Par lauku tūrismu kā sociālu procesu

Latvijas lauku tūrisma asociācijai “Lauku ceļotājs” pērn pievienojās 50 jaunu biedru, un pašlaik tā apvieno 240 saimniecību, vienlaikus spējot piedāvāt 3790 gultasvietu. Naktsmītņu rezervācija pērn palielinājusies par 20%, taču asociācijas prezidente Asnāte Ziemele atturas minēt laukos pērn pabijušo tūristu skaitu. Kopš katalogā Atpūta laukos publicētas adreses un telefoni, aplēst precīzu tūristu skaitu nav iespējams, jo vairākumu tūristu saimnieki uzņem bez asociācijas starpniecības. No aptuvenu skaitļu minēšanas attur arī augstie kaimiņvalstu statistikas rādītāji.

Aptuveni 10% saimniecību pazeminājušas cenu naktsmājām, uzslavē asociācijas vadītāja, savukārt pieprasītākajās - cenas augušas. Gandrīz 70% tūristu lauku sētās pabijuši vasaras mēnešos, taču arī decembrī viesi dodas tuvāk dabai (10%). Ierasti populārākā tūristu vēlme laukos bijusi pēršanās pirtiņā, arī svinības, aktīvā atpūta, ēdināšana, ūdens tuvums un atšķirtība no saimniekiem.

Ārvalstu tūristi ir tikai 15% no lauku viesiem, tomēr pērn to skaits audzis, it īpaši no Vācijas (vairāk nekā ceturtā daļa no visiem ārzemju viesiem). Asociācija uzskata, ka tie ir sīvā darba augļi, kas saistīti ar Baltijas informācijas centra veiksmīgo darbību Minsterē, aktīvo dalību Vācijas tūrisma izstādēs un kontaktbiržās. Taču arī viesi no Somijas, ASV, Igaunijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Čehijas u.c. arvien biežāk naktsmājas meklē Latvijas laukos. Turklāt ārzemnieki lauku sētā pavada daudz ilgāku laiku nekā pašmāju ceļotāji (Latvijas ceļotāji vidēji 2,1 nakti, vācieši - 5,7).

Pēc Lietuvas lauku tūrisma asociācijas datiem, lauku tūrisma bizness pērn audzis par 80% un, salīdzinot ar 2001.gadu, laukus apmeklējušo tūristu skaits gandrīz dubultojies. Pēc speciālistu apgalvojumiem, lauku tūrisms jau patlaban kļuvis par nopietnu konkurentu vietējiem kūrortiem un viesnīcām, sniedzot salīdzinoši lētu alternatīvu atpūtniekiem. 2000.gadā Lietuvas laukos atpūtās 24 tūkstoši, 2001.gadā - 67 tūkstoši, 2002.gadā - 120 tūkstoši cilvēku. Lauku tūrisms pārliecinoši kļūst par lauksaimniecības alternatīvas līderi, apgalvo asociācijas prezidente Regīna Sirusiene. «Pilsētniekiem mēs izīrējam mājas, kurās var organizēt konferences un seminārus. Tas ir piecas reizes lētāk nekā pilsētā, turklāt vēl tīrs gaiss un lētas lauku maltītes.» Lauku tūrisms atņem arī aptuveni 60% klientu Palangas kūrortam un dažādām viesnīcām, rēķina R.Sirusiene.

Tomēr speciālisti atzīst, ka tikai piecus gadus eksistējušo Lietuvas lauku tūrisma tirgu vēl nevar saukt par pilnībā nostabilizējušos. Lauku tūrisma organizatorus apvienojošā asociācija patlaban cenšas formulēt jaunu lauku mājas imidžu. Tai jābūt jaunai vai atjaunotai, ieturētai senās celtniecības tradīcijās, celtai no baļķiem, koka vai akmens. Atpūtniekam jābūt iespējai ne tikai aktīvi atpūsties, bet arī iepazīties ar tradicionāliem amatiem, dzīvesveidu un pat iesaistīties lauksaimniecības nodarbēs. Drīzumā tiek plānots pievienoties arī 11 Baltijas jūras valstu informatīvajai sistēmai, savest kārtībā ceļus, kuri ved uz lauku mājām, un ieviest speciālas ceļa zīmes.

Arī Igaunijā tūrisma nozarei pagājušais gads bijis labvēlīgs, uzskata Igaunijas Tūrisma aģentūra (ITA). Ārvalstu viesu skaits, salīdzinot ar 2001.gadu, pieaudzis par procentu, bet ieņēmumi no tūrisma - par 5% un sasniedzis 618 miljonus eiro (352 miljoni latu). Nostabilizējies kaimiņvalstu - Latvijas un Somijas - ceļotāju skaits, pēdējos divos gados īpaši aktīvi bijuši tūristi no Vācijas, Polijas, Norvēģijas un Lietuvas.

2002.gada sākumā Igaunijā bija reģistrēti 585 lauku tūrisma uzņēmumi, visvairāk - Igaunijas salās. Turklāt laukos tūrisms risina bezdarba problēmu, cilvēki arvien vairāk šajā nozarē saskata iespēju nopelnīt, un valsts, cik var, cenšas jaunajiem uzņēmējiem palīdzēt. Mazo lauku viesnīcu īpašnieki ir sapratuši, ka bez apkārtnes iekārtošanas un papildu izklaides iespējām tūristi laukus neapmeklēs. Pērnvasar iecienītākās lauku tūrisma aktivitātes bija izjādes ar zirgiem, braukšana ar kanoe laivām un pārgājieni. Lauku tūrismam atsperties pēdējos gados līdzējis Eiropas Savienības atvēlētais finansējums - vispirms Phare un nu arī SAPARD. Lauku tūrisms Lietuvā no programmām SAPARD un Phare saņēmis aptuveni divus miljonus litu (364 tūkstoši latu). Un pašlaik notiek sarunas, lai arī ieekonomētos lauksaimniecības ražošanai paredzētos SAPARD līdzekļus novirzītu lauku tūrismam. Nākotnē no dažādiem ES strukturālajiem fondiem lauku tūrismam plānots apgūt vēl ap 10 miljonu litu (1,82 miljoni latu).

Līdz 2000.gadam Phare projekts, kas risinājās Igaunijā, piedāvāja jauno uzņēmēju izglītošanu, konkurētspējīgas tūrisma vides veidošanu un vienotas informācijas sistēmas izveidi par lauku tūrisma objektiem. Šī sistēma ļauj internetā rezervēt naktsmītni laukos, sagatavot ceļojuma maršrutus. Datu bāze kalpo komunikācijai ar ārzemju tirgu, veicinot pieredzes apmaiņu un papildu klientu piesaistīšanu. 2001.gadā sākās SAPARD atbalsts lauku tūrismam Igaunijā un palīdz pielāgot lauku tūrismu ES prasībām. Līdz 2002.gada beigām Igaunijā apstiprināti 58 SAPARD projekti 20,7 miljonu kronu (815,6 tūkstoši latu) vērtē.

Arī Latvijā SAPARD devis iespēju attīstīties lauku tūrismam, ļaujot celt jaunas būves viesiem un rekonstruēt līdzšinējās. Līdz šā gada sākumam Latvijā ar SAPARD atbalstu bija realizēti septiņi lauku tūrisma projekti, kopumā apstiprināti 58, un līdz 15.janvārim bija iesniegti vēl 44 jauni.

Lauku saimniecību nekad nevar būt par daudz, arī nodarboties ar to var sākt jebkurā brīdī, jo lauku tūrisms nav bizness, bet sociāls process. Turklāt tā ir iespēja sakopt laukus un dzīvot tur.

“DIENAS” pielikums “LIETIŠĶĀ  DIENA”; pēc D. Cauces, A. Radzevičūtes un E. Biezās raksta “Ārā no putekļiem un dūmiem”