Par stipru un vienotu Ziemeļeiropu

Bij. Zviedrijas premjers Karls Bilts, bij. Dānijas ārlietu ministrs Ufe Ellemans Jensens:

Pagājušais gadsimts šķēla ziemeļvalstis. Vēsturiskā pieredze kombinācijā ar neslēptām ģeopolitiskām interesēm lika mūsu valstīm izvēlēties dažādus ceļus Eiropas, transatlantiskajā un globālajā sadarbībā. Jo vairāk problēmas tuvojās mūsu pašu pasaules daļai, jo atšķirīgāki izrādījās ceļi, kurus esam izvēlējušies. Taču kopš 1989.gada mūsu zemēm radusies jauna iespēja savstarpēji tuvināties. Kad Zviedrija, Norvēģija un Somija 1994.gadā parakstīja vienošanos par dalību Eiropas Savienībā - vienošanos, ko Norvēģija noraidīja tautas nobalsošanā, - tika dota iespēja attīstīties jaunai Ziemeļeiropai jaunā sadarbībā Eiropas un transatlantiskās sadarbības ietvaros. Taču tas ir acīmredzami, ka mēs neesam izmantojuši šīs iespējas pilnībā.

Skandināvijas valstis turpina būt daļa no Eiropas, taču šo saikni joprojām raksturo virkne izņēmumu un iebilžu, kas strauji pieaugošā tempā ierobežos mūsu iespējas piedalīties mūsu nākotnes veidošanā. Šiem izņēmumiem un iebildumiem ir vēsturiski iemesli, taču, kad tiks veidota uz nākotni orientēta politika, tas bremzēs mūsu iespējas. Valstis, kuras tagad pievienosies ES un NATO - it sevišķi mūsu kaimiņi Baltijas jūras krastā Polija, Igaunija, Latvija un Lietuva - ,dara to ar nepārprotamu vēlēšanos būt pilnīgi iekļautām sadarbībā, kas tagad veidojas. Tajās nerunā par izņēmumiem un iebildēm. Un tās acīmredzot būs tajā valstu grupā, kas strādās, lai nākamajos desmit gados padziļinātu eiropeisko un transatlantisko integrāciju. Šie jaunie partneri saites pāri Atlantijas okeānam uzskata par daudz svarīgākām un dabiskākām nekā dažas no vecajām partnervalstīm. Jaunajiem partneriem ir skaidrs, ka eiropeiskā miera integrācijai drošības ziņā jābūt nostiprinātai aliansē ar ASV, tieši tāpat kā integrācijai vajadzētu izplesties uz austrumiem un dienvidaustrumiem, lai veicinātu stabilitāti gan reformu procesa turpinājumos Krievijā, gan arvien svarīgākajās saitēs ar musulmaņu pasauli.

Mēs nevēlamies, lai mūsu Ziemeļeiropa būtu sašķelta un ierobežotu savas iespējas jaunajā Eiropā. Tālab mēs vēlamies izvirzīt nākotnes diskusiju saraksta augšdaļā šādu punktu - visām ziemeļvalstīm jānoskaņojas pilnīgi pārvarēt vēsturiskos traucēkļus, kas kavē sadarboties jaunās eiropeiskās un transatlantiskās sadarbība ietvaros. Mūsuprāt, ir dabiski, ka visas piecas ziemeļvalstis pilnībā iesaistās kopējā ES sadarbībā. Mēs vēlamies, lai kopējā Eiropas valūta ar visām tās ekonomiskajām priekšrocībām kļūst arī par Ziemeļvalstu kopējo valūtu. Lai arī mūsu valstīm nav drošības deficīta, kas prasītu dalību NATO, mēs redzam draudus no pieaugošā ietekmes deficīta, ja mēs pilnībā neiekļaujamies diskusijās par Eiropas drošību, arī tajās, kas skar Krieviju.

Nākamajos gados būs nepieciešams ieņemt skaidru nostāju. Mēs ceram, ka Zviedrija šā gada septembrī nobalsos par, sekojot Somijas piemēram un ieviešot eiro. Mēs ceram, ka Dānija drīz darīs to pašu. Mēs arī ceram, ka Dānija drīzumā būs tajā pašā sadarbības līmenī ES kā Zviedrija un Somija, atceļot savus novecojušos izņēmumus aizsardzības politikā un tieslietās. Mēs ceram, ka jaunā drošības politikas orientācija Somijā, kā arī Zviedrijā veicinās šo valstu iestāšanos NATO, kur tām būs vieta līdzās Dānijai, Norvēģijai, Islandei, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai. Mēs ceram, ka jaunais sabiedrības noskaņojums, kas veidojas Norvēģijā, iedrošinās valsti atkal mēģināt panākt pilnu dalību ES līdzās pārējām ziemeļvalstīm. Mēs ceram, ka arī Islande kļūs par daļu no jaunās Ziemeļvalstu kopienas paplašinātās Eiropas un transatlantiskās sadarbības ietvaros.

Mēs vēlētos, lai šie jautājumi tiek skatīti kā daļa no kopējās ainas - stipra un vienota Ziemeļeiropa, kas ir daļa no Eiropas un transatlantiskās sadarbības miera, brīvības un progresa vārdā. Mūsu pašu nacionālā un personīgā pieredze māca, ka tas prasīs arvien plašāku sadarbību. Mēs arī ceram, ka sadarbība Eiropā ar laiku kalpos kā paraugs citiem pasaules reģioniem. Protams, šo vīziju ir iespējams realizēt tikai tad, ja eksistē skaidra politiska vadība šajos jautājumos visās ziemeļvalstīs un ja notiek diskusija, kas būtu daudz atvērtāka nekā līdzšinējā un brīva no aizspriedumiem.

Mums jāizrāda cieņa tiem lēmumiem, kas vēsturiski izraisīja pašreizējos izņēmumus un iebildes. Daudzos gadījumos runa bija par politiku, kas bija pareiza, vadoties no tālaika apstākļiem. Taču tagad mēs veidojam jaunu Eiropu, sākot no pamatiem. Vairs nav padomju drauda, kas kā tumšs mākonis karātos virs mūsu pasaules daļas. Mūsu zemju ekonomikas globalizācija dod mums jaunas labklājības iespējas. Brīvība un miers Eiropā ir stabilāks nekā jebkurā citā vēstures mirklī.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”; pēc K. Bilta un U. Ellemana Jensensa raksta “Lai ziemeļvalstīm Eiropā ir to īstā vieta”