Vakar, 11. februārī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārpersonu nosūtīšanu uz Gruziju Eiropas drošības un sadarbības organizācijas robežas novērošanas misijas sastāvā”, kurš paredz, pamatojoties uz likumu “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”, nosūtīt uz Gruziju Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) robežas novērošanas misijas sastāvā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārpersonas (bez ieročiem) uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Pastāvīgās padomes 2002.gada 19.decembra lēmumā Nr.523 noteikto laiku.

Noteikts, ka izmaksas, kas saistītas ar militārpersonu nosūtīšanu uz Gruziju Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas robežas novērošanas misijas sastāvā, sedzamas no valsts budžeta Aizsardzības ministrijai iedalīto līdzekļu ietvaros.

Saskaņā ar likumu “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” Latvijas NBS ir tiesīgi piedalīties starptautiskajā operācijā, pamatojoties uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) rezolūciju un šīs organizācijas apstiprinātā mandāta ietvaros, kā arī ja ir pieņemts attiecīgais Ministru kabineta lēmums.

Kopš 2001.gada aprīļa Gruzijā EDSO novērošanas misijas sastāvā kā novērotājs atrodas Latvijas NBS pārstāvis. Minētās misijas mērķis ir novērot robežu starp Gruziju un Krievijas Federācijas Čečenijas Republiku. EDSO Pastāvīgās padomes 2001.gada 2.novembra lēmums Nr.442 noteica misijas termiņu līdz 2001.gada 31.decembrim, pēc tam saskaņā ar EDSO Pastāvīgās padomes 2001.gada 21.decembra lēmumu Nr.456 misijas termiņš tika pagarināts līdz 2002.gada 31.decembrim. 2002.gada 19.decembrī EDSO Pastāvīgā padome nolēma misijas termiņu pagarināt līdz 2003.gada 30.jūnijam, kā arī misijas darbības ietvarus paplašināt, iekļaujot robežas novērošanu starp Gruziju un Krievijas Federācijas Dagestānas Republiku. Šim nolūkam EDSO Pastāvīgā padome ir pieņēmusi lēmumu paplašināt starptautiskā personāla skaitu gan ziemas, gan vasaras periodā, kā arī finansējums mandāta funkciju paplašināšanai ir paredzēts EDSO 2003.gada apvienotajā budžetā apstiprinātajā asignējumā.

Akceptēti “Noteikumi par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteiktā sankciju režīma pret Angolas Republiku atcelšanu”, kuri paredz, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2002.gada 18.oktobra 1439.rezolūciju un 2002.gada 9.decembra 1448.rezolūciju, atcelt Latvijas Republikā sankciju režīmu pret Angolas Republiku (noteikts ar Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumiem Nr.118 “Noteikumi par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu pret Angolas Republiku”).

Ārlietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Satiksmes ministrijai uzdots veikt šo noteikumu izpildei nepieciešamos pasākumus.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumi Nr.118 “Noteikumi par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu pret Angolas Republiku”.

Akceptēti noteikumi “Privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanas noteikumi”, kuri nosaka privatizācijas sertifikātu piešķiršanas termiņus un privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanas maksu un kārtību.

Jaunie Ministru kabineta noteikumi tika izstrādāti, lai precizētu kārtību, kādā laika posmā pirms sertifikātu izmantošanas beigām tiek pieņemti un izskatīti pieteikumi par īpašumu kompensācijas sertifikātiem un sertifikātiem par politiskajām represijām.

Noteikts, ka persona, kas pretendē uz īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanu (ja nav beidzies likumā noteiktais pieteikumu iesniegšanas termiņš) vai sertifikātu piešķiršanu par politiskajām represijām, iesniedz institūcijā, kas atbilstoši likumam “Par privatizācijas sertifikātiem” ir tiesīga piešķirt sertifikātus, attiecīgu iesniegumu un nepieciešamos dokumentus ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms likumā noteiktā sertifikātu izmantošanas termiņa beigām.

Ja ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc 1995.gada 31.decembra ir bijis pārsūdzēts pašvaldības lēmums par sertifikātu piešķiršanu vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmums par laiku, kad persona pēdējo reizi ieradusies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, vai par personas tiesisko statusu un stājies spēkā attiecīgs tiesas lēmums, personai bija tiesības iesniegt pagasta vai rajona padomē, pilsētas vai novada domē deklarāciju sertifikātu piešķiršanai par Latvijā nodzīvoto laiku vai iesniegumu par papildu sertifikātu piešķiršanu.

Institūcija, kurā iesniegti sertifikātu piešķiršanai nepieciešamie dokumenti, lēmumu par īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanu nosūta arī pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas attiecīgais īpašums.

Pašvaldība reģistrē lēmumus par sertifikātu piešķiršanu (pašvaldības pieņemtos un no attiecīgajām institūcijām saņemtos) un, pamatojoties uz tiem, nosūta Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centram un kompensācijas saņēmēja norādītajai kredītiestādei, kurā ir atvērts vai tiks atvērts viņa sertifikātu konts, normatīvajos aktos noteiktos dokumentus (to personu sarakstus, kurām piešķirti sertifikāti).

Kredītiestāde ieskaita sertifikātus pretendenta kontā tikai pēc tam, kad ir pārliecinājusies, ka pašvaldības un Informācijas centra sniegtā informācija ir identiska. Ja lēmums par sertifikātu piešķiršanu tiek grozīts vai ir nepieciešama kredītiestādē iesniegtās informācijas papildu pārbaude, pašvaldība, kas iesniegusi kredītiestādei dokumentus par sertifikātu piešķiršanu, aptur piešķirto sertifikātu izmantošanu un nosūta kredītiestādei attiecīgu lēmumu.

Maksa par konta atvēršanu un sertifikātu ieskaitīšanu atvērtajā kontā ir šāda: fiziskajām personām: pilngadīgām 3,80 latu; nepilngadīgām 1,80 latu; juridiskajām personām: konta atvēršana īpašuma kompensācijas sertifikātu ieskaitīšanai 3,80 latu; citu kontu atvēršana — 16 latu; piešķirto sertifikātu ieskaitīšana agrāk atvērtajā kontā — 3 lati.

Pensionārs, invalīds, daudzbērnu ģimene, politiski represētā persona, valsts apgādībā vai invalīda, pensionāra, politiski represētās personas apgādībā esošā persona un nepilngadīgā persona, kurai ir piešķirta pensija apgādnieka zaudējuma gadījumā, par konta atvēršanu vai sertifikātu ieskaitīšanu tajā var norēķināties ar 0,15 sertifikātiem, minēto personu maksājumi sertifikātos par konta atvēršanu ieskaitāmi īpašā Informācijas centra sertifikātu kontā.

Pašvaldību, kredītiestāžu, Informācijas centra, kā arī citu institūciju izdevumi, kas saistīti ar sertifikātu piešķiršanu un apriti, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas apstiprināto kontu atvēršanas izdevumu tāmi un pakalpojumu tarifiem tiek segti no Informācijas centra kontā ieskaitītajiem līdzekļiem.

Informācijas centra norēķinu kontā ieskaitīto līdzekļu atlikums ieskaitāms valsts īpašuma privatizācijas fondā.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1995.gada 20.jūnija noteikumi Nr.156 “Privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanas noteikumi”.

Akceptēts rīkojums “Par U.Līkopu”, saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.panta trešo daļu apstiprināta Ulda Līkopa kandidatūra iecelšanai Veselības ministrijas valsts sekretāra amatā.

Akceptēts rīkojums “Par maksātnespējīgo likvidējamo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanu”, kurš paredz, saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 6.panta trešo daļu un Ministru kabineta 2002.gada 16.jūlija noteikumu Nr.310 “Maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība” 8.punktu, atļaut Privatizācijas aģentūrai no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem ienākumiem piešķirt 58 567,48 latus maksātnespējīgo likvidējamo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību): maksātnespējīgā likvidējamā akciju sabiedrība “Kurzemes piens”; maksātnespējīgā likvidējamā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vilan”; maksātnespējīgais likvidējamais Ventspils pilsētas Latvijas–Zviedrijas kopuzņēmums sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Veko—West” darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Akceptēti “Noteikumi par valsts nodevu par personas apliecību un pasu izsniegšanu”, kuri nosaka valsts nodevas likmes par pilsoņu personas apliecību, nepilsoņu personas apliecību, ārvalstnieku, bezvalstnieku, bēgļu vai personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, uzturēšanās atļauju, kā arī pilsoņu pasu, nepilsoņu pasu, bezvalstnieku ceļošanas dokumentu un bēgļu ceļošanas dokumentu izsniegšanu un nodevas maksāšanas kārtību.

Noteikumos, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem, paredzēts ar 2003.gada 1.oktobri palielināt valsts nodevas likmes par pasu izsniegšanu, ņemot vērā, ka no minētā datuma paredzēts uzsākt personas apliecību izsniegšanu un pase vairs nebūs obligāts personu apliecinošs dokuments.

Valsts nodevas likme par personas apliecības izsniegšanu ir trīs lati. Valsts nodevas likme par personas apliecības atkārtotu izsniegšanu, ja personas apliecība nozaudēta vai bojāta, ir seši lati. Valsts nodevas likme par personas apliecības atkārtotu izsniegšanu, ja personas apliecība atkārtoti nozaudēta divu gadu laikā, ir 15 latu.

Valsts nodevas likme par personas apliecības izsniegšanu vecuma pensionāriem, pirmās un otrās grupas invalīdiem, bērniem līdz 15 gadu vecumam un personām, kuras iesniegušas dokumentus personas apliecības saņemšanai 30 dienu laikā pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas, ir viens lats, bet valsts nodevas likme par personas apliecības atkārtotu izsniegšanu, ja personas apliecība nozaudēta vai bojāta, minētajām personām ir divi lati. Valsts nodevas likme par personas apliecības atkārtotu izsniegšanu, ja personas apliecība atkārtoti nozaudēta divu gadu laikā, minētajām personām ir pieci lati.

Valsts nodevas likme par pases izsniegšanu ir 10 latu, bet par pases paātrinātu izsniegšanu ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 20 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 35 lati. Valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase nozaudēta vai bojāta, ir 20 latu, bet par pases paātrinātu izsniegšanu ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 30 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 45 lati. Valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase atkārtoti nozaudēta divu gadu laikā, ir 50 latu, bet par pases paātrinātu izsniegšanu ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 65 lati; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 80 latu.

Valsts nodevas likme par pases izsniegšanu vecuma pensionāriem, pirmās un otrās grupas invalīdiem, bērniem līdz 18 gadu vecumam ir divi lati, bet par pases paātrinātu izsniegšanu minētajām personām ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 10 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 20 latu, bet valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase nozaudēta vai bojāta, minētajām personām ir pieci lati, bet par pases paātrinātu izsniegšanu minētajām personām ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 15 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 30 latu. Valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase atkārtoti nozaudēta divu gadu laikā, minētajām personām ir 10 latu, bet par pases paātrinātu izsniegšanu minētajām personām ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 20 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 35 lati.

No valsts nodevas par personas apliecības vai pases izsniegšanu ir atbrīvota persona, kura ir pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā un iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē šo statusu apliecinošu dokumentu.

No valsts nodevas par pases paātrinātu izsniegšanu atbrīvota persona, kura mainījusi uzvārdu pēc laulības noslēgšanas un dokumentus pases saņemšanai iesniegusi 30 dienu laikā pēc laulības noslēgšanas.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona ir tiesīga atbrīvot personu no valsts nodevas par pases paātrinātu izsniegšanu, ja pase nepieciešama, lai ārstētos ārvalstī; pase nepieciešama izbraukšanai no valsts tuvinieka slimības vai nāves gadījumā; pasi izsniedz personai līdz 18 gadu vecumam, kā arī izglītības iestādes audzēknim, ja tiek organizēts brauciens uz ārvalstīm. Atbrīvošanai no valsts nodevas par pases paātrinātu izsniegšanu persona Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniedz rakstisku iesniegumu un dokumentu, kas apliecina minēto pases paātrinātas izsniegšanas nepieciešamību.

Valsts nodevu persona maksā kredītiestādē. Pirms personas apliecības vai pases saņemšanas persona maksājumu apliecinošu dokumentu (kvīti) iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Valsts nodevu par personas apliecības vai pases izsniegšanu ieskaita valsts pamatbudžetā.

Līdz 2003.gada 1.oktobrim valsts nodevas likme par pases izsniegšanu ir pieci lati, bet par pases paātrinātu izsniegšanu ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 15 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 30 latu. Līdz 2003.gada 1.oktobrim valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase nozaudēta vai bojāta, ir 10 latu, bet par pases paātrinātu izsniegšanu ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 20 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 35 lati.

Līdz 2003.gada 1.oktobrim valsts nodevas likme par pases izsniegšanu vecuma pensionāriem, pirmās un otrās grupas invalīdiem, bērniem līdz 16 gadu vecumam un personām, kuras iesniegušas dokumentus pases saņemšanai 30 dienu laikā pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas, ir viens lats, bet par pases paātrinātu izsniegšanu minētajām personām ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 11 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 26 lati, bet līdz 2003.gada 1.oktobrim valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase nozaudēta vai bojāta, minētajām personām ir divi lati, bet par pases paātrinātu izsniegšanu minētajām personām ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 12 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 27 lati.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1999.gada 28.decembra noteikumi Nr.454 “Noteikumi par valsts nodevu par Latvijas Republikas pasu un citu personu apliecinošu un tiesības apliecinošu dokumentu izsnieg™anu”.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā anulējamas ziņas par deklarēto dzīvesvietu”, kuri nosaka kārtību, kādā pilsētu, novadu un pagastu pašvaldību dzīvesvietas deklarēšanas iestādes anulē ziņas par deklarēto dzīvesvietu. Iestāde personas deklarācijā sniegtās ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulē, pamatojoties uz iestādes rīcībā esošajiem dokumentiem, pēc šo ziņu pārbaudes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un motivēta lēmuma pieņemšanas par deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu.

Līdz lēmuma pieņemšanai personai ir tiesības iesniegt dokumentus, kas apliecina citu tiesisko pamatu dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. Ja persona, pamatojoties uz minētajiem dokumentiem, vēlreiz iesniedz dzīvesvietas deklarāciju, iestāde neanulē ziņas par deklarēto dzīvesvietu.  Ja, pārbaudot ziņas par deklarēto dzīvesvietu, iestāde konstatē, ka deklarācijas iesniegšanas laikā personai nebija deklarācijā norādītā tiesiskā pamata apmesties uz dzīvi deklarētajā dzīvesvietā, ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulē ar deklarācijas iesniegšanas datumu.

Noteikts, ja iestāde personas deklarācijā sniegtās ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulē, tā: pievieno lēmumu personas deklarācijai; triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas paziņo attiecīgajai personai, ka tās sniegtās ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, nosūtot lēmumu uz deklarēto dzīvesvietu; pēc lēmuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aktualizē ziņas Iedzīvotāju reģistrā.

Anulējot ziņas par deklarēto dzīvesvietu, iestāde anulē arī personas deklarācijā iekļautās ziņas par tās nepilngadīgo bērnu deklarētajām dzīvesvietām un deklarācijā minēto papildu adresi (adresēm) un paziņo par to bāriņtiesai vai pagasttiesai.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz, ka valsts aizsardzības plāna izstrādē, saņemot noteiktu atļauju, varēs iesaistīt arī ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju, ar kurām noslēgts līgums par klasificētās informācijas aizsardzību, speciālistus. Patlaban Latvijai šādi līgumi noslēgti ar NATO, ASV, Vācijas Federatīvo Republiku, Čehiju, Lietuvu, Igauniju, Itāliju, Zviedriju, Dānijas Karalisti, Grieķiju un Bulgāriju.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek zemi, kuru aizņem atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes”, kuri nosaka kārtību, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek zemi, kuru aizņem atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes.

Noteikumi attiecas uz mežaudzēm, kuras Valsts meža dienests atzinis par atjaunotām vai ieaudzētām un kurās valdošās koku sugas koku vecums kārtējā taksācijas gadā nepārsniedz: skuju kokiem – 40 gadu; cietajiem lapu kokiem – 40 gadu; mīkstajiem lapu kokiem (izņemot baltalksni) – 20 gadu; baltalksnim – 10 gadu.

Ar nodokli neapliek meža zemi, kuru aizņem mežaudzes, ja tajā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir veikta meža inventarizācija.

Valsts meža dienests par zemi, kuru aizņem mežaudzes un kuru neapliek ar nodokli, sagatavo šādu informāciju (par katru zemes vienību): mežaudzes platība; mežaudzes ballhektāru summa; mežaudzes ballhektāru summas samazinājums. Valsts meža dienests šo informāciju iesniedz Valsts zemes dienestā šādos termiņos: par prognozēto stāvokli nākamā taksācijas gada 1.janvārī – līdz kārtējā taksācijas gada 1.aprīlim; par stāvokli kārtējā taksācijas gada 1.oktobrī – līdz kārtējā taksācijas gada 15.novembrim.

Valsts zemes dienests ar nodokli neapliekamo zemi, ko aizņem mežaudzes, reģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastrā un aktualizēto informāciju iesniedz pašvaldībām. Noteikts, ka Valsts meža dienests informāciju par zemi, kuru aizņem mežaudzes, iegūst Meža valsts reģistrā.

Akceptēts rīkojums par Sabiedriskās konsultatīvās padomes izveidošanu Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) pirmsreferenduma informēšanas pasākumu sagatavošanai, ļaujot informācijas pasākumu rīkošanā iesaistīties plašākai sabiedrībai. Padomē Ministru prezidenta Einara Repšes vadībā darbosies 29 cilvēki – pārstāvji no Latvijas reģioniem, dažādām sociālajām, profesionālajām un etniskajām grupām. Par padomes līdzpriekšsēdētāju iecelta Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa, padomē darbosies arī Rīgas rajona lauksaimnieku apvienības vadītāja Ņina Dūce, žurnālists Juris Paiders, dzejnieks Jānis Peters, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Jānis Porietis, “Sorosa fonds – Latvija” izpilddirektore Vita Tērauda, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ruta Vīksna, Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja Māra Zālīte, Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas priekšsēdētājs Imants Freibergs, Eiropas kustības Latvijā biedrs Oļģerts Pavlovskis, skolēns no Daugavpils 1.ģimnāzijas, kā arī vairāki lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, literāti, izglītības iestāžu vadītāji, uzņēmēji, sabiedrisko un nevalsts organizāciju pārstāvji.

Padomes uzdevums būs izvērtēt pirmsreferenduma informēšanas pasākumu norisi un sniegt ieteikumus Ramonas Umblijas vadītajai Latvijas iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu vadības grupai „Latvija Eiropā” par informēšanas pasākumu stratēģiju un tās īstenošanu, vērtēt dažādu sabiedrības grupu viedokļus un attieksmi pret ES.

Padomei būs padomdevēja tiesības arī attiecībā uz valsts pārvaldes institūcijām, nepieciešamības gadījumā iesakot veikt papildu informatīvos pasākumus atsevišķās ar integrāciju ES saistītās jomās.

Rīkojums nosaka, ka padomes sēdēm jānotiek ne retāk kā reizi mēnesī un tās sasauc padomes vadītājs.

Akceptēts rīkojums “Par 2003.gada izsludināšanu Latvijas kultūrā par Ojāra Vācieša gadu”. Atzīstot izcilā latviešu dzejnieka Ojāra Vācieša devumu par valstiski nozīmīgu un godinot viņa piemiņu 70 gadu jubilejā, kā arī ņemot vērā Nacionālās kultūras padomes priekšlikumu, 2003.gads Latvijas kultūrā izsludināts par Ojāra Vācieša gadu. Kultūras ministrijai kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju uzdots izveidot darba grupu O.Vācieša jubilejai veltīto piemiņas pasākumu sagatavošanai un norisei.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments