Rīgas dome saprot: jāsakārto savs budžets

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 10. februāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Rīgas domes darbs janvārī pozitīvi novērtēts, to pozitīvi novērtējuši vairāk nekā puse SKDS reitinga respondentu. Man liekas, šāds rādītājs ir pirmo reizi, vērtējot deputātu darbu, vairākums pozitīvi vērtējuši domes pozīciju, negatīvi — opozicionārus. Vai tas ir tas, pēc kā jūs tiecaties, un vai, līdzīgi premjeram, “jūs nestrādājat reitingiem”?

Gundars Bojārs: — Nu, protams, jebkuram politiķim ir svarīgs viņa darba novērtējums, arī tām politiskajām partijām, politiskajiem spēkiem, kas Rīgas domē strādā pozīcijā. Man, protams, ir liels prieks par šo augsto vērtējumu, tik augsts vērtējums — + 21 — Rīgas domes vēsturē neatkarības gados nav bijis nekad, un tas norāda, ka mēs esam savas prioritātes sakārtojuši tajā secībā, kādas no mums sagaida iedzīvotāji.

— Tā jūs uzskatāt dažos vārdos. Finanšu ministrija šonedēļ plāno noslēgt valsts budžeta projekta gatavošanu. Vai to var saprast arī tā, ka tiek akceptētas arī Rīgas domes deficīta samazinājuma ieceres, par kurām mēs esam tik daudz šeit runājuši?

G.Bojārs: — Rīt notiek Finanšu komitejas sēde pulksten desmitos no rīta, kurā versija par šo pirmo samazinājumu arī tiks prezentēta, piedāvāta izskatīšanai Rīgas domes komitejās. Un acīmredzot tā būs tā versija, ar kuru es došos pie finanšu ministra un pie pašvaldību lietu ministra, lai šo projektu apspriestu. Protams, domes budžeta sakārtošanas jomā Rīgas pilsētai ir jādara pietiekami daudz, un šeit ir ļoti būtiska valsts izpratne un arī sadarbība ar attiecīgām ministrijām lielu investīciju projektu realizēšanā. Šī diskusija ir uzsākta, tā virzās pozitīvi, pagājušonedēļ man bija par šo tēmu arī saruna ar ekonomikas ministru Lujāna kungu.

— Viņnedēļ notika projekta “e-Rīga” pirmā vadības padomes sēde, kurā tika apstiprināts projekta nolikums, izskatīts projekta progresa ziņojums, kā arī konceptuāli atbalstītas šā gada prioritātes. Vai varam runāt par manāmu progresu “e-Rīgas” projektā?

G.Bojārs: — Projekts ir ļoti liels, un, kā jau es kādreiz komentēju, tas nebeigsies nekad, jo gan prasības šajā jomā pieaug, gan arī iedzīvotāju interese par e-iespēju izmantošanu sadarbībā ar pašvaldību un pašvaldības institūcijām ir pieaugusi un pieaugs joprojām. Tātad vadības padome apstiprināja jūsu jau minētos dokumentus, saskaņā ar šiem dokumentiem tiks izstrādāts precīzs darbības plāns, kādos soļos mēs to gribētu realizēt, un tālāk tas tiks prezentēts domes attiecīgajām struktūrvienībām. Tātad mums vēl pietiekami liels ceļš ejams šajā jomā.

— Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija rīt un Saeimas komisija laikam trešdien izlems, cik lielai teritorijai ap Daugavgrīvas vēsturisko nocietinājumu Komētfortu piešķirt pieminekļa statusu. Vai un kā tas tieši apdraud zemes nomas līgumu „Baltic Oil Terminal” būvei.

Gundars Bojārs: — Šis ir nomas līgums, ko noslēgusi Rīgas brīvostas pārvalde, vadoties no tajā brīdī esošās situācijas, un tajā brīdī piemineklis netika konstatēts, netika fiksēts un arī šāds statuss netika piešķirts. Valstij vai šinī gadījumā Saeimai, pieņemot attiecīgus lēmums, protams, ir jārēķinās ar iespējamām prasībām, jo tas ierobežo privāto uzņēmēju darbību. Un šeit saduras divas intereses, vienas ir rūpes par vēsturiskiem pieminekļiem, par vides situāciju, otras ir ostas pārvaldes kā uzņēmējdarbību veicinošas struktūras intereses. Katra darba vieta, kas tiek radīta ostā, nodrošina vēl piecas darba vietas pilsētā, un tas pilsētas budžetā dod pietiekami daudz līdzekļu. Visas šīs procedūras ir jāiziet jebkura projekta gadījumā, it sevišķi tad, ja tie saistīti ar naftas produktu tranzītu vai transportu, ir jābūt ļoti precīzam ietekmes uz vidi novērtējumam, ir jāiziet sabiedrības apspriešanas fāzes, jāliek kopā plusi un mīnusi un tikai tad jāpieņem galējais lēmums.

— Bet, ja atgriežamies konkrēti pie Komētforta — kam tad tie zaudējumi radīsies, ja būs šis nomas līgums jālauž, un cik lieli tie varētu būt?

G.Bojārs: — Es domāju, ka tā institūcija, kas pieņem ierobežojošus lēmumus, parasti ir saistīta ar iespējamo zaudējumu kompensāciju . Man grūti to šobrīd juridiski precīzi izsvērt, tomēr pasaules prakse liecina par tieši šādu pieeju.

— Speciālistu atklātais Skanstes ielas mazdārziņu rajona ķīmiskais piesārņojums. Jūs jau esat paudis pārliecību par multifunkcionālās halles cēlāju gatavību tikt galā ar šo piesārņojumu, bet vai tiks pētīts arī piesārņojums citviet Rīgā? Mūsu klausītājus arī interesē, kur tas var izrādīties bīstami, īpaši zemes lietotājiem. Viņi min gan Torņakalnu, gan Lucavsalu un citas vietas.

G.Bojārs: — Es pieļauju, ka šāda veida piesārņojums Rīgā ir konstatējams ļoti daudzās vietās. Viens no piemēriem bija pagājušogad diskutētais Mangaļsalas jautājums un iespējamās ostas teritorijas paplašināšana uz tā saucamā dabas parka rēķina. Šis vēsturiskais piesārņojums visbiežāk ir saistīts (un pasaules praksē tā tas ir) ar zemes vēsturisko īpašnieku, šinī gadījumā tā ir pilsēta, bet parasti tas tiek atrisināts uz investoru rēķina, tātad šinī gadījumā tā būtu “Multihalle”. Es vienīgi gribētu vēlreiz atzīmēt faktu, ka šis piesārņojums ir konstatēts mazdārziņos, un diemžēl daudzi no šo mazdārziņu īpašniekiem arī tirgo savu produkciju kā ekoloģiski tīru. Te mēs vēlreiz varam konstatēt, ka ne šī produkcija ir ekoloģiski tīra, ne arī šie mazdārziņu īpašnieki ir spējuši nodrošināt videi draudzīgu darbību šajās teritorijās. Jebkurā gadījumā pilsētai ir būtiski attīstīt šīs vietas, attīstīt videi draudzīgā veidā.

— Tad varbūt jātaisa analīzes arī zemei Torņakalnā un Lucavsalā.

G.Bojārs: — Pilnīgi iespējams, un tie būs nākamie soļi, šāda veida darbība varētu būt pietiekami plaša, pietiekami finansiāli ietilpīga, te mēs varam runāt arī par Rumbulu, par Ķengaragu, par bijušajām militārajām teritorijām, kurās parasti šāda veida piesārņojums visbiežāk ir sastopams, un, kā šobrīd mēs esam konstatējuši, viena no bīstamajām sfērām, bīstamajiem piesārņojuma avotiem ir tieši šie mazdārziņi.

— Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs un brīvostas vadītājs šodien informēja presi par darba grupas sadarbībai ar Maskavu tranzīta jautājumos vizītes rezultātiem. Brīvosta Maskavas mēram izteikusi piedāvājumu vajadzības gadījumā iznomāt vai pat pārdot kādu terminālu, lai nodrošinātu kravas plūsmu brīvostā. Vai šiem abpusējiem priekšlikumiem ir jau kāda pavisam konkrēta izpausme?

G.Bojārs: — Ir parakstīts vienošanās protokols starp šīm sadarbības grupām tieši jautājumā par sadarbību Rīgas brīvostas iespējās. Un, ja mums valstī kopumā tranzīts dod apmēram 19 procentus no nacionālā kopprodukta, tad Rīgas pilsētas gadījumā šie skaitļi arī ir līdzvērtīgi. Nodrošinot Maskavas pilsētai kā lielākajam patērētājam šīs intereses Rīgas brīvostā, tranzīta plūsma caur ostu varētu tikai pieaugt. Protams, tas dod papildu ieņēmumus gan valsts, gan pašvaldību budžetā.

— Rīgai sola atņemt trolejbusus. Satiksmes ministrijas ierosinājums — sastrēgumus Rīgā novērst, aizstājot trolejbusus ar citu transporta veidu. Vai jums tas šķiet perspektīvi?

G.Bojārs: — Rīgas pilsēta ir sākusi risināt transporta plūsmas optimizāciju, pirmkārt, apvienojot abus autobusu parkus, otrkārt, izveidojot vienotu satiksmes koncernu „Rīgas satiksme”. Mans viedoklis ir, ka trolejbusi, it sevišķi Rīgas centrā, lai gan rada zināmas neērtības citiem satiksmes dalībniekiem, tomēr ir ekoloģiski vistīrākais transporta līdzeklis. Un, ja padomājam, ka Rīgas centrā gaisa piesārņojums jau tā ir vislielākais, iespējams, pat viens no lielākajiem Latvijā, man liekas nepareizi šo ekoloģiski videi draudzīgo transporta veidu aizstāt ar citiem transporta veidiem, piemēram, autobusiem. Jebkurā gadījumā tas nebūtu Satiksmes ministrijas jautājums, bet gan Rīgas pilsētas jautājums par labāko satiksmes organizāciju pilsētas centrā.

— Un vēl burtiski dažos vārdos. Nacionālā teātra remontdarbi rit, bet kāds pamats ir runām, kas parādījušās presē par to, ka septembrī ēka, iespējams, būšot kārtībā, bet teātris darbu tik un tā nevarēs sākt, jo, lūk, nebūs vēl jaunās specifiskās skatuves tehnoloģijas?

G.Bojārs: — Tehnoloģiju izmaksas ir izrādījušās krietni augstākas, nekā sākotnēji plānots, tas saistīts gan ar jaunām ugunsdzēsības prasībām, gan tehnoloģiskām prasībām, kas šajā laikā radušās, un ir pietiekami nozīmīgas papildu izmaksas. Līdz šim visu pagājušo gadu un arī iepriekšējos gadus mēs esam lūguši valsts līdzfinansējumu, un man ļoti žēl, ka iepriekšējā valdība un Saeima, atstājot savus krēslus, ir spējuši dzēst nodokļu parādus veselai rindai uzņēmumu, tajā pašā laikā ignorējot nepieciešamību piešķirt finansējumu Nacionālajam teātrim. Es ceru, ka kopīgi ar valsts institūcijām mēs varēsim rast kādu risinājumu šo tehnoloģiju iegādei. Tehnoloģijas pasūtījums ir jāizdara pietiekami ātri un ir jāmeklē kopīgs veids, kā šīs tehnoloģijas finansēt.

— Un vēl būtu īstais laiks ziemā atrisināt Mežaparka tālāko likteni. Kandidatūru Mežaparka prezidenta amatam atsaucis Krūzīša kungs, jo, lūk, dome pārāk ilgi vilcinoties ar viņa apstiprināšanu amatā. Kādēļ tā noticis, un kā iziet no šīs situācijas?

G.Bojārs: — Šeit ir atkal divas tēmas. Viena ir Mežaparks kā vide, kā vieta, kur iedzīvotāji ļoti labprāt atpūšas ar bērniem un ģimeni, pastaigājas pa mežu. Šī joma ir atrisināta, tas gan ir pagaidu risinājums, teritorija ir nodota Rīgas mežu aģentūrai, un mežu aģentūra arī finansē šīs teritorijas sakārtošanu, tas ir, meža sakārtošanu, taku izveidošanu, soliņu, atkritumu tvertņu izvietošanu un līdzīga rakstura programmas. “Mežaparks” kā akciju sabiedrība līdz šim nav spējusi pierādīt savu dzīvotspēju, iespējams, ka tas ir saistīts ar šīs akciju sabiedrības vadību, jau tuvākajā laikā konkurss tiks atkārtots un mēģināsim piesaistīt pietiekami spēcīgu un talantīgu vadītāju šai struktūrvienībai.

— Bet vai Krūzīša kungam līdz šim bija pausts, ka viņš varbūt nav tas, ka viņam nav šīs koncepcijas, šī redzējuma?

G.Bojārs: — Vienā no prezidija sēdēm, kad bija paredzēta Krūzīša kunga apstiprināšana, viņam tika uzdots pietiekami daudz jautājumu un lūgts sagatavot uz nākamo prezidija sēdi savu redzējumu par Mežaparka attīstību. Iespējams, ka Krūzīša kungs nebija gatavs šāda veida redzējumu sagatavot.

— Skaidrs, tātad jauns konkurss un jauns iespējamais kandidāts.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā