Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”

Saeimas dok.Nr.346; likumprojekts Nr.164

Finanšu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2003.gada 4.februāra sēdē akceptēts (prot.Nr.7, 49.§)

un 2003.gada 7.februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā “Par grāmatvedību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3., 23.nr.; 1996, 24.nr.; 1999, 15.nr.; 2000, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants

Šis likums attiecas uz Komercreģistrā ierakstītām komercsabiedrībām un ārvalstu komersantu filiālēm, uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, arī bezpeļņas organizācijas veidā nodibinātajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām neatkarīgi no to uzņēmējdarbības formas un īpašuma veida, uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētām ārvalstu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pastāvīgajām pārstāvniecībām (filiālēm, nodaļām) Latvijā, uz iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, valsts vai pašvaldību aģentūrām, uz sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām, uz individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk — uzņēmums).”

3. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants

Uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi jāatspoguļo visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances dienā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem.

Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

Uzņēmuma vadītājs ir:

1) personālsabiedrībā (līgumsabiedrībā) — visi šīs sabiedrības biedri vai tie sabiedrības biedri, kuriem ir sabiedrības lietvedības pilnvarojums;

2) kapitālsabiedrībā (statūtsabiedrībā) — šīs sabiedrības valde vai tās pilnvarota persona (institūcija), vai sabiedrības statūtos noteiktā persona, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus attiecībā uz sabiedrības darbību;

3) individuālajā (ģimenes) uzņēmumā, zemnieku un zvejnieku saimniecībā – attiecīgi uzņēmuma vai saimniecības īpašnieks;

4) iestādē, organizācijā, valsts vai pašvaldību aģentūrā — tās vadītājs vai vadības institūcija;

5) individuālais komersants un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību.”

4. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, kā arī individuālais komersants var kārtot grāmatvedību pats. Šis noteikums attiecas arī uz citām fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību.”

5. 7.panta pirmajā daļā:

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

“Attaisnojuma dokumentam obligāti ir šādi rekvizīti (identifikācijas dati): uzņēmuma nosaukums (komersanta firma) un reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs (darījumos ar fizisko personu — personas kods), juridiskā adrese (ārējiem attaisnojuma dokumentiem), dokumenta nosaukums, numurs un datums, saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums, mērītāji (daudzumi, summas), dalībnieki (darījumā tieši iesaistītās personas) un par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti.”;

aizstāt trešajā teikumā vārdus “attiecīgi Ministru kabineta noteikumi” ar vārdiem “attiecīgie normatīvie akti”.

6. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants

Grāmatvedības reģistri jākārto divkāršā ieraksta sistēmā.

Šā panta noteikumi neattiecas uz:

1) individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45000 latu, citām fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību. Tie grāmatvedības reģistru kārtošanai var izvēlēties vienkāršā ieraksta sistēmu;

2) sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25000 latu. Tās var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

Iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, valsts vai pašvaldību aģentūrām grāmatvedības kārtošanas formu (grāmatvedības reģistru veidu, saturu, skaitu un sagatavošanas veidu) atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā “Par pašvaldību budžetiem” un Publisko aģentūru likumā noteiktajai kārtībai nosaka Finanšu ministrija.”

7. 10.pantā:

aizstāt vārdu “inventāra” ar vārdu “inventarizācijas”;

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Katrā uzņēmumā” ar vārdiem “Katram uzņēmumam”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“Ja uzņēmums izbeidz darbību, turpmāko uzņēmuma arhīva uzglabāšanas kārtību nosaka likvidācijas komisija, saskaņojot to ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju.”

8. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants

Uzņēmums, kas uzsāk darbību, veic inventarizāciju, kurā nosaka visas uzņēmuma mantas un lietojumā esošās mantas apjomu dabā, kā arī salīdzina uzņēmuma un debitoru un kreditoru prasījumu un saistību summas. Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventarizācijas sarakstos. Mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanu veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Turpmāk šādu inventarizāciju veic katra pārskata gada beigās, kā arī izbeidzot uzņēmuma darbību vai reorganizējot to, vai ja ir ierosināta lieta par uzņēmuma pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Ministru kabinets izdod noteikumus par uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanu grāmatvedībā un atspoguļošanu finanšu pārskatā uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbības izbeigšanas gadījumā.

Individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, kā arī individuālais komersants un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, šā panta pirmās daļas noteikumus piemēro mantai, kas paredzēta vai ko izmanto saimnieciskās darbības veikšanai.”

9. 13.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Uzņēmuma darbības sākumā, pamatojoties uz šā likuma 11.pantā noteiktās inventarizācijas datiem, sastāda sākuma bilanci. Uz sākuma bilanci attiecas visi tie paši noteikumi, kas attiecas uz gada pārskata bilanci.

Ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, uzņēmumu reorganizējot vai izbeidzot tā darbību, sastāda uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskatu (turpmāk — slēguma finanšu pārskats). Slēguma finanšu pārskatu sagatavo, pārbauda un publicē saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem gada pārskata sagatavošanas, pārbaudes, iesniegšanas un publicēšanas noteikumiem. Papildus tiem slēguma finanšu pārskatā sniedz detalizētu informāciju par zaudējumiem no aktīvu vērtības samazināšanās uzņēmuma reorganizācijas vai darbības izbeigšanas dēļ, norādot zaudējumu summu aprēķināšanas pamatojumu un šo zaudējumu ietekmi uz finanšu pārskata sastāvdaļu posteņu novērtējumu.

Par katru pārskata gadu sastāda gada pārskatu. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma par uzņēmuma attīstību pārskata gadā. Finanšu pārskats kā kopums sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikuma.”;

izslēgt ceturtās daļas 1.punktu;

papildināt pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45000 latu, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Šie uzņēmumi aizpilda deklarācijas atbilstoši nodokļu likumu vai saskaņā ar tiem pieņemto normatīvo aktu prasībām.”;

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par sesto daļu. 

10. 14.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Pārskata gadam jāaptver 12 mēneši, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Citāds pārskata gada sākums un beigas var būt tikai tad, ja to nosaka attiecīgā uzņēmuma statūti, nolikums vai satversme, vai personālsabiedrības (līgumsabiedrības) līgums.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“Pārskata gads, kurā uzņēmumu reorganizē vai tas izbeidz savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12 mēnešiem.”

11. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“IV nodaļa

Kompetences sadalījums grāmatvedībā”.

12. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants

Noteikumus par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, kā arī kases operāciju uzskaiti izdod Ministru kabinets. Ministru kabinets nosaka obligāti piemērojamos Latvijas grāmatvedības standartus un subjektu loku, kuriem šie standarti ir jāpiemēro.

Latvijas grāmatvedības standarti ir ar grāmatvedību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, Eiropas Kopienu tiesībām un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem saskaņoti vispārīgi un daudzkārt piemērojami norādījumi finanšu pārskata posteņu atzīšanai, novērtēšanai un skaidrojumu sniegšanai par tiem.”

13. Papildināt IV nodaļu ar 15.1 un 15.2 pantu šādā redakcijā:

“15.1 pants

Valsts politiku grāmatvedības jautājumos izstrādā un īsteno Finanšu ministrija.

Ministru kabinets izveido Grāmatvedības padomi (turpmāk — padome), kuras darbības mērķis ir veicināt finanšu pārskatu kvalitātes paaugstināšanu un finanšu pārskatu sagatavošanu reglamentējošo standartu un noteikumu saskaņošanu ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Padomi finansē no valsts budžeta.

Padomes sastāvā ir divi Finanšu ministrijas pārstāvji, divi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārstāvji, divi Latvijas Republikas augstskolu pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Bankas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts kases, Valsts kontroles un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas. Padomes personālsastāvu apstiprina finanšu ministrs.

15.2 pants

Padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Padomes darbu nodrošina Finanšu ministrija.

Padome organizē un vada Latvijas grāmatvedības standartu un to grozījumu projektu izstrādāšanu, apspriešanu un saskaņošanu, izdod un aktualizē Latvijas grāmatvedības standartus un sniedz skaidrojumus par tiem, kā arī sniedz finanšu ministram priekšlikumus grāmatvedību reglamentējošo normatīvo aktu pilnveidošanai.

Padome var izveidot darba grupas vai tehniskās komitejas Latvijas grāmatvedības standartu un to grozījumu projektu sagatavošanai, sagatavot un iesniegt finanšu ministram normatīvo aktu projektus par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem, kā arī izskatīt nozaru grāmatvedības un citus vispārēja rakstura grāmatvedības metodoloģijas jautājumus un publicēt savus atzinumus, ieteikumus un skaidrojumus.”

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.novembrim, ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi:

3.1. Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumi Nr.243 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 272./274.nr.);

3.2. Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumi Nr.244 “Kases operāciju uzskaites noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 272./274.nr.).”

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.maijā.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Eiropas Komisijas 2000.gada regulārajā ziņojumā par Latvijas progresu integrācijā Eiropas Savienībā (ES) norādīts, ka ir nepieciešams stiprināt Latvijas administratīvo kapacitāti un institūciju savstarpējo koordināciju grāmatvedības standartu jomā. Pašreiz spēkā esošais likums “Par grāmatvedību” nosaka, ka Latvijas grāmatvedības standartu jautājumus reglamentē Standartizācijas likums. No tā būtībā izriet atbildības sadalīšana starp Finanšu un Ekonomikas ministriju, kā arī zemi grāmatvedības standartu izstrādāšanas tempi. Likumprojekts izstrādāts atbilstoši Nacionālajā programmā integrācijai ES iekļautajam uzdevumam, kas paredz ar grāmatvedības standartu ieviešanu saistīto administratīvo spēju paaugstināšanu.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likumprojekts sagatavots, lai izpildītu Nacionālajā programmā integrācijai ES doto uzdevumu un lai pilnībā atrisinātu ar standartu ieviešanu un administratīvajām spējām saistītās problēmas.

Likumprojekts paredz, ka valsts politiku grāmatvedības jautājumos izstrādās un īstenos Finanšu ministrija. Ministru kabinets izveidos Grāmatvedības padomi, kuras mērķis būs sniegt ieteikumus grāmatvedības un finanšu pārskatu jomā. Padomes uzdevums būs arī apstiprināt Latvijas grāmatvedības standartus — ar spēkā esošajiem grāmatvedību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, Eiropas Kopienas tiesībām un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem saskaņotus vispārīgi un daudzkārt piemērojamus norādījumus aktīvu, pašu kapitāla, saistību novērtēšanai, ieņēmumu un izmaksu atzīšanai un uzskaitei grāmatvedībā.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets varēs noteikt obligāti piemērojamus Latvijas grāmatvedības standartus un noteikt subjektu loku, kuriem šie standarti jāpiemēro.

Likumprojekts ietver arī nepieciešamos likuma “Par grāmatvedību” grozījumus, lai šo likumu saskaņotu ar Komerclikumu, un paredz, ka šis likums turpmāk attieksies arī uz individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.

Likumprojekts satur arī atsevišķus citus precizējumus. Tas arī paredz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanu.

Papildus minētajam likumprojekts arī precizē likuma “Par grāmatvedību” 13.panta trešo daļu attiecībā uz gada pārskata sastāvu, lai to saskaņotu ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” pašlaik spēkā esošajā redakcijā.

3. Cita informācija.

Likumprojektā nav iestrādāti Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas priekšlikumos ierosinātie likuma labojumi, kas paredz grāmatvedības jomas reglamentāciju, profesionāla grāmatveža profesijas noteikšanu un profesionālo grāmatvežu sertifikāciju. Priekšlikumi nav ņemti vērā, jo minētie labojumi neietver visas nepieciešamās normas, turklāt jautājums būtu skatāms konceptuāli Ministru kabineta Kārtības rullī paredzētajā kārtībā, sākot ar politikas dokumenta projekta sagatavošanu un izvērtējot arī iespējamo ietekmi uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību (darba tirgu, mazo un vidējo uzņēmumu izmaksām), valsts budžetu un pašvaldību budžetiem un Latvijas starptautiskajām saistībām.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projektam nav tiešās ietekmes uz makroekonomiskajiem faktoriem.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likums “Par grāmatvedību” ir “jumta likums” grāmatvedības jomā un attiecas uz visiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, komersantiem, budžeta iestādēm, sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām, arodbiedrībām, kā arī visiem citiem, kas veic saimniecisko darbību.

Tiešais ieguvums no likumprojekta būs tas, ka likumprojekta pieņemšana uzlabos uzņēmējdarbības vidi, atrisinot būtiskus ar grāmatvedību, tās standartiem un pārskatiem saistītus jautājumus.

Netiešais ieguvums būs tas, ka uzlabosies valsts institūciju savstarpējā koordinācija un sadarbība ar grāmatvedības un pārskatu jautājumos ieinteresētajām nevalstiskajām organizācijām un citām institūcijām.

Likumprojekta pieņemšana neietekmēs valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) izmaksas.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		56,2	54,2	54,2	54,6
3. Finansiālā ietekme		-56,2	-54,2	-54,2	-54,6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		–	–	–	–
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins: Izdevumi kopā (tūkst. latu):		56,2	54,2	54,2	54,6
t.sk.
1. Uzturēšanas izdevumi (lati):
Atalgojums		38,340	38,340	38,340	38,340
t.sk.
1) Padomes sekretārs (referents) (Ls 230 x 12)		2,760	2,760	2,760	2,760
2) Padomes locekļi (civildienestā nenodarbinātie) (Ls 30 x 5 x 12 x)		1,800	1,800	1,800	1,800
3) līgumdarbinieki – profesionāli grāmatvedības eksperti (Ls 1200 x 24 ekspertu mēneši)		28,800	28,800	28,800	28,800
– korektors (Ls 415 x 12)		4,980	4,980	4,980	4,980
– valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas		9,236	9,236	9,236	9,236
– pārējie kārtējie izdevumi (kancelejas preces, literatūra, publicēšanas izmaksas u.c.)		6,620	6,620	6,620	6,620
2. Kapitālie izdevumi (Padomes sekretāra (referenta) štata vietas izveidei) (lati):		1,970	–	–	0,394

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Likumprojektā paredzēts, ka Ministru kabinets izdos noteikumus par uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanu grāmatvedībā un atspoguļošanu finanšu pārskatos uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbības izbeigšanas gadījumā, ieskaitot ar vērtības samazināšanos saistīto zaudējumu uzskaites kārtību un skaidrojumos sniedzamo informāciju.

Šo noteikumu projektu paredzēts sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā izskatīšanai saskaņā ar Ministru kabineta Kārtības ruļļa 219.punktā paredzēto termiņu (divu mēnešu laikā no likuma pieņemšanas/spēkā stāšanās dienas).

Likumprojekts paredz grozīt likuma “Par grāmatvedību” 15.pantu, kur ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, par kases operāciju uzskaiti un par citiem grāmatvedības jautājumiem, kas saistīti ar šā likuma piemērošanu. Saistībā ar to spēku zaudēs 2000.gada 25.jūlijā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi “Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” un “Kases operāciju uzskaites noteikumi”, tādēļ minēto jautājumu reglamentēšanai būs nepieciešams izdot jaunus noteikumus.

Šo noteikumu projektus paredzēts sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā izskatīšanai likumprojektā noteiktajā termiņā (sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas).

Būs nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus “Grāmatvedības padomes nolikums”, kur būs noteikti Grāmatvedības padomes galvenie uzdevumi, tiesības, lēmumu pieņemšanas kārtība un padomes priekšsēdētāja kompetence, kā arī šīs padomes darba tehniskās nodrošināšanas kārtība.

Šo noteikumu projektu paredzēts sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā izskatīšanai saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 219.punktā paredzēto termiņu (divu mēnešu laikā no likuma pieņemšanas/spēkā stāšanās dienas).

2. Cita informācija.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets varēs noteikt obligāti piemērojamus Latvijas grāmatvedības standartus un noteikt subjektu loku, kuriem šie standarti jāpiemēro. Latvijas grāmatvedības standartu izstrādāšana un pilnveidošana būs nepārtraukts process, tādēļ nav iespējams noteikt konkrētu termiņu, līdz kuram tiks pieņemti visi Latvijas grāmatvedības standarti, tajā skaitā arī tie standarti, kuri būtu nosakāmi par obligāti piemērojamiem ar Ministru kabineta lēmumu.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Likumprojekts atbilst Latvijas saistībām, ko tā uzņēmusies 1995.gadā Luksemburgā, parakstot Eiropas līgumu par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses.

Likumprojekta sagatavošanā ir ņemta vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta 2000. gada 13. jūnijā pieņemtā Finanšu pārskatu sagatavošanas stratēģija, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. maija regula par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu.

Lai pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, tieši piemērojot regulu par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, nerastos pretrunas ar citiem normatīvajiem aktiem, būs nepieciešami grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” un citos normatīvajos aktos, kas reglamentē ES fondu biržās kotēto uzņēmumu konsolidēto gada pārskatu sagatavošanu, bet likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” nodrošinās iespējas plašāk piemērot minētās regulas izvēles noteikumus, radot efektīvu mehānismu tam nepieciešamo Latvijas nacionālo grāmatvedības standartu kopuma sagatavošanai.

2. Saistības pret cit ām starptautiskajām organizācijām.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likums “Par grāmatvedību” ir “jumta likums”. Šis likums, kā arī likumprojektā paredzētie grozījumi ietver nepieciešamos priekšnosacījumus, kas jāievēro, lai būtu iespējams izpildīt likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, kurš ir saskaņots ar 1978.gada 25.jūlija ceturto Padomes direktīvu 78/660/EEC (OJ No L 222 p.11, 1978/08/14) par atsevišķu veidu kompāniju gada pārskatiem, prasības.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

Likumprojekta sagatavošanas procesā ir bijušas konsultācijas ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas pārstāvjiem.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija atbalsta šo likumprojektu.

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija atbalsta likumprojektu, bet ir priekšlikumi to papildināt ar noteikumiem par grāmatvedības jomas reglamentāciju un profesionāla grāmatveža profesijas noteikšanu un sertifikāciju. Priekšlikumi nav ņemti vērā, jo minētie jautājumi būtu skatāmi konceptuāli Ministru kabineta Kārtības rullī paredzētajā kārtībā, sākot ar politikas dokumenta projekta sagatavošanu un izvērtējot arī iespējamo ietekmi uz sabiedrību, darba tirgu un Latvijas saistībām pret Pasaules tirdzniecības organizāciju.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Informācija par likumprojektu tika sniegta vairākās ar auditu un grāmatvedību saistītās konferencēs.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Likumprojekta koncepcijas projekta izstrādes gaitā ir bijušas konsultācijas arī ar Dānijas valdības pilnvaroto pārstāvi.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Ministru kabinets izveido Grāmatvedības padomi, kuras darbu materiāltehniski nodrošina Finanšu ministrija.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Par jaunākajiem grozījumiem grāmatvedību reglamentējošajos normatīvajos aktos parasti plaši informē vairāki specializētie periodiskie izdevumi. Saskaņā ar likumprojektu Grāmatvedības padomei būs tiesības izdot un publicēt tās pieņemtos Latvijas grāmatvedības standartus, atzinumus, skaidrojumus un citus dokumentus ar ieteikumu (rekomendāciju) raksturu.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

Neskaidrību gadījumā indivīds var griezties ar viņu interesējošiem jautājumiem šā likumprojekta sagatavotājā un iesniedzējā institūcijā — Finanšu ministrijā. Savas tiesības indivīds var aizstāvēt vispārējā kārtībā, griežoties tiesā.

 Finanšu ministrs V.Dombrovskis