LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN KUVEITAS VALSTS VALDĪBAS LĪGUMS PAR IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANU UN SAVSTARPĒJU AIZSARDZĪBU

Latvijas Republikas Valdība un Kuveitas Valsts Valdība (turpmāk tekstā — “Līgumslēdzējas Puses”),

vēloties radīt labvēlīgus nosacījumus savstarpējās ekonomiskās sadarbības attīstībai, it īpaši, kas attiecas uz vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas puses teritorijā;

apzinoties, ka ieguldījumu veicināšana un savstarpēja aizsardzība stimulē darījumu iniciatīvu šajā jomā un veicina abu Līgumslēdzēju Pušu labklājību,

ir vienojušās par sekojošo:

 

1. pants

Definīcijas

Šajā Līgumā:

1. Termins “ieguldījums” attiecas uz jebkādas formas īpašumiem vai tiesībām, kas, atrodoties vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ir tiešā vai netiešā otras Līgumslēdzējas Puses investora kontrolē vai īpašumā. Tas aptver īpašumus vai tiesības, kas sastāv no vai kas ir:

(a) uzņēmējsabiedrība, tās pajas akcijas vai cita veida kapitāla daļas, obligācijas, parādzīmes vai cita veida kompānijas parāda procenti kā arī citas parādzīmes, aizdevumi vai vērtspapīri, ko emitējis kāds Līgumslēdzēju Pušu ieguldītājs;

(b) pretenzijas uz naudu vai jebkuru cita veida īpašumu vai darbības rezultātu, kam saskaņā ar līgumu ir ekonomiska vērtība;

(c) intelektuālā īpašuma tiesības, tajā skaitā, bet ne tikai autortiesības, preču zīmes, patenti, rūpnieciskās izstrādnes un paraugi, kā arī tehnoloģijas, nepatentētas īpašās praktiskās zināšanas (“know-how”), profesionālais noslēpums, preces nosaukums un uzņēmējsabiedrības reputācija;

(d) visa veida tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar likumiem, līgumiem vai jebkādām licencēm un atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar likumu, tajā skaitā koncesijas uz dabas resursu izpēti, ieguvi un izmantošanu, kā arī tiesības veikt citas ekonomiskas vai komerciālas dabas darbības vai sniegt pakalpojumus;

(e) jebkādi citi taustāmi vai netaustāmi, kustamie vai nekustamie īpašumi, tajā skaitā zemes īpašumi, un jebkādas citas ar to saistītas īpašuma tiesības kā nomas, hipotēkas, ķīlas un tiesības apķīlāt parādnieka īpašumu.

Termins “ieguldījumi” attiecas arī uz “peļņu”, kas tiek saglabāta atkārtotas ieguldīšanas nolūkos kā arī uz “likvidācijas” peļņu atbilstoši turpmāk noteiktajām definīcijām.

Jebkuras izmaiņas īpašumu vai tiesību ieguldīšanas vai atkārtotas ieguldīšanas veidā neietekmē ieguldījumu raksturu.

2. Termins “ieguldītājs” nozīmē:

(a) fizisku personu, kas ir:

(1) Latvijas Republikas gadījumā Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis saskaņā ar tās likumiem;

(2) Kuveitas Valsts gadījumā Kuveitas Valsts pilsonis vai valsts jurisdikcijā esoša persona saskaņā ar tās likumiem;

(b) attiecīgās Līgumslēdzējas Puses valdību;

(c) jebkuru juridisku personu, kas dibināta vai reģistrēta saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas Puses likumiem un noteikumiem, tāda kā institūcijas, attīstības fondi, aģentūras, fondi un cita ar likumu noteikta iestāde un institūcija kā arī uzņēmējsabiedrība.

3. Termins “uzņēmējsabiedrība” attiecas uz jebkuru juridisku vienību, kas izveidota saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses likumiem vai atrodas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāja īpašumā vai efektīvā kontrolē neatkarīgi no tā, vai tā izveidota finansiālos nolūkos, un neatkarīgi no tā, vai tā atrodas valdības vai privātpersonas kontrolē un ietver korporācijas, trestus, kompānijas, individuālus uzņēmumus, filiāles, kopuzņēmumi, asociācijas un citas līdzīgas organizācijas.

4. Termins “peļņa” attiecas uz summām, kas gūtas no ieguldījuma, neatkarīgi no maksājuma veida, un it īpaši, bet neaprobežojoties ar to, ietver peļņu, procentus, kapitāla vērtības pieaugumu, dividendes, autora honorārus kā arī vadības un tehniskās palīdzības izmaksas vai citus maksājumus neatkarīgi no to veida.

5. Termins “likvidācija” attiecas uz jebkādiem pasākumiem, kuru mērķis ir pilnīga vai daļēja ieguldījumu apturēšana.

6. Termins “teritorija” attiecas uz Latvijas Republikas vai Kuveitas Valsts teritoriju kā arī ūdens teritorijas, tādas kā īpašās ekonomiskās zonas un kontinentālais šelfs, kas atrodas pie attiecīgās valsts teritoriālās jūras ārējām robežām, pār kurām Līgumslēdzēja Puse īsteno savas suverēnās tiesības attiecībā uz dabas resursu izpēti, izmantošanu un pārstrādi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

7. Termins “brīvi konvertējamas valūtas” attiecas uz jebkurām valūtām, ko Starptautiskais Valūtas Fonds laiku pa laikam nosaka kā brīvi konvertējamas valūtas saskaņā ar Starptautiskā Valūtas Fonda Vienošanos un tās grozījumu.

8. Termins “nekavējoties” attiecas uz tādu laika periodu, kas parasti nepieciešams, lai nokārtotu formalitātes, kas saistītas ar maksājumu pārskaitīšanu. Minētais periods sākas dienā, kurā tiek iesniegts lūgums pārskaitīt attiecīgo summu, un nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi.

 

2. pants

Atļauja veikt ieguldījumus un ieguldījumu veicināšana

1. Katra Līgumslēdzēja Puse savā teritorijā atļauj otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem veikt ieguldījumus un veicina tos saskaņā ar attiecīgajiem likumiem un noteikumiem.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse piešķir ieguldījumiem, kurus atļauts veikt tās teritorijā, visas nepieciešamās atļaujas, apstiprinājumus, licences un pilnvaras tādā mērā un uz tādiem noteikumiem, kas atbilst katras Līgumslēdzējas Puses likumos un noteikumos paredzētajām normām.

3. Lai veicinātu un atvieglotu ieguldījumu iespējas to teritorijās, Līgumslēdzējas Puses drīkst konsultēt viena otru tādā veidā kā to uzskata par vajadzīgu.

4. Katra Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar tās likumiem un noteikumiem, kas attiecas uz fizisku personu ieceļošanu, uzturēšanos un darbu, paužot savu labo gribu, pārbaudīs un pievērsīs pienācīgu uzmanību galveno darbinieku, to skaitā augstākā vadības līmeņa un tehniskā personāla, kuru darbība tās teritorijā saistīta ar ieguldījumiem, lūgumiem ieceļot, uz laiku atrasties un strādāt tās teritorijā neatkarīgi no šo personu tautības vai pilsonības. Līdzīgas iespējas attiecībā uz ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos attiecīgajā Līgumslēdzējas puses valstī piešķiramas šādu galveno darbinieku tiešajiem ģimenes locekļiem.

5. Līgumslēdzējas Puses ļauj otras Līgumslēdzējas Puses kompānijām transportēt ar ieguldījumiem saistītas preces vai personas, kad vien tas nepieciešams, tādā mērā kā to pieļauj attiecīgi likumi un noteikumi.

 

3. pants

Ieguldījumu aizsardzība

1. Abu Līgumslēdzēju Pušu ieguldītāju ieguldījumiem visu laiku tiek piemērots godīgs un taisnīgs režīms un pilnīga aizsardzība un drošība otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā atbilstoši starptautisko tiesību principiem un šī Līguma noteikumiem. Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm nedrīkst nekādi kavēt ieguldījumu izmantošanu, vadību, norisi, darbību, izplatību vai pārdošanu vai kādu citu rīcību, veicot nevajadzīgi kavējošus vai diskriminējošus pasākumus.

2. Abas Līgumslēdzējas Puses tūlīt publicēs vai citādi darīs zināmus atklātībai likumus, noteikumus, rīcības kārtību, direktīvas, vadlīnijas un sabiedriska pielietojuma administratīvos un tiesas lēmumus, kā arī starptautiskus līgumus, kas attiecas uz vai var ietekmēt šī Līguma noteikumus vai ieguldījumus, ko vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā veikuši otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji.

3. Abas Līgumslēdzējas Puses nodrošinās efektīvus līdzekļus prasību iesniegšanai un tiesību ievērošanai attiecībā uz ieguldījumiem. Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošinās otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem tiesības saistīties ar savā teritorijā esošajām tiesām, administratīvajiem tribunāliem un aģentūrām, kā arī visām citām iestādēm, kam piešķirtas spriešanas pilnvaras, tiesības pēc savas izvēles pilnvarot personas, kuras saskaņā ar attiecīgajiem likumiem un noteikumiem ir kvalificētas prasību izvirzīšanas un tiesību ievērošanas procedūrām attiecībā uz ieguldījumiem, ko tie veikuši pirmās Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

4. Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm nav tiesīga ieviest obligātus pasākumus, kas noteiktu otras Līgumslēdzējas Puses investoru veikto ieguldījumu iegūšanu, izplatīšanos, izmantošanu, vadību, norisi vai darbību, paredzot vai ierobežojot materiālu, enerģijas, degvielas vai jebkāda veida ražošanas, transporta vai darbības līdzekļu iegādi vai ierobežojot produktu mārketingu tās teritorijā vai ārpus tās vai arī paredzot citus pasākumus, kam atstātu diskriminējošu iespaidu uz ieguldījumiem, ko veikuši otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji, par labu pašas vai kādas trešās valsts ieguldītāju izdarītiem ieguldījumiem.

Turklāt tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur ieguldījumi tiek izdarīti, tos nedrīkst pakļaut prasībām attiecībā uz to darbību, radot traucēkļus to dzīvotspējai vai nelabvēlīgi ietekmējot to izmantošanu, vadību, norisi, darbību, izplatību, pārdošanu vai kādu citu ar ieguldījumiem saistītu pasākumu.

5. Nevienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju veiktie ieguldījumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā nedrīkst tikt pakļauti sekvestrācijai, konfiskācijai vai kādām citām līdzīgām procedūrām, izņemot gadījumus, kad tas notiek saskaņā ar noteikto likuma kārtību un atbilstoši attiecīgām starptautisko tiesību normām un citiem atbilstošiem šī Līguma noteikumiem.

6. Abas Līgumslēdzējas Puses ievēros visas saistības un apņemšanos, ko tās var būt uzņēmušās attiecībā uz vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju izdarītajiem ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

 

4. pants

Attieksme pret ieguldījumiem

1. Katra Līgumslēdzēja Puse otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem savā teritorijā piemēro tādu godīgu un taisnīgu režīmu attiecībā uz viņu ieguldījumu izmantošanu, pārvaldīšanu, norisi, darbību, izplatību un pārdošanu vai citu ar ieguldījumiem saistītu operāciju, kurš ir ne mazāk labvēlīgs kā vislabvēlīgākais no tiem, ko tā līdzīgā situācijā piemērotu saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās Valsts ieguldītājiem.

2. Šī panta noteikumi nav skaidrojami kā tādi, kas uzliek vienai Līgumslēdzējai Pusei par pienākumu garantēt otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem labumus, kuri izriet no jebkura režīma, priekšrocības vai privilēģijas, kuru piešķir pirmā Līgumslēdzēja Puse, īstenojot:

(a) jebkuru muitas ūniju, ekonomisko ūniju vai brīvās tirdzniecības zonu vai monetāru ūniju vai cita veida reģionālu ekonomisku kārtības formu, kā arī analoģiskus starptautiskus līgumus, par kuru dalībniecēm ir vai var kļūt viena vai otra Līgumslēdzēja Puse;

(b) jebkuru starptautisku, reģionālu vai divpusēju līgumu vai citu līdzīgu vienošanos vai jebkuru iekšējo likumu, kas pilnībā vai galvenokārt attiecas uz aplikšanu ar nodokļiem.

 

5. pants

Zaudējumu atlīdzība

1. Izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas šī Līguma 6. pants, tad, ja vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem tiek nodarīti kaitējumi sakarā ar karu vai citu bruņotu konfliktu, valsts nacionālo ārkārtas stāvokli, apvērsumu, pilsoņu nemieriem, sacelšanos vai citiem līdzīgiem notikumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, šī otra Līgumslēdzēja Puse tiem garantē tādu režīmu attiecībā uz restitūciju, zaudējumu atlīdzību, kompensāciju vai savādāku norēķināšanos, kas nebūs mazāk labvēlīgs kā režīms, kuru šī otra Līgumslēdzēja Puse garantētu saviem vai kādas trešās Valsts ieguldītājiem atkarībā no tā, kurš režīms šiem ieguldījumiem ir vislabvēlīgākais.

2. Nekādi neierobežojot šī panta 1.punktu, tiem vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kuri jebkurā no dotajā punktā minētajiem gadījumiem cieš zaudējumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā sakarā ar to, ka:

(a) tās bruņotie spēki vai valsts institūcijas ir pieprasījušas viņu īpašumu,

(b) tās bruņotie spēki vai valsts varas institūcijas ir īstenojušas tādu viņu ieguldījumu vai to daļu iznīcināšanu, kuras iemesls nav bijusi kauju gaita vai situācijas radīta nepieciešamība,

jebkurā no gadījumiem tiek garantēta tūlītēja, taisnīga un adekvāta restitūcija vai kompensācija. Sekojošie maksājumi tiek brīvi pārvedami brīvi konvertējamā valūtā.

 

6. pants

Ekspropriācija

1. (a) Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm savā teritorijā nedrīkst nacionalizēt, ekspropriēt, atņemt īpašuma tiesības vai pakļaut otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumus tādiem tiešiem vai netiešiem pasākumiem, kuru rezultāts ir tāds pats kā nacionalizācija, ekspropriācija vai īpašuma tiesību atņemšana (turpmāk tekstā — “ekspropriācija”), izņemot gadījumus, kad tas tiek darīts sabiedriskiem mērķiem, kas radušies saistībā ar šīs Līgumslēdzējas Puses iekšējām vajadzībām un atbilstošā likuma kārtībā. Ekspropriācija notiek atbilstošā likuma kārtībā ar noteikumu, ka šādi pasākumi tiek veikti, nediskriminējot nevienu no tajā iesaistītajām personām un atbilstoši likuma kārtībā, un tās gadījumā tiek garantēta tūlītējas, adekvātas un efektīvas kompensācijas izmaksa.

(b) Šādas kompensācijas apjoms atbilst faktiskajai ekspropriētā ieguldījuma vērtībai un tiek noteikts un aprēķināts saskaņā ar starptautiski atzītiem vērtēšanas principiem, par pamatu ņemot taisnīgu ekspropriēto ieguldījumu tirgus vērtību tieši pirms ekspropriācijas vai pirms brīža, kad tika atklāti paziņots par gaidāmo ekspropriāciju atkarībā no tā, kas noticis vispirms (turpmāk tekstā — “vērtēšanas brīdis”). Šādu kompensāciju aprēķina brīvi konvertējamā valūtā, ko izvēlas ieguldītājs, par pamatu ņemot šīs valūtas kursu vērtēšanas brīdī, iekļaujot tajā komerciālā kursa procentus, ko nosaka saskaņā ar esošo tirgus situāciju un kas nekādā gadījumā nav zemāki par prevalējošā LIBOR kursa procentiem vai to ekvivalentu periodā no ekspropriācijas līdz maksājuma brīdim.

(c) Gadījumos, kad augstākminēto taisnīgo tirgus vērtību nav iespējams tik viegli noteikt, kompensācijas apjomu nosaka pēc taisnīgiem principiem, ņemot vērā visus atbilstošos faktorus un apstākļus tādus kā ieguldītais kapitāls, ieguldījumu raksturs un ilgums, aizvietošanas vērtība, vērtējums, pašreizējā peļņa, diskontētā naudas plūsmas vērtība, dokumentētā vērtība un reputācija. Galīgi noteikto kompensācijas summu ieguldītājam izmaksā tūlīt.

2. Saskaņā ar šī panta 1.punkta noteikumiem un neierobežojot šī Līguma 9. pantā minētās ieguldītāja tiesības, cietušajam ieguldītājam ir tiesības uz to, ka ekspropriāciju veikušās Līgumslēdzējas Puses tiesu institūcija vai cita kompetenta un neatkarīga šīs Līgumslēdzējas Puses iestāde nekavējoties izskata viņa lietu, tai skaitā arī viņa ieguldījuma vērtības noteikšanu un kompensācijas izmaksu.

3. Lielākai precizitātei par ekspropriāciju tiek uzskatīti arī gadījumi, kad Līgumslēdzēja Puse ekspropriē īpašumus, kas pieder jebkurai uzņēmējsabiedrībai, kas reģistrēta un izveidota saskaņā ar tās teritorijā spēkā esošajiem likumiem un kurā otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājs izdarījuši savu ieguldījumu tai skaitā arī akciju, parādzīmju vai citu tiesību un interešu veidā.

4. Šī Līguma mērķiem termins “ekspropriācija” aptver arī Līgumslēdzējas Puses iejaukšanās vai regulējoši pasākumi, kam de facto ir tādas pašas sekas kā ekspropriācijai tādējādi, ka šo pasākumu rezultātā ieguldītājam tiek faktiski liegtas īpašuma tiesības, kontrole vai iespēja baudīt ievērojamas priekšrocības, ko tam sniegtu viņa ieguldījums, vai kas var izraisīt ieguldījuma ekonomiskās vērtības izzušanu vai devalvāciju tādos gadījumos kā ieguldījuma iesaldēšana vai bloķēšana, ieguldījuma aplikšana ar mākslīgiem vai pārmērīgi lieliem nodokļiem, pilnīga vai daļēja ieguldījuma piespiedu pārdošana un citi līdzīgi pasākumi.

5. Prasība par kompensācijas izsniegšanu saskaņā ar šī panta principiem un noteikumiem tiek iesniegta arī tad, ja Līgumslēdzējas Puses darbības rezultātā jebkurā uzņēmējsabiedrībā, kurā otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājs izdarījis ieguldījumus, šis ieguldījums tiek būtiski bojāts.

 

7. pants

Ar investīcijām saistītu maksājumu pārvedumi

1. Abas Līgumslēdzējas Puses garantē otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem iespējas veikt brīvus maksājumu pārvedumus tās teritorijā un ārpus tās, ja tie ir saistībā ar ieguldījumiem.

Šādu maksājumu kategorijā ietilpst:

(a) sākotnējais kapitāls un jebkurš papildus kapitāls, kas tiek izmantots ieguldījuma uzturēšanai kārtībā, pārvaldīšanai un attīstībai;

(b) peļņa;

(c) maksājumi, kas tiek veikti saskaņā ar līgumu, to skaitā pamata un uzkrāto procentu amortizācijas maksājumi, kas tiek veikti saskaņā ar aizņēmuma līgumu;

(d) honorāri un maksājumi par 1.panta 1. (c) punktā minētajām tiesībām;

(e) ieņēmumi no pilnīgas vai daļējas ieguldījuma pārdošanas vai likvidācijas;

(f) alga un cita veida atlīdzība, ko izmaksā ārvalstu personālam, kuru darbs ir saistīts ar ieguldījumu;

(g) kompensācija, kas tiek izmaksāta saskaņā ar 5. un 6.pantu;

(h) maksājumi, kas minēti 8.pantā;

(i) maksājumi, kas saistīti ar strīdu nokārtošanu.

2. Šī panta 1.punktā minēto maksājumu pārvedumi tiek veikti nekavējoties un bez ierobežojumiem, un, izņemot gadījumus, kad samaksa tiek veikta natūrā, brīvi konvertējamā valūtā. Gadījumos, kad nepieciešamo maksājumu pārvedumi tiek aizkavēti, cietušajam investoram ir tiesības saņemt procentus par šādas kavēšanās periodu.

3. Maksājumi tiek veikti, aprēķinot to summu pēc pārveduma datumā prevalējošā tirgus valūtas maiņas kursa attiecīgajai valūtai Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Gadījumā, ja ārzemju valūtas tirgus nepastāv, maksājumus veic pēc pēdējā kursa, kas ticis piemērots iekšējiem ieguldījumiem, vai valūtas maiņas kursa, kas noteikts saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda noteikumiem, vai arī valūtas maiņas kursa, ko izmanto valūtu pārvēršanai, piesaistot tās valūtu grozam vai izsakot ASV dolāros atkarībā no tā, kas izdevīgāks ieguldītājam.

 

8. pants

Prasības tiesību pārņemšana

1. Ja viena Līgumslēdzēja Puse vai tās izvirzītā institūcija (“Kompensējošā puse”) veic maksājumu saskaņā ar garantiju, kas dota attiecībā uz kādu ieguldījumu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad šī (“Uzņēmēja Puse”) atzīst to, ka:

(a) Kompensējošā puse saskaņā ar likumu vai, pamatojoties uz likumīgu darījumu, pārņem tiesības un uzņemas visas prasības, kas radušās šāda ieguldījuma sakarā;

(b) Kompensējošā puse ir tiesīga realizēt visas šādas tiesības un uzstādīt šādas prasības, kā arī uzņemties visas saistības, kas rodas ieguldījuma sakarā līdz ar tiesību pārņemšanu.

2. Kompensējošai pusei visos gadījumos ir tiesības uz tādu pašu režīmu attiecībā uz:

(a) iegūtajām tiesībām un prasībām, un saistībām, ko tā uzņēmusies saskaņā ar šī panta 1.punktā minēto tiesību pēctecību;

(b) jebkuriem maksājumiem, kas saņemti saskaņā ar šīm tiesībām un prasībām

kādu saskaņā ar šo Līgumu baudījis sākotnējais ieguldītājs attiecībā uz konkrēto ieguldījumu.

 

9. pants

Vienas līgumslēdzējas puses un otras līgumslēdzējas puses ieguldītāja strīdu izskatīšana

1. Jebkurš strīds, kas rodas starp vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju Pusi attiecībā uz ieguldījumiem šīs otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ir jācenšas, cik vien iespējams, atrisināt sarunu ceļā.

2. Ja šādus strīdus nevar nokārtot sešu mēnešu laikā no brīža, kad viena no strīdā iesaistītajām pusēm pieprasījusi izskatīt strīdu sarunu ceļā, iesniedzot rakstisku paziņojumu otrai pusei, strīda izskatīšana pēc investora puses izvēles notiek vienā no sekojošiem veidiem:

(a) saskaņā ar jebkurām piemērojamām, iepriekš saskaņotām strīda izskatīšanas procedūrām;

(b) starptautiskā šķīrējtiesā saskaņā ar sekojošiem šī panta punktiem.

3. Ja ieguldītājs izvēlas nodot strīda kārtošanas lietu starptautiskā šķīrējtiesā, ieguldītājam jāsniedz piekrišana šādai strīda izskatīšanas procedūrai, iesniedzot rakstisku paziņojumu vienai no sekojošām organizācijām:

(a) (1) Starptautiskajam ieguldījumu strīdu kārtošanas centram (“Centram”), kas nodibināts saskaņā ar 1965. gada 18. marta Vašingtonas Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem (“Vašingtonas Konvenciju”), pie nosacījuma, ka abas Līgumslēdzējas Puses ir kļuvušas par šīs Konvencijas dalībpusēm un ka Vašingtonas Konvencija atbilst šī strīda izskatīšanas nolūkiem;

(2) Centram, saskaņā ar Noteikumiem par Centra Sekretariāta papildus iespējām tiesas procesu administrēšanā (“Papildus Iespējas Noteikumi”), ja vai nu ieguldītāja Līgumslēdzēja Puse, vai otra strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja Puse, bet ne abas ir pievienojusies Vašingtonas Konvencijai;

(b) šķīrējtiesai, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko Tirdzniecības Tiesību komisijas (UNCITRAL) arbitrāžas noteikumiem (“Noteikumiem”), pieļaujot šo Noteikumu modifikāciju tā, kā tas būtu nepieciešams strīdā iesaistītajām pusēm (Centra ģenerālsekretārs ir Noteikumu 7. pantā minētais atbildīgais varas pārstāvis);

(c) šķīrējtiesai, kas izveidota saskaņā ar jebkuras šķīrējtiesas institūcijas procedūras noteikumiem, par ko savstarpēji vienojušās abas strīdā iesaistītās puses.

4. Neņemot vērā faktu, ka investors var būt iesniedzis lūgumu par strīda izskatīšanu saistošā šķīrējtiesā saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, viņš var pirms attiecīgās institūcijas šķīrējtiesas procesa uzsākšanas vai šī procesa laikā lūgt pagaidu atvieglojumu tā tiesībām un interesēm strīdā iesaistītās Līgumslēdzējas Puses tiesiskajās vai administratīvajās šķīrējtiesās ar noteikumu, ka tas neparedz jebkādu zaudējumu kompensāciju.

5. Līdz ar šo abas Līgumslēdzējas Puses sniedz bezierunu piekrišanu tam, ka strīdi saistībā ar ieguldījumiem tiek nodoti izskatīšanai saistošā šķīrējtiesā saskaņā ar ieguldītāju izvēli, kā tas noteikts 3. (a) un (b) punktā vai abu strīdā iesaistīto pušu savstarpēju vienošanos, kā tas noteikts 3. (c) punktā.

6.(a) 5. punktā minētā piekrišana kopā ar 3.punktā minēto piekrišanu apmierina prasības par rakstiskas strīdā iesaistīto pušu vienošanās slēgšanu, ievērojot gan Vašingtonas Konvencijas II nodaļas, gan Papildus Iespēju Noteikumu, gan Ņujorkas 1958.gada 10.jūnija Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par ārvalstu arbitrāžu spriedumu atzīšanu un izpildīšanu (“Ņujorkas Konvencijas”) II panta, gan arī UNCITRAL arbitrāžas noteikumus.

(b) Jebkurš šķīrējtiesas process, par ko var vienoties strīdā iesaistītās puses, notiek valstī, kas pievienojusies Ņujorkas Konvencijai. Prasības, kas iesniegtas šķīrējtiesā šajā sakarā, tiek uzskatītas par tādām, kas saskaņā ar Ņujorkas Konvencijas 1.pantu izriet no komerciāla rakstura attiecībām vai maksājumu pārvedumiem.

(c) Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm nesniedz diplomātisku aizsardzību un neiesniegs starptautisku prasību attiecībā uz jebkuru strīdu, kas nodots šķīrējtiesā, izņemot gadījumus, kad otra Līgumslēdzēja Puse neievēro vai nepakļaujas šķīrējtiesas spriedumam, kas pieņemts šajā strīda lietā. Taču šī apakšpunkta ietvaros terminā “diplomātiskā aizsardzība” netiek iekļautas neoficiālas diplomātiskās pārrunas, kuru vienīgais iemesls ir veicināt strīda atrisināšanu.

7. Saskaņā ar šo pantu dibinātais šķīrējtiesas tribunāls lemj par strīda jautājumiem saskaņā ar tādām likuma normām, par kādām var vienoties strīdā iesaistītās puses. Gadījumā, ja puses par to nav vienojušās, tribunāls piemēro strīdā iesaistītas Līgumslēdzējas Puses likumus, tai skaitā tās noteikumus par likumu pretrunām, kā arī tādas starptautisko tiesību normas, kas var tikt piemērotas, ņemot vērā arī atbilstošos šī Līguma noteikumus.

8. Saskaņā ar Vašingtonas Konvencijas 25 (2) (b) pantu ieguldītājs, kas nav fiziska persona, bet, kuram brīdī, kad tiek iesniegta (6) punktā minētā piekrišana, ir strīdā iesaistītās Līgumslēdzējas Puses pilsonība un kurš, pirms starp viņu un šo Līgumslēdzēju Pusi izceļas strīds, ir atradies otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāja kontrolē, uzskata par “otras Līgumslēdzējas Puses pavalstnieku” un Papildus Iespēju Noteikumu 1. (6) Panta ietvaros uzskata par “otras valsts pavalstnieku”.

9. Šķīrējtiesas spriedums, kurā var tikt iekļauta arī interešu kompensācija, strīdā iesaistītajām pusēm ir galīgs un saistošs. Abas puses tūlīt izpilda jebkādu šādu spriedumu un rūpēsies par šādu spriedumu efektīvu izpildi savā teritorijā.

10. Nevienu tiesas, šķīrējtiesas vai citu procesu vai jebkādu lēmumu vai spriedumu izpildēs, kas saistīti ar strīdu par ieguldījumiem starp Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju, Līgumslēdzēja Puse nedrīkst savai aizstāvībai izvirzīt savu suverēno imunitāti. Neviena pretprasība vai tiesības saņemt kompensāciju nedrīkst tikt balstītas uz faktu, ka attiecīgais ieguldītājs saskaņā ar apdrošināšanas līgumu ir saņēmis vai saņems pilnīgu vai daļēju kompensāciju vai cita veida atlīdzību par norādītajiem zaudējumiem, ko tam radījusi kāda trešā puse neatkarīgi no tā, vai šī trešā puse ir valstiskas vai privātas dabas, tai skaitā arī otra Līgumslēdzēja Puse un tās apakšvienības, institūcijas vai starpniecības.

 

10. pants

Līgumslēdzēju pušu strīdu izšķiršana

1. Strīdus starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz šī Līguma interpretāciju vai pielietošanu ir jācenšas atrisināt pēc iespējas draudzīgā veidā, izmantojot konsultācijas vai citus diplomātiskos kanālus, cik tas ir iespējams, ir risināmi konsultācijās vai arī ar citu diplomātisko kanālu starpniecību.

2. Ja strīds šādā ceļā nav nokārtojams sešu mēnešu laikā, sākot no brīža, kad viena no Līgumslēdzējām Pusēm lūgusi šādas konsultācijas vai citu diplomātisko līdzekļu izmantošanu, un, ja vien Līgumslēdzējas Puses rakstiski nevienojas par citu strīda atrisināšanas veidu, tad jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm, nosūtot otrai Līgumslēdzējai Pusei rakstisku paziņojumu, drīkst iesniegt strīda izšķiršanas lietu ad hoc šķīrējtiesā saskaņā ar šī Panta noteikumiem.

3. Šķīrējtiesa jāizveido sekojošā veidā: katra Līgumslēdzēja Puse izvirza vienu tiesas locekli, un šie divi tiesas locekļi pēc tam izvēlas kādu trešās valsts pilsoni, kurš tiek iecelts par šķīrējtiesas priekšsēdētāju (turpmāk tekstā — “Priekšsēdētājs”) pie nosacījuma, ka tam piekrīt abas Līgumslēdzējas Puses. Pirmos divus tiesas locekļus jāizvirza divu mēnešu, bet Priekšsēdētāju četru mēnešu laikā, sākot no brīža, kad viena no Līgumslēdzējām Pusēm ir informējusi otru Līgumslēdzēju Pusi par saviem nolūkiem iesniegt strīda lietu šķīrējtiesā.

4. Ja vajadzīgie norīkojumi nav izdarīti šī Panta 3. punktā norādītajos termiņos un cita kārtība nav noteikta, tad abas Līgumslēdzējas Puses ar lūgumu izdarīt šos norīkojumus drīkst griezties pie Starptautiskās Tiesas Prezidenta. Ja Starptautiskās Tiesas Prezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai ja viņam rodas citi šķēršļi minētās funkcijas izpildei, tad ar lūgumu izdarīt šos norīkojumus griežas pie Starptautiskās Tiesas Viceprezidenta. Ja arī Viceprezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai viņam rodas citi šķēršļi minētās funkcijas izpildei, tad ar lūgumu izdarīt vajadzīgos norīkojumus griežas pie nākošā augstākā ranga Starptautiskās Tiesas locekļa, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis.

5. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu saskaņā ar balsu vairākumu. Šāds lēmums tiek pieņemts saskaņā ar šo Līgumu un tādiem atzītiem starptautiskiem noteikumiem, kas var būt piemērojami konkrētā gadījumā, un ir galīgs un saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm. Katra Līgumslēdzēja Puse sedz sava šķīrējtiesneša un tā pārstāvības izmaksas šķīrējtiesas procesos. Priekšsēdētāja izmaksas kā arī jebkādas citas šķīrējtiesas izmaksas līdzīgās daļās sedz abas Līgumslēdzējas Puses. Šķīrējtiesa tomēr drīkst nolemt, ka izmaksu lielāko daļu sedz viena no Līgumslēdzējām Pusēm. Visos citos aspektos šķīrējtiesa pati nosaka savas procesuālās normas.

 

11. pants

Attiecības starp līgumslēdzējām pusēm

Šī Līguma noteikumi tiek piemēroti neatkarīgi no tā, ka starp Līgumslēdzējām Pusēm pastāv diplomātiskas vai konsulāras attiecības.

 

12. pants

Citu noteikumu piemērošana

Ja kādas Līgumslēdzējas Puses likumos vai starptautisko tiesību uzliktajās saistībās, kas pastāv pašlaik vai papildus šim Līgumam tiek vēlāk noslēgtas starp Līgumslēdzējām Pusēm, iekļauti vispārēji vai specifiski noteikumi, kas paredz, ka attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju veiktajiem ieguldījumiem piemērojami labvēlīgāki noteikumi nekā to paredz šis Līgums, tad spēkā ir šie noteikumi tādā mērā, cik tie ir labvēlīgāki ieguldītājam.

 

13. pants

Līguma piemērošana

Līgums attiecas uz visām investīcijām, kuras jau pastāv vai kuras vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā veiks otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji pēc šī Līguma stāšanās spēkā, bet tas nav piemērojams jebkuram ar kādām investīcijām saistītam strīdam, kurš ir radies pirms tā stāšanās spēkā, vai jebkurai prasībai, kura tika izvirzīta pirms tā stāšanās spēkā.

 

14. pants

Līguma stāšanās spēkā

Katra Līgumslēdzēja Puse iesniedz rakstveida paziņojumu otrai Līgumslēdzējai Pusei par to konstitucionālo prasību izpildi, kas saskaņā ar tās likumiem ir nepieciešama, lai šis Līgums stātos spēkā, un līgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc paziņojuma saņemšanas.

 

15. pants

Līguma darbības laiks un izbeigšanās

1. Šis Līgums ir spēkā trīsdesmit (30) gadus un pēc tam paliek spēkā tādu pašu laika periodu vai periodus, ja vien viena vai otra Līgumslēdzēja Puse ne vēlāk kā gadu pirms sākotnējā vai jebkura sekojošā termiņa izbeigšanās nav iesniegusi rakstisku paziņojumu par šī Līguma izbeigšanu.

3. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas izdarīti pirms šī Līguma izbeigšanas, tā noteikumi paliek spēkā vēl divdesmit (20) gadus pēc izbeigšanas datuma.

ŠO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, šim nolūkam pienācīgā kārtā pilnvaroti, ir parakstījuši šo Līgumu.

Noslēgts Rīgā 1422 H 18 RAJAB, kas atbilst 2001.gada 5.oktobris, divos oriģināleksemplāros latviešu, arābu un angļu valodā, visiem tekstiem esot autentiskiem.

Jebkādu domstarpību gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

 

Latvijas Republikas Valdības vārdā Kuveitas Valsts Valdības vārdā

 

MĀRIS RIEKSTIŅŠ

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs

 

FAISAL R. AL-GHAIS

Kuveitas vēstnieks Latvijā