģentūras ģenerāldirektors ir šīs Konvencijas Depozitārijs.

2. Depozitārijs informē Līgumslēdzējas puses par:

(i) šīs Konvencijas parakstīšanu un ratifikācijas, akceptēšanas, pieņemšanas, pievienošanās vai apstiprināšanas dokumentu nodošanu glabāšanai saskaņā ar 39.pantu;

(ii) datumu, kurā Konvencija stājas spēkā atbilstoši 40.pantam;

(iii) Konvencijas denonsēšanas paziņojumiem un datumu atbilstoši 42.pantam;

(iv) šīs Konvencijas Līgumslēdzēju pušu piedāvātajiem labojumiem, kurus pieņēmusi attiecīgā Diplomātiskā konference vai Līgumslēdzēju pušu sanāksme, un datumiem, kad iepriekšminētie labojumi stājas spēkā atbilstoši 41.pantam.

44. pants Autentiskie teksti

Šīs Konvencijas oriģinālu, kura arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu teksti ir vienlīdz autentiski, nodod glabāšanā Depozitārijam, kurš nosūta apstiprinātas kopijas Līgumslēdzējām Pusēm.

TO APLIECINOT, APAKŠĀ PARAKSTĪJUŠIES, ATBILSTOŠI TAM PILNVAROTI, IR PARAKSTĪJUŠI ŠO KONVENCIJU.

Sastādīts Vīnē, tūkstošs deviņi simti deviņdesmit septītā gada piektajā septembra dienā.