Par prasmi saņemt ES fondu naudu

SAPARD līdzekļu saņemšanā gūtā pieredze noderēs, pretendējot uz citu Eiropas Savienības fondu naudu Baltieši kļuvuši drošāki, zinošāki un varošāki - to nākas secināt pēc visu triju valstu lauksaimnieku arvien augošās aktivitātes, prasot ES pirmsiestāšanās fonda SAPARD līdzekļus. Lai arī zemniekiem vēl pērn reāli izmaksātie līdzekļi ir visai nelieli, tomēr visās trīs valstīs pēdējā laikā strauji audzis gan iesniegto projektu skaits, gan arī projektu realizācijai pieprasītās naudas summas. SAPARD līdzekļi Baltijā ir pieejami jau vairāk nekā gadu. Visu triju valstu laukos tikai ar SAPARD fonda līdzdalību šajā laikā kopumā realizēto investīciju apjoms sasniedzis jau ap 32 miljoniem latu (SAPARD līdzekļi + pašu projektu realizētāju ieguldītie līdzekļi). Baltijas valstu atbildīgās amatpersonas uzsver, ka šis gads līdzekļu sadalē bijis veiksmīgs. Arī zemnieku un pārstrādes uzņēmumu aktivitāte ar katru projektu iesniegšanas kārtu aug. Tie, kuri realizējuši jau pirmos projektus, bieži vien raksta jaunus un cer uz investīciju atbalstu.

Lai arī lauksaimniekiem palikušas vecās sūdzības par atbalstāmiem pasākumiem, pārlieku lielo birokrātiju un citām barjerām, kuras traucē viegli saņemt ES līdzekļus, SAPARD ļauj viņiem uz savas ādas izjust tās ES prasības un saprast birokrātiskos līkločos, kas zemniekus un pārtikas ražotājus sagaidīs, kad valsts jau būs iekļuvusi ES. Lai arī SAPARD kā ES īpašā palīdzība bija iecerēta līdz pat 2006.gadam, līdz ar kandidātvalstu iestāšanos ES šis fonds izbeigs savu darbību. Taču maksimāli spējot «paņemt» naudu, laukiem tiks vairāk tik nepieciešamo investīciju un līdz ar to būs iespēja pašiem lauciniekiem labāk sagatavoties konkurencei un dzīvei ES.

Pērn Latvijā visaktīvāk tika pieprasīti līdzekļi jaunas tehnikas un iekārtu iegādei. Starp visām lauksaimniecības nozarēm visaktīvākie naudas prasītāji bija graudkopji, kur visu projektu realizācijai nepieciešama teju vai triju gadu viņiem atvēlētās SAPARD naudas. Līdzīgi ir arī ar pārstrādes uzņēmumiem.

Tas, ka latvieši pērnā gada laikā spēja pieprasīt mazāk nekā pusi no pieejamajiem SAPARD līdzekļiem, liek secināt, ka laukos ekonomiskā situācija nebūt tik strauji neattīstās kā pilsētā. Taču cerība ir. Jau šā gada pirmajai projektu pieteikšanas kārtai iesniegti 313 jauni projekti. Kopējais investīciju apjoms ir 23,5 miljoni latu (pērn apstiprināti projekti par 28,8 miljoniem latu), un no SAPARD prasītais atbalsts sasniedz 11,5 miljonus latu.

Lietuvā jau aizrunāti teju visi patlaban pieejamie SAPARD līdzekļi. Tiek gaidīts līgums par ikgadējās summas piešķiršanu, kas ļaus apmierināt laucinieku vēlmes arī turpmāk. Līdz pērnā gada beigām kopumā Lietuvas Nacionālā maksājuma aģentūra saņēma 594 projektu pieteikumus, no kuriem apstiprināti tika 268, taču tagad notikušajā pēdējā pieteikumu kārtā 2002.gada decembrī aģentūrā vien tika iesniegti 395 jauni projekta pieteikumi par 83 miljoniem latu.

Pērn Igaunijas visaktīvākie SAPARD prasītāji bijuši sāmsalieši. Kopumā 53 projekti nākuši no Sāremā, kur interese bijusi gan par investīcijām lauksaimniecības ražošanā, gan mazā biznesa attīstību. Pērn samazinājies gaļas pārstrādes investīciju pieteikumu skaits, taču ievērojami palielinājies pieteikumu skaits augkopības apakšprogrammai lauksaimniecības ražošanas programmas ietvaros. Būtiski palielinājušās investīcijas lauku tūrismam. SAPARD darbība Igaunijā tiek vērtēta kā veiksmīga. Četrām fonda programmām pērn saņemts par 178 pieteikumiem vairāk nekā 2001.gadā, kaut gan pieteikšanās termiņš bijis īsāks. Pērn kopējais pieteikumu skaits bija 426, no kuriem SAPARD atbalstīja 379. Šogad igauņi varēs pretendēt uz līdzekļu saņemšu ciemu atjaunošanai un attīstībai, kā arī mežsaimniecības attīstībai.

Igaunija SAPARD līdzekļus var izmantot no 2001.gada jūnija. Pieejamais SAPARD finansējums - 19,74 miljoni latu. No tiem izmaksāti jau 6,5 miljoni latu (32%). Līdz 2002.gada beigām tika apstiprināti 509 projekti. Kopumā no SAPARD aizprasīti 10,7 miljoni latu jeb 54% no pieejamā finansējuma.

Lietuva SAPARD līdzekļus var izmantot no 2001.gada novembra. Pieejamais SAPARD finansējums - 51 miljons latu. No tiem izmaksāti jau 6 miljoni latu (ap 12%). Līdz 2002.gada beigām apstiprināti 268 projekti. Kopējā no fonda aizprasītā nauda ir 49 miljoni latu jeb 96% no pieejamā finansējuma.

Latvija SAPARD līdzekļus var izmantot no 2001.gada decembra. Pieejamais SAPARD finansējums - 32 miljoni latu. No tiem izmaksāti jau 3,5 miljoni latu (ap 11%). Līdz 2002.gada beigām apstiprināti 486 projekti, un kopējā no fonda aizprasītā nauda ir 14 miljoni latu jeb 43% pieejamā finansējuma.

“DIENAS” pielikums “LIETIŠĶĀ DIENA”; pēc Aigas Pelānes, Aušras Radzevičūtes un Kristapa Pētersona raksta “Baltija iešūpojas ES naudas ņemšanā”