Vilhelms Mihailovskis un cilvēki Rīgā
Nav vērts meklēt tālumā to, kas atrodas blakus - Latvijas
Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktors Nils Muižnieks
šo atziņu varētu arī apšaubīt. Dzimis Amerikā - Losandželosā,
ieguvis politoloģijas doktora grādu, strādājis par mācību spēku
Kalifornijas universitātē Berklijā. Un nepilnu trīsdesmit gadu
vecumā pārcēlies uz dzīvi savu senču dzimtenē. Bet varbūt tas
tāpēc, ka Latvija viņam vienmēr ir bijusi blakus?
Mazā pilsētā sev uzmanību iespējams pievērst ar balsi vai pat
klusumu. Lielpilsētā šim nolūkam nepieciešamas bungas. Un pavisam
labi, ja tās prot arī spēlēt
Rīgā tagad ir arī Rēriha iela - tālums pienācis tuvāk, domas
lielums guvis atbalsi Daugavas krastos. Par to pārrunā Sv. Pētera
baznīcas muzeja direktore Marianna Ozoliņa, arhitektūras doktors
Jānis Lejnieks, Valsts prezidentes padomnieks Oļģerts Tipāns un
Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Egils Rozenbergs
Kaut arī mūzikas vecmeistara koncerts Rīgā, Mežaparka estrādē,
paredzēts tikai nākamnedēļ, 2. jūnijā, jau kādu brīdi
simpātiskais bārdainis Džo Kokers no plakātiem uzrunā savus
cienītājus. 1944. gadā Šefīldā dzimušais mūziķis savā mūžā
ierakstījis 22 albumus, jaunākais iznāca pērn, bet pirmais -
1969. gadā.
Dzīve nav viesnīca, kur daiļu apteksni var izsaukt ar podziņas
piespiedienu