Par interešu kopību divu tautu kultūrā

Gētes institūta Rīgā direktore Sabīne Belca:

Foto: A.F.I.

Kā jūs vērtējāt trīs gadus, ko esat pavadījusi Rīgā?

Man šie trīs gadi Rīgā ir bijuši ļoti labi, jo ir noritējis aktīvs darbs. Es sāku strādāt 2000. gada martā, un tad, kad es ierados, viss bija sagatavots, lai institūts varētu sākt gatavot Rīgas 800 gadu svinībām veltītos pasākumus. Svinot šādus lielus svētkus, priekšrocība parasti ir tāda, ka tad ir iespējams saņemt papildu līdzekļus. Ar šo līdzekļu palīdzību mēs varējām īstenot vērienīgus un interesantus projektus. Gētes institūtam Rīgā tā bija lieliska iespēja izdarīt labu darbu un sniegt gandarījumu citiem.

Otra lieta ir tā, ka, strādājot valstī, kur viss mainās, notiek straujš attīstības process, Gētes institūta darba lauks ir ļoti plašs, atšķirībā no rietumzemēm, kur viss jau ir nostabilizējies. Tostarp Latvijā ir lietas, kuras varam izdarīt tikai mēs, un viss, kas izdodas, tieši tāpēc sniedz dubultu prieku.

Kādas ir Gētes institūta galvenās darbības jomas?

Pirmkārt, bibliotēka, kurā ir ne tikai grāmatas, bet visplašākais mediju skaits: internets, video un audio materiāli, multimediji. Te ir iespēja iegūt visplašāko informāciju par ikvienu vācu kultūras sfēru.

Otra ir valodas nodaļa, kurai ir divi uzdevumi. Viens no tiem ir valodas kursu organizēšana un sertificētu vācu valodas eksāmenu kārtošana. Otrs nodaļas uzdevums ir vācu valodas skolotāju apmācīšana. Daudziem, tajā skaitā skolotājiem, priekšstats par Vāciju ir ļoti novecojis, bet pēdējos desmit gados Gētes institūtam to ir izdevies mainīt. Un skolotāji ir tie cilvēki, kuri caur valodas apmācību izveido arī pirmos priekšstatus par Vāciju.

Katra institūta sirds ir kultūras programmu nodaļa. Tā tas ir arī Rīgā, jo šīs nodaļas organizētajiem pasākumiem ir visplašākā auditorija. Mēs organizējam kinofilmu programmas, koncertus, izstādes, literatūras priekšlasījumus, daudzveidīgus seminārus.

Liela loma ir sadarbībai teātra jomā. Ciešas saites Gētes institūtam ir izveidojušās ar teātra festivāliem “Homo Novus” un “Homo Alibi”, kā arī Jauno Rīgas teātri, kurā Alvis Hermanis iestudēja lugu “Stāsts par Kasparu Hauzeru”. Mēs ne tikai atradām līdzekļus šīs lugas iestudēšanai, bet arī Vācijā palīdzējām atrast materiālus par Kaspara Hauzera likteni.

Jūs pieminējāt, ka attieksme pret Vāciju Latvijā ir mainījusies Gētes institūta pastāvēšanas laikā.

Ņemot vērā sarežģītās vēsturiskās attiecības, jāteic, ka attieksme pret Vāciju Latvijā tomēr ir ļoti labvēlīga un turpina uzlaboties. Latvija pēc neatkarības iegūšanas ir pārvērtējusi attiecības ar citām valstīm, palielinājusies savstarpējā informētība, un gan viena, gan otra valsts ir sapratusi, ka mūsu intereses ir vairāk kopīgas nekā atšķirīgas.

Kāds ir Gētes institūta Rīgā galvenie uzdevums?

Es, strādājot Gētes institūtā jau trīs gadus, par pienākumu esmu definējusi uzdevumu aizpildīt tos informācijas tukšumus, kas šeit radušies izolētības laikā. Jirgens Hābermāss runā par «modernisma panākšanu»; tas ir jēdziens, kas attiecināms uz bijušajām postsociālistiskajām valstīm, kuras nav piedzīvojušas attīstību, kas notikusi Rietumos pēc Otrā pasaules kara. Gētes institūta uzdevums ir dot savu ieguldījumu, lai arī Austrumeiropa gūtu ieskatu svarīgākajos šīs piecdesmit gadu ilgās attīstības procesos.

Mēs piedāvājam Latvijas iedzīvotājiem iepazīties ar nozīmīgiem un aktuāliem Vācijas kultūras dzīves notikumiem. Šādā veidā mēs cenšamies aizpildīt informatīvo tukšumu, kas šeit radies padomju varas gados.

Vācu kultūra ir ārkārtīgi daudzveidīga. Ir trīs principi, pēc kādiem mēs izvēlamies informēt par to. Pirmkārt, tā ir sasaiste ar vācu kultūru, nozīmīgākajiem tās attīstības procesiem. Otrkārt, tā ir kvalitāte - mēs iepazīstinām ar notikumiem, kas ir guvuši atzinību Vācijā. Treškārt, svarīgs ir projekta efekts.

Kādus projektus atbalsta Gētes institūts?

Gētes institūtam ir finansējums tam, lai nodrošinātu savu darbu, bet tas nav pietiekams, lai finansētu vēl kādus projektus. Mēs nodarbojamies ar to, lai katram projektam atrastu kādu finansētājorganizāciju Vācijā, kur ir salīdzinoši liels kultūru atbalstošu fondu skaits. Es aicinu nākt pie mums cilvēkus, kuru projektu idejas ir tikai pirmsākumā, lai kopīgiem spēkiem varētu tos realizēt.

Kādi ir lielākie kultūras pasākumi, ko Gētes institūts plāno veikt nākamgad?

Mums šogad ir plānots plašs Eiropai veltīts pasākumu cikls. Plānoti priekšlasījumi, kuros piedalīsies ļoti ievērojami zinātnieki no Vācijas un Francijas, mēģinot analizēt to attīstību, kas notikusi pēckara Eiropā tajā pusē dzelzs priekškaram. Liels vizuālās mākslas pasākums ir sadarbībā ar izstāžu zāli “Arsenāls” tapušās divas izstādes.

Savukārt septembrī Nacionālajā operā notiks mūsdienu komponista Volfganga Rīma kameroperas “Lencs” pirmizrāde. Jēkabs Lencs ir dzimis 18. gadsimtā Cesvainē, bijis ģeniāls dzejnieks, Gētes draugs. Tomēr, kā jau daudziem izciliem rakstniekiem gadās, arī viņš mūža nogali pavadījis nabadzībā un vientulībā. Projekts tiek realizēts, sadarbojoties Karlsrūes Mūzikas akadēmijas operstudiju; opera tiek iestudēta ar trīs vācu solistiem un latviešu kordziedātājiem Latvijas Nacionālajā operā. Paralēli tam tiek gatavoti Latvijas solisti, lai 2004. gadā ar šo iestudējumu varētu piedalīties 2004. gada operfestivālā. Jau tagad ir zināms, ka šī opera dosies viesturnejā uz Vāciju, iespējams arī uz Zviedriju.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”;  pēc intervijas “Attieksme turpina uzlaboties”