Panākumiem ir jābūt darba, neatlaidības un mērķtiecības garšai

Aizvadītajā nedēļā, lai izvērtētu astoņos darbības gados paveikto un vēl veicamo, Naturalizācijas pārvalde rīkoja vairākus pasākumus

Nils Muižnieks

Inese Birzniece

Eiženija Aldermane Foto: A.F.I.

Izvērtējot astoņos darbības gados paveikto, Naturalizācijas pārvalde (NP) aizvadītajā nedēļā rīkoja vairākus pasākumus: pirmdien Rīgas Centrālajā bibliotēkā tika atklāta izstāde, kas apskatāma vēl šajā un nākamajā nedēļā, bet piektdien pārvaldes centrālajā ēkā, visās reģionālajās nodaļās un filiālēs, kā arī Metodikas un eksaminācijas centrā notika informācijas diena.

Noslēdzot jubilejas nedēļu, piektdienas, 7. februāra, pievakarē uz tikšanos Rīgas Latviešu biedrības namā bija aicināti naturalizētie pilsoņi, kas paši pirmie deva svinīgo solījumu par uzticību Latvijas Republikai jau 1995.gada 28.jūlijā, NP darbinieki, kas pārvaldē strādā kopš tās darbības sākuma, sadarbības partneri un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Atsaucot atmiņā pārvaldes izveides priekšvēsturi, NP Pilsonības lietu daļas vadītājs Aleksandrs Dementjevs atzina, ka tas bijis visai sarežģīts process, jo bija jāizstrādā normatīvā bāze, jāizveido iestādes struktūra, jāapmāca darbinieki. Pilsonības likums tika pieņemts 1994. gadā, bet naturalizācijas process reāli sākās 1995. gada 1. februārī, kad tika saņemti pirmie iesniegumi no personām, kuras vēlējās iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā. Par to, ka 7. februārī pirms astoņiem gadiem Latvija tika uzņemta Eiropas Padomē (EP), lielā mērā jāpateicas naturalizācijas procesa aizsācējiem, uzsvēra A. Dementjevs.

1995. gada 28. jūlijā tika parakstīts pirmais svinīgais solījums par uzticību Latvijas Republikai, bet 11. augustā Ministru kabinets (MK) pieņēma lēmumu par Latvijas pilsonības piešķiršanu pirmajiem 103 tās pretendentiem. Pēc pāris nedēļām MK lems par Latvijas pilsoņa statusa piešķiršanu 60 000. pretendentam, informēja A. Dementjevs.

NP priekšniece Eiženija Aldermane 1995. gada pirmo mēnesi atcerējās kā “skriešanos ar laiku”, jo tas, vai Pilsonības likums reāli sāks darboties, vai sāksies naturalizācijas process, bijis ļoti cieši saistīts ar Latvijas uzņemšanu EP. “Arī šobrīd Latvija ir jauna, ļoti svarīga notikuma priekšā. Tā ir iestāšanās Eiropas Savienībā. Šis laiks ir jāizmanto, uzrunājot cilvēkus, skaidrojot tiem, kādas izmaiņas skars nepilsoņus, Latvijai iestājoties ES,” sacīja E. Aldermane.

Pirms astoņiem gadiem ļoti daudzi neizprata, ka nepastāv neviena demokrātiska valsts, kurā nenorit naturalizācijas process, tāpēc E. Aldermane uzteica tos cilvēkus, kuri tolaik ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību vairoja sabiedrības izpratni par šīm norisēm, kā vienu no tiem minot tagadējo īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Nilu Muižnieku. NP priekšniece pateicās arī tiem pārvaldes darbiniekiem, kas iestādē strādā kopš tās izveidošanas. Ar gandarījumu E. Aldermane atzina, ka kadru mainība iestādē bijusi ļoti neliela. NP strādājošie godprātīgi kalpo Latvijas valstij — profesionāli pilda Pilsonības likuma normas un ar cieņu izturas pret saviem klientiem. “Ļoti daudziem nepilsoņiem NP ir Latvijas valsts vizītkarte,” uzsvēra E. Aldermane.

Novērtējot personāla ieguldījumu iestādes izveidošanā, kā arī godprātīgu un priekšzīmīgu pienākumu pildīšanu, ar NP Atzinības rakstu tika apbalvots divdesmit viens visus astoņus gadus pārvaldē strādājušais darbinieks. Pasniedzot apbalvojumus galvenās pārvaldes vienpadsmit darbiniekiem, E. Aldermane veltīja ne vienu vien pateicības, sirsnības un pozitīva vērtējuma piepildītu teikumu ikkatram. Reģionālo nodaļu darbinieki apbalvojumus saņēma savās mājas, jo piektdienas pievakarē NP astoņu gadu jubileja tika atzīmēta visā Latvijā.

Savukārt pirmos jaunpilsoņus E. Aldermane sveica ar Džeksona Brauna vārdiem: “Panākumiem jābūt sasniegtiem godīgā ceļā. Tiem ir jābūt darba, neatlaidības un mērķtiecības garšai un smaržai. Tiem, kuri stāvēja un skeptiski noraudzījās, kas notiks, kuri teica, ka neies jau nu nopūlēties un riskēt, kuri pagrieza muguru un aizcirta durvis, nav tiesību apskaust tos, kuri izturēja. Atceries, ka uzvarētāji dara to, ko zaudētāji negrib darīt. Vieglāk ir negribēt, nevarēt, neprast, taču tā par uzvarētājiem nekļūst.”

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Birzniece atzina, ka bez veiksmīga NP darba Latvija šodien nebūtu pie ES un NATO sliekšņa. Viņa pateicās visiem NP darbiniekiem, bet jo īpaši pārvaldes vadītājai par neatlaidību un augsto profesionalitāti. Vēršoties pie pirmajiem jaunpilsoņiem, I. Birzniece uzteica viņu drosmi tolaik iesaistīties jaunajā, tāpēc nezināmajā naturalizācijas procesā, un piebilda, ka tagad šie cilvēki ir ieguvēji, jo kā Latvijas pilsoņi tie pavisam drīz kļūs arī par ES pilsoņiem.

N. Muižnieks atzina, ka jau no pirmsākumiem viņš bijis naturalizācijas procesa un pārvaldes atbalstītājs, jo uzskatījis, ka tā dara svētīgu darbu, bet pēdējos mēnešos lomas ir mainījušās — stājoties ministra amatā, viņš guvis lielu Naturalizācijas pārvaldes atbalstu. Ministrs pateicās NP speciālistiem par ieguldīto darbu integrācijas politikas izstrādē. Daudzi uzskata, ka NP klienti galvenokārt ir nepilsoņi, bet N. Muižnieks uzsvēra, ka tikpat nozīmīgs ir iestādes darbs ar pilsoņiem, popularizējot ES pilsonību, rīkojot konkursus skolēniem un pildot citas funkcijas. Ministrs pauda cerību, ka sadarbība sabiedrības informēšanā starp ministra biroju un NP aizvien nostiprināsies. “Mans darbs ir aicināt nepilsoņus izvēlēties par labu Latvijas pilsonībai. Tas jādara gan tāpēc, ka tādējādi tiks stiprināta valsts demokrātija, gan arī tādēļ, ka Latvija nav tik bagāta valsts, lai varētu atļauties tādu izšķērdību — neiesaistīt cilvēkus sabiedrības procesos. Mums katrs cilvēks ir vajadzīgs,” sacīja N. Muižnieks.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre, bijusī tieslietu ministre Ingrīda Labucka atzina, ka NP šobrīd ir visatvērtākā un klientiem draudzīgākā valsts institūcija. Astoņos gados pārvalde ir paveikusi daudz laba, nereti uzņemoties to, kas būtu bijis jādara politiķiem, — skaidrojusi likuma normas un informējusi sabiedrību par pilsonības un sabiedrības integrācijas valsts politiku. Arī šajā, ES pirmsiestāšanās gadā NP ar savu sabiedrības informēšanas kampaņu iet citām institūcijām pa priekšu kā flagmanis, piebilda I. Labucka.

NP vadītāju un kolektīvu sveica arī Sabiedrības integrācijas fonda direktors Nils Sakss.

NP vadītājai un darbiniekiem par paveikto darbu, kurā jūt ieliktu dvēseli un sirsnību, pateicās arī viens no pirmajiem svinīgo solījumu Latvijas Republikai parakstījušajiem Latvijas pilsoņiem Valdis Krivošejevs. Bet Gaļina Sproģe atminējās bērnību, kad pa Marijas ielu brauca zirgi ar klapēm uz acīm, kas neļāva novirzīties no ceļa. Pilsonības iegūšanu viņa tēlaini salīdzināja ar klapju noņemšanu no acīm — tā ļāvusi plašāk skatīt valstī notiekošo un iesaistīties sabiedriskajos procesos.

Marika Līdaka,  “LV” nozares redaktore