Par plāniem legalizēt lobismu

Ministru prezidenta padomnieks Jānis Kažociņš:

Ministru prezidenta padomnieki kopā ar Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības komisiju, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju ir uzsākuši darbu pie korupcijas novēršanas stratēģijas izveides, kuras ietvaros ir paredzēts arī Latvijā beidzot noteikt lobisma statusu.

Netiek slēpts, ka korupcija valstī ir izplatījusies milzīgos apmēros, un tajā ir iesaistītas arī ļoti augstas valsts amatpersonas. Šis apstāklis nostāda mūsu uzņēmējus nevienlīdzīgā situācijā ar to valstu uzņēmējiem, kur korupcijas līmenis ir ievērojami zemāks, kur uzņēmēji likumīgā ceļā drīkst nodarboties ar lobismu. Tādējādi šāda lobisma legalizēšana varētu pavērt iespēju tam, ka Latvijā veidotos veselīgs tirgus, kurā uz vienādiem noteikumiem spēlētu gan vietējie, gan arī ārvalstu uzņēmeji. Nav normāli, ja valsts faktiski spiež savus uzņēmējus veikt dažādus koruptīvus maksājumus - šādā situācijā ir grūti konkurēt ar tiem uzņēmējiem, kuriem šie koruptīvie maksājumi nav jāveic.

Jāsaprot, ka lobēšana ir pilnīgi normāla funkcija jebkurā demokrātijā. Vienīgi Latvijā šis jautājums vēl līdz šim nav likumīgā ceļā atrisināts. Es pat atļaušos apgalvot, ka gadījumā, ja Rietumu demokrātijās lobēšana jau ilgu laiku nebūtu atļauta, tad diez vai Baltijas valstis savulaik būtu izcīnījušas savu valstisko neatkarību, kā arī - vai pagājušajā gadā mēs būtu saņēmuši uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Šajos jautājumos mūs ir lobējusi gan ASV, gan arī vairākas pašreizējās ES dalībvalstis. Tas ir normāls process. Nav normāli, ja šauras interešu grupas, kuru līderi un īstās intereses tā īsti nevienam nav zināmas, mēģina nodarboties ar lobismu, panākt sev vēlamu lēmumu pieņemšanu, turklāt darot to likumdošanā neatrunātā veidā. Jāņem vērā, ka Saeima un valdība ir institūcijas, kas ir ievēlētas, lai pārstāvētu visas tautas, nevis tikai šauru, nevienam nezināmu interešu grupu intereses.

Korupcija ir parādība, kas vienmēr attīstīsies tumsībā. Ja mēs tagad pacelsim gaismā lobēšanu, likumdošanā nosakot, ko un kādā veidā šajā jomā drīkst un ko nedrīkst darīt, mums ir iespēja kaut vai daļēji šo korupciju izskaust. Citiem vārdiem sakot, cilvēkiem, kuriem ir interese un vēlēšanās ietekmēt valstī notiekošos procesus, vajag dot iespēju to darīt tā, lai neciestu ne šie ieinteresētie cilvēki, ne arī sabiedrība kopumā, lai viss notiktu likumīgi. Uzskatu, ka atklātība ir faktors, kas bremzē korupcijas izplatīšanos.

Līdz šim Latvijā vispār nav bijusi efektīva koncepcija saistībā ar cīņu pret korupciju. Tā vietā katra drošībsargājošā institūcija ir mēģinājusi strādāt savrup, neļaujot līdzdarboties citām kompetentām struktūrām. Nevar cīnīties ar korupciju, salīmējot atsevišķās vietās dažus “plāksterus” un brīnoties, ka nekas neiet uz labo pusi. Šai cīņai ir jābūt visaptverošai. Būtiski ir tikt skaidrībā, kādā normatīvajā aktā šo jēdzienu atrunāt - speciāli izdotā likumā vai arī iekļaujot Saeimas deputāta ētikas kodeksā. Es uzskatu, ka Latvija varētu sevi pasaulei parādīt kā nobriedušu demokrātiju, kurā būtu iespējams šo lobisma jautājumu iekļaut ētikas kodeksā, kas ir ievērojami brīvāka, demokrātiskāka norma par speciālu likumu. Turklāt tādā veidā Saeima pati sevi varētu kontrolēt, šajā procesā īpaši neiesaistot valdību.

Būtiski ir panākt, lai šī korupcijas novēršanas stratēģija nebūtu biezs, nevienam nesaprotams dokumentu kopums, kas tūlīt pēc tā apstiprināšanas tiek noglabāts arhīvā un netiek aiztikts tuvākos četrus gadus. Tam jābūt darba dokumentam, kas var tikt mainīts, nepieļaujot tā novecošanu. Šī stratēģija tiks izstrādāta, ņemot vērā gan Amerikas Savienoto Valstu, gan arī Rietumeiropas valstu pieredzi.

“DIENAS BIZNESS”; pēc J. Kažociņa raksta “Legalizējot lobismu, korupcija saruks”