Lai uzņēmēji vienoti sarunās ar izpildvaru

Uzsākta mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes veidošana

Varbūt pirms pusgada notikušajā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nacionālajā forumā aktualizētā ideja par nepieciešamību izveidot vienotu organizāciju MVU interešu pārstāvniecībai sarunās ar valdību šobrīd ir nobriedusi tiktāl, lai beidzot īstenotos. Bet tikpat iespējams, ka par dzinējspēku kalpojis pirms pāris nedēļām kārtējā Tautsaimniecības padomes (TSP) sēdē ekonomikas ministra Jura Lujāna izteiktais mudinājums: ja līdz aprīlim uzņēmēji paši nespēs vienoties par konsolidētas MVU pārstāvniecības organizācijas izveidi, šī ideja tiks atmesta un EM radīs citu risinājumu. Lai kas arī būtu procesa virzītājspēks, solis uz priekšu nu ir sperts: vakar, 11. februārī, desmit MVU sabiedrisko apvienību vadītāji vienojās izveidot sadarbības padomi, kas nodrošinātu MVU interešu pārstāvniecību sarunās ar valdību un valsts institūcijām.

Kā preses konferencē informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Andris Lasmanis, nodomu protokolu parakstīja Latvijas Amatniecības kameras, Latvijas Jauno uzņēmēju palātas, Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu konfederācijas, Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu konsultatīvās padomes, Latvijas Reģionu mazo un vidējo komersantu savienības, Latvijas Sīkuzņēmēju asociācijas “Kalve”, LTRK, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Latvijas Tirgus savienības un Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāji.

A. Lasmanis pateicās visu šo organizāciju pārstāvjiem par ekonomisko procesu valstisko izpratni.

Nodomu protokola parakstīšana ir solis pretī MVU interešu konsolidācijai un saskaņotai darbībai dialogā ar valdību, uzsvēra LTRK prezidents. Viņš norādīja, ka pārējās MVU intereses pārstāvošās organizācijas, kas vēlas iesaistīties sadarbības padomes izveidē, ir aicinātas to izdarīt līdz 25. februārim. Tās varētu būt vēl piecas līdz desmit apvienības, prognozēja A. Lasmanis. Īpaši šim mērķim izveidota darba grupa izstrādās padomes nolikumu, darbības finansēšanas un organizatoriskos pamatprincipus un citus reglamentējošus dokumentus.

LTRK mazo un vidējo uzņēmumu attīstības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dūklavs piebilda, ka sadarbības padomes nosaukums vēl nav izraudzīts. MVU sabiedriskās organizācijas izteikušas četrus priekšlikumus, neizslēdzot arī TSP sēdē ierosināto variantu - MVU konvents. Bet par to, kā galu galā sauks jaunveidoto organizāciju, darba grupa vēl lems. Arī par darbības mērķiem, uzdevumiem un stratēģiju plānots spriest darba grupas sēdē 25. februārī, sacīja J. Dūklavs. Viņš atzina, ka nozaru pārstāvju viedokļi par dažādiem stratēģiskiem jautājumiem varētu atšķirties, un uzsvēra, ka tie visi ir jāizvērtē, jo sabiedriskās organizācijas spēks ir vienotībā un līdztiesībā. Vakar notikušo sapulci LTRK vadība vērtēja kā ļoti konstruktīvu un uz lietišķu sadarbību vērstu, tāpēc pauda cerību, ka sadarbības padome tiks izveidota visai drīz. Iecerēts, ka jauno organizāciju vadīs padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, kas tiks ievēlēti pēc rotācijas principa, un savus pienākumus veiks sabiedriskā kārtā.

Raksturojot problēmas, ar kuru risināšanu savu darbību varētu sākt jaunizveidotā organizācija, LTRK ģenerāldirektors Voldemārs Gavars norādīja: MVU vēlas, lai tiem būtu pieejami tādi paši valsts atbalsta instrumenti, kas rada labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi, kādi ir lielajiem uzņēmumiem. Piemēram, valdība varētu pārskatīt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides piemērošanas nosacījumus. Šobrīd likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” paredz piešķirt nodokļa atlaidi 40 % apmērā no kopējās summas tiem uzņēmumiem, kuri trīs gados īsteno vismaz 10 miljonus latu vērtus investīciju projektus. MVU pārstāvji uzskata, ka nodokļu atlaides piešķiršanai nevajadzētu noteikt kādu konkrētu investīciju apjomu, jo arī salīdzinoši mazākas investīcijas sekmē tautsaimniecības izaugsmi. Otra problēma ir saistīta ar iespējām saņemt valsts pasūtījumus, precīzāk, šo iespēju neesamību — normatīvajos aktos noteiktais “slieksnis” ir tik augsts, ka to var pārkāpt tikai lielie uzņēmumi, un līdz ar to veidojas monopolizēts tirgus. Trešā MVU sāpīgā problēma sakņojas valstī noteiktajā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtībā.

A. Lasmanis norādīja, ka ideāli būtu, ja sadarbības padomei tiktu deleģētas tiesības izvērtēt jeb filtrēt visus uz uzņēmējdarbību attiecināmos normatīvos aktus pirms to akceptēšanas. “Valstij ir jāgrib palīdzēt risināt MVU problēmas. Šai gribēšanai jātransformējas finansiālā atbalstā profesionāļiem, kas izvērtēs, kuras no pašreiz spēkā esošo normatīvo aktu prasībām kavē vai pat traucē attīstīt uzņēmējdarbības vidi, lai nākotnē varētu veikt nepieciešamos grozījumus,” sacīja A. Lasmanis.

Latvijā pie maziem un vidējiem uzņēmumiem ir pieskaitāmi teju 99% no vairāk nekā četrdesmit tūkstošiem aktīvo uzņēmējsabiedrību. Mēdz teikt, ka MVU ir valsts ekonomikas, labklājības un attīstības pamats. Ņemot to vērā, valdības MVU problemātiku allaž atzinušas par prioritāru. Diemžēl praktiski problēmu risinājumi netiek rasti, sacīja J. Dūklavs, piebilstot, ka vienotās organizācijas, kas pārstāvēs MVU intereses sadarbībā ar valdību, izveide, cerams, ļaus izkustināt visai smago problēmu vezumu.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore