Pa valsts pārvaldes reformas kāpnēm

No vakardienas uz rītdienu. 1993.-1999. gads

1999. gada martā informatīvais ziņojums "Valsts pārvaldes reformas raksturojums (1993-1998) un perspektīvas" tika nosūtīts ministrijām un citām centrālajām valsts pārvaldes institūcijām, kā arī tā precizētais variants publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 1999. gada 7. aprīlī. Reformu raksturojums dots arī informatīvajā ziņojumā "Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcija. Reformu īstenošana un attīstības perspektīvas" ("Latvijas Vēstnesis", 1998.gada 25.marts).

Šogad sagatavotajā ziņojumā izmantoti iepriekšējie ziņojumi, precizējot reformu posmu dalījumu, atsevišķas vērtējuma nostādnes, lielāku vērību pievēršot valsts civildienesta attīstībai. Ņemot vērā to, ka ziņojumā "Valsts pārvaldes reformas raksturojums (1993-1998) un perspektīvas" piedāvātie publiskās pārvaldes reformas uzdevumi, kā arī daļa secinājumu un priekšlikumu iekļauta Publiskās pārvaldes reformas programmas (turpmāk - programma) projektā, rekomendācijas reformas procesa attīstībai šoreiz ir būtiski koncentrētas. Programmas sagatavošanā apzināta un izvērtēta Latvijas publiskās pārvaldes reformas pieredze, izmantota Lielbritānijas valdības modernizācijas programma un citi dokumenti.

1. Reformas procesa raksturojums

Atbilstoši būtiskākajām pārmaiņām publiskās pārvaldes, valsts civildienesta attīstībā un reformas vadībā reformas procesu hronoloģiski var dalīt četros posmos:

• 1993.gada augusts - 1995.gada jūlijs;

• 1995.gada jūlijs - 1997.gada jūlijs;

• 1997.gada jūlijs - 1998.gada decembris;

• 1998.gada decembris - 1999.gada decembris.

Reformas procesa dalījums posmos ir nosacīts, jo vienā posmā sagatavotās normatīvo aktu projektu iestrādes dažkārt īstenojas kādā no nākošajiem posmiem, taču citos gadījumos uzsāktais darbs netiek turpināts vai attīstīts. Tas neļauj reformas gaitu vērtēt kā stratēģiski vadītu ilgstošākā laika posmā. Izskan arvien vairāk viedokļu par to, ka publiskās pārvaldes modernizācijai atkal jākļūst par vienu no valsts attīstības prioritātēm. 1999.gada otrajā pusē un 2000.gadā uzsāktie darbi liecina par jaunu posmu publiskās pārvaldes un valsts civildienesta reformā - stratēģisku iniciatīvu un lēmumu sagatavošanās posmu.

1.1. 1993.gada augusts - 1995.gada jūlijs

Pirmais publiskās pārvaldes reformas posms uzskatāms par pamatnostādnēs vērienīgu stratēģijas sagatavošanas un tās īstenošanas uzsākšanas posmu. Dažas šajā posmā sagatavoto dokumentu nostādnes ir jāmaina atbilstoši valsts attīstības likumsakarībām, taču sākotnēji tās deva spēcīgu impulsu izmaiņām publiskās pārvaldes sektorā. Latvija raksturojama kā viena no vadošajām Centrāleiropas un Austrumeiropas pārejas posma valstīm publiskās pārvaldes reformas jomā. Tomēr plānotie reformas pasākumi nesaņem sabiedrības atbalstu, lai gan to izskaidrošanai tiek veltīts daudz vērības. Iespējams, tas izskaidrojams ar zināmas sabiedrības daļas noliedzošo attieksmi pret valsti (vairāk saistot to ar attiecībām starp valsti un sabiedrību pirms neatkarības atjaunošanas), nepietiekamo iedziļināšanos publiskās pārvaldes darbībā, kā arī - daļēju vilšanos par dažiem valsts attīstības procesu aspektiem. Tas rada būtiskas problēmas reformas īstenošanā arī vēlāk.

 

Pirmā posma raksturojums:

1.1.1. Publiskās pārvaldes reformas politiskā vadība tiek uzdota Ministru prezidenta biedram M.Gailim, valsts reformu ministram, vēlāk - valsts reformu ministrei V.Tēraudai.

1.1.2. Tiek nodrošināts publiskās pārvaldes reformas īstenošanas administratīvais nodrošinājums - izveidota Valsts reformu ministrija, vēlāk arī Valsts civildienesta pārvalde un Valsts administrācijas skola reformas ieviešanai. Valsts reformu ministrija 1995.gada 1.jūlijā tiek likvidēta, funkcijas nododot Valsts kancelejas Valdības reformu departamentam un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Daļa ekspertu ministrijas likvidēšanu vērtē kā priekšlaicīgu, tādu, kas vēlāk būtiski kavē publiskās pārvaldes attīstību.

1.1.3. pieņemtie pamatdokumenti:

1.1.3.1. "Ministru kabineta iekārtas likums" (1993);

1.1.3.2. "Pašvaldību reformas koncepcija" (1993);

1.1.3.3. MK noteikumi "Par ministriju iekārtu" (1994) - atcelts, vēlāk pieņemts attiecīgi precizēts likums;

1.1.3.4. Likums "Par valsts civildienestu" (1994) - nav pilnībā ieviests, piemēram, pašvaldībās un būtībā arī Iekšlietu ministrijas sistēmā. Sagatavots jauns likumprojekts;

1.1.3.5. MK noteikumi ar likuma spēku "Par ierēdņu disciplinārsodiem" (1994);

1.1.3.6. Likums "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu statusu" (1994);

1.1.3.7. "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums" (1994);

1.1.3.8. Likums "Par pašvaldībām" (1994);

1.1.3.9. Likums "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" (1994);

1.1.3.10."Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcija" (1995);

1.1.3.11. MK noteikumi "Administratīvo aktu procesa noteikumi" (1995) - sagatavots jauns likumprojekts.

1.1.4. Publiskās pārvaldes reformu atbalstam tiek īstenots "Phare" projekts (1994 - 1996), finansējums - 2,5 MECU. Projektā tika ietverti valsts centrālās pārvaldes (normatīvo aktu un koncepciju projektu sagatavošana) un pašvaldību reformas jautājumi.

1.1.5. Uzsākta profesionālas ierēdniecības veidošana, sākotnēji veicot ierēdņu kandidātu atestāciju. 1994.gadā ierēdņu kandidātu kvalifikācijas eksāmenus nokārtoja 7824 pretendenti, nenokārtoja - 241 pretendents, 1995.gadā - nokārtoja 6246 pretendenti, nenokārtoja - 250 pretendenti.

1.1.6. Uzsāktas ierēdņu kandidātu mācības sākotnēji četros pamatkursos - tirgus ekonomikas pamati; vadīšanas pamati, darba organizācija, lietvedības pamati; tiesību un valsts pārvaldes pamati, Latvijas vēsture un valstiskums; saskarsme: sociālpsiholoģija un ētika, datori un to izmantošana. Papildus tam ar citu valstu palīdzību tiek organizētas mācības augstākā līmeņa ierēdņu kandidātiem. Pēc Valsts administrācijas skolas datiem 1994.gadā šos kursus apmeklējuši 382 ierēdņu kandidāti, bet 1995.gadā - 11826 ierēdņu kandidāti.

1.2. 1995.gada jūlijs - 1997.gada jūlijs

Pēc 6.Saeimas vēlēšanām tiek kritizētas publiskās pārvaldes reformas stratēģijas pamatnostādnes. Tiek meklēti alternatīvi risinājumi, taču pārsvarā tie netiek īstenoti. Sagatavotie reformas projekti nav atstājuši paliekošāku iespaidu ilgstošākā laika posmā. Pasākumu īstenošana netiek pietiekami koordinēta un tā kavējas. Dažādu iemeslu dēļ lielāka uzmanība tiek pievērsta aktuālo ekonomisko un finansu problēmu risināšanai. Posms kopumā tomēr raksturojams kā nogaidīšanas un neskaidrību periods. Tas liek daudziem spējīgiem darbiniekiem pamest darbu valsts pārvaldē (šī tendence joprojām nav mazinājusies). Pieaugošā neapmierinātība sabiedrībā, arī politiķos un publiskajā pārvaldē strādājošajos, Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda izvirzītie finansu palīdzības saņemšanas priekšnosacījumi valsts sektora reformā liek meklēt jaunus risinājumus publiskās pārvaldes reformas jomā. Uzsākti jaunas reformas stratēģijas sagatavošanas priekšdarbi, taču organizatoriska neskaidrība, nepietiekami konsekventa rīcība būtiskas pārmaiņas šajā posmā vēl nenodrošina.

 

Otrā posma raksturojums:

1.2.1. Šajā posmā nav precīzi noteikta publiskās pārvaldes reformu politiskā vadība (nav par šo jomu atbildīgā ministra). 1995.gada decembrī izveido īpašo uzdevumu ministra amatu (pašvaldību jautājumos), vēlāk - to likvidē un izveido pašvaldību lietu valsts ministra amatu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Šos amatus attiecīgi ieņem E.Jurkāns un Ē.Zunda.

1.2.2. Administratīvi reformu īstenošana ir uzdota Valsts kancelejas Valdības reformu departamentam (valsts pārvalde) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, respektīvi, - Pašvaldību lietu pārvaldei (pašvaldību un administratīvi teritoriālās reformas jautājumi). Notiek izmaiņas atbildīgās valsts pārvaldes institūcijas noteikšanā: Valsts kancelejas Valdības reformu departamenta funkcijas no 1997.gada 1.janvāra tiek nodotas Labklājības ministrijai, bet Valsts civildienesta pārvalde un Valsts administrācijas skola tiek nodota Labklājības ministrijas pārraudzībā.

1.2.3. Vienotas publiskās pārvaldes reformas politikas veidošanai un tās īstenošanas pārraudzības koordinācijai tika izveidota Valsts pārvaldes reformas padome (1997). Regulāru darbu padome uzsāk 1997.gada septembrī.

1.2.4. Pieņemtie pamatdokumenti:

1.2.4.1. "Korupcijas novēršanas likums" (1995);

1.2.4.2. "Satversmes tiesas likums" (1996);

1.2.4.3. "Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi" (1996);

1.2.4.4. Koncepcija "Valsts kalpotāju institūta ieviešana valsts civildienestā" (1996) - nav īstenota, zaudē spēku 1997.gada decembrī, sagatavotie grozījumi likumā "Par valsts civildienestu" tiek pieņemti zināšanai, uzdodot izvērtēt nepieciešamību izdarīt grozījumus likumā, neparedzot valsts kalpotāja institūta ieviešanu;

1.2.4.5. Koncepcija "Par valsts pārvaldes institūciju nosaukumu vienotu lietošanu" (1996) - būtībā, izņemot Iekšlietu ministriju, nav pietiekami mērķtiecīgi īstenota;

1.2.4.6. MK noteikumi "Vadības audita padomes nolikums" (1996) - vadības audits netiek pietiekami mērķtiecīgi īstenots gan organizatorisku, gan finansiālu iemeslu dēļ. Padomes izveide un darbība nav pietiekami būtiski sekmējusi vadības audita sistēmas attīstību valstī, līdz šim ir organizēti tikai daži vadības auditi. No 1998.gada sākuma Vadības audita padome nedarbojas. Tas ir viens no nozīmīgākajiem valsts pārvaldes sistēmas attīstības kavēkļiem kopumā. Savukārt no 1998.gada tiek uzsākti sagatavošanās darbi cita audita veida ieviešanai - iekšējā audita sistēmas ieviešanai;

1.2.4.7. Likums "Par Cilvēktiesību biroju" (1996);

1.2.4.8. "Grozījumi likumā "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums"" (1996), kas paredz pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes ievēlēšanu uz 4 gadiem līdzšinējo 3 gadu vietā;

1.2.4.9. "Ministriju iekārtas likums" (1997) - nerisina virkni būtisku jautājumu, piemēram, ministru un ierēdņu kompetenču precīza sadale, nav skaidri noteikta termina "pārziņa" būtība, ministriju attiecības ar pārziņā esošajām iestādēm u.c.;

1.2.4.10. MK noteikumi "Noteikumi par vadības līgumiem" (1997);

1.2.4.11. MK noteikumi "Noteikumi par vienotās uzskaites sistēmu no valsts budžeta finansētajās valsts institūcijās" (pieņemti 1997.gada 15.jūlijā, atcelti 1998.gada aprīlī, pieņemti jauni MK noteikumi);

1.2.4.12. MK noteikumi "Valsts pārvaldes reformas padomes nolikums" (pieņemti MK 1997.gada 27.maijā), kas paredz, ka minētā padome ir Ministru kabineta izveidota koordinējoša institūcija vienotas valsts pārvaldes reformas politikas veidošanai un tās īstenošanas pārraudzībai valsts pārvaldes institūcijās.

1.2.5. "Phare" palīdzība tiek aizkavēta, jo Eiropas Komisija atturas no līdzekļu piešķiršanas valsts pārvaldes reformai.

1.2.6. Uzsākta ciešāka sadarbība ar Pasaules banku, kas aktīvi sekmē precizētās reformu stratēģijas izveidi un tās vadības atjaunošanu. PB un Latvijas valdības parakstītajā memorandā tiek noteikti konkrēti uzdevumi civildienesta nostiprināšanā, institucionālās sistēmas sakārtošanā, uzsāktās publiskās pārvaldes reformas turpināšanā.

1.2.7. Turpinās ierēdņu kandidātu kvalifikācijas eksāmeni. 1996.gadā eksāmenus nokārtoja 1507 pretendenti, nenokārtoja - 61 pretendents, 1997.gadā - nokārtoja 789 pretendenti, nenokārtoja - 32 pretendenti. Netika uzsākta sākotnēji šajā periodā plānotā eksaminācija ierēdņu statusa iegūšanai.

1.2.8. Turpinās ierēdņu kandidātu mācības. Pēc Valsts administrācijas skolas datiem 1996.gadā pamatkursus apmeklējuši 7439 ierēdņu kandidāti, bet 1997.gadā - 4055 ierēdņu kandidāti.

1.2.9. Aktīvi tiek īstenota valsts civildienesta darbības disciplinārā un vispārējā uzraudzība. Pēc ministriju sniegtās informācijas 1995.gadā ierosinātas 628 disciplinārlietas, piemēroti 544 disciplinārsodi, 1996.gadā ierosināta 531 disciplinārlieta, piemēroti 482 disciplinārsodi, 1997.gadā tika ierosinātas 400 disciplinārlietas un piemēroti 343 disciplinārsodi. Šo rādītāju samazināšanās daļēji izskaidrojama ar Valsts ieņēmumu dienesta izslēgšanu no valsts civiliestāžu saraksta. Visvairāk tikušas ierosinātas disciplinārlietas un piemēroti disciplinārsodi Zemkopības ministrijā un Tieslietu ministrijā (attiecīgi - Valsts zemes dienestā - 54/35 un Valsts meža dienestā - 151/135). Visbiežāk sastopamie pārkāpumu veidi ir pienākumu nepildīšana, pilnvaru pārsniegšana un padoto darbinieku darba nepietiekama organizēšana. Valsts civildienesta pārvalde 1997.gadā ierosinājusi 11 disciplinārlietas un izskatījusi 12 pārsūdzības.

1.2.10. Problēmas - uzsāktās reformas netiek konsekventi turpinātas, normatīvo aktu sagatavošana aizkavējas, un daļa no ieplānotajiem normatīvajiem aktiem netiek sagatavota (piemēram, likumprojekts par valsts iestādi, vairāki civildienesta likumam pakārtoti normatīvie akti u.c). Faktiski netiek ieviesti institūciju vadības līgumi, izņemot Satiksmes ministriju. Stratēģijas un finansējuma trūkuma dēļ ierobežoti tiek izmantotas vadības audita iespējas. Vienotās valsts pārvaldes funkciju un personāla uzskaites sistēmas ieviešanai paredzēts pārāk smagnējs mehānisms - 1997.gada beigās Valsts civildienesta pārvalde no ministrijām saņēma daudz informācijas, kuru nebija iespējams pietiekami kvalitatīvi apstrādāt un racionāli izmantot.

1.3. 1997.gada jūlijs - 1998.gada decembris

Trešā posma raksturojums:

Mērķtiecīgāk tiek atjaunotas publiskās pārvaldes reformas, izvērtētas reformas konceptuālās nostādnes un sagatavots stratēģijas īstenošanas plāns. Tiek noteikta politiskā atbildība par reformas realizāciju, atjaunota reformas institucionālā sistēma, izveidojot Valsts pārvaldes reformas biroju un nododot tā pārraudzībā Valsts civildienesta pārvaldi un Valsts administrācijas skolu (izvēlētais institucionālais modelis gan nav juridiski pietiekami korekts un ir pārāk sarežģīti vadāms). Reformas politiku izstrādājošās institūcijas ir nepietiekami nodrošinātas personāla un finansu resursu ziņā. Rezultatīvāku publiskās pārvaldes reformas stratēģijas īstenošanu apgrūtina nepietiekamais politiskais atbalsts, veicamo uzdevumu sarežģītībai neatbilstošie resursi un nepietiekami precīzi noteiktās attiecības starp valsts pārvaldes reformas politikas izstrādē un ieviešanā iesaistītajām institūcijām (neviennozīmīgi interpretētais biroja statusa skaidrojums praktiskajā sadarbībā ar citām institūcijām rada virkni problēmu).

1.3.1. No 1997.gada jūlija politiskā vadība tiek uzdota Labklājības ministrijas darba lietu valsts ministram A.Bērziņam, pēc šī amata likvidēšanas - Ministru prezidenta biedram J.Kaksītim. Ministru prezidenta biedra amats tika likvidēts 1998.gada 8.maijā. Pēc amata likvidēšanas nav pietiekami precīzi noteikta valsts pārvaldes reformu politiskā vadība (nav noteikts par šo jomu atbildīgais ministrs).

1.3.2. No 1997.gada septembra reizi mēnesī notiek Valsts pārvaldes reformas padomes sēdes. Pēc Ministru prezidenta biedra J.Kaksīša amata likvidēšanas padomes sēdes nenotiek.

1.3.3. Reformu stratēģijas sagatavošanu un ieviešanu koordinē Valsts pārvaldes reformas birojs, kas pārņem minētās funkcijas no Labklājības ministrijas. Birojs uzsāk daudzas valsts pārvaldes reformas aktivitātes, taču resursu trūkums, dažkārt - nepietiekamā sagatavoto dokumentu kvalitāte (piemēram, civildienesta likuma grozījumu projekts, grozījumu projekts Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredzēja iespēju ministram deleģēt tiesības apstiprināt normatīvo aktu pielikumus ar tehniskajiem rādītājiem, Valsts pārvaldes iekārtas likumprojekts u.c.), tam sekojošs politiskā atbalsta trūkums neļauj plānotās reformas veikt pienācīgā kvalitātē un termiņos. Tiek veikta valsts funkciju analīze un attiecīgu informatīvo ziņojumu sagatavošana, atbilstoši analītiskajam pārskatam "Par valsts pārvaldes funkcijām" sagatavoti priekšlikumi valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanai, metodiskie norādījumi "Par valsts pārvaldes institucionālo sistēmu" un informatīvais ziņojums "Par valsts funkciju dublēšanos un pārklāšanos" kā pamats normatīvās bāzes sakārtošanai valsts pārvaldes jomā, sagatavots informatīvais ziņojums MK par funkciju dublēšanos un pārklāšanos, tomēr šiem darba virzieniem nav pienācīga turpinājuma. Sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām tiek sagatavoti un pieņemti MK noteikumi "Noteikumi par valsts pārvaldes kompetences deleģēšanu pilnvarotajām institūcijām" un MK instrukcija "Par gada publisko pārskatu sagatavošanas kārtību". Par būtisku reformu procesa izvērtējumu jāuzskata informatīvais ziņojums "Par valsts pārvaldes reformas koncepcijas īstenošanu un reformas attīstības perspektīvām". Lai gan koncepcijas "Valsts pārvaldes reformas stratēģija līdz 2000.gadam" realizācijas plānam var pārmest fragmentāciju, pārāk nenozīmīgu pasākumu iekļaušanu, tas tomēr uzskatāms par pavērsienu valsts pārvaldes reformu koordinēšanā. Diemžēl šī plāna izpilde būtiski aizkavējās.

1.3.4. Pieņemtie pamatdokumenti:

1.3.4.1. "Grozījumi "Latvijas Republikas Satversmē"" (1997 un 1998), kas paredz Saeimas pilnvaru laika pagarināšanu no 3 uz 4 gadiem, attiecīgi iekļauta nodaļa par cilvēka pamattiesībām u.c.;

1.3.4.2. Informatīvais ziņojums "Par Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcijas īstenošanu un reformas attīstības perspektīvām" un koncepcijas "Valsts pārvaldes reformas stratēģija līdz 2000.gadam" realizācijas plāns (1998);

1.3.4.3. Atbilstoši koncepcijai "Par amatpersonu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata ar Ministru kabineta lēmumu" pieņemti grozījumi Ministriju iekārtas likumā un MK noteikumos "Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi" (1998);

1.3.4.4. Konceptuālais ziņojums "Par valsts civildienesta attīstību", atbilstoši kuram tiks sagatavots jauns likums "Par valsts civildienestu" (1998);

1.3.4.5. MK noteikumi "Noteikumi par valsts pārvaldes kompetences deleģēšanu pilnvarotajām institūcijām" (1998);

1.3.4.6. MK instrukcija "Par gada publisko pārskatu sagatavošanas kārtību" (1998);

1.3.4.7. "Informācijas atklātības likums" (1998).

1.3.5. Reformas publiskās pārvaldes jomā uzskatāmas par vienu no prasībām, lai nodrošinātu integrāciju ES (valsts pārvaldes reformu nodrošināšanai paredzēta sadaļa attiecīgajā nacionālajā programmā). Tiek veikti pasākumi institucionālās un administratīvās kapacitātes nostiprināšanā. Izvirzot kā nosacījumu noteiktāku valsts pārvaldes reformas atbalstu un uzskatot reformu par vienu no prioritātēm integrācijai ES, atjaunota "Phare" palīdzība, sagatavots projekts 3,7 MECU apjomā, plānojot to īstenot divos posmos divu gadu laikā.

1.3.6. Panākts Pasaules bankas atbalsts, ievērojot prasību sagatavot publiskās pārvaldes reformu stratēģiju, Pasaules bankas un Latvijas valdības parakstītajā memorandā tiek noteikti uzdevumi civildienesta nostiprināšanā, institucionālās sistēmas sakārtošanā un publiskās pārvaldes reformas turpināšanā.

1.3.7. Uzsākts Starptautiskā valūtas fonda monitorings publiskās pārvaldes reformu jomā (prasība - jābūt valsts pārvaldes reformas stratēģijai un tās īstenošanas plānam).

1.3.8. Publiskās pārvaldes reformas straujāku virzību traucē zaudētais reformu temps, tas, ka organizatorisko pārmaiņu procesos zaudēti publiskās pārvaldes jautājumu speciālisti, reorganizāciju dēļ pārtrauktā sadarbība ar ministrijām (šajā posmā pirmie mēģinājumi sakārtot un attīstīt publiskās pārvaldes reformas procesu tika uzņemti krasi negatīvi). Vienlaikus jāatzīmē, ka Valsts pārvaldes reformas biroja un Valsts civildienesta pārvaldes dialogu ar citām valsts pārvaldes institūcijām šajā posmā traucēja arī nepietiekama ieklausīšanās praktiķu viedokļos, dažkārt arī formālisms un teorētisko atziņu akcentēšana.

1.3.9. 1998.gada maijā un jūnijā SIGMA speciālisti sagatavo ziņojumu "Latvijas civildienests. Problēmas un rekomendācijas", kurā tiek identificētas šādas galvenās problēmas: problemātiska civildienesta statusa piemērošana likumdošanā un no tā izrietošās problēmas, motivācijas trūkums un karjeras attīstības izredžu trūkums ierēdņu kandidātiem, problemātiska "vadības līgumu" vide, darba samaksas sistēmas negatīvās konsekvences, Valsts civildienesta pārvaldes vājā loma civildienesta vadībā, darba likumdošanas loma, diskutējamais ierēdņu mācību programmas rezultāts un Valsts administrācijas skolas loma. Pēc ziņojuma izstrādes tiek uzsākta jauna civildienesta likumprojekta izstrāde, kurā tiek paredzēti līdzekļi minēto trūkumu novēršanai.

1.3.10. Turpinās ierēdņu kandidātu kvalifikācijas eksāmeni. 1998.gadā eksāmenus nokārtoja 731 pretendents, nenokārtoja - 32 pretendenti. Joprojām netika uzsākta plānotā eksaminācija ierēdņu statusa iegūšanai.

1.3.11. Pēc Valsts administrācijas skolas datiem 1998.gadā ierēdņu kandidātu mācības VAS apmeklējuši 4593 ierēdņu kandidāti.

1.3.12. Pēc ministriju sniegtās informācijas 1998.gadā tika ierosinātas 359 disciplinārlietas un piemēroti 336 disciplinārsodi. Visvairāk tikušas ierosinātas disciplinārlietas un piemēroti disciplinārsodi Zemkopības ministrijā un Tieslietu ministrija (kopā ar padotības iestādēm). Visbiežāk sastopamie pārkāpumu veidi ir pienākumu nepildīšana (ierosināto disciplinārlietu/piemēroto disciplinārsodu skaits attiecīgi - 253/238), padoto darbinieku nepietiekama organizēšana (29/28). Valsts civildienesta pārvalde ierosinājusi 11 disciplinārlietas un izskatījusi 9 pārsūdzības, pieņemti 22 lēmumi.

1.4. 1999.gada janvāris - 1999.gada decembris

Ceturtā posma raksturojums:

1.4.1. Tiek izveidots īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās amats, ko ieņem J.Bunkšs. Precīzi noteiktas politiskās vadības atjaunošana ļauj sistēmiskāk koordinēt publiskās pārvaldes reformu procesu kā vienotu procesu, tomēr sākotnēji nākas rēķināties ar iepriekš aizkavētiem darbiem.

1.4.2. Pieņemtie pamatdokumenti :

1.4.2.1. MK noteikumi "Kārtība, kādā kārtojami valsts civildienesta ierēdņu kvalifikācijas eksāmeni" (1999);

1.4.2.2. MK noteikumi "Noteikumi par īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās kompetenci" (1999);

1.4.2.3. MK instrukcija "Instrukcija par ierēdņu amatu novērtēšanas un pirmās līdz sestās amata kvalifikācijas kategorijas noteikšanas metodiku" (1999);

1.4.2.4. MK noteikumi "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībai" (1999);

1.4.2.5. MK noteikumi "Valsts administrācijas skolas nolikums" (1999);

1.4.2.6. MK noteikumi "Valsts civildienesta pārvaldes nolikums" (1999);

1.4.2.7. MK noteikumi "Kārtība, kādā valsts amatpersonas izmanto valsts mantu" (1999);

1.4.2.8. MK noteikumi "Kārtība, kādā aizpildāma valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā" (1999);

1.4.2.9. MK noteikumi "Kārtība, kādā aizpildāmas un iesniedzamas valsts amatpersonu un to radinieku deklarācijas un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti" (1999);

1.4.2.10. MK noteikumi "Noteikumi par valsts civildienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi" (1999);

1.4.2.11. MK "Noteikumi par iekšējo auditu" (1999);

1.4.2.12. MK noteikumi "Iekšējā audita padomes nolikums" (1999);

1.4.2.13. Koncepcija "Par iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu valsts un pašvaldību institūcijās (par informācijas un pakalpojumu centru ieviešanu)" (1999);

1.4.2.14. Konceptuālais ziņojums "Par valsts pārvaldes institucionālo uzbūvi" (2000);

1.4.2.15. Koncepcija "Par kvalitātes vadības sistēmu ieviešanu valsts pārvaldes iestādēs" (2000);

1.4.2.16. MK noteikumi "Inspekciju darbības reglamenta izstrādāšanas kārtība" (2000).

1.4.3. Valsts pārvaldes reformas birojs (VPRB) resursu nepietiekamības un to neracionālas izmantošanas dēļ nepietiekami efektīvi veic uzdevumus. Resursu optimizācijas nolūkos VPRB tiek apvienots ar īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās sekretariātu.

1.4.4. Apstiprināta "Valsts civildienesta pārvaldes darbības stratēģija un galvenie pasākumi (1999.-2001.)", kas konsekventi tiek īstenota. Ministru kabinetā pieņemti seši ar civildienestu saistīti normatīvie akti. Tiek īstenoti vienoti personālvadības principi civildienestā atbilstoši VCP izstrādātajai personālvadības attīstības stratēģijai (1999.-2001), kas paredz ierēdņa darba izpildes analīzes un novērtēšanas sistēmas ieviešanu, amatu novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanu, ierēdņiem nepieciešamo mācību vajadzību noteikšanu un pasūtījuma sagatavošanu Valsts administrācijas skolai u.c. Regulāri un efektīvi darbojas ministriju un citu lielāku valsts pārvaldes iestāžu personāldaļu vadītāju sadarbības padome. VCP nodrošina valsts pārvaldes iestāžu un personāla uzskaites sistēmas pilnveidošanu, lai varētu izveidot centralizētu karjeras plānošanas sistēmu, nodrošinātu iespējas veikt funkciju analīzi u.c. Sagatavoti informatīvie ziņojumi, lai īstenotu civildienesta analīzi un attīstības prognozēšanu. VCP kopā ar darba grupām sagatavojusi koncepciju par iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu valsts un pašvaldību institūcijās (par informācijas un pakalpojumu centru ieviešanu) un koncepciju par kvalitātes vadības sistēmu ieviešanu valsts pārvaldes iestādēs. Nodrošināta sabiedrības informēšana, sagatavojot informatīvo biļetenu "Jaunā Pārvalde", organizējot preses konferences u.c.

1.4.5. Tiek uzsākts nozīmīgs "Phare" projekts publiskās pārvaldes jomā, taču nepietiekami prioritētu uzdevumu un vājas administratīvās koordinācijas dēļ tas uz laiku tiek pārtraukts, turpinot tikai dažas no komponentēm.

1.4.6. Tiek uzsākta Publiskās pārvaldes reformas programmas sagatavošana.

1.4.7. 1999.gadā turpinās ierēdņu kandidātu kvalifikācijas eksāmeni. Tos nokārtoja 571 pretendents, nenokārtoja - 37 pretendenti. Kopumā laika posmā no 1994.gada līdz 1999.gadam ierēdņa kandidāta statusu ieguvuši 17708 pretendenti, bet 667 pretendenti to nav ieguvuši. Taču 1999.gada beigās no šiem darbiniekiem civildienestā strādā vairs tikai 7752 ierēdņi (ierēdņu kandidāti), bet 2000.gada 1. janvārī - tikai 6866 ierēdņi (ierēdņu kandidāti) jeb 16,4% no valsts institūcijās nodarbinātajiem. Ierēdņu amatu skaits no 01.09.1996 līdz 01.01.2000. samazinājies no 10893 līdz 7964 amatiem. 8% ierēdņu amatos tiek nodarbināti līgumdarbinieki (686 darbinieki, 31.12.1999. dati). Tiek uzsākta eksaminācija ierēdņu statusa iegūšanai. VCP pārbaudīja un nosūtīja Valsts administrācijas skolai informāciju par 2106 pretendentu stāža atbilstību ierēdņa statusa iegūšanas nosacījumiem. 1999.gadā ierēdņa statusu ieguva 405 pretendenti.

1.4.8. Valsts administrācijas skolas mācības 1999.gadā apmeklējuši 5577 ierēdņi un ierēdņu kandidāti. VAS piedāvā mācības atbilstoši sagatavotajam mācību kursu katalogam.

1.4.9. Pēc ministriju informācijas 1999.gadā ierosinātas 197 disciplinārlietas un piemēroti 178 disciplinārsodi. Visvairāk tikušas ierosinātas disciplinārlietas un piemēroti disciplinārsodi Zemkopības ministrijā un Tieslietu ministrijā (kopā ar padotības iestādēm). Visbiežāk sastopamais pārkāpumu veids ir pienākumu nepildīšana (145/136). Valsts civildienesta pārvalde ierosinājusi 16 disciplinārlietas un izskatījusi 15 pārsūdzības, pieņemti 67 lēmumi.

2. Publiskās pārvaldes reformas perspektīva

Nepieciešams sekmēt mērķtiecīgu valsts un pašvaldību darbību iedzīvotāju labā, nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus, panākt uzticību valstij un pašvaldībām kā paškontrolējošām, stabilām un tiesiskām sistēmām. Daudz mērķtiecīgāk publiskās pārvaldes uzdevumu veikšanā jāiesaista sabiedrība. Par reformas galveno mērķi uzskatāma nepieciešamība izveidot tādu publiskās pārvaldes sistēmu, kas ļautu iespējami īsākā laikā uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Sagatavota Publiskās pārvaldes reformas programma.

Publiskās pārvaldes reformas īstenošanas izklāsts un aktuālāko uzdevumu noteikšana liek secināt, ka apskatāmajā laika posmā Latvijā raksturīga nepietiekama stabilitāte politiskajā vadībā un to atbalstošajās valsts pārvaldes institūcijās, nekonsekvence vadības modeļa izvēlē, mainīga reformu stratēģija (uzsāktās reformas netiek konsekventi turpinātas, notiek pārmaiņu "pārklāšanās", nepietiekama analīze pirms reformu sagatavošanas un vadības lēmumu pieņemšanas) apgrūtina valsts pārvaldes reformu procesu, rada neuzticību pārmaiņām. Taču mērķtiecīga valsts attīstība nav iedomājama bez kvalitatīvas un racionālas valsts pārvaldes sistēmas. Konsekventa valsts pārvaldes reformu stratēģija ir viens no veiksmīgu starptautisko attiecību priekšnoteikumiem (integrācija Eiropā, "Phare" līdzekļu izmantošana, sadarbība ar Pasaules banku u.c.). Nepieciešams stabils reformu politiskās vadības un administrācijas resursu nodrošinājums un vēlama politiski atbildīga amatpersona ministra rangā, lai konsekventi virzītu publiskās pārvaldes reformas.

Nepieciešams ciešāk saistīt publiskās pārvaldes reformas ar:

• būtiskām finansu sektora un budžeta reformām. Valsts pārvaldei jābūt racionāli organizētai, ar ierobežotu ierēdņu skaitu, kuriem ir konkurētspējīgs atalgojums;

• sabiedrības iesaistīšanos valsts pārvaldē, tai skaitā - dialogu ar sabiedriskajām organizācijām un citiem sabiedrības grupu interešu pārstāvjiem, sagatavojoties nākošajam sabiedrības un publiskās pārvaldes attiecību posmam - partnerībai, nodrošinot publiskās pārvaldes lēmumu kvalitātes uzlabošanu iedzīvotāju interesēs;

• ES integrācijas prasībām.

1.pielikums

Nozīmīgāko publiskās pārvaldes reformas

dokumentu saraksts

Koncepcijas:

1. Pašvaldību reformas koncepcija (akceptēta Ministru kabinetā 28.09.1993.).

2. Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcija (akceptēta Ministru kabinetā 28.03.1995.).

3. Koncepcija "Par valsts pārvaldes institūciju nosaukumu vienotu lietošanu" (akceptēta Ministru kabinetā 28.08.1996.).

4. Koncepcija "Par vadības līgumu noslēgšanas kārtību valsts institūcijās" (akceptēta Ministru kabinetā 29.10.1996.).

5. Koncepcija "Vadības kontroles sistēmas ieviešana valsts pārvaldē" (akceptēta Ministru kabinetā 31.10.1996.).

6. Konceptuālais ziņojums "Par valsts civildienesta attīstību" (akceptēts Ministru kabinetā 28.07.1998).

7. Koncepcija "Par iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu valsts un pašvaldību institūcijās (par informācijas un pakalpojumu centru ieviešanu)" (koncepcija pieņemta zināšanai MK 14.12.1999.sēdē).

8. Konceptuālais ziņojums "Par valsts pārvaldes institucionālo uzbūvi" (pamatā akceptēts Ministru kabinetā 11.01.2000).

9. Koncepcija "Par kvalitātes vadības sistēmu ieviešanu valsts pārvaldes iestādēs" (pieņemta zināšanai MK 18.01.2000.sēdē).

Likumi:

1. Latvijas Republikas Satversme (pieņemta 15.02.1922.).

2. Likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" (pieņemts 15.12.1992.).

3. Likums "Par tiesu varu" (pieņemts 15.12.1992.).

4. "Ministru kabineta iekārtas likums" (pieņemts 15.07.1993.).

5. Likums "Par budžeta un finansu vadību" (pieņemts 24.03.1994.).

6. Likums "Par valsts civildienestu" (pieņemts 21.04.1994.).

7. Likums "Par pašvaldībām" (pieņemts 24.05.1994.).

8. Likums "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" (08.06.1994.).

9. MK noteikumi ar likuma spēku Nr.158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem" (pieņemts 16.08.1994.).

10. Likums "Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās" (27.10.1994.).

11. "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums" (pieņemts 13.01.1994).

12. Likums "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu statusu" (pieņemts 17.03.1994).

13. "Korupcijas novēršanas likums" (21.09.1995.).

14. Likums "Par 1985. gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu" (pieņemts 28.02.1996.).

15. "Satversmes tiesas likums" (pieņemts 05.06.1996).

16. Likums "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" (pieņemts 24.10.1996.).

17. Likums "Par Cilvēktiesību biroju" (pieņemts 05.12.1996.).

18. "Ministriju iekārtas likums" (pieņemts 20.02.1997.).

19. Likums "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem"( pieņemts 22.05.1997.).

20. "Administratīvi teritoriālās reformas likums" (pieņemts 21.10.1998.).

21. "Informācijas atklātības likums" (pieņemts 29.10.1998.).

Ministru kabineta izdotie normatīvie akti:

1. MK noteikumi Nr.154 "Administratīvo aktu procesa noteikumi" (pieņemti Ministru kabinetā 13.06.1995).

2. MK noteikumi Nr.78 "Vadības audita padomes nolikums" (pieņemti Ministru kabinetā 26.03.1996.).

3. MK noteikumi Nr. 160 "Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi" (pieņemti Ministru kabinetā 30.04.1996).

4. MK noteikumi Nr.380 "Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu amatiem un ierēdņu kandidātu atalgojumu pārejas posmā" (pieņemti Ministru kabinetā 08.10.1996.).

5. Ministru kabineta noteikumi Nr.46 "Noteikumi par vadības līgumiem" (pieņemti Ministru kabinetā 21.01.1997.).

6. MK noteikumi Nr.121 "Noteikumi par vienoto valsts pārvaldes funkciju un ierēdņu (ierēdņu kandidātu) uzskaites sistēmu" (pieņemti Ministru kabinetā 07.04.1998.).

7. MK noteikumi Nr.356 "Noteikumi par valsts pārvaldes kompetences deleģēšanu pilnvarotajām institūcijām" (pieņemti Ministru kabinetā 15.09.1998.).

8. MK instrukcija Nr.3 "Par gada publisko pārskatu sagatavošanas kārtību" (pieņemta Ministru kabinetā 22.12.1998.).

9. MK instrukcija Nr.2 "Kārtība, kādā ierēdnim (ierēdņa kandidātam) var piešķirt apmaksātu papildu atvaļinājumu" (pieņemta MK 26.01.1999.).

10. MK instrukcija Nr.4 "Kārtība, kādā ierēdnis (ierēdņa kandidāts) valsts civiliestādēs atmaksā saņemto mācību maksas kompensāciju" (pieņemta MK 23.02.1999.).

11. MK noteikumi Nr.80 "Kārtība, kādā aizpildāma valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā" (pieņemti 02.03.1999).

12. MK noteikumi Nr.102 "Kārtība, kādā kārtojami valsts civildienesta ierēdņu kvalifikācijas eksāmeni" (pieņemti MK 09.03.1999.).

13. MK noteikumi Nr.138 "Kārtība, kādā aizpildāmas un iesniedzamas valsts amatpersonu un to radinieku deklarācijas un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti" (pieņemti 06.04.1999).

14. MK noteikumi Nr.204 "Noteikumi par īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās kompetenci" (pieņemti MK 01.06.1999.).

15. MK instrukcija Nr.6 "Instrukcija par ierēdņu amatu novērtēšanas un pirmās līdz sestās amata kvalifikācijas kategorijas noteikšanas metodiku" (pieņemta MK 19.06.1999.).

16. MK noteikumi Nr.231 "Noteikumi par valsts civildienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi" (pieņemti 29.06.1999).

17. MK noteikumi Nr.242 "Kārtība, kādā valsts amatpersonas izmanto valsts mantu" (pieņemti 29.06.1999).

18. MK noteikumi Nr.275 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībai" (pieņemti Ministru kabinetā 03.08.1999.).

19. MK noteikumi Nr.342 "Noteikumi par iekšējo auditu" (pieņemti Ministru kabinetā 05.10.1999.).

20. MK noteikumi Nr.346 "Iekšējā audita padomes nolikums" (pieņemti Ministru kabinetā 05.10.1999.).

21. MK noteikumi Nr.348 "Valsts administrācijas skolas nolikums" (pieņemts Ministru kabinetā 12.10.1999.).

22. MK noteikumi Nr.349 "Valsts civildienesta pārvaldes nolikums" (pieņemti Ministru kabinetā 12.10.1999.).

23. MK instrukcija Nr.1 "Inspekciju darbības reglamenta izstrādāšanas kārtība" (pieņemta MK 18.01.2000).

Citi dokumenti:

1. Analītiskais pārskats "Par valsts pārvaldes funkcijām" (sagatavots 01.12.1997, izskatīts Valsts pārvaldes reformas padomē 17.12.1997., izsūtīts ministrijām).

2. Metodiskie norādījumi "Par valsts pārvaldes institucionālo sistēmu" (iesniegts Ministru prezidenta biedram J.Kaksītim 12.12.1997., izsūtīti ministrijām).

3. Priekšlikumi valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanai (iesniegti Ministru prezidenta biedram J.Kaksītim 22.12.1997., izsūtīti ministrijām).

4. Informatīvais ziņojums "Par Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcijas īstenošanu un reformas attīstības perspektīvām" un koncepcijas "Valsts pārvaldes reformas stratēģija līdz 2000.gadam" realizācijas plāns (pieņemts zināšanai Ministru kabinetā 10.03.1998.).

5. Informatīvais ziņojums "Par valsts funkciju dublēšanos un pārklāšanos" (izskatīts Ministru kabinetā 21.04.1998.).

6. Informatīvais ziņojums "Valsts pārvaldes reformas raksturojums (1993-1998) un perspektīva" (izsūtīts ministrijām 23.03.1999.).

7. Metodiskie ieteikumi "Gada publisko pārskatu sagatavošana un publicēšana" (sagatavoti 31.03.1999.), apstiprināti ar Valsts pārvaldes reformas biroja 1999.gada 12.aprīļa rīkojumu Nr.01-18.1/36.

8. Valsts civildienesta pārvaldes darbības stratēģija un galvenie pasākumi (1999.-2001.), (stratēģiju 17.06.1999. apstiprinājis īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās).

9. Informatīvais ziņojums par civildienesta gaitas vispārīgo un galveno rādītāju, ierēdņu skaita un izvietojuma analīzi un civildienesta attīstības perspektīvām (izsūtīts ministrijām 16.04.1999.).

10. Analītiskais ziņojums "Valsts civildienesta pārvaldes darbība disciplinārās uzraudzības jomā" (izsūtīts ministrijām 30.06.1999.).

11. Divi analītiskie ziņojumi "Valsts civildienestu regulējošo normatīvo aktu piemērošanas analīze un efektivitāte" (izsūtīti ministrijām 31.07.1999. un 31.01.2000.).

12. Informatīvais ziņojums par ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) piešķirto sociālo garantiju apjomiem 1996.-1998. (izsūtīts 31.10.1999.).

13. Personālvadības attīstības stratēģija (1999.-2001), apstiprināta VCP 01.11.1999.

14. Informatīvais ziņojums par VCP darbu personālvadības attīstības jomā un personālvadības perspektīvām (izsūtīts ministrijām 24.11.1999.).

 

2. pielikums

Valsts civildienesta regulējošie normatīvie akti

Nr.	Veids, Nr.	Nosaukums	Pieņemšanas
p.k.			datums
1	Likums	Par valsts civildienestu	21.04.1994.
2	MK not. ar
	likuma spēku
	Nr.158	Par ierēdņu disciplinārsodiem	16.08.1994.
3	MK not. Nr.102	Par valsts civildienesta ierēdņu amatu
		pretendentu reģistrācijas un atestācijas kārtību	10.05.1994.
4	MK not. Nr.19	Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu
		amatu aprakstiem	17.01.1995.
5	MK not. Nr.159	Noteikumi par pabalstiem, piemaksām un
		kompensācijām ierēdņiem (ierēdņu
		kandidātiem)	20.06.1995.
6	MK not. Nr.290	Noteikumi par Valsts zemes dienesta un
		Valsts meža dienesta ierēdņu amatiem,
		kuriem var nepiemērot likuma "Par valsts
		civildienestu" 11.panta otrajā daļā noteiktos
		ierobežojumus	03.10.1995.
7	MK not. Nr.380	Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu
		amatiem un ierēdņu kandidātu atalgojumu
		pārejas posmā	08.10.1996.
8	MK not. Nr.46	Noteikumi par vadības līgumiem	21.01.1997.
9	MK not. Nr.102	Kārtība, kādā kārtojami valsts civildienesta
		ierēdņu kvalifikācijas eksāmeni	09.03.1999.
10	MK instr. Nr.2	Par valsts civildienesta pildīšanas spēju
		zuduma pakāpes noteikšanu	08.11.1994.
11	MK instr. Nr.6	Instrukcija par atestācijas dokumentu
		apstrādi un apriti valsts civiliestādēs	13.06.1995.
12	MK instr. Nr.7	Instrukcija par kārtību, kādā tiek saglabātas
		tiesības pretendēt uz ierēdņa amatu	13.06.1995.
13	MK instr. Nr.8	Instrukcija par kārtību, kādā tiek saglabātas
		darba vai civildienesta attiecības līdz valsts
		noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai	13.06.1995.
14	MK instr. Nr.9	Instrukcija par valsts civildienesta ierēdņu
		amatu pretendentu atestācijas komisiju darba
		kārtību rakstveida pārbaudījumos	13.06.1995.
15	MK instr. Nr.10	Instrukcija par kārtību, kādā tiek dots
		ierēdņa kandidāta solījums	13.06.1995.
16	MK instr. Nr.11	Instrukcija par valsts civildienesta ierēdņu
		amatu pretendentu atestācijas komisijas
		darba kārtību	13.06.1995.
17	MK instr. Nr.12	Instrukcija par kārtību, kādā izskatāmas
		sūdzības par pārkāpumiem atestācijas
		komisiju darbā	13.06.1995.
18	MK instr. Nr.13	Instrukcija par ierēdņu (ierēdņu kandidātu)
		sniegtās informācijas pārbaudes kārtību	13.06.1995.
19	MK instr. Nr.17	Instrukcija par ierēdņu (ierēdņu kandidātu)
		disciplinārlietu ierosināšanu, izmeklēšanu
		un izbeigšanu, kā arī disciplinārsodu
		piemērošanu	20.06.1995.
20	MK instr. Nr.18	Instrukcija par garantijām sakarā ar ierēdņa
		(ierēdņa kandidāta) bojāeju, pildot dienesta
		pienākumus	20.06.1995.
21	MK instr. Nr.2	Instrukcija par valsts civildienesta ierēdņu
		amatu pretendentu konkursa izsludināšanu,
		sagatavošanu un rezultātu paziņošanu	27.02.1996.
22	MK instr. Nr.2	Kārtība, kādā ierēdnim (ierēdņa kandidātam)
		var piešķirt apmaksātu papildu atvaļinājumu	26.01.1999.
23	MK instr. Nr.4	Kārtība, kādā ierēdnis (ierēdņa kandidāts)
		valsts civiliestādei atmaksā saņemto mācību
		maksas kompensāciju	23.02.1999.
24	MK instr. Nr.6	Instrukcija par ierēdņu amatu novērtēšanas
		un pirmās līdz sestās amata kvalifikācijas
		kategoriju noteikšanas metodiku	15.06.1999.

Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks Armands Kalniņš